Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
  • PAZIŅOJUMS PRESEI

ECB 2025. gada finanšu pārskati

2026. gada 26. februārī

  • ECB radušies zaudējumi 1.3 mljrd. euro apmērā (zaudējumi 2024. gadā – 7.9 mljrd. euro).
  • Zaudējumi tiks kompensēti no nākotnē gūtās peļņas.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2025. gada finanšu pārskatiem tai radušies zaudējumi 1254 milj. euro apmērā, kas ir būtiski mazāk nekā 2024. gadā, kad zaudējumu apmērs bija 7944 milj. euro. Tas galvenokārt skaidrojams ar tīro procentu izdevumu būtisku samazināšanos. 2025. gada zaudējumi, līdzīgi kā zaudējumi iepriekšējos gados, paliks ECB bilancē un tiks kompensēti no nākotnē gūtās peļņas. Šo zaudējumu dēļ 2025. gadā peļņas sadale eurozonas nacionālajām centrālajām bankām netiks veikta.

Zaudējumi kopš 2022. gada radušies pēc daudzus gadus gūtas būtiskas peļņas un skaidrojami ar Eurosistēmas veiktajiem politikas pasākumiem, kas bija nepieciešami, lai izpildītu tās galveno uzdevumu – cenu stabilitātes saglabāšanu. Saskaņā ar šo politiku ECB bija jāpalielina bilance, iegādājoties finanšu aktīvus, kuriem lielākoties bija fiksētas procentu likmes un ilgs dzēšanas termiņš. Tā rezultātā attiecīgi pieauga saistības, par kurām ECB maksā procentus ar mainīgām procentu likmēm. Tādējādi 2022. un 2023. gadā veiktā galveno ECB procentu likmju paaugstināšana, lai cīnītos pret augsto inflāciju eurozonā, izraisīja tūlītēju šo saistību procentu izdevumu pieaugumu, savukārt procentu ienākumi no ECB aktīviem, īpaši no aktīvu iegādes programmas (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem, nepalielinājās tādā pašā apmērā. Pēc tam sekojošā galveno ECB procentu likmju pazemināšana kopš 2024. gada un ECB saistību sarukuma turpināšanās pēc AIP un PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru dzēšanas būtiski mazina šīs procentu likmju neatbilstības ietekmi. Tādējādi tīrie procentu izdevumi 2025. gadā bija ievērojami mazāki nekā iepriekšējos gados.

Gaidāms, ka ECB atkal gūs peļņu 2026. gadā vai gadu vēlāk, lai gan tas būs atkarīgs no galveno ECB procentu likmju un valūtas kursu dinamikas nākotnē, kā arī no ECB bilances apjoma un sastāva. Jebkurā gadījumā ECB neatkarīgi no zaudējumiem var efektīvi darboties un īstenot savu galveno uzdevumu – saglabāt cenu stabilitāti. Par tās finansiālo stiprumu vēl vairāk liecina tās kapitāls un būtiskie pārvērtēšanas konti, kuru apjoms 2025. gada beigās kopā sasniedza 71 mljrd. euro, kas ir par 12 mljrd. euro vairāk nekā 2024. gada beigās.

ECB 2025. gadā bija šādi procentu ienākumi un izdevumi.

(milj. euro)

2025

2024

Pārmaiņas

Ārējās rezerves

2 089

2 537

(449)

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

3 814

3 850

(36)

Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

2 900

5 232

(2 332)

NCB prasības par nodotajām ārējām rezervēm

(790)

(1 448)

659

TARGET atlikumi, kas saņemami no NCB/maksājami NCB

(7 706)

(15 674)

7 968

Pārējie

(485)

(1 479)

994

Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

(178)

(6 983)

6 805

Procentu izdevumi 2025. gadā bija ievērojami zemāki nekā 2024. gadā. Šo samazinājumu galvenokārt noteica būtiski mazāki procentu izdevumi par ECB TARGET neto saistībām, kam pamatā lielākoties bija zemāka vidējās atlīdzības likme (2025. gadā – 2.3 %, 2024. gadā – 4.1 %) pēc galveno ECB procentu likmju pazemināšanas un mazākā mērā arī tas, ka, nosakot atlīdzību, tika piemērota noguldījumu iespējas procentu likme, nevis galveno refinansēšanas operāciju procentu likme. Turklāt samazinājumu veicināja arī mazāki TARGET atlikumi, kas skaidrojami ar monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru dzēšanu. Zemāka vidējā atlīdzības likme noteica arī mazākus procentu ienākumus par prasībām saistībā ar apgrozībā esošo euro banknošu sadali un procentus, kas maksājami nacionālajām centrālajām bankām (NCB) kā atlīdzība par to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem. Lai gan ārējo rezervju procentu ienākumi samazinājās – galvenokārt sakarā ar ASV dolāros denominēto vērtspapīru procentu ienākumu sarukumu –, monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru procentu ienākumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu faktiski nemainījās.

Valūtas kursa radītā norakstītā vērtība sasniedza 1316 milj. euro (2024. gadā – 81 milj. euro). To visvairāk noteica Japānas jenas kursa kritums, kā rezultātā samazinājās attiecīgo valūtas turējumu vērtība. Šos norakstījumus daļēji kompensēja realizētie guvumi no valūtas kursiem, kurus galvenokārt noteica ECB ārējo rezervju struktūras standarta līdzsvarošana.

Kopējās personāla izmaksas samazinājās līdz 809 milj. euro (2024. gadā – 844 milj. euro). To visvairāk noteica mazāki izdevumi saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Pārējie darbības izdevumi nedaudz saruka, sasniedzot 619 milj. euro (2024. gadā – 626 milj. euro). Tas pamatā skaidrojams ar mazākiem nolietojuma atskaitījumiem.

Ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi, kas tiek gūti no maksām, kuras ECB iekasē, lai segtu izdevumus saistībā ar tās uzraudzības uzdevumu izpildi, bija 690 milj. euro (2024. gadā – 681 milj. euro).

ECB bilances apjoms saruka par 37 mljrd. euro (līdz 603 mljrd. euro; 2024. gadā – 641 mljrd. euro), galvenokārt atspoguļojot AIP un PĀAIP turējumu pakāpenisko sarukumu sakarā ar vērtspapīru dzēšanu.

Eurosistēmas konsolidētā bilance

2025. gada beigās Eurosistēmas bilances, kas aptver eurozonas NCB un ECB aktīvus un saistības attiecībā pret trešajām pusēm, apjoms bija 6293 mljrd. euro (2024. gadā – 6421 mljrd. euro). Samazinājumu salīdzinājumā ar 2024. gadu noteica monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru sarukums līdz 3745 mljrd. euro (2024. gadā – 4283 mljrd. euro) galvenokārt sakarā ar vērtspapīru dzēšanu. AIP turējumu apjoms samazinājās par 351 mljrd. euro (līdz 2322 mljrd. euro), savukārt PĀAIP turējumu apjoms – par 186 mljrd. euro (līdz 1423 mljrd. euro). Šo samazinājumu daļēji kompensēja Eurosistēmas zelta turējumu vērtības euro ekvivalenta palielināšanās līdz 1274 mljrd. euro (2024. gadā – 872 mljrd. euro) sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Viljama Lelivelta (William Lelieveldt; tālr.: +49 69 1344 7316).

Piezīmes.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem