Politiskā neatkarība

ECB neatkarība palīdz saglabāt cenu stabilitāti. To pierāda plaša teorētiskā analīze un empīriski dati par centrālo banku neatkarību.

ECB neatkarību nosaka vienotās monetārās politikas institucionālais pamats (Līgums un Statūti).

Praktiskā ietekme

Ne ECB, ne nacionālās centrālās bankas (NCB), ne arī kāds no to lēmējinstanču locekļiem nedrīkst lūgt vai pieņemt ne ES institūciju vai struktūru, ne arī kādas ES dalībvalsts valdības vai kādas citas instances norādījumus.

ES institūcijām un struktūrām un dalībvalstu valdībām jāievēro šis princips, un tās nedrīkst mēģināt ietekmēt ECB vai valstu centrālo banku lēmējinstanču locekļus (Līguma 130. pants).

Citi noteikumi

ECB finanses tiek kārtotas atsevišķi no ES finansēm. ECB ir savs budžets. Tās kapitālu ir parakstījušas un apmaksā euro zonas valstu centrālās bankas.

Statūtos paredzēti ilgi Padomes locekļu pilnvaru termiņi. Valdes locekļus nevar iecelt amatā atkārtoti.

NCB vadītāji un Valdes locekļi ir nodrošināti šādi:

• NCB vadītāju minimālais amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi;
• ECB Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir astoņi gadi; to nevar pagarināt;
• no šiem abiem amatiem atbrīvo vienīgi nepiemērotības vai smagu pārkāpumu gadījumā;
• Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir visu strīdu izskatīšana.

Eurosistēmai aizliegts piešķirt aizdevumus Kopienas struktūrām vai attiecīgo valstu sabiedriskā sektora subjektiem. Tādējādi tā vēl vairāk ir pasargāta no valsts iestāžu ietekmes.

Eurosistēma ir funkcionāli neatkarīga. ECB rīcībā ir visi instrumenti un kompetences, lai īstenotu efektīvu monetāro politiku, un ECB ir pilnvarota autonomi pieņemt lēmumus par to izmantošanas veidu un laiku.

ECB ir tiesības pieņemt saistošus noteikumus, ciktāl tas nepieciešams, lai veiktu ECBS uzdevumus, un dažos citos gadījumos, kas noteikti konkrētos ES Padomes normatīvajos aktos.