Sveicam euro skaidro naudu dzimšanas dienā!

ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) bloga ieraksts

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 31. decembrī

1. janvāris man vienmēr bijusi īpaša diena – tā, protams, ir jaunā gada pirmā diena tāpat kā ikvienam, taču tā ir arī mana dzimšanas diena. Un 2002. gada 1. janvārī bija vēl viens iemesls svinībām – šajā dienā euro zonā, ko tolaik veidoja 12 valstis, kā vienotā valūta tika ieviestas euro banknotes un monētas.

Šo dienu pavadīju ar savu ģimeni un draugiem mūsu mājās Normandijā, Francijā. Īsi pirms pusnakts nepacietībā devāmies uz tuvāko bankomātu, lai izņemtu pirmās euro banknotes. Daži no maniem draugiem uzskatīja, ka pāreja uz jauno valūtu radīs pārslodzi bankomātiem un euro banknotes nebūs pieejamas. Mēs saderējām – ja bankomāts euro vietā mums izsniegs Francijas frankus, šī nauda tiks viņiem.

Pēc pusnakts mēģinājām izņemt naudu. Bankomāts mums izsniedza pilnīgi jaunas euro banknotes, un mēs visi pacēlām glāzes par jauno Eiropas valūtu.

Šis personīgais piedzīvojums bija daļa no pasaulē vērienīgākās jebkad īstenotās naudas maiņas, un kopš tā brīža euro zona ir tikai paplašinājusies. 12 valstu vietā tagad ir 19, un vairāk nekā 340 miljoni iedzīvotāju tagad lieto vienoto valūtu, neraugoties uz valodu, kultūru un valstu robežām. Vienotā valūta palīdzējusi vienot mūs kā eiropiešus. Jaunākajā Eurobarometer apsekojumā 41% iedzīvotāju, atbildot uz jautājumu, ar ko viņiem asociējas Eiropas Savienība, nosauca euro. Mūsu vienotā valūta bija otrajā vietā tūlīt aiz pārvietošanās brīvības.

Ir acīmredzams, ka Eiropa un euro kļuvuši nešķirami. Un Eiropas jauniešiem, kuri uzauguši kopā ar vienoto valūtu, varētu būt neiedomājami iztēloties Eiropu bez tās. Atbalsts euro 2021. gadā patiešām sasniedzis visu laiku augstāko līmeni. Un saskaņā ar jaunāko Eurobarometer apsekojumu mūsu valūtu šobrīd atbalsta 78% iedzīvotāju.

Domājot par euro, iztēlojos lielus un mazus uzņēmumus, kuri uzplaukuši euro un vienotā tirgus sniegto priekšrocību dēļ. Laikā no 1990. līdz 2002. gadam tirdzniecības apjoms starp topošajām euro zonas valstīm pieauga mazāk nekā par 5%, bet kopš vienotās valūtas ieviešanas šis kāpums sasniedzis gandrīz 200%. Cilvēki varējuši ceļot, neraizējoties par problēmām un izmaksām, ko rada valūtas maiņa, un miljoniem studentu un speciālistu, kuri mācās un strādā ārvalstīs, visus maksājumus var veikt vienā valūtā.

Nav šaubu, ka euro vairojis mūsu noturību. Kopš vienotās valūtas ieviešanas mūsu rīcībā ir labāki līdzekļi krīžu pārvarēšanai. Nesenie ekonomiskie šoki būtu bijuši vēl smagāki, ja nebūtu stabilitātes un integrācijas mūsu vienotajā tirgū euro ieviešanas rezultātā. Kritiskā situācijā, piemēram, pandēmijas laikā, vienotā valūta bijusi būtisks faktors, saskaņojot rīcību visā Eiropā.

Eiropas Centrālā banka ir atbildīga par euro un mēs nenogurstoši strādājam, lai aizsargātu mūsu vienoto valūtu. Mūsu uzdevums ir gādāt par jūsu banknošu drošību, kā arī veikt izpēti par papildus maksāšanas līdzekļiem, piemēram, digitālo euro.

Mēs tagad gatavojamies pirmo reizi pārskatīt mūsu banknošu dizainu, lai padarītu tās drošas un inovatīvas, kā arī saistošākas visu vecumu un dzīves gājumu eiropiešiem. Mēs lūgsim iedzīvotājus paust viedokli par jauno banknošu dizaina motīviem, kas tiks publicēti 2024. gadā, iekams sākt plānot to izstrādi.

Toreiz pirms 20 gadiem aukstajā Normandijas naktī nespēju iztēloties, ka euro drošības nosargāšana reiz kļūs par manu pamatnodarbošanos. Taču tieši to es apņēmos darīt, parakstot banknotes, kuras ir jūsu makos un kuras jūs izmantojat gandrīz katru dienu. Šis paraksts apliecina manu apņemšanos uzņemties atbildību par vienu no dārgākajiem Eiropas vienotības simboliem.

Tāpēc uzsaukšu vēl vienu tostu – daudz laimes euro banknošu 20 gadu dzimšanas dienā!

Šis bloga ieraksts tika publicēts kā viedokļraksts šādās publikācijās: Kleine Zeitung (Austrija), Le Soir (Beļģija), 24 Chasa (Bulgārija), Večernji list (Horvātija), Politis (Kipra), ERR (Igaunija), Kaleva (Somija), La Provence (Francija), Frankfurter Rundschau (Vācija), Efimerida ton Syntakton (Grieķija), The Irish Independent (Īrija), Corriere della Sera (Itālija), Delfi.lv (Latvija), Verslo žinios (Lietuva), Luxemburger Wort (Luksemburga), Times of Malta (Malta), Algemeen Dagblad (Nīderlande), Sábado (Portugāle), Hospodarske noviny (Slovākija), Delo (Slovēnija), El Correo, El Diario Vasco, El Diario Montañés, La Verdad, Ideal, Hoy, Sur, La Rioja, El Norte de Castilla, El Comercio, Las Provincias un La Voz de Cádiz (Spānija).