Bieži uzdotie jautājumi par euro banknošu produkta vidiskās pēdas pētījumu

1. Kāda saskaņā ar produkta vidiskās pēdas pētījumu ir banknošu ietekme uz vidi?

Produkta vidiskās pēdas pētījumā secināts, ka ietekme uz vidi, kas rodas, vienai personai eurozonā vienu gadu veicot maksājumus ar euro banknotēm, ir ļoti maza. Tā ir līdzvērtīga ietekmei, kas rodas, nobraucot 8 km ar automašīnu, vai 0.01 % no viena Eiropas iedzīvotāja radītās kopējās ietekmes uz vidi.

2. Vai banknošu ietekme uz vidi tiek pētīta pirmo reizi?

Nē. 2004. gadā mēs veicām dzīves cikla novērtējumu (Life Cycle Assessment; LCA), lai novērtētu pirmā izlaiduma euro banknošu ietekmi uz vidi. LCA ir starptautiski atzīta sistēma, kas ļauj novērtēt produkta, piemēram, banknotes, ietekmi uz vidi. Tajā tiek aplūkoti visi produkta dzīves cikla posmi no sākuma (izejmateriālu ieguves) līdz beigām (galīgajai utilizācijai). Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, tika ieviesti pasākumi euro banknošu ietekmes uz vidi mazināšanai, piemēram, parastā kokvilna banknošu papīrā tika aizstāta ar ilgtspējīgu kokvilnu.

3. Kāda ir produkta vidiskās pēdas metodoloģija?

Produkta vidiskās pēdas (Product Environmental Footprint; PEF) metodoloģija ir līdzīga atbildē uz iepriekšējo jautājumu minētajai dzīves cikla novērtējuma metodoloģijai. To izstrādāja Eiropas Komisija, lai novērtētu līdzīgu produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi. PEF metodoloģija aptver 16 dažādu veidu ietekmi uz vidi, t. sk. siltumnīcefekta gāzu emisiju, zemes izmantošanas un ūdens izmantošanas radītās klimata pārmaiņas. Šī ir pirmā reize, kad PEF metodoloģija izmantota, lai pētītu banknošu kā maksāšanas līdzekļa ietekmi uz vidi.

4. Kāpēc tika nolemts izmantot produkta vidiskās pēdas metodoloģiju?

Produkta vidiskās pēdas pētījuma rezultāti atvieglo dažādu produktu un pakalpojumu veidu vidiskās pēdas salīdzināšanu. PEF metodoloģija sniedz arī skaidras vadlīnijas, prasības un tehniskās detaļas attiecībā uz to, kā novērtēt banknošu kā maksāšanas līdzekļa ietekmi uz vidi. Tā sniedz godīgu un objektīvu novērtējumu par sarežģīto euro skaidrās naudas aprites ciklā iesaistīto personu tīklu neatkarīgi no to lieluma, darbības nozares un ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

5. Vai dzīves cikla novērtējuma un produkta vidiskās pēdas novērtējuma rezultāti ir salīdzināmi?

Tā kā 2004. gada dzīves cikla novērtējumā un pašreizējā produktu vidiskās pēdas pētījumā netika izmantota viena un tā pati funkcionālā vienība un metodoloģija, nav iespējams veikt tiešus salīdzinājumus.

6. Kādi pasākumi tiks veikti produkta vidiskās pēdas pētījuma rezultātā?

Eurosistēmas mērķis ir samazināt skaidrās naudas ietekmi uz vidi. Produkta vidiskās pēdas pētījums būs pamats vides mērķu noteikšanai un konkrētu uz uzlabojumiem vērstu pasākumu īstenošanai, kā arī esošo iniciatīvu pārskatīšanai un papildināšanai. Pētījums tiks izmantots arī, lai novērtētu, kā iespējamās banknošu elementu pārmaiņas ietekmēs skaidrās naudas cikla ietekmi uz vidi.

7. Vai salīdzinājumā ar citiem maksāšanas līdzekļiem euro banknotes ir mazāk vai vairāk videi draudzīgas?

Šī ir pirmā reize, kad Eurosistēma izmantojusi produkta vidiskās pēdas metodoloģiju, lai pētītu euro banknošu ietekmi uz vidi. Šajā posmā mēs vēl nezinām, kā maksāšana ar banknotēm salīdzināma ar citiem maksāšanas līdzekļiem, bet pašlaik mēs apzinām iespēju veikt līdzīgu pētījumu arī par citiem maksāšanas veidiem.

8. Vai banknošu vidiskās pēdas pētījums nākotnē tiks atkārtots?

Tiek plānots, ka Eurosistēma regulāri atkārtos līdzīgus pētījumus.