Kopskats

Lai gan reālā IKP pieaugums 2019. gada 1. ceturksnī bija spēcīgāks, nekā gaidīts, jaunākie rādītāji liecina par vājāku izaugsmi 2. ceturksnī un mērenu kāpumu 2019. gada atlikušajos mēnešos. Ekonomiskā noskaņojuma rādītāji euro zonas valstīs pēdējos mēnešos turpinājuši pasliktināties, īpaši sektoros, kurus ietekmē globālā tirdzniecība. Tas atspoguļo pastāvīgu globālās tirdzniecības pavājināšanos ilgstošas globālās nenoteiktības vidē (piemēram, pastāvot draudiem par protekcionisma saasināšanos un nesakārtota breksita iespējamībai). Šie faktori ietekmē eksporta pasūtījumu rādītājus un ražošanas gaidas apstrādes rūpniecībā, un visdrīzāk turpinās mazināt euro zonas aktivitāti tuvākajā laikā. Vienlaikus noskaņojums uz iekšzemes pieprasījumu orientēto pakalpojumu un būvniecības sektorā pēdējos mēnešos ir bijis stabilāks un situācija darba tirgū turpinājusi uzlaboties. Kopumā iekšzemes pamatfaktori, kam jāveicina euro zonas izaugsme, proti, ļoti stimulējošā monetārās politikas nostāja, darba samaksas kāpums un fiskālās nostājas stingrības mazināšanās, pamatā saglabāsies. Turklāt gaidāms, ka ārējais pieprasījums 2019. gadā pakāpeniski atveseļosies, sniedzot spēcīgāku stimulu atlikušajā iespēju aplēšu periodā. Kopumā paredzams, ka reālā IKP pieaugums samazināsies no 1.8% 2018. gadā līdz 1.2% 2019. gadā, bet pēc tam palielināsies līdz 1.4% 2020. un 2021. gadā. Salīdzinājumā ar 2019. gada marta iespēju aplēsēm reālā IKP pieaugums 2019. gadā pārskatīts un nedaudz paaugstināts, jo spēcīgākas, nekā tika gaidīts, izaugsmes augšupvērstā ietekme 1. ceturksnī ar uzviju kompensē lejupvērsto izaugsmes korekciju nākamajos ceturkšņos, ko galvenokārt nosaka ilglaicīgāka vāja pasaules tirdzniecības dinamika. Tas nozīmē mazāku pārnesto ietekmi 2020. gadā. Turklāt vidējā termiņa iespēju aplēses arī pārskatītas un nedaudz samazinātas.

Gaidāms, ka SPCI inflācija šogad saruks, bet pēc tam atgūs zaudēto, 2021. gadā sasniedzot 1.6%. Enerģijas cenu inflācija īstermiņā turpinās samazināties, un to noteiks lejupvērstie bāzes efekti un pieņēmumi par nedaudz zemākām naftas cenām, bet turpmāk stabilizēsies. SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) pakāpeniski pieaugs – to veicinās paredzamā tautsaimniecības izaugsme. Vienlaikus agrāk vērotais darbaspēka izmaksu kāpums atspoguļosies cenās, un peļņas maržas pieaugs. Salīdzinājumā ar 2019. gada marta iespēju aplēsēm SPCI inflācija 2019. gadam nedaudz paaugstināta augstāku naftas cenu dēļ, bet 2020. gadam – mazliet pazemināta pieņēmuma par naftas cenām vairāk lejupvērstas tendences dēļ. SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) nedaudz pazemināta tuvākajā periodā, atspoguļojot vājākus datus^[1].

1. Reālā tautsaimniecība

Euro zonas reālā IKP pieaugums 2019. gada 1. ceturksnī atjaunojās, daļēji atspoguļojot dažus īslaicīgus pozitīvus faktorus (sk. 1. att.). Reālā IKP pieauguma kāpums 2019. gada 1. ceturksnī līdz 0.4% (2018. gada 4. ceturksnī – 0.2%) daļēji bija saistīts ar specifiskiem faktoriem, kas īslaicīgi veicināja izaugsmi. Dažas valstis guva labumu no ārējā pieprasījuma strauja kāpuma, kas bija saistīts ar īpaši spēcīgu importa pieprasījumu no Apvienotās Karalistes saistībā ar sākotnējo breksita datumu. Turklāt privātais patēriņš Vācijā strauji pieauga, paaugstinoties reģistrēto vieglo automobiļu skaitam pēc autobūves produkcijas izlaides ierobežojumiem 2018. gada 2. pusgadā. Privāto patēriņu stimulēja arī fiskālie pasākumi, kas stājās spēkā 1. ceturksnī, un gaidāms, ka tieši šajā ceturksnī to ietekme būs visspēcīgākā. Labvēlīgie laikapstākļi arī pozitīvi ietekmēja būvniecību dažās valstīs. Itālijā straujāka izaugsme atspoguļoja aktivitātes atjaunošanos apstrādes rūpniecībā pēc būtiska krituma 2018. gada beigās politikas nenoteiktības rezultātā.

Rādītāji liecina par izaugsmes samazināšanos īstermiņā pēc relatīvi spēcīga kāpuma 1. ceturksnī. Ekonomiskā noskaņojuma rādītājs, ko apkopojusi Eiropas Komisija, pēdējos mēnešos turpinājis pasliktināties. Sarukums plaši vērojams dažādās euro zonas valstīs, un tas tuvojas ilgtermiņa vidējam līmenim. Šāds samazinājums galvenokārt atspoguļoja turpmāku noskaņojuma pasliktināšanos apstrādes rūpniecībā, ko noteica negatīvāks pašreizējo pasūtījumu novērtējums un mazāk optimistiskas ražošanas gaidas. Tas, šķiet, atspoguļo joprojām vājo globālās tirdzniecības dinamiku, kā arī nenoteiktības ietekmi – īpaši saistībā ar globālajiem tirdzniecības strīdiem un breksitu. Turpretī noskaņojums vairāk uz iekšzemes pieprasījumu orientētajā pakalpojumu nozarē un būvniecībā pēdējos mēnešos pamatā nemainījās, un arī patērētāju konfidence saglabājās visai stabila. Iepirkumu vadītāju indeksu jaunākās tendences apstiprina šīs sektoru atšķirības, apstrādes rūpniecības datiem joprojām saglabājoties krietni zem nulles izaugsmes robežvērtības 50, bet ar pakalpojumu nozari un būvniecību saistītajiem indeksiem būtiski pārsniedzot 50 punktu slieksni. Kopumā jaunākie rādītāji liecina par izaugsmes vājināšanos 2. ceturksnī (galvenokārt Vācijā un Itālijā). Tas daļēji atspoguļo 1. ceturkšņa īslaicīgo stimulu izzušanu.

Pamataplēsē pieņemts, ka vidējā termiņā pakāpeniski izzudīs globālie kavējošie faktori, ļaujot euro zonas izaugsmi veicinošajiem pamatfaktoriem atgūt spēku (sk. 1. tabulu). Pamataplēsē ņemta vērā sakārtota Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, un tajā pieņemts, ka pašreizējais nenoteiktības līmenis attiecībā uz globālo tirdzniecību pakāpeniski normalizēsies, proti, papildus tiem protekcionisma pasākumiem, par kuriem jau paziņots, netiks ieviesti jauni. Šo kavējošo faktoru ietekmes samazināšanās ļaus tos nomainīt vairākiem labvēlīgiem pamatfaktoriem. Tiek pieņemts, ka ECB monetārās politikas nostāja saglabāsies ļoti stimulējoša un turpināsies tās transmisija uz tautsaimniecību. Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikumam vajadzētu nedaudz palielināties iespēju aplēšu perioda beigās – to veicinās zemas procentu likmes un labvēlīgi banku kreditēšanas nosacījumi gan mājsaimniecībām, gan nefinanšu sabiedrībām. Mazāka nepieciešamība samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru dažādos sektoros arī palīdzēs uzlabot privāto izdevumu dinamiku. Straujākam darba samaksas un tīrās vērtības kāpumam, kā arī bezdarba sarukumam arī vajadzētu veicināt privātā patēriņa un ieguldījumu mājokļos pieaugumu. Gaidāms, ka ārējā pieprasījuma paredzamā atveseļošanās veicinās euro zonas eksportu. Visbeidzot, paredzams, ka fiskālā nostāja visā iespēju aplēšu periodā būs nedaudz ekspansīvāka (sk. 3. nodaļu).

Tomēr dažu veicinošu faktoru vājināšanās mazinās ekonomiskās izaugsmes tempu iespēju aplēšu perioda beigās. Tehniskie pieņēmumi norāda, ka nominālās procentu likmes joprojām būs zemas, taču iespēju aplēšu periodā nedaudz paaugstināsies. Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu apjoms būtiski samazināsies, atspoguļojot ieilgušu zemas uzņēmējdarbības konfidences periodu un dažu nodokļu stimulu pārtraukšanu. Paredzams, ka vidējā termiņā palēnināsies arī nodarbinātības kāpums, atspoguļojot arvien jūtamāku darbaspēka trūkumu dažās valstīs, kā arī augstākas darba samaksas izmaksas.

Gaidāms, ka reāli rīcībā esošo ienākumu kāpums 2019. gadā kļūs straujāks, bet pēc tam 2020. un 2021. gadā vājināsies. Tempa paātrināšanās 2019. gadā atspoguļo rīcībā esošo nominālo ienākumu kāpuma pieaugumu un patēriņa cenu inflācijas kritumu. Gaidāms, ka gan vājāks nominālo ienākumu kāpums, gan pakāpeniski augoša inflācija mazinās reālo ienākumu palielināšanos 2020. un 2021. gadā. Paredzams, ka bruto darba samaksas devums nominālo rīcībā esošo ienākumu kāpumā 2019. un 2020. gadā nedaudz saruks saistībā ar lēnāka nodarbinātības pieauguma ietekmi, bet 2021. gadā pamatā nemainīsies. Paredzams neliels citu iedzīvotāju ienākumu pieaugums aplēšu periodā, kas pamatā atbildīs peļņas dinamikai (ko nosaka pēc bruto darbības ieņēmumiem). Paredzams, ka neto fiskālo pārvedumu devums 2019. gadā pirmoreiz kopš 2010. gada kļūs pozitīvs, atspoguļojot tiešo nodokļu pazemināšanu vienlaikus ar lielākiem pārvedumiem mājsaimniecībām. Gaidāms, ka 2020. un 2021. gadā tas būs pamatā neitrāls mazāku pārvedumu mājsaimniecībām un pakāpeniska tiešo nodokļu kāpuma kontekstā.

Paredzams, ka iespēju aplēšu periodā privātais patēriņš būs spēcīgs. Tiek lēsts, ka 2019. gada 1. ceturksnī straujāk audzis privātais patēriņš – to stimulēja spēcīgs reālo rīcībā esošo ienākumu kāpums. Raugoties nākotnē, joprojām relatīvi labvēlīga patērētāju konfidence, gaidāmā darba tirgus apstākļu uzlabošanās un reālās darba samaksas vienam nodarbinātajam kāpums norāda uz spēcīgu patēriņa pieaugumu dažos nākamajos ceturkšņos, un to pastiprina fiskālās stingrības mazināšanās pozitīvā ietekme dažās valstīs. Tiek pieņemts, ka pēc tam gaidāmais pakāpeniskais nodarbinātības kāpuma sarukums un neitrālāki fiskālie pārvedumi negatīvi ietekmēs privāto patēriņu.

Labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem un tīrās vērtības kāpumam vajadzētu veicināt privātā patēriņa pieaugumu. Paredzams, ka iespēju aplēšu periodā nedaudz paaugstināsies nominālās banku aizdevumu procentu likmes, taču tās joprojām būs zemas. Gaidāms, ka banku aizdevumu procentu likmju pieauguma ietekme uz bruto procentu maksājumiem būs ierobežota saistībā ar mājsaimniecībām izsniegto kredītu ilgo atmaksas termiņu un samērā zemo mājsaimniecībām izsniegto kredītu ar mainīgu procentu likmi īpatsvaru. Tādējādi gaidāms, ka bruto procentu maksājumi saglabāsies zemā līmenī un joprojām veicinās privāto patēriņu. Vienlaikus gaidāms, ka bruto procentu ieņēmumi nedaudz palielināsies un to galvenokārt noteiks turpmāka procentus pelnošu aktīvu uzkrāšana. Turklāt paredzams turpmāks tīrās vērtības kāpums, ko veicinās ilgstoši stabili nekustamā īpašuma aktīvu turējumu pārvērtēšanas guvumi. Vienlaikus ar parāda attiecības samazināšanā panākto progresu arī tīrās vērtības kāpumam vajadzētu veicināt patēriņu.

Gaidāms, ka mājokļos veikto ieguldījumu kāpums turpināsies, taču lēnākā tempā. Noturīga būvniecības konfidence un lielāks izsniegto būvatļauju skaits liecina, ka ieguldījumu mājokļos kāpums dažos nākamajos ceturkšņos turpināsies. Tomēr gaidāms, ka kāpuma temps samazināsies. Uz šādu palēnināšanos norāda jaunākie apsekojumi, kas liecina, ka samazinājies tādu mājsaimniecību īpatsvars, kuras nākamā gada laikā plāno mājokļa labiekārtošanu. Izaugsmes tempu varētu palēnināt arvien nozīmīgāki jaudas ierobežojumi būvniecības nozarē un nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences dažās valstīs.

Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā būs vērojams uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpums, lai gan tā temps būs samērā lēns. Tiek lēsts, ka uzņēmumu ieguldījumu apjoms 2019. gada 1. ceturksnī samazinājies, un gaidāms, ka līdz gada beigām tas joprojām būs visai neliels, atspoguļojot relatīvi vājo globālās tirdzniecības dinamiku un nemitīgās bažas par globālo tirdzniecības politiku, breksitu bez vienošanās un "smago piezemēšanos" Ķīnā. Taču kopumā gaidāms, ka vairāki labvēlīgi pamatfaktori turpinās veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbībā euro zonā. Pirmkārt, jaudu izmantošana joprojām būtiski pārsniedz tās ilgtermiņa vidējo rādītāju, un lielāka nekā parasti daļa apstrādes rūpniecības uzņēmumu min aprīkojuma trūkumu kā ražošanu ierobežojošu faktoru. Otrkārt, gaidāms, ka finansēšanas nosacījumi iespēju aplēšu periodā joprojām būs labvēlīgi. Treškārt, gaidāms peļņas pieaugums, kas vēl vairāk palielinās būtisko likvīdo aktīvu apjomu, kurus uzņēmumi uzkrājuši pēdējo gadu laikā. Visbeidzot, uzņēmumi var palielināt ieguldījumus, lai kompensētu ar darbaspēku saistītus piedāvājuma puses ierobežojumus.

Paredzams, ka eksporta uz ārpus euro zonas esošajām valstīm kāpums 2019. gadā būs lēns un pēc tam atlikušajā iespēju aplēšu periodā atkal kļūs straujāks pamatā atbilstoši ārējam pieprasījumam. Pēc lēnā pieauguma un tirgus daļu zaudējumiem 2018. gada pirmajos trijos ceturkšņos eksporta uz ārpus euro zonas esošajām valstīm pieaugums 2018. gada pēdējā ceturksnī pārsteidzošā kārtā kļuva straujāks. Tā kā eksporta kāpums pagājušā gada 4. ceturksnī zināmā mērā atspoguļoja idiosinkrātiskus faktorus un tā kā īstermiņa rādītāji joprojām ir zemi, paredzams, ka eksports uz ārpus euro zonas esošajām valstīm 2019. gada 1. pusgadā pavājināsies un pieaugs lēnākā tempā nekā ārējais pieprasījums, ņemot vērā nelabvēlīgo starptautisko vidi, ko raksturo globālā nenoteiktība. Paredzams, ka pēc tam vidējā termiņā eksports uz ārpus euro zonas esošajām valstīm atkal sāks augt straujāk un palielināsies atbilstoši ārējam pieprasījumam. Lai gan nelielā cenu konkurētspējas uzlabošanās veicinātu spēcīgāku eksporta tirgus daļu pieaugumu, to neitralizē ar tirdzniecību saistītās nenoteiktības sekas, jo euro zonas eksporta struktūra pārsvarā aptver ar ieguldījumiem saistītus produktus, kuri ir īpaši jutīgi pret nenoteiktību saistībā ar tirdzniecības politiku. Vienlaikus gaidāms arī, ka importa no ārpus euro zonas esošajām valstīm pieauguma temps tuvākajā laikā kļūs vājāks, atspoguļojot gan paša eksporta attīstību, gan tajā pašā laikā arī vājo ieguldījumu un aktivitātes dinamiku dažās euro zonas valstīs. Gaidāms, ka tālākā nākotnē imports no ārpus euro zonas esošajām valstīm pamatā palielināsies atbilstoši kopējam pieprasījumam (iekšzemes pieprasījums plus eksports). Kopumā gaidāms, ka neto tirdzniecības devums reālā IKP pieaugumā atlikušajā 2019. gada daļā kļūs negatīvs un tad, sākot ar 2020. gadu, būs neitrāls.

Paredzams, ka nodarbinātības kāpums īstermiņā būs ierobežots, īpaši īslaicīgu faktoru dēļ, bet līdzīga situācija būs vērojama arī vēlāk iespēju aplēšu periodā, iestājoties darbaspēka trūkumam. Paredzams, ka nodarbinātības pieaugums 2019. gadā samazināsies, bet pēc tam 2020. gadā atkal nedaudz palielināsies. 2019. gadā gaidāmā nodarbinātības kāpuma tempa mazināšanās galvenokārt skaidrojama ar novēlotu reakciju uz vājo aktivitāti dažās valstīs. Gaidāms, ka 2020. gadā nodarbinātības kāpums atkal kļūs nedaudz straujāks. To veicinās spēcīgāka aktivitāte. Paredzams, ka 2021. gadā nodarbinātības kāpums atkal mazināsies, jo gaidāms, ka turpmāku nodarbinātības pieaugumu ierobežos darbaspēka piedāvājums, un paredzams, ka arī pieprasījums pēc darbaspēka augs lēnāk atbilstoši aktivitātes kritumam.

Iespēju aplēšu periodā gaidāms lēns darbaspēka apjoma pieaugums. Gaidāms, ka darbaspēka apjoms iespēju aplēšu periodā turpinās palielināties, atspoguļojot paredzamo nodarbināto neto imigrāciju, gaidāmo bēgļu integrāciju un vērojamo līdzdalības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr šie faktori iespēju aplēšu periodā izzūd, un tāpēc gaidāms, ka ar iedzīvotāju novecošanu saistītā negatīvā ietekme uz darbaspēka pieaugumu pastiprināsies, jo darba attiecības pārtraukušo vecāko cilvēku skaits pārsniedz darbu uzsākošo jaunāko cilvēku skaitu.

Gaidāms, ka 2021. gadā bezdarba līmenis saruks līdz 7.3%. Bezdarba līmenis 2019. gada 1. ceturksnī samazinājās līdz 7.8% (zemākais rādītājs kopš 2008. gada 3. ceturkšņa). Runājot par nākotni, paredzams, ka 2019. gada laikā bezdarba līmenis saglabāsies pamatā nemainīgs tā pašreizējā līmenī un pēc tam saruks. Paredzams, ka līdz iespēju aplēšu perioda beigām bezdarbnieku skaits samazināsies aptuveni par 0.8 milj. (līdz 12.9 milj.), tomēr saglabājoties nedaudz virs zemākā līmeņa, kāds bija pirms krīzes (12.2 milj.). Lai gan gaidāms, ka atbilstošais bezdarba līmeņa kritums pamatā būs vērojams visās valstīs, paredzams, ka tomēr būs būtiskas bezdarba līmeņa atšķirības dažādās valstīs.

Iespēju aplēšu periodā paredzama darba ražīguma pieauguma atjaunošanās. Pēc straujā kāpuma tempa 2017. gadā darba ražīgums uz vienu nodarbināto 2018. gada laikā samazinājās, atspoguļojot negaidīto aktivitātes pavājināšanos. 2019. gada turpmākajos mēnešos, atjaunojoties aktivitātei, gaidāms nedaudz straujāks darba ražīguma ceturkšņa pieaugums. Vidējā termiņā darba ražīguma pieaugumam vajadzētu saglabāties nedaudz zemākam par vidējo līmeni pirms krīzes (1.0%^[4]).

Salīdzinājumā ar 2019. gada marta iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums ir koriģēts un palielināts 2019. gadam un pazemināts 2020. un 2021. gadam. 2019. gada 1. ceturksnī vērojamais pārsteidzošais pieauguma tempa kāpums ar uzviju kompensē lejupvērstās korekcijas pārējā gada daļā. Šīs lejupvērstās korekcijas veiktas sakarā ar: a) īslaicīgo faktoru, kas bija veicinājuši izaugsmi 1. ceturksnī, mazināšanos, b) noskaņojuma pasliktināšanos un ārējā pieprasījuma lejupvērstām korekcijām, kas lielā mērā atspoguļo ilgāku politisko nenoteiktību pasaulē (piemēram, breksitu un tirdzniecības strīdus) un c) ieilgušo politisko nenoteiktību Itālijā. Šīs īstermiņa perspektīvas lejupvērstās korekcijas nozīmē mazāku pārnesto ietekmi 2020. gadā. Vidēja termiņa perspektīva samazināta tikai pavisam nedaudz.

2. Cenas un izmaksas

Gaidāms, ka SPCI inflācija 2019. gadā būs vidēji 1.3% un pēc tam 2021. gadā pieaugs līdz 1.6% (sk. 2. att.). Kopējās inflācijas kritums 2019. gadā galvenokārt skaidrojams ar būtisko SPCI enerģijas cenu inflācijas samazināšanos, ņemot vērā lejupvērstos bāzes efektus un nelielo euro izteikto jēlnaftas cenu kritumu. 2020. un 2021. gadā gaidāms lēns SPCI enerģijas cenu pieauguma temps, daļēji atspoguļojot nedaudz lejupvērsto biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu līkni. Pēc krituma īstermiņā, kas atspoguļo pārtikas preču cenu kāpuma tempa pavājināšanos, gaidāms, ka SPCI pārtikas cenu inflācija svārstīsies ap 2%. SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) no šā gada beigām pakāpeniski paaugstināsies, 2021. gadā sasniedzot 1.6%. Gaidāms, ka SPCI inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku) kāpumu veicinās vēl pakāpeniskāka, bet nepārtraukta tautsaimniecības atveseļošanās. Turklāt arvien ierobežotāks darbaspēka piedāvājums darba tirgū turpinās veicināt darba samaksas palielināšanos, savukārt produkcijas vienības peļņa, kā gaidāms, atkal sāks augt, ekonomiskās aktivitātes tempam atjaunojoties un agrāk vērotajam vienības darbaspēka izmaksu kāpumam sākot izpausties cenās. Tāpēc pieaugs iekšzemes izmaksu spiediens. Gaidāms, ka arī neenerģijas izejvielu cenu pieaugums veicinās SPCI inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku) kāpumu.

Paredzams, ka, apstākļiem darba tirgū kļūstot saspringtākiem, atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums palielināsies no 2.2% 2018. gadā līdz 2.5% 2021. gadā. Vienlaikus gaidāms, ka pēc augstākā punkta, kas tika sasniegts 2008. gadā darba ražīguma cikliskās lejupslīdes un atlīdzību vienam nodarbinātajam ietekmējošu vienreizēju faktoru kontekstā, vienības darbaspēka izmaksu pieaugums iespēju aplēšu periodā, darba ražīguma pieaugumam nostiprinoties, kļūs nedaudz lēnāks, tomēr pārsniedzot pēdējo gadu līmeni. Galvenais faktors, kas veicina darba samaksas pieaugumu, ir gaidāmie augošie darbaspēka piedāvājuma ierobežojumi dažās euro zonas daļās. Var sagaidīt, ka tajās euro zonas valstīs, kurās darba samaksas noteikšanas process ietver retrospektīvas indeksācijas elementus, līdztekus cikliskajam impulsam nominālās darba samaksas kāpumu veicinās arī pēdējos divus gadus vērotais kopējās inflācijas pieaugums. Dažas valstis arī paaugstinājušas minimālo darba samaksu, un tas varētu ietekmēt atalgojuma sadali.

Gaidāms, ka peļņas maržu attīstība iespēju aplēšu periodā būs labvēlīgāka nekā 2018. gadā. Peļņas maržas dažos pēdējos ceturkšņos sarukušas sakarā ar straujo vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu un agrāko naftas cenu kāpumu, kura dēļ pasliktinājās tirdzniecības nosacījumi. Šiem lejupvērstu attīstību veicinošajiem faktoriem vajadzētu izzust sakarā ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos un gaidāmo tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos (sk. 3. ielikumu).

Gaidāms, ka ārējais cenu spiediens 2019. gadā samazināsies un atlikušajā iespēju aplēšu periodā nedaudz palielināsies. Paredzams, ka importa deflatora gada pieauguma temps 2019. gadā saruks salīdzinājumā ar 2018. gadu, bet pēc tam nedaudz paaugstināsies. Šādu tendenci lielā mērā nosaka naftas cenu pārmaiņas, kuru rezultātā importa cenas 2018. gadā paaugstinājās un 2019. gadā samazināsies. Vienlaikus augošajām nenaftas izejvielu cenām un pamatā esošajam pasaules cenu spiedienam vajadzētu nedaudz – lai arī mazākā mērā – veicināt importa cenu inflāciju.

Salīdzinājumā ar 2019. gada marta iespēju aplēsēm SPCI inflācija koriģēta un palielināta 2019. gadam un pazemināta 2020. gadam. Šīs korekcijas lielā mērā skaidrojamas ar enerģijas komponentu, kam 2019. gadā veikta nozīmīga augšupvērsta korekcija sakarā ar spēcīgāku naftas cenu pieaugumu un 2020. gadā – nozīmīga lejupvērsta korekcija sakarā ar biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu krasi lejupvērsto tendenci. Turklāt SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) īstermiņā koriģēta un nedaudz pazemināta, galvenokārt atspoguļojot vājākus datus.

3. Fiskālā perspektīva

Tiek vērtēts, ka euro zonas kopējā fiskālā nostāja visā iespēju aplēšu periodā būs nedaudz ekspansīva. Fiskālās politikas nostāju mēra kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances (neietverot valdības palīdzību finanšu sektoram) pārmaiņas. Paredzams, ka pēc neitrālās fiskālās nostājas 2018. gadā tā 2019. gadā kļūs nedaudz ekspansīvāka galvenokārt saistībā ar tiešo nodokļu samazināšanu, kā arī valsts izdevumu pieaugumu dažās valstīs. 2020. gadā gaidāmās fiskālās stingrības mazināšanos lielākoties noteiks tiešo nodokļu un sociālās nodrošināšanas iemaksu turpmāka samazināšana, kā arī lielāki pārvedumi. 2021. gadā neliela turpmāka stingrības mazināšanās galvenokārt būs saistīta ar izdevumu pieaugumu un tiešo nodokļu samazināšanu dažās valstīs.

Paredzams, ka euro zonas budžeta bilance 2019. gadā pasliktināsies un turpmākajos gados saglabāsies pamatā nemainīga, bet valdības parāda rādītāja tendence joprojām būs lejupvērsta. Valdības budžeta deficīta pieaugums skaidrojams ar cikliski koriģētās sākotnējās bilances pasliktināšanos, kuras iemesls ir gaidāmā ekspansīvā fiskālā nostāja. To daļēji kompensē nedaudz zemāki procentu maksājumu izdevumi saistībā ar iepriekšējā parāda, kam bija augstas izmaksas, aizstāšanu ar jaunu parādu, kam ir zemākas procentu likmes. Valdības parāda attiecības pret IKP sarukuma tendenci veicina augoši labvēlīga procentu likmju un izaugsmes starpība un noturīgi pozitīva sākotnējā bilance, kas gan laika gaitā mazinās.

Euro zonas budžeta deficīta perspektīva salīdzinājumā ar 2019. gada marta iespēju aplēsēm nedaudz uzlabojusies. Nedaudz mazākais budžeta deficīts atspoguļo nedaudz mazāk ekspansīvu fiskālo nostāju salīdzinājumā ar 2019. gada marta iespēju aplēsēm, vienlaikus nemainot vispārējo nedaudz ekspansīvas fiskālās nostājas ainu. Parāda rādītāja iespēju aplēses kopumā nav mainījušās, jo veiktas tikai nelielas budžeta deficīta korekcijas.