PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Florencē, 2025. gada 30. oktobrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Vēlos pateikt paldies prezidentam Panetam par viesmīlību un paust īpašu pateicību viņa darbiniekiem par teicami organizēto šīsdienas Padomes sanāksmi.

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Inflācija joprojām ir tuvu mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenim, un mūsu inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies. Tautsaimniecības izaugsme ir turpinājusies, neraugoties uz sarežģīto globālo vidi. Spēcīgais darba tirgus, stabilās privātā sektora bilances un mūsu agrāk īstenotā procentu likmju pazemināšana joprojām ir būtisks noturības avots. Tomēr perspektīva turpina būt neskaidra, ko daļēji nosaka ilgstošie globālie tirdzniecības strīdi un ģeopolitiskā spriedze.

Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Eurostat šodien publiskoto provizorisko ātro aplēsi šā gada 3. ceturksnī tautsaimniecība pieauga par 0.2 %. Turpinājās pakalpojumu sektora izaugsme, ko stimulēja spēcīga tūrisma nozare un īpaši digitālo pakalpojumu pieaugums. Saskaņā ar apsekojumiem šāds kāpums atspoguļo to, ka daudzi uzņēmumi palielināja centienus modernizēt savu IT infrastruktūru un iekļaut darbībās mākslīgo intelektu. Savukārt ražošanu bremzēja augstāki tarifi, joprojām paaugstinātā nenoteiktība un spēcīgāks euro.

Iespējams, ka tuvākajā laikā saglabāsies iekšzemes pieprasījuma un ārējā pieprasījuma atšķirības. Lielākiem patērētāju tēriņiem, pieaugot reālajiem ienākumiem, vajadzētu pozitīvi ietekmēt ekonomiku. Bezdarbs, kas septembrī bija 6.3 %, joprojām ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, lai gan darbaspēka pieprasījums sarucis. Mājsaimniecības joprojām uzkrāj neparasti lielu ienākumu daļu – tam būtu jānodrošina lielāka iespēja vēl vairāk palielināt tēriņus. Būtiskiem valdības izdevumiem, kas saistīti ar infrastruktūru un aizsardzību, kā arī mūsu agrāk īstenotajai procentu likmju pazemināšanai vajadzētu veicināt ieguldījumus.

Pretstatā tam iespējams, ka globālā vide joprojām ierobežos izaugsmi. No marta līdz augustam samazinājās preču eksports, sarūkot priekšpiegādes ietekmei starptautiskajā tirdzniecībā, kas bija vērojama pirms nesenā tarifu kāpuma. Jaunie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā liecina par turpmāku lejupslīdi. Augstāku tarifu pilna ietekme uz eurozonas eksportu un ieguldījumiem apstrādes rūpniecībā atklāsies tikai laika gaitā.

Padome uzsver, ka steidzami nepieciešams stiprināt eurozonu un tās tautsaimniecību pašreizējā ģeopolitiskajā vidē un atzinīgi vērtē ES valstu vadītāju pausto apstiprinājumu šiem centieniem pagājušā nedēļā notikušajā Eurosamitā. Fiskālajai un strukturālajai politikai būtu jāstimulē tautsaimniecības produktivitāte, konkurētspēja un noturība. Ir būtiski strauji īstenot Eiropas Komisijas konkurētspējas ceļvedi. Valdībām jānosaka par prioritāti izaugsmi veicinošas strukturālās reformas un stratēģiskie ieguldījumi, nodrošinot valsts finanšu ilgtspēju. Vitāli svarīgi ir arī veicināt uzkrājumu un ieguldījumu savienības un banku savienības izveides pabeigšanu saskaņā ar ambiciozu grafiku, kā arī ātri apstiprināt regulu par digitālā euro izveidi.

Padome apņēmusies nodrošināt, ka neliela apjoma un liela apjoma centrālās bankas nauda būtu gatava digitālajam laikmetam. Šajā sakarā Padome šodien pieņēma lēmumu pāriet uz digitālā euro projekta nākamo posmu. Tādējādi tiks nodrošināta tehniskā gatavība potenciālajai emisijai un atbalsts Eiropas digitālajai suverenitātei pēc tam, kad būs pieņemta likumdošana. Sīkāka informācija par šo lēmumu pieejama atsevišķā paziņojumā presei.

Inflācija

Gada inflācija septembrī pieauga līdz 2.2 % (augustā – 2.0 %). To galvenokārt noteica mazāks enerģijas cenu kritums nekā iepriekš. Enerģijas cenu inflācija septembrī pieauga līdz –0.4 % (augustā – –2.0 %). Savukārt pārtikas cenu inflācija septembrī samazinājās līdz 3.0 % (augustā – 3.2 %). Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) pieauga līdz 2.4 % (augustā – 2.3%), pakalpojumu cenu inflācijai palielinoties no 3.1% līdz 3.2%, bet preču cenu inflācija joprojām nemainījās (0.8 %).

Pamatinflācijas rādītāji joprojām atbilst mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenim. Lai gan uzņēmumu peļņa atgūstas, gaidāms, ka darbaspēka izmaksas turpinās samazināties. To noteiks darba ražīguma palielināšanās un darba samaksas kāpuma palēnināšanās. Uz nākotni vērstie rādītāji, piemēram, ECB darba samaksas reģistrators un apsekojumi par uzņēmumu darba samaksas gaidām, liecina par lēnāku darba samaksas pieaugumu atlikušajā gada daļā un 2026. gada 1. pusgadā.

Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju joprojām ir aptuveni 2 %, apstiprinot inflācijas stabilizēšanos mūsu mērķa līmenī.

Risku novērtējums

Vasarā noslēgtais ES un ASV tirdzniecības nolīgums, nesen izsludinātais pamiers Vidējos Austrumos un šīsdienas paziņojums par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās panākto progresu mazinājuši dažus no tautsaimniecības izaugsmes lejupvērstajiem riskiem. Vienlaikus joprojām svārstībām pakļautā globālās tirdzniecības vide varētu izraisīt piegādes ķēžu traucējumus, turpmāk vājināt eksportu un nelabvēlīgi ietekmēt patēriņu un ieguldījumus. Finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās varētu novest pie stingrākiem finansēšanas nosacījumiem, lielākas vēlmes izvairīties no riskiem un vājākas izaugsmes. Ģeopolitiskā spriedze, īpaši neattaisnojamais Krievijas karš pret Ukrainu, joprojām ir būtiskākais nenoteiktības avots. Turpretī lielāki, nekā gaidīts, aizsardzības un infrastruktūras izdevumi kopā ar reformām, kas uzlabo darba ražīgumu, veicinātu izaugsmi. Uzņēmumu konfidences uzlabošanās varētu veicināt privātos ieguldījumus. Uzlabot noskaņojumu un stimulēt aktivitāti varētu arī atlikušās ģeopolitiskās spriedzes mazināšanās vai ātrāka, nekā gaidīts, vēl pastāvošo tirdzniecības strīdu atrisināšana.

Inflācijas perspektīvas nenoteiktība saglabājas lielāka nekā parasti. To nosaka joprojām svārstīgā globālās tirdzniecības politikas vide. Spēcīgāks euro varētu samazināt inflāciju vairāk, nekā gaidīts. Turklāt inflācija varētu būt zemāka, ja augstāki tarifi mazinātu eurozonas eksporta pieprasījumu un liktu valstīm, kurām ir jaudas pārpalikums, vēl vairāk palielināt eksportu uz eurozonu. Lielāks svārstīgums un vēlme izvairīties no riska finanšu tirgos varētu vājināt iekšzemes pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju. Turpretī inflācija varētu pieaugt, ja globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība radītu importa cenu pieaugumu, ierobežotu kritiski svarīgo izejvielu piegādi un palielinātu jaudas ierobežojumus iekšzemes tautsaimniecībā. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu straujš kāpums arī varētu izraisīt inflācijas pieaugumu vidējā termiņā. Ekstremāli laikapstākļi, kā arī klimata un dabas krīzes vēršanās plašumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes tirgus procentu likmes pamatā nemainījās. Mūsu agrāk īstenotā procentu likmju pazemināšana turpināja samazināt uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu procentu likmes (to vidējais līmenis augustā bija 3.5 %). Savukārt uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas augustā nemainījās (3.5 %), jo ilgāka termiņa ienesīguma likmes, ko izmanto šāda parāda cenas noteikšanai, bijušas samērā stabilas.

Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps septembrī nedaudz samazinājās līdz 2.9 % (augustā – 3.0 %). Vienlaikus uzņēmumu obligāciju emisijas temps samazinājās līdz 3.3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Saskaņā ar jaunākā eurozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātiem uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti 3. ceturksnī kļuva nedaudz stingrāki, jo pieauga banku bažas par riskiem, kas apdraud to klientus. Uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem nedaudz pieauga.

Jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme kopš gada sākuma gandrīz nav mainījusies un augustā bija 3.3 %. Hipotekārās kreditēšanas apjoms septembrī mazliet pieauga līdz 2.6 % (augustā – 2.5 %) saistībā ar turpmāku pieprasījuma kāpumu un 3. ceturksnī nemainīgajiem kreditēšanas standartiem.

Plašās naudas rādītāja, ko mēra ar M3, pieauguma temps septembrī samazinājās līdz 2.8 % (augustā – 2.9 % un 1. pusgadā – vidēji 3.8 %).

Secinājumi

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.