Kopskats

Pašreizējā koronavīrusa (Covid-19) pandēmija 2021. gada 1. ceturksnī turpināja ietekmēt ekonomisko aktivitāti, jo tika pagarināti stingrie ierobežojošie pasākumi un radās piegādes problēmas. Tomēr produkcijas izlaides samazināšanos ierobežojuši apguves efekti, tautsaimniecības dalībniekiem labāk pielāgojoties pandēmijai, politikas atbalsts, kā arī notiekošā ārējā pieprasījuma atveseļošanās un apstrādes rūpniecības noturība.^[1]

Ņemot vērā nesenos panākumus pandēmijas izplatības ierobežošanā, situācijai gada 2. ceturksnī un turpmāk vajadzētu būtiski uzlaboties. Konkrētāk, straujāka vakcinācijas gaita un ar to saistītais inficēšanās gadījumu skaita sarukums, domājams, ļaus 2021. gada 2. pusgadā strauji atvieglot ierobežojošos pasākumus, kas ir bijuši stingrāki, nekā tika gaidīts 1. pusgadā. Tomēr tiek pieņemts, ka šie pasākumi tiks pilnībā atcelti tikai 2022. gada sākumā saskaņā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm. Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, paredzams, ka euro zonas ekonomiskā aktivitāte 2021. gada 2. ceturksnī atjaunosies un 2. pusgadā strauji palielināsies. To veicinās strauja privātā patēriņa atjaunošanās un piegādes problēmu mazināšanās. Tas ļautu reālajam IKP pārsniegt pirms krīzes vēroto līmeni, sākot ar 2022. gada 1. ceturksni, – par vienu ceturksni agrāk, nekā iepriekš prognozēts.

Šajās iespēju aplēsēs 2021. un 2022. gadam prognozēta spēcīgāka izaugsmes perspektīva nekā 2021. gada marta iespēju aplēsēs. Tas atspoguļo pieņēmumu, ka pandēmijai būs mazāka ekonomiskā ietekme, ņemot vērā vakcinācijas kampaņas progresu, būtiskus papildu fiskālās politikas pasākumus, ko daļēji finansē no "Nākamās paaudzes ES" programmas, un ārējā pieprasījuma perspektīvas uzlabošanos, ņemot vērā nesen apstiprinātās fiskālās politikas pasākumu paketes Amerikas Savienotajās Valstīs. Gaidāms, ka monetārie, fiskālie un makroprudenciālās uzraudzības politikas pasākumi veiksmīgi novērsīs būtiskas ietekmes izplatīšanos pa finanšu kanāliem un mazinās tautsaimniecībai nodarīto kaitējumu. Tādējādi gaidāms, ka līdz 2022. gada beigām reālais IKP būs tikai par 1.3% zemāks nekā gaidīts pirms pandēmijas sākuma publicētajās iespēju aplēsēs.^[2]

Gaidāms, ka inflācija īslaicīgu augšupvērstu faktoru ietekmē 2021. gadā strauji pieaugs līdz 1.9%, bet 2022. un 2023. gadā tā atgriezīsies attiecīgi 1.5% un 1.4% līmenī, ņemot vērā joprojām nelielu pieprasījuma spiedienu un pieņēmumu par naftas cenu samazināšanos. Kopējās inflācijas kāpums 2021. gadā atspoguļo PVN likmes samazinājuma atcelšanu Vācijā, enerģijas cenu inflācijas atjaunošanos spēcīgu bāzes efektu ietekmē un ražošanas izmaksu pieaugumu saistībā ar piegādes traucējumiem. Tā kā šiem pagaidu faktoriem 2022. gada sākumā vajadzētu izzust, gaidāms, ka SPCI inflācija 2022. un 2023. gadā būs kopumā nemainīga. Tautsaimniecībai atveseļojoties un neizmantoto resursu apjomam mazinoties, gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) nostiprināsies, turklāt vairāk, nekā paredzēts 2021. gada marta iespēju aplēsēs. Paredzams, ka pieaugs arī SPCI pārtikas cenu inflācija. Šo augšupvērsto ietekmi uz kopējo inflāciju iespēju aplēšu periodā kopumā līdzsvaro prognozētais SPCI enerģijas cenu inflācijas sarukums, ko nosaka biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu lejupvērstā līkne. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2021. gada marta iespēju aplēsēm kopējā inflācija 2021. un 2022. gadam ir koriģēta un paaugstināta, ņemot vērā pozitīvākas norises saistībā ar resursu izmantošanu un izejvielu cenu radīto augšupvērsto ietekmi.

Ņemot vērā joprojām pastāvošo nenoteiktību par pandēmijas attīstību un tautsaimniecībai nodarīto kaitējumu, atkal ir sagatavoti divi alternatīvi scenāriji: mērenais scenārijs, kurā pieņemts, ka veselības krīze atrisināsies ātrāk, un nelabvēlīgais scenārijs, kas paredz ilgstošu pandēmiju. Šie alternatīvie scenāriji aplūkoti 5. sadaļā.

1. Iespēju aplēšu pamatā esošie galvenie pieņēmumi

2021. gada jūnija iespēju aplēšu bāzes scenārijs balstās pieņēmumā, ka ierobežojošo pasākumu stingrība tiks strauji samazināta un veselības krīze tiks atrisināta līdz 2022. gada sākumam. Bāzes scenārijā pieņemts, ka vakcinācijas kampaņas turpināsies saskaņā ar ES vakcīnu piegādes stratēģiju.^[3] Tomēr pieņemts, ka daži ierobežojošie pasākumi vēl būs nepieciešami līdz 2022. gada sākumam vairāku iemeslu dēļ: pieprasījuma ierobežojumi (piemēram, iedzīvotāju vēlme vakcinēties), jaunu Covid-19 variantu rašanās ārpus euro zonas un joprojām pastāvošā nenoteiktība attiecībā uz vakcīnu efektivitāti pret tiem. Ierobežojošie pasākumi 2021. gada 1. pusgadā bija daudz stingrāki, nekā prognozēts 2021. gada marta iespēju aplēsēs, bet tiek pieņemts, ka tie līdz gada beigām tuvosies zemākajam līmenim, kas paredzēts iepriekšējās iespēju aplēsēs. Tas nozīmē, ka 2021. gada 2. pusgadā ierobežojumi varētu tikt atviegloti ātrāk. Līdzīgi pieņēmumi par pandēmijas gaitu pamatā attiecas arī uz starptautisko vidi (lai gan starp valstīm vērojamas skaidras atšķirības). Scenāriji, kuros izmantoti alternatīvi pieņēmumi par pandēmijas gaitu un tautsaimniecībai nodarīto kaitējumu, izklāstīti 5. sadaļā.

Nozīmīgi monetārās un fiskālās politikas pasākumi, t.sk. "Nākamās paaudzes ES" (NPES), palīdzēs saglabāt ienākumus, stiprināt kopējo pieprasījumu, novērst liela mēroga darbvietu zudumu, mazināt bankrotu skaitu, kā arī ierobežot nelabvēlīgās reālās tautsaimniecības un finanšu sektora atgriezenisko saikņu spirāles. Papildus ECB monetārās politikas pasākumiem, kas īstenoti līdz šo iespēju aplēšu pēdējam datu aktualizēšanas datumam, bāzes scenārijā iekļauti arī ar Covid-19 krīzi un atveseļošanos saistītie izvēles fiskālās stimulēšanas pasākumi, t.sk. NPES finansētie pasākumi. Šo fiskālās stimulēšanas pasākumu apjoms 2021. gadā veido aptuveni 4.5% no IKP, bet 2022. un 2023. gadā – attiecīgi 1.5% un 1.25% no IKP (3. sadaļa). Valdības aizdevumu garantijām un kapitāla ieplūdēm arī turpmāk vajadzētu palīdzēt mazināt likviditātes ierobežojumus. Turklāt uzraudzības un makroprudenciālās uzraudzības politika ļāvusi atbrīvot lielāku banku kapitālu, lai absorbētu zaudējumus un stimulētu aizdevumu ieplūdi reālajā tautsaimniecībā. Tika atbrīvotas kapitāla rezerves, sniegti norādījumi prociklisko uzkrājumu samazināšanai un veikti pasākumi, lai saglabātu banku zaudējumu absorbēšanas spēju. Saskaņā ar pieņēmumiem monetārās, fiskālās un prudenciālās uzraudzības politikas pasākumi ļaus sekmīgi novērst reālās tautsaimniecības un finanšu sektora atgriezenisko saikņu postošas spirāles veidošanos aplēšu periodā.

2. Reālā tautsaimniecība

Reālais IKP 2021. gada 1. ceturksnī atkal samazinājās. Saskaņā ar Eurostat datiem reālais IKP 1. ceturksnī samazinājās par 0.3%.^[5] Šis sarukums kopumā bija līdzīgs 2021. gada marta bāzes scenārijā gaidītajam. Neraugoties uz dažām piegādes problēmām un stingrākiem, nekā iepriekš pieņemts, ierobežojošajiem pasākumiem, šo pasākumu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti kompensēja apguves efekti, tautsaimniecības dalībniekiem turpinot pielāgoties ierobežojumiem. Kopumā reālais IKP 2021. gada 1. ceturksnī bija par 5.1% zemāks nekā 2019. gada 4. ceturksnī.

Gaidāms, ka reālā IKP pieaugums 2021. gada 2. ceturksnī atjaunosies, un par to liecina būtiska noskaņojuma rādītāju uzlabošanās (1. att.). Daudzas euro zonas valstis aprīlī pagarināja un noteica vēl stingrākus ierobežojošos pasākumus, tomēr jau maijā bija vērojama zināma noteikumu stingrības samazināšana, un, visticamāk, tā turpināsies arī jūnijā. Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, šādi ierobežojošie pasākumi, šķiet, mazāk negatīvi ietekmē apstrādes rūpniecību (piemēram, euro zonas apstrādes rūpniecības Iepirkumu vadītāju indekss (IVI) maijā pieauga līdz 63.1) un smagāk skar aktivitāti pakalpojumu nozarē. Neraugoties uz to, pakalpojumu nozarē vērojamas atveseļošanās pazīmes (euro zonas IVI pakalpojumu uzņēmējdarbības aktivitātes indekss maijā bija 55.2). Aktivitātes atjaunošanos veicinās arī mērķtiecīgi fiskālie pasākumi. Kopumā gaidāms, ka 2. ceturksnī reālais IKP palielināsies par 1.4% (salīdzinājumā ar 2021. gada marta iespēju aplēsēs paredzēto 1.3% kāpumu).

2021. gada 2. pusgadā paredzama spēcīga aktivitātes atjaunošanās, jo gaidāms, ka ierobežojošie pasākumi kļūs mazāk stingri. Gaidāmās atveseļošanās pamatā ir vairāki pieņēmumi: strauja ierobežojošo pasākumu stingrības samazināšana, turpmāka nenoteiktības mazināšanās, konfidences palielināšanās sakarā ar ātrāku vakcinācijas gaitu, atbalstoša fiskālā un monetārā politika un zināma atliktā pieprasījuma apmierināšana. Atveseļošanos veicinās turpmāka spēcīga ārējā pieprasījuma atjaunošanās, tomēr to galvenokārt noteiks stabila iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās, īpaši 3. ceturksnī, jo paredzama pakāpeniska un plaša tautsaimniecības nozaru aktivitātes atsākšanās. Gaidāms arī, ka mazināsies citi faktori, kas ierobežojuši ekonomisko aktivitāti 1. pusgadā, t.sk. mikroshēmu trūkums, kas, domājams, ietekmējis autobūves un tehnoloģiju nozari. Turklāt gaidāms, ka NPES veicinās ieguldījumus dažās valstīs. Gaidāms, ka reālais IKP 2022. gada 1. ceturksnī pārsniegs pirmskrīzes līmeni (par vienu ceturksni agrāk, nekā gaidīts 2021. gada marta iespēju aplēsēs). 2022. gada pēdējā ceturksnī tam vajadzētu būt par 1.3% zemākam nekā gaidīts pirms pandēmijas sākuma publicētajās iespēju aplēsēs (2. att.).^[6]

Gaidāms, ka galvenais faktors, kas noteiks atveseļošanos, būs privātais patēriņš. Pēc ierobežojošo pasākumu pastiprināšanas un pagarināšanas kopš 2020. gada rudens privātais patēriņš 2021. gada 1. ceturksnī atkal strauji saruka, būtiski veicinot aktivitātes lejupslīdi. Mājsaimniecību izdevumu dinamikas īslaicīga vājināšanās, īpaši tādu pakalpojumu jomā, kurus lielā mērā raksturo saskarsme klātienē, noteica patēriņa sarukumu zem 2021. gada marta iespēju aplēsēs 2021. gada 1. pusgadam prognozētā līmeņa. Patēriņa dinamika joprojām ir svārstīgāka nekā reāli rīcībā esošo ienākumu attīstība, ko stabilizējis valdības atbalsts, izraisot turpmākas būtiskas uzkrājumu rādītāja pārmaiņas. Gaidāms, ka privātais patēriņš 2021. gada 2. ceturksnī atsāks atveseļošanos un 2. pusgadā strauji paātrināsies, ņemot vērā pakāpenisku ierobežojošo pasākumu stingrības mazināšanu, bet 2022. gada 2. ceturksnī tas sasniegs līmeni, kāds bija pirms krīzes. Šo atveseļošanos veicina arī pakāpeniska nenoteiktības mazināšanās un rīcībā esošo ienākumu kāpums, neraugoties uz neto fiskālo pārvedumu mazināšanos, īpaši 2022. gadā. Lai gan gaidāms, ka privātais patēriņš būs galvenais atveseļošanās dzinējspēks, bāzes scenārijā nav paredzēts liels devums, ko nodrošinātu atliktā pieprasījuma apmierināšana, jo liela daļa izveidoto papildu uzkrājumu pamatā netiks iztērēta (sk. 2. ielikumu).

Gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos jau 2021. gada 2. ceturksnī atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms pandēmijas. Ieguldījumi mājokļos 2021. gada 1. ceturksnī mēreni palielinājās un bija nedaudz zemāki par līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Turpmāk, gaidāmajai mājokļu cenu inflācijai apsteidzot mājokļa izmaksas un tādējādi radot pozitīvu Tobina Q efektu, reāli rīcībā esošo ienākumu kāpumam un patērētāju konfidencei vajadzētu veicināt ieguldījumus mājokļos. Turklāt gaidāms, ka daļa izveidoto papildu uzkrājumu tiks izmantota ieguldījumiem mājokļos. Gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos pēc spēcīgas sākotnējās atveseļošanās visu atlikušo 2021. gadu turpinās strauji atgūties, bet pārējā iespēju aplēšu periodā pakāpeniski atgriezīsies mērenākas izaugsmes līmenī.

Gaidāms, ka ieguldījumi uzņēmējdarbībā 2021. gadā saglabāsies noturīgi un strauji atjaunosies, līdz gada beigām sasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes. Ieguldījumi uzņēmējdarbībā 2020. gada 2. pusgadā būtiski pieauga, daļēji atveseļojoties no 2020. gada 1. pusgadā vērotās vājās dinamikas. Nedaudz mērenā dinamika 2021. gada 1. pusgadā, visticamāk, skaidrojama ar vāju vispārējo ekonomisko aktivitāti un neizmantoto jaudu. 2021. gada 2. pusgadā gaidāma spēcīgāka atveseļošanās, atjaunojoties pasaules un iekšzemes pieprasījumam un uzlabojoties peļņas pieaugumam, ko veicinās arī labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un NPES pozitīvā ietekme uz ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Tomēr gaidāms, ka pandēmijas laikā vērotais nefinanšu sabiedrību bruto parāda rādītāja kāpums iespēju aplēšu periodā ierobežos uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu pieaugumu, neraugoties uz apjomīgajiem naudas līdzekļu turējumiem, jo uzņēmumiem jāatveseļo savas bilances.

Pateicoties straujam eksporta kāpumam, 2021. gadā gaidāms būtisks pozitīvs neto tirdzniecības devums, bet vēlāk importa pieauguma dēļ devums būs kopumā neitrāls. Līdz šim pandēmijas dinamika 2021. gadā negatīvi ietekmējusi iekšējā pieprasījuma apstākļus, kavējot importu, kas saskaņā ar prognozēm šogad palielināsies mazāk nekā eksports. Euro zonas tirdzniecību 2021. gada 1. ceturksnī negatīvi ietekmēja nenoteiktība, ko radīja arvien jaunas īslaicīgas problēmas saistībā ar jauniem tirdzniecības nosacījumiem ar Apvienoto Karalisti, pasaules loģistikas nozares problēmām un piegādes ierobežojumiem, īpaši pusvadītāju nozarē. Gaidāms, ka apstrādes rūpniecības un pakalpojumu tirdzniecības nozares snieguma pozitīvā starpība šogad samazināsies, un agrīni rādītāji liecina par pakāpenisku braucienu pakalpojumu atjaunošanos 2. ceturksnī. Gaidāms, ka eksporta tirgus daļas 2022. gada beigās būs pilnībā atguvušās un vidējā termiņā stabilizēsies aptuveni līmenī, kāds bija pirms pandēmijas. Tomēr valstīs, kas vairāk atkarīgas no braucienu eksporta, eksporta tirgus daļu sniegums joprojām būs samērā ierobežots. Visbeidzot, gaidāms, ka importa pieaugums būs spēcīgāks nekā par to liecina iekšzemes pieprasījums. Tas ir saistīts ar nozīmīgo importa daļu eksportā, kā arī stabilu tūrisma pakalpojumu importu dažās euro zonas Ziemeļvalstīs.

Gaidāms, ka bezdarba līmenis 2021. gadā kopumā saglabāsies nemainīgs un līdz 2023. gada beigām atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms krīzes. Nodarbinātības pieaugums 2021. gada 1. ceturksnī samazinājās saistībā ar ierobežojošo pasākumu pagarināšanu un ar to saistīto ekonomiskās aktivitātes sarukumu, izraisot bezdarba kāpumu. Tiek pieņemts, ka lielu daļu darba ņēmēju, kuri iesaistīti darbvietu saglabāšanas programmās, labvēlīgi ietekmēs strauja atveseļošanās pēc pandēmijas, un viņi atgriezīsies pie pastāvīgas nodarbinātības. Tāpēc gaidāms, ka bezdarba līmenis atlikušajā 2021. gada daļā būs diezgan stabils, bet nākamo divu gadu laikā pakāpeniski samazināsies, sasniedzot 7.3% līdz 2023. gada beigām.

Paredzams, ka ar 2021. gada 2. ceturksni atsāksies darba ražīguma pieaugums uz vienu nodarbināto. Darba ražīgums uz vienu nodarbināto 2021. gada 1. ceturksnī atkal samazinājās, ņemot vērā stingrāku ierobežojošo pasākumu ieviešanu un saistīto darbvietu saglabāšanas programmu izmantošanu. Tiek prognozēts, ka darba ražīguma pieaugums uz vienu nodarbināto 2021. gada 2. ceturksnī atjaunosies, 2021. gada 3. ceturksnī sasniegs augstāko līmeni, bet pēc tam pakāpeniski samazināsies.

Salīdzinājumā ar 2021. gada marta iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2021. un 2022. gadam koriģēta un paaugstināta. Izaugsmes perspektīva 2021. gada 2. pusgadam, īpaši 3. ceturksnim, tika koriģēta un paaugstināta. Tas atspoguļo gaidas par ātrāku ierobežojošo pasākumu atvieglošanu saistībā ar straujāku vakcinācijas gaitu, papildu fiskālo atbalstu un atkārtotu novērtējumu par to, kādu ietekmi uz tautsaimniecības nozaru aktivitātes atsākšanos radīs atliktā iekšzemes pieprasījuma apmierināšana. Tas lielā mērā izskaidro gada izaugsmes perspektīvas korekcijas 2021. gadam un īpaši 2022. gadam, attiecībā uz kuru visas korekcijas veiktas pārnestās ietekmes dēļ. Pieņēmumu ietekme kopumā ir neitrāla, jo pozitīvo ietekmi uz izaugsmi, ko veicina pieņēmumi par spēcīgāku ārējo pieprasījumu, lielā mērā kompensē gan augstāku naftas cenu negatīvā ietekme, gan papildu pagaidu fiskālā atbalsta pasākumu pārtraukšana pēc 2021. gada.

3. Fiskālā perspektīva

Fiskālā politika turpina mazināt Covid-19 pandēmijas makroekonomisko ietekmi 2021. gadā un veicina atveseļošanos. Tiek lēsts, ka pandēmijas dēļ 2020. gadā īstenotā ārkārtas fiskālā stimula apjoms bija nedaudz vairāk kā 4% no IKP. Tā kā ierobežojošie pasākumi turpinājās arī 2021. gadā, valdības pagarināja ārkārtas pasākumus, tos pakāpeniski paplašinot, un/vai noteica jaunus atbalsta pasākumus. Ar krīzi saistīto izvēles stimulējošo pasākumu apjoms 2021. gadam tiek lēsts gandrīz 4.5% apmērā no IKP (par aptuveni 1.25 procentu punktiem vairāk nekā 2021. gada marta iespēju aplēsēs). Lielākā daļa papildu pasākumu ir īslaicīgi, un gaidāms, ka tie beigsies 2022. gadā. Daži pasākumi pagarināti un kopā ar citiem atveseļošanās pasākumiem, t.sk. NPES fonda līdzekļiem^[13], ietver stimulējošus pasākumus, kuru gada apjoms 2022. gadā varētu būt aptuveni 1.5% no IKP un 2023. gadā – aptuveni 1.25% no IKP. Lielākā daļa ārkārtas atbalsta 2021. gadā ir papildu izdevumi subsīdiju un pārvedumu veidā uzņēmumiem, t.sk. darbvietu saglabāšanas programmu ietvaros. Pasākumi, kas klasificēti kā valdības patēriņš, galvenokārt atspoguļo lielākus veselības aprūpes izdevumus, t.sk. algas, kas saistītas ar vakcinācijas kampaņu. Runājot par ieņēmumiem, pasākumi ietver tiešo un netiešo nodokļu samazināšanu.^[14] Valdības papildu ieguldījumi 2020. gadā bija ierobežoti, bet no 2021. gada tiem paredzēts lielāks īpatsvars stimulējošo pasākumu paketēs galvenokārt saistībā ar gaidāmajiem NPES finansētajiem pasākumiem. Veicot korekciju, lai ņemtu vērā NPES dotāciju ietekmi ieņēmumu pusē – aptuveni 0.6% no IKP gadā –, paredzams, ka fiskālā nostāja^[15] 2021. gadā būs ekspansīva, 2022. gadā kļūs stingrāka un 2023. gadā saglabāsies kopumā neitrāla.

Paredzams, ka euro zonas budžeta deficīta rādītājs 2021. gadā nedaudz samazināsies un būtiskāks sarukums gaidāms, sākot ar 2022. gadu. Vienlaikus paredzams, ka euro zonas parāda rādītājs 2021. gadā sasniegs augstāko līmeni.^[16] Nelielais budžeta deficīta samazinājums 2021. gadā atspoguļo nedaudz labāku ciklisko komponenti un zemākus procentu maksājumus, kas vairāk nekā kompensē papildu stimulēšanas pasākumus, kas nav ietverti NPES dotācijās ieņēmumu pusē. Būtiskā bilances uzlabošanās 2022. gadā galvenokārt saistīta ar lielākās daļas krīzes dēļ īstenoto ārkārtas stimulējošo pasākumu pārtraukšanu un daudz labvēlīgāku ciklisko komponenti. Paredzams, ka 2023. gadā, pastāvot pamatā neitrālai fiskālajai nostājai un labākiem cikliskajiem nosacījumiem, kopējā budžeta bilance turpinās uzlaboties līdz –2.6% no IKP. Paredzams, ka procentu maksājumi iespēju aplēšu periodā turpinās samazināties un 2023. gadā sasniegs 1.1% no IKP. Paredzams, ka euro zonas parāda rādītājs augstāko līmeni sasniegs 2021. gadā (99% no IKP), pēc tam nedaudz samazinoties. Sarukumu 2022.–2023. gadā galvenokārt noteiks labvēlīga procentu likmju un izaugsmes tempa starpība, kas ar uzviju kompensēs esošo sākotnējo budžeta deficītu, kurš gan samazinās. Salīdzinājumā ar 2021. gada marta iespēju aplēsēm euro zonas budžeta deficīts un parāda līmenis, īpaši 2021. gadam, ir koriģēts un palielināts, ņemot vērā papildu stimulēšanas pasākumus. Būtiskāka valdības parāda korekcija 2021. gadam skaidrojama ar 2020. gada bāzes efektiem, kas saistīti ar lielāku deficīta-parāda korekciju, nekā iepriekš prognozēts. Tas atspoguļo arī privātajam sektoram sniegtā atbalsta pārklasificēšanu valdības kontos dažās valstīs.

4. Cenas un izmaksas

Paredzams, ka 2021. gadā SPCI inflācija būtiski pieaugs, 2022. gada sākumā samazināsies, un pārējā iespēju aplēšu periodā tā saglabāsies kopumā nemainīga (3. att.). Paredzams, ka kopējā inflācija 2021. gadā būs vidēji 1.9%, 4. ceturksnī sasniedzot augstāko līmeni (2.6%), bet 2022. un 2023. gadā tā samazināsies attiecīgi līdz 1.5% un 1.4%. Kopējās inflācijas kāpums 2021. gadā atspoguļo īslaicīgu faktoru augšupvērstu ietekmi uz inflāciju, piemēram, PVN likmes samazinājuma atcelšanu Vācijā, enerģijas inflācijas līmeņa atjaunošanos spēcīgu bāzes efektu ietekmē un ražošanas izmaksu pieaugumu saistībā ar piegādes traucējumiem. Svērumu pārmaiņas liecina par zināmu inflācijas profila svārstīgumu 2021. gadā, bet paredzams, ka vidēji gada laikā tām būs tikai neliela lejupvērsta ietekme uz SPCI inflāciju. Lai gan 2022. gada sākumā šie īslaicīgie faktori izzudīs, galveno SPCI komponentu kompensējošā dinamika iespēju aplēšu periodā norāda uz to, ka SPCI inflācijas profils saglabāsies kopumā nemainīgs, bet 2023. gadā tas nedaudz palielināsies. Gaidāms, ka prognozētā tautsaimniecības atveseļošanās un neizmantoto resursu apjoma samazināšanās noteiks pakāpenisku SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) kāpumu no 1.1% 2021. gadā līdz 1.4% 2023. gadā. Lai gan pieprasījuma pieauguma radītais augšupvērstais cenu spiediens kopumā joprojām ir neliels, tam vajadzētu kompensēt cenu spiediena mazināšanos, ko rada ar pandēmiju un ierobežojošajiem pasākumiem saistītā nelabvēlīgā piedāvājuma puses ietekme iespēju aplēšu periodā. Paredzams, ka iekšzemes izmaksu spiediena pieaugums būs galvenais faktors, kas noteiks spēcīgāku pamatā esošo patēriņa cenu attīstību. Vienlaikus gaidāms, ka ārējā cenu spiediena dinamika iespēju aplēšu periodā kļūs mērenāka. Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā nedaudz palielināsies arī SPCI pārtikas cenu inflācija. Šo divu SPCI komponentu radīto pakāpeniski pieaugošo augšupvērsto cenu spiedienu uz kopējo inflāciju 2022. un 2023. gadā kopumā kompensēs paredzamais SPCI enerģijas cenu inflācijas kritums saistībā ar biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu līknes lejupvērsto profilu.

Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksas veicinās iekšzemes izmaksu spiediena palielināšanos iespēju aplēšu periodā. Pēc 2020. gadā vērotā spēcīgā vienības darbaspēka izmaksu kāpuma straujā darba ražīguma krituma dēļ gaidāms, ka darbaspēka vienības izmaksas 2021. gadā augstāka darba ražīguma apstākļos pazemināsies, bet līdz 2023. gadam tās pakāpeniski atjaunosies un palielināsies. Krasās darba ražīguma pārmaiņas krīzes periodā noteica darbaspēka vienības izmaksu attīstību. Vienlaikus arī atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums darbvietu saglabāšanas programmu ietekmē būtiski svārstījās. Lai gan šīs programmas ļāvušas saglabāt nodarbinātību, darbinieki, iesaistoties tajās, saskārās ar algu samazinājumu. Tā rezultātā atlīdzības vienam nodarbinātajam gada pieauguma temps 2020. gadā saruka, bet 2021. gadā gaidāma tā atjaunošanās. Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā, darba tirgiem pakāpeniski atveseļojoties un šo programmu ietekmei mazinoties, atlīdzības vienam nodarbinātajam attīstība normalizēsies, un 2023. gadā gaidāms gada kāpums 2.4% apmērā.

Gaidāms, ka peļņas maržas lielā mērā novērsīs vienības darbaspēka izmaksu svārstības. Peļņas maržas 2020. gadā samazinājās atbilstoši to procikliskajam raksturam, tomēr tās saglabājās daudz noturīgākas, nekā parasti ekonomiskās aktivitātes samazināšanās apstākļos, jo tās ļāva stabilizēt darbvietu saglabāšanas programmas. Euro zonas uzņēmumi lejupslīdes sākumposmā parasti cenšas saglabāt darba ņēmējus pat tad, ja tas notiek uz zemāku peļņas maržu rēķina. Šo lejupvērsto spiedienu uz peļņas maržām mazināja valdības algu atbalsta programmas. Kopumā gaidāms, ka peļņas maržas normalizēs vienības darbaspēka izmaksu dinamiku un nedaudz pozitīvi ietekmēs inflācijas spiedienu 2023. gadā.

Gaidāms, ka importa cenu dinamiku spēcīgi ietekmēs naftas cenu un neenerģijas preču cenu pārmaiņas un tā atspoguļos mērenu ārējo cenu spiedienu iespēju aplēšu perioda beigu daļā. Gaidāms, ka pēc 2020. gadā vērotā ļoti negatīvā importa cenu pārmaiņu tempa 2021. gadā tas būs ļoti pozitīvs, atspoguļojot galvenokārt naftas un neenerģijas preču cenu pieaugumu, kā arī ar piegādes iztrūkumu saistīto ražošanas izmaksu kāpumu, bet līdz 2023. gadam tas būtiski samazināsies. Gaidāms, ka papildus naftas un neenerģijas preču cenu kritumam pasaules cenu dinamika iespēju aplēšu periodā kopumā saglabāsies pazemināta un noteiks mērenu ārējā cenu spiediena perspektīvu.

Salīdzinājumā ar 2021. gada marta iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze 2021. un 2022. gadam koriģēta un palielināta attiecīgi par 0.4 un 0.3 procentu punktiem, bet 2023. gadam nav mainīta. Visi trīs galvenie SPCI komponenti ietekmējuši kopējās inflācijas augšupvērsto korekciju iespēju aplēšu perioda pirmajos divos gados. SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) visā iespēju aplēšu periodā ir koriģēta un palielināta, ņemot vērā pozitīvākas neizmantoto resursu apjoma rādītāju pārmaiņas, nekā paredzēts 2021. gada marta iespēju aplēsēs, kā arī zināmu augšupvērstu ietekmi, ko rada pieaugošais globālais inflācijas spiediens un pieņēmumi, īpaši attiecībā uz naftas cenām. Šie naftas cenu pieņēmumi atspoguļo arī nesen vēroto pārsteidzošo augšupvērsto SPCI enerģijas cenu inflāciju un tās būtisko augšupvērsto korekciju, īpaši iespēju aplēšu perioda pirmajos divos gados. Vienlaikus nedaudz pārsteidzoši dati par augšupvērstu dinamiku, kas, iespējams, saistīta ar īslaicīgu laikapstākļu ietekmi, un spēcīgāka, nekā iepriekš pieņemts, pārtikas preču cenu attīstība ļauj skaidrot nedaudz labāku SPCI pārtikas cenu inflācijas perspektīvu salīdzinājumā ar 2021. gada marta iespēju aplēsēm.

5. Alternatīvi euro zonas tautsaimniecības perspektīvas scenāriji

Tā kā joprojām valda būtiska nenoteiktība par Covid-19 pandēmijas turpmāko attīstību un tās ietekmi uz tautsaimniecību, divi Eurosistēmas speciālistu 2021. gada jūnija iespēju aplēšu bāzes scenārijam alternatīvi scenāriji ilustrē iespējamās Covid-19 pandēmijas ietekmes uz euro zonas tautsaimniecību diapazonu.

Mērenais scenārijs paredz veselības krīzes atrisinājumu līdz 2021. gada beigām un tikai īslaicīgus ekonomiskos zaudējumus, bet saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju tiek pieņemts, ka veselības krīze ieilgs un potenciālā ražošanas apjoma zaudējumi būs paliekoši. Salīdzinājumā ar bāzes scenāriju mērenais scenārijs paredz ātrāku vakcinācijas tempu, būtiskāku sabiedrības atbalstu vakcinācijai, kā arī lielāku vakcīnu efektivitāti arī pret jauniem vīrusa variantiem. Minētie faktori ļautu ātrāk mazināt ierobežojošo pasākumu stingrību, kā arī tos pakāpeniski atcelt līdz 2021. gada beigām.^[17] Efektīvāki iestāžu un tautsaimniecības dalībnieku īstenotie pasākumi vēl vairāk samazinātu ierobežojošo pasākumu ekonomiskās izmaksas, radot lielākas konfidences efektu un straujāku, nekā gaidīts, braucienu un tūrisma nozares izaugsmi. Savukārt nelabvēlīgais scenārijs paredz iespējamu pandēmijas atsākšanos nākamajos mēnešos, ja rastos infekciozāki vīrusa varianti, kas nozīmētu arī vakcīnu efektivitātes samazināšanos un dažu ierobežojošo pasākumu saglabāšanu līdz 2023. gada vidum, tādējādi mazinot ekonomisko aktivitāti.^[18] Salīdzinot ar bāzes scenāriju, nelabvēlīgais scenārijs paredz nopietnāku tautsaimniecībai nodarīto kaitējumu, ko pastiprinātu maksātnespējas gadījumu skaita palielināšanās un aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās, kas negatīvi ietekmētu banku paredzamos zaudējumus un kapitāla prasības un tādējādi arī kredītu piedāvājumu privātajam sektoram. Vienlaikus pat nelabvēlīgajā scenārijā tiek pieņemts, ka ar monetārās, fiskālās un prudenciālās uzraudzības politikas palīdzību izdosies ierobežot ļoti nelabvēlīgas ietekmes izplatīšanos caur finanšu sistēmu. Kopumā līdzīgi pieņēmumi ir arī pasaules tautsaimniecības attīstības scenāriju pamatā: euro zonas ārējais pieprasījums 2023. gada beigās būs aptuveni par 12% augstāks nekā pirms krīzes saskaņā ar mēreno scenāriju un aptuveni par 2% augstāks saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju, salīdzinot ar bāzes scenārijā prognozēto 9% līmeni.

Reālā IKP kāpums mērenajā scenārijā strauji atjaunosies, jau 2021. gada 4. ceturksnī atgriežoties līmenī, kāds bija pirms krīzes, savukārt nelabvēlīgajā scenārijā tas šādu līmeni sasniegs tikai 2023. gada beigās (sk. 4. att.). Saskaņā ar mēreno scenāriju atveseļošanās 2021. gada 2. un 3. ceturksnī būs ievērojami straujāka (attiecīgi 2.5% un 4.1%)^[19], un ekonomiskā aktivitāte turpinās nostiprināties visu atlikušo gadu, pamatojoties uz pieņēmumu par strauju vakcinācijas tempu, un tas radīs papildu ietekmi uz konfidenci. Rezultātā ekonomiskā aktivitāte jau 2021. gada 3. ceturksnī atgrieztos līmenī, kāds bija pirms pandēmijas, un līdz 2022. gada vidum pārsniegtu pirms krīzes 2019. gada decembra iespēju aplēsēs paredzēto līmeni. Saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju ekonomiskā aktivitāte 2. un 3. ceturksnī palielināsies lēnāk (attiecīgi par 0.6% un 1.3%) un pēc tam turpinās mērenu atveseļošanos. Tautsaimniecības izaugsme saglabāsies vāja līdz 2022. gada sākumam, ņemot vērā tikai pakāpenisku ierobežojošo pasākumu stingrības mazināšanu, ko papildinās turpmāki ierobežoti apguves efekti, pastāvīga nenoteiktība un nelabvēlīgas ietekmes izplatīšanās pa finanšu kanāliem, un šo ietekmi tikai daļēji mazinās politikas atbalsta pasākumi. Nelabvēlīgajā scenārijā prognozēts, ka izaugsme 2022. gada 2. pusgadā nedaudz pārsniegs pamataplēsi, ņemot vērā lielāku izlīdzināšanās potenciālu un veiksmīgu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem. Tas palīdzēs līdz iespēju aplēšu perioda beigām kompensēt visus reālā IKP zaudējumus salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms krīzes.

SPCI inflācija abos scenārijos īstermiņā atveseļosies. Lielākas variācijas gaidāmas turpmākajā periodā piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara atšķirību rezultātā. Tas atspoguļo faktu, ka bāzes scenārijā ietvertie galvenie straujāku inflāciju noteicošie faktori (t.i., pieņēmumi par naftas cenām, enerģijas komponenta bāzes efekti, piegādes problēmas un pagaidu PVN likmes samazinājuma atcelšanas ietekme Vācijā) vienlīdz attiecas uz alternatīvajiem scenārijiem. Nelabvēlīgajā scenārija neizmantoto resursu apjoms tautsaimniecībā būs lielāks, nekā to paredz mērenais scenārijs. Rezultātā inflācija 2023. gadā būs 1.7% saskaņā ar mēreno scenāriju un 1.1% saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju.

Saskaņā ar mēreno scenāriju darba tirgi ātri atveseļosies, jo pieņemts, ka īstenotā politika lielā mērā veiksmīgi novērsīs histerēzes ietekmi, kas nelabvēlīgajā scenārijā ierobežota tikai daļēji. Mērenais scenārijs paredz, ka bezdarba līmenis 2021. gadā sasniegs augstāko līmeni un līdz 2022. gada vidum atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms krīzes. Turpretī nelabvēlīgajā scenārijā bezdarba līmenis iespēju aplēšu periodā neatgriezīsies līmenī, kāds bija pirms krīzes, un saglabāsies būtiski paaugstināts, jo būs nepieciešama lielāka resursu pārdale dažādos sektoros. Tas liecina par augšupvērstiem bezdarba riskiem, kas saistīti ar iespējamajiem bankrotiem un uzņēmumu ievainojamību, kā arī ar iespējamo histerēzes ietekmi.