content here is the anonymously transparent proxied version of ecb.europa.eu   X
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
  • ECB BLOGS

Klimata pārmaiņu rīcības kursa noteikšana

ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) bloga ieraksts

Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 4. novembris

Laiks rīkoties

ANO klimata konference COP26 Glāzgovā šonedēļ piedāvā lielisku iespēju skaidri noteikt virzību uz pasauli bez oglekļa dioksīda emisijām. Oglekļa dioksīda emisiju apturēšana ir vienīgais veids, kā novērst katastrofālas klimata pārmaiņas. Iespēja veikt šo pāreju pietiekami ātri, lai izpildītu Parīzes nolīguma prasības, strauji samazinās, taču – un tas ir būtiski – tā joprojām pastāv.

Ticami zaļās pārejas scenāriji

Pāreja var būt saistīta ar zināmām izmaksām, taču tā sniedz arī iespējas. Tehnoloģiju attīstība ievērojami samazinājusi saules enerģijas izmaksas un šobrīd tas ir viens no pasaulē lētākajiem elektroenerģijas avotiem. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem būtu iespējams vairāk nekā uz pusi samazināt papildus emisijas, lai izpildītu Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus, neradot papildu izmaksas elektroenerģijas patērētājiem.[1]

Taču šobrīd nevaram pilnībā paļauties tikai uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, un daudzām nozarēm nepieciešamās tehnoloģijas joprojām nav pilnībā izstrādātas. Nevaram precīzi pateikt, kāda būs mūsu tautsaimniecība pēc 30 gadiem un kā nākotnē mūs ietekmēs klimata pārmaiņas.

Šāda nenoteiktība var šķist paralizējoša, īpaši apvienojumā ar maldinošo uzskatu, ka mūsu individuālā ietekme ir nebūtiska vai ka jau ir par vēlu rīkoties. Taču mēs visi varam dot savu artavu un mums katram jāuzņemas atbildība.

Centrālās bankas pēdējo gadu desmitu laikā sapratušas, ka ticams inflācijas mērķis var palīdzēt virzīt gaidas tautsaimniecībā. Līdzīgā veidā valdības var virzīt iedzīvotājus un uzņēmumus rīkoties jēgpilni un saskaņoti, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, piedāvājot labi izskaidrotus un ticamus pārejas scenārijus. Skaidri orientieri palīdz vieglāk pārvarēt garu un grūtu ceļu.

Lai veiktu šo pāreju, nepieciešams noteikt oglekļa dioksīda cenu, kas pilnībā atspoguļotu tā pašreizējās un nākotnes vides un sociālās izmaksas. Šobrīd tas vēl nav paveikts. Vēl ļaunāk – 2020. gadā fosilās degvielas saņēma 450 mljrd. ASV dolāru tiešās subsīdijās.[2] Straujš enerģijas cenu kāpums var negatīvi ietekmēt sabiedrības neaizsargātāko daļu, tāpēc rīcība rūpīgi jāizsver, lai nodrošinātu, ka pāreja un guvumu sadalījums ir taisnīgs.

Šo scenāriju īstenošanai nepieciešami arī būtiski tehnoloģiskie jauninājumi un ieguldījumi klimata pārmaiņu mazināšanā. Valsts ieguldījumi var kalpot par katalizatoru privātajiem ieguldījumiem, un būtiska loma ir finanšu sektoram. Finanšu iestādēm pārejas plānos vajadzētu norādīt, kā tās gatavojas piemēroties pasaulei bez oglekļa dioksīda emisijām. Glāzgovas Finanšu alianse nulles emisiju līmenim (Glasgow Financial Alliance for Net Zero)[3] sper pirmos soļus šajā virzienā. Pilnīgu, starptautiski konsekventu un kontrolējamu datu publicēšana var palīdzēt nodrošināt, ka līdzekļi plūst tur, kur tie nepieciešami visvairāk, vienlaikus izvairoties no zaļās tukšvārdības riska.

ECB ieguldījums klimata pārmaiņu apkarošanā

Arī centrālajām bankām jāuzņemas atbildība. Dabas katastrofu un pārejas uz videi nekaitīgu ekonomiku ietekme uz inflāciju tieši skar ECB primārā uzdevuma – cenu stabilitātes saglabāšanas – izpildi. Tāpēc mēs arvien vairāk uzmanības pievēršam klimata pārmaiņām.[4] Šī ietekme arī rada riskus mūs uzraudzītajām bankām, kā arī ECB bilancei.

Šīs bažas skar ne tikai mūs. Aptuveni 100 centrālo banku un finanšu uzraudzības iestāžu visā pasaulē apvienojušās Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīklā.[5] Šā tīkla mērķis ir palīdzēt izstrādāt klimata un vides risku pārvaldību finanšu sektorā, kā arī piesaistīt finanses, lai veicinātu zaļo pāreju.

Vakar ECB publiskoja apņemšanos savu pilnvaru ietvaros pievienoties politikas veidotāju izlēmīgai rīcībai Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā, lai novērstu klimata pārmaiņu sekas.[6] Klimata pārmaiņas bija mūsu nesenā stratēģijas izvērtējuma būtisks apsvērums[7]. Esam sagatavojuši vērienīgu ceļa karti, kurā izklāstīta mūsu darba programma.[8]

Mūsu tautsaimniecības mēroga klimata pārmaiņu stresa tests atklāj savlaicīgas klimata jautājumu risināšanas priekšrocības.[9] Dārgu dabas katastrofu, piemēram, meža ugunsgrēku, karstuma viļņu un sausuma novēršanas priekšrocības ilgtermiņā būtiski pārsniedz zaļās pārejas īstermiņa izmaksas. Skaidrāki starpposma atskaites punkti ceļā uz neto nulles emisiju līmeni 2050. gadā varētu mums kalpot par orientieri.

Turpmākie soļi

Tagad esam īstas izvēles priekšā. Atjaunojot un pārveidojot tautsaimniecību pēc pandēmijas izraisītajiem pārrāvumiem, mēs varam atteikties no oglekļa dioksīda. Priekšā esošais ceļš varbūt šķitīs biedējošs, taču mums ir zināms mērķis un liela daļa ceļa jau tagad ir labi izgaismota. Pāreja uz pasauli bez oglekļa dioksīda emisijām ir vienīgais veids, kā nodrošināt labāku nākotni visai cilvēcei. Antuāns de Sent-Ekziperī teicis: "Tagad ir laiks rīkoties. Nekad nav par vēlu kaut ko darīt."

Šis bloga ieraksts tika publicēts kā viedokļraksts Der Standard (Austrija), Le Soir un De Morgen (Beļģija), 24 Chasa (Bulgārija), Jutarnji list (Horvātija), Phileleftheros (Kipra), Postimees (Igaunija), Helsingin Sanomat (Somija), Les Echos (Francija), Frankfurter Allgemeine Zeitung (Vācija), Ta Nea (Grieķija), Irish Times (Īrija), La Repubblica (Itālija), Delfi.lv (Latvija), LRT, Verslo žinios, 15 min.lt un Delfi.lt (Lietuva), Times of Malta (Malta), Jornal de Negócios (Portugāle), Denník N (Slovākija), Delo (Slovēnija) un El País (Spānija).

  1. Starptautiskās Enerģētikas aģentūra (2021), World Energy Outlook 2021 ("Pasaules enerģētikas perspektīva 2021. gadā").
  2. Parry, I., Black, S. and Vernon, N. (2021), Still not getting energy prices right: a global and country update of fossil fuel subsidies ("Problēmas ar enerģijas cenu noteikšanu turpinās – aktualizēti dati par fosilo degvielu subsīdijām pasaulē un atsevišķās valstīs"), IMF Working Papers, No 2021/236, Starptautiskais Valūtas fonds, septembris.
  3. Sk. Glāzgovas Finanšu alianses nulles emisiju līmenim interneta vietni.
  4. Sk., piemēram, Parker, M. (2018), "The Impact of Disasters on Inflation", Economics of Disasters and Climate Change, Vol. 2, No 1, pp. 21–48 un Faccia, D., Parker, M. and Stracca, L. (2021), "Feeling the heat: extreme temperatures and price stability", Working Paper Series, ECB, (vēl nav publicēts).
  5. Sk. Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla interneta vietni.
  6. ECB apņemšanās par rīcību klimata pārmaiņu novēšanai, ECB, 2021. gada novembris.
  7. Klimata pārmaiņu darba plūsma (2021), Climate change and monetary policy in the euro area ("Klimata pārmaiņas un euro zonas monetārā politika"), ECB Speciālo pētījumu sērija, Nr. 271, septembris.
  8. "ECB iepazīstina ar rīcības plānu ar klimata pārmaiņām saistīto apsvērumu iekļaušanai savā monetārās politikas stratēģijā", ECB paziņojums presei, 2021. gada jūlijs.
  9. Alogoskoufis, S. et al. (2021), ECB economy-wide climate stress test ("ECB tautsaimniecības mēroga klimata pārmaiņu stresa tests"), ECB Speciālo pētījumu sērija, Nr. 281, septembris.