Kopskats

Euro zonas aktivitātes un inflācijas perspektīva kļuvusi ļoti nenoteikta un būtiski atkarīga no Krievijas kara norises Ukrainā, pašreizējo sankciju ietekmes un iespējamiem turpmākiem pasākumiem.^[1] Pamataplēsēs ietverts sākotnējs novērtējums par kara ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2022. gada 2. martam. Strauji augošās enerģijas cenas un negatīvā ietekme uz konfidenci liecina par būtiskiem iekšzemes pieprasījumu kavējošiem faktoriem īstermiņā, bet izziņotās sankcijas un Krievijas tautsaimniecības perspektīvas krasa pasliktināšanās vājinās euro zonas tirdzniecības izaugsmi. Pamataplēses balstās uz pieņēmumiem, ka pašreizējie enerģijas piegādes pārrāvumi un ar konfliktu saistītā negatīvā ietekme uz konfidenci ir īslaicīga un globālās piegādes ķēdes netiek būtiski ietekmētas. Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, pamataplēses paredz konflikta būtisku negatīvu ietekmi uz euro zonas izaugsmi 2022. gadā. Tomēr, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības sākumpunktu, ko raksturo spēcīgs darba tirgus un pieņēmums, ka izzudīs ar pandēmiju un piedāvājuma problēmām saistītie kavējošie faktori, joprojām paredzams, ka turpmākajos ceturkšņos ekonomiskā aktivitāte pieaugs samērā strauji. Paredzams, ka vidējā termiņā izaugsme tuvināsies vēsturiski vidējam tempam, neraugoties uz mazāk atbalstošu fiskālo nostāju un procentu likmju kāpumu atbilstoši tehniskajiem pieņēmumiem, kas balstīti uz finanšu tirgus gaidām. Kopumā paredzams, ka reālā IKP pieaugums 2022. gadā būs vidēji 3.7%, 2023. gadā – 2.8% un 2024. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra iespēju aplēsēm izaugsmes perspektīva 2022. gadam koriģēta un pazemināta par 0.5 procentu punktiem galvenokārt saistībā ar Ukrainas krīzes ietekmi uz enerģijas cenām, konfidenci un tirdzniecību. Šo lejupvērsto korekciju daļēji kompensē 2021. gada datu augšupvērsto korekciju pozitīvā pārnestā ietekme. Pieauguma aplēse 2023. gadam pārskatīta un samazināta par 0.1 procentu punktu, bet 2024. gadam nav mainīta.

Pēc vairākiem ārkārtējiem enerģijas cenu šokiem Ukrainas konflikts nozīmē, ka kopējā inflācija pamatscenārijā nākamajos mēnešos saglabāsies ļoti augstā līmenī, iekams tā lēnām samazināsies līdz mērķa līmenim. 2022. gadā tā vidēji sasniegs 5.1%, 2023. gadā – 2.1% un 2024. gadā – 1.9%. Īstermiņā būtiski pieaudzis cenu spiediens, īpaši saistībā ar tādām izejvielām kā nafta un gāze. Tiek vērtēts, ka šis spiediens būs ilgstošāks, nekā iepriekš tika gaidīts, un to tikai daļēji kompensēs zemākas konfidences palēninošā ietekme uz izaugsmi un lēnāks tirdzniecības kāpums saistībā ar konfliktu. Tomēr, ja nebūs turpmāku augšupvērstu izejvielu cenu šoku, paredzams, ka enerģijas cenu inflācija iespēju aplēšu periodā būtiski saruks. Īstermiņā šāds samazinājums saistīts ar bāzes efektiem, bet tehniskie pieņēmumi, kas balstīti uz biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām, ietver naftas un gāzes vairumtirdzniecības cenu kritumu, tāpēc enerģijas komponenta devums kopējā inflācijā 2024. gadā ir niecīgs. SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2022. gadā joprojām ir augsta (2.6%), atspoguļojot spēcīgāku cenu dinamiku nozarēs, kuru darbība ietver intensīvus klātienes kontaktus, augstāku enerģijas cenu netiešo ietekmi un esošo piegādes problēmu augšupvērsto ietekmi. Mazinoties šim spiedienam, gaidāms, ka šis pamatinflācijas rādītājs 2023. gadā saruks līdz 1.8% un pēc tam 2024. gadā palielināsies līdz 1.9% – to noteiks spēcīgāks pieprasījums, arvien ierobežotāki darbaspēka piedāvājuma apstākļi un neliela otrreizējā ietekme uz darba samaksu atbilstoši vēsturiskajām tendencēm. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra iespēju aplēsēm kumulatīvā izteiksmē kopējā inflācija iespēju aplēšu periodā koriģēta un būtiski paaugstināta, īpaši 2022. gadam. Šī augšupvērstā korekcija atspoguļo nesenos pārsteidzošos datus, augstākas enerģijas izejvielu cenas, noturīgāku augšupvērsto spiedienu, ko rada piegādes pārrāvumi, un straujāku darba samaksas kāpumu, kas saistīts arī ar plānoto minimālās algas kāpumu Vācijā. Augšupvērstā korekcija ņem vērā arī neseno uz apsekojumiem balstīto vidēja termiņa inflācijas gaidu rādītāju atgriešanos līmenī, kas atbilst ECB noteiktajam inflācijas mērķim. Šī ietekme ar uzviju kompensē uz tirgus instrumentiem balstītā pieņēmuma par procentu likmēm būtiskās augšupvērstās korekcijas negatīvo ietekmi uz inflāciju un Ukrainas konflikta negatīvo ar pieprasījumu saistīto ietekmi.

Ņemot vērā ievērojamo nenoteiktību, kas saistīta ar Ukrainas konflikta ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību, papildus pamatscenārijam sagatavoti vēl divi scenāriji. Salīdzinājumā ar pamatscenāriju nelabvēlīgais scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka Krievijai tiek piemērotas stingrākas sankcijas, kas izraisa dažus pārrāvumus globālajās vērtības ķēdēs. Ilgstoša Krievijas gāzes piedāvājuma samazināšanās izraisītu augstākas enerģijas izmaksas un euro zonas ražošanas sašaurināšanos, taču tā būtu tikai īslaicīga, kamēr notiek pāreja uz citiem enerģijas avotiem. Turklāt ģeopolitiskā spriedze būtu noturīgāka, nekā paredzēts pamataplēsē, izraisot papildu finanšu pārrāvumus un ilgstošāku nenoteiktību. Saskaņā ar šādu scenāriju euro zonas IKP pieaugums 2022. gadā būtu par 1.2 procentu punktiem zemāks, bet inflācija – par 0.8 procentu punktiem augstāka nekā pamataplēsē. Atšķirības 2023. gadā būtu mazākas. 2024. gadā izaugsme būtu nedaudz spēcīgāka par pamataplēsi, tautsaimniecībai atgūstoties pēc lielākas negatīvās ietekmes uz ekonomisko aktivitāti 2022. un 2023. gadā. Atjaunojoties naftas un gāzes tirgu līdzsvaram, krasais enerģijas cenu kāpums pakāpeniski izzustu, nosakot inflācijas kritumu zem pamataplēses līmeņa, īpaši 2024. gadā. Papildus nelabvēlīgā scenārija iezīmēm smagāks scenārijs ietver spēcīgāku enerģijas cenu reakciju uz smagākiem piedāvājuma ierobežojumiem, spēcīgāku pārcenošanu finanšu tirgos un pieaugošo enerģijas cenu lielāku otrreizējo ietekmi. Saskaņā ar šo scenāriju IKP pieaugums 2022. gadā būtu par 1.4 procentu punktiem mazāks, bet inflācija – par 2.0 procentu punktiem augstāka par pamataplēsi. Būtiski mazāks pieaugums un augstāka inflācija salīdzinājumā ar pamataplēsi būtu vērojama arī 2023. gadā. Kara izraisītajiem pārrāvumiem saglabājoties ilgāk, izlīdzināšanās procesa ietekme uz izaugsmi 2024. gadā būtu samērā neliela, bet spēcīgāki otrreizējie efekti kompensētu enerģijas cenu krituma negatīvo ietekmi uz inflāciju.

1. Reālā tautsaimniecība

Reālā IKP pieaugums 2021. gada 4. ceturksnī palēninājās līdz 0.3% lielāku piegādes problēmu, stingrāku pandēmijas ierobežojumu un augstāku enerģijas cenu apstākļos. Tas kopumā atbilda 2021. gada decembra iespēju aplēšu prognozēm. Augošā saslimstības līmeņa un pandēmijas nenoteiktības atjaunošanās rezultātā saruka privātais patēriņš vienlaikus ar cenu izraisītu reāli rīcībā esošo ienākumu kritumu. Turpretī ieguldījumu un valsts patēriņa devums izaugsmē bija pozitīvs, un ekonomiskā aktivitāte atgriezās līmenī, kāds bija pirms pandēmijas.

Gaidāms, ka 2022. gada 1. ceturksnī saglabāsies mērens reālā IKP pieaugums stingrāku mobilitātes ierobežojumu, ilgstošu piegādes pārrāvumu, augstu enerģijas cenu un Ukrainas konflikta apstākļos (sk. 1. att.). Mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums 2021. gada decembrī (par 2.7% salīdzinājumā ar novembri) un pakalpojumu, kas ietver intensīvus klātienes kontaktus, sarukums sakarā ar stingrākiem mobilitātes ierobežojumiem gadu mijā noteica negatīvu pārnesto ietekmi uz izaugsmi 2022. gada 1. ceturksnī. Šo ietekmi, šķiet, daļēji kompensēja mazumtirdzniecības apgrozījuma ikmēneša nelielais kāpums 2022. gada janvārī (0.2%). Uz nākotni vērstie rādītāji, piemēram, apvienotais produkcijas izlaides iepirkumu vadītāju indekss (IVI) un Eiropas Komisijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājs janvārī un februārī pamatā saglabājās 4. ceturkšņa līmenī. Neraugoties uz apstrādes rūpniecības piegādātāju piegādes termiņu IVI uzlabošanos janvārī un februārī, šis indekss joprojām liecina par apjomīgiem piegādes pārrāvumiem. Tomēr apsekojumi, uz kuriem balstās šie rādītāji, tika veikti pirms Ukrainas konflikta uzliesmojuma. Ņemot vērā arī turpmāko enerģijas šoku un nenoteiktību, ko izraisa Krievijas iebrukums Ukrainā, reālā IKP pieaugums 2022. gada 1. ceturksnī koriģēts un samazināts par 0.2 procentu punktiem salīdzinājumā ar decembra iespēju aplēsēm, un tagad gaidāms, ka tas būs 0.2%.

Euro zonas aktivitātes perspektīva kļuvusi ļoti nenoteikta un būtiski atkarīga no notikumiem Ukrainā. Karš Ukrainā pavājina īstermiņa izaugsmes perspektīvu galvenokārt caur tirdzniecības, izejvielu cenu un konfidences kanāliem. Sankcijas un Krievijas tautsaimniecības traucējumi nelabvēlīgi ietekmē euro zonas ārējo pieprasījumu, lai gan tiešās tirdzniecības saiknes ar Krieviju ir ierobežotas. Strauji augošās enerģijas cenas un negatīva ietekme uz konfidenci vienlaikus ar riska noskaņojuma pasliktināšanos un akciju cenu kritumu nozīmē vāju iekšzemes pieprasījumu. Tomēr mūsu pamataplēsē pieņemts, ka jebkurš ar konfliktu saistīts enerģijas piegādes pārrāvums būs īslaicīgs un tam nebūs būtiskas ilgstošas ietekmes uz ekonomisko aktivitāti euro zonā. 3. ielikumā sīkāk aplūkota konflikta gaidāmā ietekme uz euro zonas tautsaimniecību un aprakstīti divi alternatīvi scenāriji, kas balstīti uz negatīvākiem pieņēmumiem.

Joprojām paredzams, ka ar 2022. gada 2. ceturksni tautsaimniecības izaugsme kļūs straujāka, sākot izzust vairākiem kavējošiem faktoriem, bet šo kāpumu mazinās Ukrainā notiekošā konflikta negatīvā ietekme. Gaidāmā uzlabošanās tālākā nākotnē balstīta uz vairākiem veicinošiem faktoriem – pandēmijas ekonomiskās ietekmes samazināšanos, pakāpenisku piedāvājuma problēmu izzušanu un eksporta cenu konkurētspējas uzlabošanos attiecībā pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm. Savukārt gaidāms, ka konflikts Ukrainā negatīvi ietekmēs euro zonas izaugsmi. Lai gan gaidāms, ka "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programma dažās valstīs veicinās ieguldījumus, valdības pagaidu atbalsta pasākumu atcelšana nozīmē to, ka fiskālā politika īpaši 2022. gadā varētu būt mazāk atbalstoša. Neraugoties uz tehniskajos pieņēmumos ietverto procentu likmju kāpumu, finansēšanas nosacījumi joprojām būs labvēlīgi. Kopumā paredzams, ka, neraugoties uz īstermiņa perspektīvas pasliktināšanos, reālais IKP pamatā atgriezīsies pirms pandēmijas sagatavoto iespēju aplēšu prognozētajā līmenī (sk. 2. att.).

Paredzams, ka privātais patēriņš 2022. gadā atveseļosies, neraugoties uz augošo nenoteiktību Ukrainā notiekošā konflikta dēļ, un iespēju aplēšu periodā joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks. Ņemot vērā stingrākus ar pandēmiju saistītus ierobežojumus, īpaši nozarēs, kuru darbība ietver intensīvus klātienes kontaktus, un augošās enerģijas cenas, privātais patēriņš 2021. gada 4. ceturksnī saruka vairāk, nekā gaidīts, un bija par 2.5% zemāks nekā pirms pandēmijas. Augstākas enerģijas cenas, kas būtiski ietekmē mājsaimniecību pirktspēju, nozīmē arī iespējamu privātā patēriņa sarukumu 2022. gada 1. ceturksnī. Paredzams, ka pēc tam privātais patēriņš palielināsies, lai gan lēnāk, nekā iepriekš gaidīts, atspoguļojot zināmus piesardzības uzkrājumus un turpmāku enerģijas cenu kāpumu Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ. Privātā patēriņa pieaugums balstīts uz pieņēmumiem par pakāpenisku pandēmijas mazināšanos, patēriņa preču piegādes ierobežojumu izzušanu un tikai īslaicīgu enerģijas piegādes pārrāvumu Ukrainā notiekošā konflikta rezultātā. Patēriņam joprojām vajadzētu pārsniegt reālo ienākumu kāpumu 2023. gadā sakarā ar kopš 2020. gada sākuma uzkrāto ietaupījumu turpmāku samazināšanos.

Spēcīgi darba ienākumi veicina reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugumu, savukārt augstāka inflācija un fiskālo pārvedumu pārtraukšana to kavē. Gaidāms, ka reāli rīcībā esošie ienākumi 2022. gada 1. ceturksnī būtiski saruks saistībā ar augstāku inflāciju un mazākiem neto fiskālajiem pārvedumiem. Sākot ar šā gada 2. ceturksni tiek prognozēta pieauguma atjaunošanās, ko noteiks uzlabojumi darba tirgos un (mazāk) citi iedzīvotāju ienākumi atbilstoši mērenajam ekonomiskās aktivitātes kāpumam. Turpretī gaidāms, ka neto fiskālie pārvedumi 2022. gadā kavēs ienākumu kāpumu, samazinoties darbvietu saglabāšanas shēmās iesaistīto cilvēku skaitam (tajās iesaistītie strādājošie pārsvarā atgriezīsies parastā darba režīma) un beidzoties citiem ar pandēmiju saistītiem pagaidu fiskālajiem pasākumiem. To daļēji kompensē jauni pasākumi, kuru mērķis ir mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi. Augsta inflācija ierobežo reāli rīcībā esošos ienākumus vairāk, nekā iepriekš gaidīts, tādējādi nosakot to sarukumu 2022. gadā.

Paredzams, ka mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs noslīdēs zemāk par līmeni, kāds bija pirms krīzes, iekams tas stabilizēsies iespēju aplēšu perioda beigās. Gaidāms, ka uzkrājumu rādītājs samazināsies visu 2022. gadu – salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm tas ir koriģēts un nedaudz pazemināts. Lai gan karadarbība Ukrainā palielina nenoteiktību, kas parasti varētu izraisīt piesardzības uzkrājumu pieaugumu, šo ietekmi ar uzviju kompensē fakts, ka mājsaimniecības izmanto uzkrājumus, lai vismaz daļēji mazinātu enerģijas šoka negatīvo ietekmi uz reālā patēriņa pieaugumu. Patērētāju uzkrājumu veidošanas tendenču normalizēšanās atspoguļo ierobežojošo pasākumu atcelšanu un ar pandēmiju saistīto piesardzības motīvu izzušanu. Paredzams, ka uzkrājumu rādītājs no 2023. gada vidus kopumā stabilizēsies zem vēsturiski vidējā līmeņa. Uzkrājumu rādītāja ilgstoša atrašanās zem vēsturiski vidējā līmeņa (kaut arī tikai nedaudz) atspoguļo mājsaimniecību papildu uzkrājumu, kas izveidojušies kopš pandēmijas sākuma, daļēju samazināšanos. Tomēr šo ietekmi mazina Ukrainā notiekošā konflikta radītā nenoteiktība un papildu uzkrājumu koncentrācija turīgākās un vecākās mājsaimniecībās ar mazākām patēriņa vajadzībām, savukārt mājsaimniecības zemāku ienākumu grupās joprojām vairāk pakļautas enerģijas cenu šokam, arī ņemot vērā, ka tām ir mazākas drošības rezerves.^[2]

Gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos īstermiņā saglabāsies pozitīvi un atlikušajā iespēju aplēšu periodā samazināsies. Ieguldījumi mājokļos 2021. gada 4. ceturksnī nedaudz palielinājās kopumā atbilstoši 2021. gada decembra iespēju aplēšu gaidām, darbaspēka un izejvielu trūkumam negatīvi ietekmējot mājokļu tirgus aktivitāti. Neraugoties uz karu Ukrainā, paredzams, ka ieguldījumi mājokļos tuvākajā laikā turpinās palielināties, ņemot vērā joprojām būtisko pieprasījumu – tos īpaši veicinās mājsaimniecību ar augstākiem ienākumiem spēcīgais pieprasījums, kā arī pirmās piegādes problēmu mazināšanās pazīmes. Pēc īsa izlīdzināšanās posma, kurā gaidāma būtiskāka piegādes problēmu mazināšanās, atlikušajā iespēju aplēšu periodā ieguldījumu mājokļos kāpumam vajadzētu kļūt mērenākam. Tomēr to joprojām veicinās pozitīvs Tobina Q efekts un rīcībā esošo ienākumu kāpums, savukārt finansēšanas nosacījumi kļūs nedaudz mazāk labvēlīgi.

Gaidāms, ka, neraugoties uz konfliktu Ukrainā, ieguldījumi uzņēmējdarbībā iespēju aplēšu periodā palielināsies un veidos pieaugošu daļu no reālā IKP, mazinoties piegādes problēmām un sākoties NPES līdzekļu izmaksām. Pēc 2021. gada 3. ceturksnī novērotā īslaicīgā uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu sarukuma, ko galvenokārt izraisīja piegādes problēmas, tiek lēsts, ka 2021. gada pēdējā ceturksnī uzņēmumu ieguldījumu kāpums atkal kļuvis dinamiskāks. Neraugoties uz augošo nenoteiktību un finanšu tirgus svārstīgumu Ukrainā notiekošā konflikta dēļ, joprojām augstā uzņēmēju konfidence un jaudu izmantošana, kā arī kapitālpreču ražotāju pasūtījumu labāks novērtējums liecina par noturīgu pozitīvu izaugsmi īstermiņā. Gaidāms, ka, mazinoties piegādes pārrāvumiem, saglabāsies dinamiska ieguldījumu izaugsme, lai gan iespējams, ka izejvielu cenu kāpums, negatīvā ietekme uz konfidenci un ar konfliktu saistītie tirdzniecības pārrāvumi darbosies kā kavējošs faktors. Gaidāms, ka NPES programmas pozitīvā ietekme un prognozētais peļņas pieaugums 2022. gadā un vēlāk arī veicinās ieguldījumus uzņēmējdarbībā iespēju aplēšu periodā. Turklāt lielāki izdevumi, kas saistīti ar Eiropas tautsaimniecības dekarbonizāciju, papildus stimulēs uzņēmumu ieguldījumus vidējā termiņā. Tā rezultātā iespēju aplēšu periodā vajadzētu palielināties uzņēmumu ieguldījumu īpatsvaram reālajā IKP.

Konflikts Ukrainā īstermiņā palēninās tirdzniecības atveseļošanos, lai gan gaidāms, ka vēlāk 2022. gadā pieaugums kļūs spēcīgāks. 2021. gada beigās bija vērojamas euro zonas ārējā pieprasījuma atveseļošanās pazīmes, bet pašlaik karš Ukrainā pasliktina euro zonas eksporta īstermiņa perspektīvu. Nelielajam cenu konkurētspējas uzlabojumam un gaidāmajai pakalpojumu tirdzniecības atlabšanai vajadzētu daļēji kompensēt ar konfliktu saistītos kavējošos faktorus. Tāpēc euro zonas eksporta ceturkšņa pieauguma temps 2022. gadā koriģēts un samazināts. Tomēr, ņemot vērā 2021. gada 2. pusgada datu augšupvērsto korekciju pozitīvo pārnesto ietekmi, gada pieauguma temps ir paaugstināts. Runājot par importu, domājams, ka, euro zonas aktivitātes dinamikai īstermiņā pavājinoties, pieauguma temps būs lēnāks. Tāpēc 2022. gadā gaidāms tikai neliels neto eksporta devums IKP pieaugumā. Tomēr īstermiņa perspektīvu joprojām padara neskaidru būtiski lejupvērsti riski saistībā ar piegādes ķēžu pārrāvumiem svarīgu no Krievijas piegādātu izejvielu trūkuma dēļ. Ja, sākot ar 2022. gada 2. pusgadu, konflikta, nepietiekama piedāvājuma un ar pandēmiju saistīto ierobežojumu ietekme mazināsies, euro zonas tirdzniecības kāpums atkal atbildīs ilgtermiņa tendencei. Pēc enerģijas cenu šoka tirdzniecības deflatoriem, īpaši importa pusē, raksturīgs spēcīgs pieaugums, kas saglabāsies visu 2022. gadu. Jādomā, ka tas nozīmē arī būtisku euro zonas tirdzniecības nosacījumu un tirdzniecības bilances pasliktināšanos, kas, kā gaidāms, normalizēsies tikai ar 2023. gadu.

Darba tirgus turpina nostiprināties. Nodarbinātības līmenis 2021. gada 4. ceturksnī palielinājās par 0.5%, bezdarbam turpinot sarukt. Paredzams, ka nodarbinātības līmenis iespēju aplēšu periodā turpinās palielināties, neraugoties uz nelielu lejupvērstu spiedienu, ko rada augošā nenoteiktība saistībā ar karu Ukrainā. Turklāt domājams, ka nelabvēlīga ietekme uz bezdarba līmeni būs vērojama īstermiņā, bet gada vidējā izteiksmē līdz 2024. gadam paredzams kritums līdz 7.0%. Šo kritumu galvenokārt nosaka paredzamais spēcīgais darbaspēka pieprasījums atbilstoši notiekošajai tautsaimniecības atlabšanai.

Paredzams, ka darba ražīguma pieaugums iespēju aplēšu periodā pakāpeniski samazināsies, tuvojoties ilgtermiņa vidējam līmenim. Pēc īslaicīga krituma, kas saistīts ar ekonomiskās aktivitātes pavājināšanos, gaidāms, ka darba ražīguma kāpums straujākas tautsaimniecības izaugsmes rezultātā atveseļosies un pēc tam pakāpeniski normalizēsies ilgtermiņa vidējā līmenī, kāds bija vērojams pirms pandēmijas. Gaidāms, ka līdz iespēju aplēšu perioda beigām darba ražīgums uz vienu nodarbināto par aptuveni 4.6% pārsniegs līmeni, kāds bija pirms krīzes.

Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums koriģēts un pazemināts par 0.5 procentu punktiem 2022. gadā un par 0.1 procentu punktu 2023. gadā, bet 2024. gadā nav koriģēts. Perspektīvas pasliktināšanās 2022. gadā lielā mērā atspoguļo Ukrainas krīzes ietekmi uz enerģijas cenām, konfidenci un tirdzniecību, un to daļēji kompensē 2021. gada datu augšupvērsto korekciju pozitīvā pārnestā ietekme. 2023. un 2024. gadā ar augstāku izmaksu spiedienu saistītās cenu konkurētspējas uzlabošanās augšupvērsto ietekmi dažās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pamatā kompensējuši pieņēmumi par augstākām procentu likmēm un augstāku enerģijas cenu negatīvā ietekme.

2. Fiskālā perspektīva

Kopš 2021. gada decembra iespēju aplēsēm pamataplēsē iekļauti daži papildu fiskālo stimulu pasākumi. Tiek lēsts, ka pēc spēcīgās ekspansijas 2020. gadā euro zonas fiskālā nostāja, kas koriģēta, ņemot vērā NPES dotācijas, 2021. gadā kļuvusi stingrāka. To galvenokārt nosaka papildu ieņēmumi un citi faktori, kas bieži izpaužas atveseļošanās laikā. Pašlaik paredzams, ka fiskālā nostāja kļūs vēl stingrāka 2022. gadā sakarā ar pandēmijas ārkārtas atbalsta pasākumu būtiskas daļas pārtraukšanu un daudz mazākā mērā – atlikušajā iespēju aplēšu periodā. Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm gaidāms, ka fiskālā nostāja 2022. gadā būs par aptuveni 0.2 procentu punktiem no IKP mazāk stingra, bet 2023. un 2024. gadā kopumā nemainīsies. Korekcijas 2022. gadā līdztekus citiem faktoriem atspoguļo valdību pieņemtos papildu stimulējošos pasākumus, reaģējot uz omikrona vilni, un jaunus pasākumus augstāku enerģijas cenu kompensēšanai, kā arī daļēju 2021. gada papildu ieņēmumu samazināšanos. Šo papildu fiskālo impulsu daļēji kompensē lēnāks izdevumu, īpaši valdības patēriņa un pārvedumu, pieaugums. Pašlaik fiskālie pieņēmumi un iespēju aplēses saistītas ar lielu nenoteiktību sakarā ar karu Ukrainā, un atbilstoši risku tendences novērtējumam iespējama papildu stimulu ieviešana.

Paredzams, ka euro zonas budžeta bilance laikā līdz 2024. gadam joprojām stabili uzlabosies, tomēr mazākā apmērā, nekā tika paredzēts 2021. gada decembra iespēju aplēsēs. Tiek lēsts, ka euro zonas budžeta deficīts, kas 2020. gadā sasniedza augstāko punktu, 2021. gadā joprojām bijis augsts. Tiek uzskatīts, ka iespēju aplēšu periodā būtisko budžeta bilances uzlabošanos galvenokārt nosaka cikliskais komponents un zemāks cikliski koriģētais sākotnējais deficīts. Paredzams, ka iespēju aplēšu perioda beigās budžeta bilance būs –2% no IKP un tādējādi saglabāsies zemākā līmenī nekā pirms krīzes. Gaidāms, ka pēc straujā pieauguma 2020. gadā euro zonas kopējais valdības parāds visā iespēju aplēšu periodā samazināsies, 2024. gadā sasniedzot aptuveni 89% no IKP, kas pārsniedz līmeni, kāds bija vērojams pirms pandēmijas. Tiek uzskatīts, ka sarukumu galvenokārt nosaka labvēlīga procentu likmju un izaugsmes tempa starpība, bet arī deficīta-parāda korekcijas. Abi faktori kopā ar uzviju kompensē joprojām vērojamo sākotnējo deficītu, kurš gan samazinās. Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm budžeta bilances rezultātu aplēses 2021. gadam koriģētas un būtiski paaugstinātas, atspoguļojot gan lielāku ieņēmumu attiecību pret IKP, gan mazāku izdevumu attiecību pret IKP. Lai gan sākotnējais līmenis ir augstāks, pašlaik paredzams, ka 2024. gadā budžeta bilance būs zemāka, nekā tika prognozēts decembrī, atbilstoši sliktākai makroekonomiskajai perspektīvai saistībā ar karu Ukrainā un procentu maksājumu kā daļas no IKP augšupvērstu korekciju. Euro zonas kopējā parāda rādītāja dinamika visā iespēju aplēšu periodā koriģēta un samazināta galvenokārt saistībā ar labvēlīgajiem 2021. gada bāzes efektiem.

3. Cenas un izmaksas

Kopējā inflācija 2022. gada februārī sasniedza 5.8% un paredzams, ka nākamajos ceturkšņos tā saglabāsies paaugstināta (sk. 3. att.). Inflāciju galvenokārt nosaka enerģijas cenu inflācija, kas februārī palielinājās aptuveni līdz 32% galvenokārt augstāku gāzes un elektroenerģijas tarifu dēļ. Gaidāms arī, ka šo divu komponentu dēļ šā gada laikā enerģijas cenu inflācija saglabāsies augsta. Turpretī degvielas devums 2022. gadā, kā gaidāms, saruks. To noteiks bāzes efekti un pieņēmums par naftas cenu krituma tendenci. Elektroenerģijas un gāzes tarifi janvārī būtiski palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un daudzās valstīs cenas jaunajam gadam tika pārskatītas. Šā gada laikā gaidāms turpmāks kāpums, jo gāzes vairumtirdzniecības nākotnes līgumu cenu pieaugums Ukrainas kara rezultātā pakāpeniski sāk ietekmēt patērētājus (lai gan bāzes efekti var radīt nelielu gada inflācijas sarukumu vēlāk šajā gadā). Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2022. gadā būs 2.6%. To nosaka augsts pieprasījums, augstāku enerģijas cenu netiešā ietekme un ar piegādes problēmām saistīts cenu spiediens visos cenu noteikšanas posmos. Pārtikas cenu inflācija februārī palielinājās līdz 4.1% un gaidāms, ka tā saglabāsies augsta visu 2022. gadu sakarā ar augstajām izejvielu cenām un gāzes un elektroenerģijas cenu neparasti spēcīgo kāpumu, kas veido aptuveni 90% no kopējām enerģijas izmaksām apstrādātās pārtikas nozarē un ir svarīgs faktors mēslošanas līdzekļu ražošanā. Gaidāms, ka kopējā inflācija 2. pusgadā samazināsies sakarā ar būtiskiem negatīviem bāzes efektiem un pieņēmumiem par naftas cenu lejupvērsto tendenci.

Gaidāms, ka SPCI inflācija samazināsies no vidēji 5.1% 2022. gadā līdz 2.1% 2023. gadā un 1.9% 2024. gadā. Šāds kopējās inflācijas kritums iespēju aplēšu periodā atspoguļo krasu enerģijas cenu inflācijas pazemināšanos atbilstoši pieņēmumam, ka naftas un gāzes cenas atbildīs attiecīgo biržā tirgoto nākotnes līgumu cenu lejupvērstajām līknēm, neraugoties uz nelielu augšupvērstu ietekmi, ko rada: 1) uz enerģijas cenu samazināšanu vērsto pagaidu fiskālo pasākumu pārtraukšana 2023. gadā, 2) valstu pasākumi klimata pārmaiņu novēršanai 2023. un 2024. gadā un 3) iepriekš vērotā spēcīgā gāzes vairumtirdzniecības cenu kāpuma novēlotā ietekme. Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā samazināsies arī pārtikas cenu inflācija. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2023. gadā nedaudz saruks, sasniedzot 1.8%, un pēc tam 2024. gadā palielināsies līdz 1.9%. Sākotnējais sarukums skaidrojams ar izzūdošo piedāvājuma problēmu radītā augšupvērstā spiediena mazināšanos un tautsaimniecības atkalatvēršanās ietekmi, kā arī bāzes efektiem. Lai gan Ukrainā notiekošā kara nelabvēlīgajai ietekmei uz izaugsmi var būt zināms kavējošs efekts, domājams, ka to kompensēs konflikta izraisīto augsto enerģijas cenu netiešā ietekme. Nelielais pieaugums 2024. gadā ir saskaņā ar ierobežoto piedāvājumu preču un darba tirgos, 2021. un 2022. gadā vērojamā krasā inflācijas kāpuma zināmu otrreizēju ietekmi uz darba samaksu, kā arī ilgāka termiņa inflācijas gaidu stabilizēšanos līmenī, kas atbilst ECB noteiktajam 2% inflācijas mērķim. Pamataplēses ir saistītas ar būtisku nenoteiktību, ko rada karš Ukrainā, īpaši ņemot vērā turpmāko spēcīgo enerģijas cenu kāpumu laikā pēc to pamatā esošo tehnisko pieņēmumu izstrādāšanas. 3. ielikumā aplūkotie alternatīvie scenāriji ietver augstas enerģijas cenas.

Paredzams, ka atlīdzība vienam nodarbinātajam 2022. gadā pieaugs līdz 3.6% un 2024. gadā saruks līdz 2.9%, saglabājoties virs vēsturiskā vidējā rādītāja, kas novērots kopš 1999. gada (2.2%). Lai gan paredzams, ka atlīdzība vienam nodarbinātajam, ko 2021. gadā būtiski izkropļoja īstenotie politikas pasākumi, nedaudz pazemināsies, gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksas palielināsies darba ražīguma uz vienu nodarbināto lēnāka kāpuma ietekmē. Šāds vidējās darba samaksas pieaugums atspoguļo saspringtāku situāciju darba tirgū, gaidāmo minimālās algas palielinājumu Vācijā 2022. gada oktobrī un augstās inflācijas nelielu otrreizēju ietekmi.

Gaidāms, ka ārējais cenu spiediens 2022. gadā būs ievērojami spēcīgāks nekā iekšzemes cenu spiediens, bet vēlākajos iespēju aplēšu perioda gados nokritīsies līdz būtiski zemākam līmenim. Gaidāms, ka importa deflatora gada pieauguma temps 2022. gadā būs 8.2%, lielā mērā atspoguļojot naftas un neenerģijas izejvielu cenu kāpumu, bet arī nelielu ražošanas izmaksu pieaugumu saistībā ar piedāvājuma trūkumu. Gaidāms, ka ar 2023. gadu importa cenu pieaugums palēnināsies un 2024. gadā būs 0.7%.

Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva 2022. gadā koriģēta un palielināta par 1.9 procentu punktiem, 2023. gadā – par 0.3 procentu punktiem un 2024. gadā – par 0.1 procentu punktu. Trīs ceturtdaļas no kumulatīvās korekcijas saistītas ar svārstīgajiem enerģijas un pārtikas komponentiem, bet atlikusī viena ceturtdaļa saistīta ar SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) aplēsēm. Šīs korekcijas atspoguļo nesenos pārsteidzoši augstos rādītājus, spēcīgāku un noturīgāku augšupvērstu enerģijas cenu spiedienu (sakarā ar Ukrainas konfliktu) un piegādes pārrāvumus, kā arī straujāku darba samaksas pieaugumu, kas arī saistīts ar plānoto minimālās algas palielinājumu Vācijā. Augšupvērstā korekcija ņēma vērā arī neseno uz apsekojumiem balstīto vidēja termiņa inflācijas gaidu rādītāju atgriešanos līmenī, kas atbilst ECB noteiktajam inflācijas mērķim. Vēlākajos aplēšu perioda gados šī ietekme ar uzviju kompensē uz tirgus instrumentiem balstīto pieņēmumu par procentu likmēm būtiskās augšupvērstās korekcijas negatīvo ietekmi uz inflāciju un Ukrainas konflikta ar pieprasījumu saistīto negatīvo ietekmi.