Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kopskats

Eurozonas tautsaimniecības pakāpeniskā atveseļošanās nākamajos gados turpināsies būtiskas ģeopolitiskās un politikas nenoteiktības apstākļos. Lai gan 2024. gadā mērenā tempā atsākās izaugsme, jaunākie rādītāji liecina par izaugsmes pavājināšanos īstermiņā, saglabājoties zemai patērētāju konfidencei un lielai nenoteiktībai, kas, domājams, nostiprinās mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas stimulus. Tomēr pastāv nosacījumi, lai tautsaimniecības izaugsme atkal kļūtu spēcīgāka. Īpaši gaidāms, ka reālās darba samaksas un nodarbinātības kāpums stabila darba tirgus apstākļos veicinās atveseļošanos, un viens no tā galvenajiem virzītājspēkiem joprojām ir patēriņš. Atbilstoši tirgus gaidām par procentu likmju turpmāko virzību mazāk stingriem finansēšanas nosacījumiem vajadzētu veicināt arī iekšzemes pieprasījumu. Lai gan fiskālā politika saistīta ar lielu nenoteiktību, tiek pieņemts, ka kopumā tās virzība atbilst konsolidācijas kursam. Tomēr "Nākamās paaudzes ES" (NPES) līdzekļiem līdz programmas darbības beigām 2027. gadā būtu jāatbalsta izaugsme. Saskaņā ar pamataplēsē ietverto pieņēmumu, ka Eiropas galveno tirdzniecības partnervalstu tirdzniecības politika nemainīsies, gaidāms, ka ārējais pieprasījums nostiprināsies un veicinās eurozonas eksportu. Tādējādi paredzams, ka, neraugoties uz pašreizējām konkurētspējas problēmām, neto tirdzniecības devums IKP izaugsmē kopumā būs neitrāls. Paredzams, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni. Tā kā daži cikliskie faktori, kuri pēdējā laikā mazinājuši darba ražīgumu, sāk izzust, gaidāms, ka darba ražīguma kāpums aplēšu periodā kļūs straujāks, lai gan joprojām pastāv strukturālas problēmas. Kopumā paredzams, ka reālā IKP gada vidējais pieaugums 2024. gadā būs 0.7 %, 2025. gadā – 1.1 % un 2026. gadā – 1.4 %, bet 2027. gadā tā temps palēnināsies līdz 1.3 %. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2024. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva koriģēta un pazemināta. To galvenokārt nosaka korekcijas 2024. gada 1. pusgada datos par ieguldījumiem, vājāka eksporta pieauguma gaidas 2025. gadā un 2026. gadā prognozētā iekšzemes pieprasījuma pieauguma neliela lejupvērsta korekcija.[1]

Paredzams, ka kopējā SPCI inflācija 2024. gada beigās pieaugs, bet pēc tam, sākot ar 2025. gada 2. ceturksni, svārstīsies ap ECB noteikto 2 % inflācijas mērķi. Gaidāms, ka enerģijas komponenta bāzes efekti būs galvenais faktors, kas noteiks īslaicīgo inflācijas kāpumu iespēju aplēšu perioda sākumā. Pamatojoties uz pieņēmumiem par naftas un gāzes cenu kritumu, enerģijas cenu inflācija, visticamāk, saglabāsies negatīva līdz 2025. gada 2. pusgadam un pēc tam joprojām būs mērena, izņemot 2027. gadu, kad tā pieaugs sakarā ar jaunu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ieviešanu. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija līdz 2025. gada vidum palielināsies, un to galvenokārt noteiks neapstrādātās pārtikas cenu dinamikas atjaunošanās, bet pēc tam līdz 2027. gadam saruks līdz vidēji 2.2 %. Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) 2025. gada sākumā saruks, izzūdot agrāko enerģijas cenu šoku netiešajai ietekmei, mazinoties darbaspēka izmaksu spiedienam un agrāk īstenotās stingrās monetārās politikas pasākumu novēlotajai ietekmei turpinot ietekmēt patēriņa cenas. Gaidāms, ka šo kritumu noteiks sarūkošā pakalpojumu cenu inflācija, kas līdz šim bijusi samērā noturīga. Kopumā gaidāms, ka SPCIX inflācija samazināsies no 2.9 % 2024. gadā līdz 1.9 % 2027. gadā. Sākotnēji darba samaksas kāpums joprojām būs paaugstināts, bet pakāpeniski samazināsies, izzūdot inflācijas kompensācijas spiedienam. Gaidāms, ka sakarā ar lēnāku atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugumu un darba ražīguma kāpuma atjaunošanos vienības darbaspēka izmaksas augs ievērojami lēnāk. Tāpēc paredzams, ka iekšzemes cenu spiediens mazināsies, peļņas maržām sākotnēji amortizējot joprojām lielo darbaspēka izmaksu spiedienu, bet iespēju aplēšu periodā atveseļojoties. Ārējam cenu spiedienam kopumā vajadzētu saglabāties mērenam. Salīdzinājumā ar 2024. gada septembra iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva 2024. un 2025. gadam koriģēta un nedaudz pazemināta galvenokārt sakarā ar pārsteidzoši zemajiem rādītājiem un pieņēmumiem par naftas un elektroenerģijas cenu kritumu.

1. tabula

Izaugsmes un inflācijas iespēju aplēses eurozonai

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; korekcijas procentu punktos)

 

 

2024. gada decembris

Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada septembri

2023

2024

2025

2026

2027

2024

2025

2026

Reālais IKP

0.5

0.7

1.1

1.4

1.3

–0.1

–0.2

–0.1

SPCI

5.4

2.4

2.1

1.9

2.1

–0.1

–0.1

0.0

SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

4.9

2.9

2.3

1.9

1.9

0.0

0.0

–0.1

Piezīmes. Reālā IKP datu pamatā ir sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti gada vidējie dati. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Korekcijas aprēķinātas, izmantojot noapaļotus skaitļus. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.

© Eiropas Centrālā banka, 2024

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.ecb.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-6606-1, ISSN 2529-4733, doi:10.2866/79, QB-CF-24-002-LV-Q


  1. Pēdējais datu aktualizēšanas termiņš attiecībā uz pieņēmumiem un pasaules tautsaimniecības iespēju aplēsēm bija 2024. gada 20. novembris. Makroekonomiskās iespēju aplēses eurozonai tika pabeigtas 2024. gada 27. novembrī.

Annexes
12 December 2024