Kopskats

Pēc vājas izaugsmes 2019. gada 2. ceturksnī jaunākie īstermiņa rādītāji liecina, ka atveseļošanās, kas iepriekšējās iespēju aplēsēs prognozēta 2019. gada 2. pusgadā, notiks vēlāk. Ekonomiskā noskaņojuma rādītāji, īpaši rūpniecības nozarē, pēdējos mēnešos turpinājuši pasliktināties. Tas atspoguļo pastāvīgu globālās tirdzniecības pavājināšanos ilgstošas globālās nenoteiktības vidē (piemēram, protekcionisma saasināšanās, straujākas Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās iespējamības un nesakārtota breksita apstākļos). Šie faktori ietekmē uzņēmumu gaidas apstrādes rūpniecībā, un gaidāms, ka tuvākajā laikā tie turpinās ierobežot euro zonas aktivitāti. Vienlaikus noskaņojums uz iekšzemes pieprasījumu orientēto pakalpojumu un būvniecības sektorā, kā arī patērētāju konfidence joprojām bijusi noturīgāka, un situācija darba tirgū turpinājusi uzlaboties. Pamataplēsē ņemts vērā tehniskais pieņēmums par būtiski zemākām procentu likmēm, kuras atspoguļo tirgus gaidas, pieņēmums par sakārtotu breksitu un zināmu fiskālās nostājas stingrības mazināšanos – visiem šiem faktoriem vajadzētu veicināt atgriešanos pie 2019. gada jūnija iespēju aplēsēs prognozētās vidēja termiņa izaugsmes perspektīvas. Turklāt, ņemot vērā ļoti zemo ārējā pieprasījuma līmeni 2019. gadā, gaidāms, ka atlikušajā iespēju aplēšu periodā tas atjaunosies un radīs stimulu aktivitātei. Kopumā paredzams, ka reālā IKP izaugsme 2019. gadā būs 1.1%, bet pēc tam 2021. gadā pakāpeniski palielināsies līdz 1.4%. Salīdzinājumā ar 2019. gada jūnija iespēju aplēsēm īstermiņa perspektīva saistībā ar vājākiem konfidences rādītājiem un ilgstošu globālo nenoteiktību pasliktinājusies, tāpēc 2019. un 2020. gada aplēses koriģētas un pazeminātas (2020. gada aplēses pazeminātas galvenokārt pārnestās ietekmes dēļ). Īstermiņa perspektīvā negatīvu ārējo šoku ietekmi kopumā kompensē labvēlīgāku finansēšanas nosacījumu un zemāku naftas cenu ietekme.

Gaidāms, ka SPCI inflācija šogad samazināsies un arī nākamajā gadā saglabāsies zema, bet 2021. gadā atkal pieaugs līdz 1.5%. SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) līdz 2019. gada beigām nedaudz palielināsies, 2020. gadā tās dinamika būs horizontāla, bet 2021. gadā tā atkal pastiprināsies, un to veicinās gaidāmais aktivitātes kāpums un ar to saistītais peļņas maržas pieaugums, agrāk vērotajam darbaspēka izmaksu kāpumam atspoguļojoties cenās. Salīdzinājumā ar 2019. gada jūnija iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze koriģēta un pazemināta, un to galvenokārt noteicis enerģijas komponents, kura prognoze zemāku naftas cenu dēļ koriģēta un būtiski pazemināta gan 2019., gan 2020. gadam. Papildus koriģētas un pazeminātas arī SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) prognozes, atspoguļojot vājākus datus, vājāku aktivitāti, mazāku naftas cenu netiešo ietekmi un iepriekš pastāvīgi pārvērtētas prognozes.^[1]

1. Reālā tautsaimniecība

Euro zonas reālā IKP pieaugums 2019. gada 2. ceturksnī saruka līdz 0.2%, strauji palēninoties eksporta kāpumam (sk. 1. att.). 2019. gada 2. ceturksnī izaugsmes rādītāji atbilda 2019. gada jūnija iespēju aplēšu gaidām. Neraugoties uz to, ka iekšzemes pieprasījums 2019. gada 2. ceturksnī nedaudz palēninājās, tas joprojām bija galvenais izaugsmes virzītājspēks, bet neto tirdzniecības devums kļuva negatīvs.

Īstermiņa rādītāji liecina par vāju izaugsmi 2019. gada 2. pusgadā. Ekonomiskā noskaņojuma rādītājs, ko apkopojusi Eiropas Komisija, pēdējos mēnešos turpinājis pasliktināties, un to noteicis apstrādes rūpniecībā vērotais noskaņojums, kurš pazeminājies vēl vairāk zem ilgāka termiņa vidējā līmeņa. Tas, šķiet, atspoguļo joprojām vājo globālās tirdzniecības dinamiku, kā arī globālās nenoteiktības ietekmi, īpaši saistībā ar globālajiem tirdzniecības strīdiem, breksita bez vienošanās iespējamību un straujāku Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos. Turpretī noskaņojums vairāk uz iekšzemes pieprasījumu orientētajā pakalpojumu nozarē un būvniecībā, kā arī patērētāju konfidence joprojām bija stabilāki, neraugoties uz nelielu pazemināšanos augustā. Iepirkumu vadītāju indeksu jaunākās tendences apstiprina šīs sektoru atšķirības. Kopumā jaunākie rādītāji liecina, ka 2019. gada 2. ceturksnī vērotā vājā izaugsme turpināsies arī 2019. gada 2. pusgadā, un to noteiks neto tirdzniecības negatīvais devums. Vienlaikus gaidāms, ka iekšzemes pieprasījums saglabāsies samērā noturīgs.

Pamataplēsē pieņemts, ka vidējā termiņā pakāpeniski izzudīs globālie kavējošie faktori, ļaujot euro zonas izaugsmi veicinošajiem pamatfaktoriem atgūt spēku (sk. 1. tabulu). Konkrētāk, pamataplēsē pieņemts, ka notiks sakārtota Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un ka papildus jau izziņotajiem protekcionisma pasākumiem netiks ieviesti nekādi jauni protekcionisma pasākumi, un tas samazina arī Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes tempa krasas palēnināšanās iespēju. Tādējādi pašreizējais nenoteiktības līmenis pakāpeniski mazināsies, ļaujot izaugsmi veicinošajiem pamatfaktoriem atgūt spēku. Gaidāms, ka ECB monetārās politikas nostāja saglabāsies ļoti stimulējoša un turpināsies tās transmisija uz tautsaimniecību. Konkrētāk, tehniskie pieņēmumi norāda, ka iespēju aplēšu perioda beigās nominālās procentu likmes joprojām varētu būt zemākas par 2019. gada vidū sasniegto ļoti zemo līmeni. Arī nefinanšu privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikumam iespēju aplēšu perioda beigās vajadzētu nedaudz palielināties – to veicinās makroekonomiskās vides uzlabošanās, ļoti zemas procentu likmes un labvēlīgi banku kreditēšanas nosacījumi gan mājsaimniecībām, gan nefinanšu sabiedrībām. Mazāka nepieciešamība samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru dažādos sektoros un peļņas kāpums arī palīdzēs uzlabot privāto izdevumu dinamiku. Samērā stabilam darba samaksas kāpumam un tīrās vērtības pieaugumam, kā arī bezdarba sarukumam arī vajadzētu labvēlīgi ietekmēt privātā patēriņa un ieguldījumu mājokļos pieaugumu. Gaidāms, ka ārējā pieprasījuma paredzamā atveseļošanās veicinās euro zonas eksportu. Visbeidzot, paredzams, ka fiskālā nostāja visā iespēju aplēšu periodā būs nedaudz ekspansīva (sk. 3. nodaļu).

Tomēr dažu veicinošu faktoru vājināšanās mazinās ekonomiskās izaugsmes tempu iespēju aplēšu perioda beigās. Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu apjoms samazināsies, atspoguļojot ilgstošu zemas uzņēmējdarbības konfidences periodu un dažu nodokļu stimulu pārtraukšanu. Gaidāms, ka vidējā termiņā palēnināsies arī nodarbinātības kāpums, galvenokārt atspoguļojot arvien ietekmīgāku darbaspēka trūkumu dažās valstīs.

Gaidāms, ka reāli rīcībā esošie ienākumi 2019. gadā pieaugs straujāk, bet pēc tam 2020. un 2021. gadā mazināsies. Tempa paātrināšanās 2019. gadā atspoguļo rīcībā esošo nominālo ienākumu kāpuma pieaugumu un patēriņa cenu inflācijas kritumu. Gaidāms, ka gan nominālo ienākumu kāpuma samazināšanās, gan pakāpeniski augoša inflācija mazinās reālo ienākumu palielināšanos 2020. un 2021. gadā. Paredzams, ka bruto darba samaksas devums nominālo rīcībā esošo ienākumu kāpumā 2020. gadā saistībā ar lēnāka nodarbinātības pieauguma ietekmi saruks, bet 2021. gadā pamatā nemainīsies. Iespēju aplēšu periodā paredzams mērens citu iedzīvotāju ienākumu kāpums. Gaidāms, ka neto fiskālo pārvedumu devums 2019. gadā pirmo reizi kopš 2010. gada kļūs pozitīvs, atspoguļojot tiešo nodokļu pazemināšanu vienlaikus ar lielākiem pārvedumiem mājsaimniecībām. Gaidāms, ka šis pozitīvais devums 2020. gadā samazināsies un 2021. gadā kļūs pamatā neitrāls nedaudz mazāku pārvedumu mājsaimniecībām un pakāpeniska tiešo nodokļu kāpuma kontekstā.

Privātā patēriņa pieaugums 2019. gada 2. ceturksnī nedaudz samazinājās daļēji saistībā ar gada sākumā vēroto īslaicīgo veicinošo stimulu izzušanu, taču iespēju aplēšu periodā tam vajadzētu saglabāties stabilam. Joprojām samērā labvēlīga patērētāju konfidence, gaidāmā darba tirgus nosacījumu turpmāka uzlabošanās un arvien vērojamais reālās atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums liecina par turpmāku stabilu patēriņa kāpumu iespēju aplēšu periodā, un to pastiprina arī zināmas fiskālās nostājas stingrības mazināšanās pozitīvā ietekme dažās valstīs.

Labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem un tīrās vērtības kāpumam vajadzētu veicināt privātā patēriņa pieaugumu. Paredzams, ka nominālās banku izsniegto aizdevumu procentu likmes tuvākajā laikā turpinās pazemināties, bet pēc tam stabilizēsies un 2021. gadā nedaudz pieaugs. Paredzams, ka hipotēku kredītu procentu likmes līdz iespēju aplēšu perioda beigām saglabāsies nedaudz zem 2019. gada vidū reģistrētā līmeņa. Vienlaikus gaidāms, ka patēriņa kredītu procentu likmes nedaudz pārsniegs pašreizējo līmeni. Tā kā paredzams, ka šogad un nākamajos gados banku aizdevumu procentu likmes paliks zemā līmenī un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu atlikums palielināsies tikai nedaudz, gaidāms, ka bruto procentu maksājumi saglabāsies zemā līmenī un tādējādi joprojām veicinās privāto patēriņu. Vienlaikus paredzams, ka bruto procentu ieņēmumi nedaudz palielināsies, un to galvenokārt noteiks turpmāka procentus pelnošu aktīvu uzkrāšana. Turklāt paredzams turpmāks tīrās vērtības kāpums, ko veicinās ilgstoši stabili nekustamā īpašuma aktīvu turējumu pārvērtēšanas guvumi, ar ko skaidrojama vairāk nekā puse paredzamā pieauguma. Vienlaikus ar panākto progresu parāda attiecības samazināšanā arī tīrās vērtības kāpumam vajadzētu veicināt patēriņu.

Gaidāms, ka mājokļos veikto ieguldījumu kāpums turpināsies, taču lēnākā tempā.

Pēc 2017. gadā vērotā ļoti straujā mājokļos veikto ieguldījumu kāpuma 2018. gadā to pieauguma temps šķiet samazinājies, īpaši Spānijā, Francijā un Nīderlandē. Gaidāms, ka mājokļos veikto ieguldījumu pieaugums iespēju aplēšu periodā palēnināsies. Uz tempa palēnināšanos norāda dažu pēdējo mēnešu laikā izsniegto būvatļauju skaita samazināšanās, kā arī jaunākie apsekojumi, kas liecina par tādu mājsaimniecību īpatsvara samazināšanos, kuras nākamā gada laikā plāno mājokļa labiekārtošanu, neraugoties uz to, ka arvien vairāk mājsaimniecību plāno iegādāties vai būvēt mājokli nākamo divu gadu laikā. Papildus būvniecības nozarē, īpaši Vācijā un Nīderlandē, gaidāmi arvien nozīmīgāki jaudas ierobežojumi. Gaidāms, ka ieguldījumus mājokļos ierobežos arī nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences dažās valstīs, t.sk. Vācijā un Francijā.

Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā būs vērojams uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpums, lai gan tā temps būs samērā lēns. Pēc 2019. gada 1. pusgadā vērotās vājās uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu aktivitātes gaidāms, ka 2. pusgadā tā būs samērā ierobežota, atspoguļojot samērā vājās globālās tirdzniecības dinamikas ietekmi un bažas par tirdzniecības konflikta tālāku saasināšanos, breksitu bez vienošanās un "smago piezemēšanos" Ķīnā. Tomēr, ņemot vērā pieņēmumu par pakāpenisku nenoteiktības mazināšanos, īstermiņa perspektīvā gaidāms, ka ieguldījumus uzņēmējdarbībā euro zonā veicinās vairāki labvēlīgi pamatfaktori. Pirmkārt, lielāka daļa apstrādes rūpniecības uzņēmumu nekā parasti kā ražošanu ierobežojošu faktoru min aprīkojuma trūkumu. Otrkārt, gaidāms, ka finansēšanas nosacījumi iespēju aplēšu periodā joprojām būs ļoti labvēlīgi. Treškārt, gaidāms peļņas pieaugums, kas vēl vairāk palielinās to būtisko likvīdo aktīvu apjomu, kurus uzņēmumi uzkrājuši pēdējo gadu laikā. Ceturtkārt, uzņēmumi var palielināt ieguldījumus, lai kompensētu ar darbaspēku saistītus piedāvājuma puses ierobežojumus. Visbeidzot, akciju cenu pieauguma atjaunošanās, pastāvīgas aktīvu uzkrāšanas un mērena parāda finansējuma kāpuma ietekmē sviras rādītājs nefinanšu sabiedrību sektorā pēdējo gadu laikā pazeminājies, lai gan konsolidētais bruto parāda rādītājs joprojām atrodas augstākā līmenī nekā pirms krīzes. Vienlaikus nefinanšu sabiedrību bruto procentu maksājumi pēdējo gadu laikā sarukuši līdz rekordzemam līmenim, un gaidāms, ka nākamajos gados tie augs tikai pakāpeniski.

Paredzams, ka eksporta uz ārpus euro zonas esošajām valstīm dinamika atlikušajos 2019. gada mēnešos būs ierobežota, bet atlikušajā iespēju aplēšu periodā atjaunosies pamatā atbilstoši ārējā pieprasījuma norisēm (sk. 2. ielikumu). Pēdējos mēnešos vērotais eksporta uz ārpus euro zonas esošajām valstīm pieaugums bijis svārstīgs. Pirms breksita sākotnējā termiņa (2019. gada martā) veidotie uzkrājumi šā gada 1. ceturksnī palielināja euro zonas eksportu uz Apvienoto Karalisti. Tiek lēsts, ka 2019. gada 2. ceturksnī šis efekts būs pretējs, un tā rezultātā būs vērojama eksporta uz ārpus euro zonas esošajām valstīm stagnācija. Tā kā īstermiņa tirdzniecības rādītāji joprojām ir zemi, paredzams, ka 2019. gada 2. pusgadā eksports uz ārpus euro zonas esošajām valstīm būs vājš un augs lēnākā tempā nekā ārējais pieprasījums. Paredzams, ka pēc tam vidējā termiņā eksports uz ārpus euro zonas esošajām valstīm atjaunosies un palielināsies atbilstoši ārējam pieprasījumam, veidojoties nemainīgai eksporta tirgus daļas tendencei. Gaidāms arī, ka importa no ārpus euro zonas esošajām valstīm pieauguma temps tuvākajā laikā joprojām būs samērā vājš, atspoguļoja eksportā vērojamās norises un vienlaikus arī vājo ieguldījumu un aktivitātes dinamiku dažās euro zonas valstīs. Gaidāms, ka tālākā nākotnē imports no ārpus euro zonas esošajām valstīm pamatā palielināsies atbilstoši kopējam pieprasījumam (iekšzemes pieprasījums plus eksports). Kopumā gaidāms, ka neto tirdzniecības devums reālā IKP pieaugumā 2019. gada 2. pusgadā būs negatīvs, bet atlikušajā iespēju aplēšu periodā kļūs neitrāls.

Paredzams lēns nodarbinātības kāpums, daļēji atspoguļojot īslaicīgus īstermiņa faktorus, bet vēlāk iespēju aplēšu periodā gaidāmi darbaspēka piedāvājuma ierobežojumi. Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi nodarbinātības pieaugums nodarbināto skaita izteiksmē 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija 0.2%, liecinot par kāpuma tempa palēnināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējiem četriem gadiem. Paredzams, ka iespēju aplēšu periodā saglabāsies samērā lēns nodarbinātības kāpums, jo gaidāms, ka turpmāku nodarbinātības pieaugumu ierobežos darbaspēka piedāvājums, un paredzams, ka arī darbaspēka pieprasījums augs lēnāk atbilstoši aktivitātes kritumam.

Gaidāms, ka darbaspēka pieaugums iespēju aplēšu periodā palēnināsies. Gaidāms, ka darbaspēka apjoms turpinās palielināties, atspoguļojot paredzamo nodarbināto neto imigrāciju, gaidāmo bēgļu integrāciju un vērojamo līdzdalības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr paredzams, ka šie faktori iespēju aplēšu periodā izzudīs, un tāpēc gaidāms, ka ar iedzīvotāju novecošanu saistītā negatīvā ietekme uz darbaspēka pieaugumu pastiprināsies, jo darba attiecības pārtraukušo vecāko cilvēku skaits pārsniedz darbu uzsākošo jaunāko cilvēku skaitu.

Gaidāms, ka 2021. gadā bezdarba līmenis saruks līdz 7.3%. Bezdarba līmenis 2019. gada 2. ceturksnī samazinājās līdz 7.6% (zemākais rādītājs kopš 2008. gada 3. ceturkšņa). Runājot par nākotni, paredzams, ka līdz 2020. gada sākumam bezdarba līmenis pamatā saglabāsies nemainīgs tā pašreizējā līmenī un pēc tam saruks. Lai gan gaidāms, ka bezdarba līmeņa pazemināšanās pamatā būs vērojama visās valstīs, paredzams, ka 2021. gadā dažādās valstīs joprojām būs būtiskas bezdarba līmeņa atšķirības.

Iespēju aplēšu periodā paredzama darba ražīguma pieauguma atjaunošanās. Pēc spēcīga kāpuma tempa 2017. gadā darba ražīguma pieaugums viena nodarbinātā un vienas nostrādātās stundas izteiksmē 2018. gadā samazinājās, atspoguļojot negaidītu aktivitātes sarukumu. Paredzams, ka ražīguma kāpums 2021. gadā pieaugs līdz 0.9%, jo gaidāms, ka aktivitāte atjaunosies, bet darbaspēka izmantojuma kāpums palēnināsies.

Salīdzinājumā ar 2019. gada jūnija iespēju aplēsēm reālā IKP kāpuma prognoze ir pārskatīta un pazemināta 2019. un 2020. gadam, bet 2021. gadam tā nav mainīta. Ņemot vērā joprojām vājos noskaņojuma rādītājus, kuri galvenokārt atspoguļo noturīgāku, nekā gaidīts, pasaules tirdzniecības dinamikas vājumu un globālo nenoteiktību, īstermiņa perspektīva pārskatīta un pazemināta gan 2019. gada 3. ceturksnim, gan 2019. gada 4. ceturksnim. Šīs korekcijas nozīmē mazāku pārnesto ietekmi 2020. gadā, samazinot attiecīgā gada IKP kāpumu. Tomēr ceturkšņu dalījumā ekonomiskās izaugsmes prognoze periodam no 2020. gada sākuma saglabāta nemainīga, jo būtisku lejupvērstu ārējā pieprasījuma prognožu korekciju ietekmi kopumā kompensē labvēlīgāku finanšu nosacījumu un zemāku naftas cenu ietekme.

2. Cenas un izmaksas

Gaidāms, ka SPCI inflācija 2019. gadā būs vidēji 1.2%, 2020. gadā pazemināsies līdz 1.0% un 2021. gadā pieaugs līdz 1.5% (sk. 2. att.). SPCI inflācija svārstīsies samērā zemā līmenī līdz 2020. gada 2. pusgadam, galvenokārt atspoguļojot SPCI enerģijas cenu inflācijas norises saistībā ar neseno naftas cenu pazemināšanos, lejupvērstiem un augšupvērstiem bāzes efektiem, kā arī – mazāk – zemākām administratīvi regulējamām elektrības un gāzes cenām. SPCI enerģijas cenu inflācija saglabāsies negatīva līdz 2020. gada beigām, un tā kļūs pozitīva tikai 2021. gadā, stabilizējoties biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu līknei. Pēc kāpuma īstermiņā saistībā ar agrākā saimniecības cenu pieauguma novēloto ietekmi gaidāms, ka SPCI pārtikas cenu inflācija svārstīsies ap 1.9%. SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) dinamika 2020. gadā būs horizontāla, bet 2021. gadā tā atkal pastiprināsies, sasniedzot 1.5%. Gaidāms, ka pamatinflācijas mēreno kāpumu veicinās gaidāmais aktivitātes pieaugums un ar to saistītais peļņas maržu kāpums, agrāk vērotajam darbaspēka izmaksu pieaugumam atspoguļojoties cenās. Tāpēc palielināsies iekšzemes izmaksu spiediens. Gaidāms, ka pamatinflācijas kāpumu veicinās arī neenerģijas izejvielu cenu pieaugums un globālā pamatinflācija.

Saglabājoties ierobežotam darbaspēka piedāvājumam, paredzams, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpums būs samērā stabils. Gaidāms, ka pēc augstākā punkta 2019. gadā darba ražīguma kāpuma cikliskās palēnināšanās apstākļos vienības darbaspēka izmaksu pieaugums iespēju aplēšu periodā nedaudz palēnināsies, jo paredzams, ka darba ražīguma kāpums nostiprināsies līdztekus ekonomiskajai izaugsmei. Galvenais faktors, kas veicina darba samaksas pieaugumu, ir paredzamā darbaspēka piedāvājuma ierobežojumu palielināšanās dažās euro zonas daļās. Var gaidīt, ka euro zonas valstīs, kurās darba samaksas noteikšanas process ietver retrospektīvas indeksācijas elementus, līdztekus cikliskajam impulsam samērā stabilu darba samaksas kāpumu veicinās arī pēdējos divus gadus vērotais kopējās inflācijas pieaugums. Turklāt dažas valstis paaugstinājušas minimālo darba samaksu, un tas varētu ietekmēt darba samaksas sadali.

Gaidāms, ka peļņas maržu attīstība iespēju aplēšu periodā būs labvēlīgāka nekā 2018. gadā. Peļņas maržas dažos pēdējos ceturkšņos sarukušas sakarā ar straujo vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu un agrāko naftas cenu kāpumu, kura dēļ pasliktinājās tirdzniecības nosacījumi, negatīvi ietekmējot peļņas maržu dinamiku. Pēc nesenā naftas cenu krituma un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās šo faktoru nozīmei vajadzētu mazināties.

Gaidāms, ka importa cenu inflācija 2019. gadā samazināsies un atlikušajā iespēju aplēšu periodā nedaudz palielināsies. Paredzams, ka pēc spēcīgas izaugsmes 2018. gadā importa deflatora gada pieauguma temps 2019. gadā samazināsies un pēc tam līdz 2021. gadam pakāpeniski pieaugs. Šādu tendenci lielā mērā nosaka naftas cenu dinamika, kuras dēļ importa cenas 2018. gadā paaugstinājās un iespēju aplēšu periodā pazemināsies. Tomēr naftas cenu ietekme pakāpeniski samazināsies, biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu lejupvērstajai līknei iespēju aplēšu perioda beigās kļūstot lēzenai. Vienlaikus augošajām nenaftas izejvielu cenām un pamatā esošajam pasaules cenu spiedienam vajadzētu nedaudz (lai arī mazāk) veicināt importa cenu inflāciju.

Salīdzinājumā ar 2019. gada jūnija iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze koriģēta un pazemināta visam iespēju aplēšu periodam. Šīs korekcijas lielākoties skaidrojamas saistībā ar enerģijas komponentu, kura prognozes koriģētas un būtiski samazinātas gan 2019., gan 2020. gadam zemāku naftas cenu dēļ. Papildus pārskatītas un pazeminātas arī SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) prognozes, atspoguļojot vājākus datus, vājāku aktivitāti, zemāku naftas cenu netiešo ietekmi, kā arī pastāvīgu prognožu pārvērtēšanu.

3. Fiskālā perspektīva

Tiek vērtēts, ka euro zonas kopējā fiskālā nostāja visā iespēju aplēšu periodā būs nedaudz ekspansīva. Fiskālās politikas nostāju mēra kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances (neietverot valdības palīdzību finanšu sektoram) pārmaiņas. Paredzams, ka pēc neitrālās fiskālās nostājas 2018. gadā tā 2019. gadā kļūs nedaudz ekspansīvāka galvenokārt saistībā ar tiešo nodokļu samazināšanu, kā arī valsts izdevumu pieaugumu dažās valstīs. Paredzams, ka fiskālā stingrība 2020. gadā samazināsies nedaudz vairāk galvenokārt saistībā ar turpmāku tiešo nodokļu samazināšanu un augstākiem pārvedumiem dažās valstīs. Fiskālā stingrība 2021. gadā visbūtiskāk mazināsies Vācijā saistībā ar lielāku izdevumu kāpumu un nesen apstiprināto solidaritātes piemaksas daļēju atcelšanu, tādējādi samazinot tiešo nodokļu slogu mājsaimniecībām.

Paredzams, ka euro zonas budžeta bilance pasliktināsies visā iespēju aplēšu periodā, bet valdības parāda rādītāja tendence joprojām būs lejupvērsta. Bilances būtiskākā pasliktināšanās vērojama 2019. gadā ekspansīvas fiskālās nostājas dēļ. Pēc tam kopējā budžeta bilance pasliktināsies lēnākā tempā, jo fiskālās nostājas stingrības papildu mazināšanos daļēji kompensēs procentu maksājumu uzkrājumi, cikliskajam komponentam saglabājoties kopumā nemainīgam. Valdības parāda attiecības pret IKP sarukuma tendenci veicina sākotnējā budžeta pārpalikums, lai gan tas laika gaitā samazinās, un labvēlīga procentu likmju un izaugsmes starpība.

Euro zonas fiskālā perspektīva salīdzinājumā ar 2019. gada jūnija iespēju aplēsēm kopumā nav mainījusies. Nedaudz augstāks budžeta deficīts iespēju aplēšu perioda beigās atspoguļo fiskālās stingrības papildu mazināšanos un cikliskās komponentes pasliktināšanos, ko daļēji kompensē zemāki procentu maksājumu izdevumi. Paredzams, ka parāda rādītāja tendence būs nedaudz augstāka salīdzinājumā ar 2019. gada jūnija iespēju aplēsēs prognozēto saistībā ar procentu likmju un izaugsmes tempa starpības augšupvērsto korekciju un mazāku sākotnējā budžeta pārpalikumu.