1. Kopskats
Euro zonas ekonomiskā aktivitāte gadu mijā nedaudz samazinājās, tomēr joprojām bija samērā noturīga pret lielajiem negatīvajiem piedāvājuma šokiem, kas smagi skāruši tautsaimniecību. Gaidāms, ka nākamajos ceturkšņos tautsaimniecības izaugsme atjaunosies, jo enerģijas cenas kļūs mērenākas, ārējais pieprasījums nostiprināsies un tiks atrisinātas piegādes problēmas, ļaujot uzņēmumiem izpildīt būtisko uzkrājušos pasūtījumu apjomu, un nenoteiktība, t. sk. saistībā ar neseno banku sektora stresu, turpinās mazināties. Turklāt paredzams, ka stabila darba tirgus rezultātā uzlabosies arī reālie ienākumi, bezdarbam sasniedzot jaunu vēsturiski zemāko līmeni. Lai gan stingrāka ECB monetārā politika arvien vairāk ietekmēs reālo tautsaimniecību, gaidāms, ka kredītu piedāvājuma nosacījumu stingrības palielināšanās negatīvā ietekme būs ierobežota. Vienlaikus ar fiskālā atbalsta pakāpenisku atcelšanu tas negatīvi ietekmēs tautsaimniecības izaugsmi vidējā termiņā. Kopumā gaidāms, ka gada vidējais reālā IKP pieaugums 2023. gadā saruks līdz 0.9 % (2022. gadā – 3.5 %), bet atkal palielināsies 2024. gadā (līdz 1.5 %) un 2025. gadā (līdz 1.6 %).[1] Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2023. gada marta iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva 2023. un 2024. gadam koriģēta un pazemināta par 0.1 procentu punktu, galvenokārt atspoguļojot stingrākus finansēšanas nosacījumus. IKP pieaugums 2025. gadā nav mainījies, jo gaidāms, ka šo ietekmi daļēji kompensēs augstāku reāli rīcībā esošo ienākumu ietekme un mazāka nenoteiktība.
Neraugoties uz enerģijas cenu kritumu un piegādes problēmu mazināšanos, inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), izrādās noturīgāka, nekā iepriekš gaidīts. Tā kā paredzams, ka enerģijas cenu inflācija 2023. gadā kļūs arvien negatīvāka un pārtikas cenu inflācija krasi samazināsies, gaidāms, ka kopējā inflācija turpinās sarukt un gada pēdējā ceturksnī sasniegs aptuveni 3 %. Tomēr paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) tuvākajā laikā pārsniegs kopējās inflācijas līmeni un saglabāsies augstāka par to līdz 2024. gada sākumam, lai gan, sākot ar šā gada 2. pusgadu, tā pakāpeniski saruks. Pakāpeniski izzūdot agrāko enerģijas cenu šoku netiešajai ietekmei un mazinoties citu cenu spiediena pārnesei, kas veicinās gaidāmo kritumu, darbaspēka izmaksas kļūs par galveno SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) virzītājspēku. Gaidāms, ka darba samaksas pieaugums gandrīz visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies divas reizes lielāks par vēsturisko vidējo rādītāju, un to noteiks inflācijas kompensācija un ierobežots piedāvājums darba tirgū, kā arī minimālās algas kāpums. Tomēr gaidāms, ka peļņas maržas, kas 2022. gadā būtiski palielinājās, vidējā termiņā darbosies kā drošības rezerve šo izmaksu ietekmes daļējai samazināšanai. Turklāt nākamajos gados monetārajai politikai vajadzētu vēl vairāk pazemināt pamatā esošo inflāciju. Paredzams, ka kopējā inflācija, kas 2022. gadā sasniedza 8.4 %, samazināsies vidēji līdz 5.4 % 2023. gadā, līdz 3.0 % – 2024. gadā un līdz 2.2. % – 2025. gadā. Salīdzinājumā ar 2023. gada marta iespēju aplēsēm kopējā inflācija pārskatīta un nedaudz paaugstināta visā iespēju aplēšu periodā. To galvenokārt nosaka būtiska augšupvērsta SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) korekcija, kas atspoguļo korekcijas sakarā ar augstākiem, nekā gaidīts, nesenajiem inflācijas rezultātiem un nedaudz augstākām vienības darbaspēka izmaksām, kas ar uzviju kompensē pieņēmumu par zemākām enerģijas cenām un stingrākiem finansēšanas nosacījumiem.
Tabula
Izaugsmes un inflācijas aplēses euro zonai
Ar speciālistu iespēju aplēsēm saistītā nenoteiktība joprojām ir liela, un to atspoguļo ar izaugsmes un inflācijas iespēju aplēsēm saistītās nenoteiktības intervāli (1. un 4. att.).
2. Reālā tautsaimniecība
Euro zonas ekonomiskā aktivitāte 2023. gada 1. ceturksnī nedaudz samazinājās,[2] patēriņa kritumam un neto eksportam sniedzot pozitīvu ieguldījumu enerģijas importa sarukuma apstākļos (1. att.). Rūpnieciskā ražošana gada sākumā bija spēcīga, ņemot vērā nepieredzēti lielo iepriekšējo pasūtījumu apjomu un piegādes problēmu mazināšanos, taču martā tā strauji samazinājās. Apsekojumu rādītāji liecina, ka, neraugoties uz negatīvu mēneša dinamikas pārnesto ietekmi 2022. gada 4. ceturksnī, 2023. gada 1. ceturksnī pakalpojumu sektors veicināja izaugsmi. Runājot par IKP galapatēriņa komponentiem, privātais patēriņš samazinājās, atspoguļojot vāju reāli rīcībā esošo ienākumu dinamiku augstas inflācijas un stingrāku finansēšanas nosacījumu apstākļos, neraugoties uz stabilu nodarbinātības pieaugumu. Turpretī neto eksporta devums IKP izaugsmē 1. ceturksnī bija pozitīvs, galvenokārt atspoguļojot importa sarukumu vājāka iekšzemes pieprasījuma un zemāka enerģijas patēriņa dēļ.
1. attēls
Euro zonas reālā IKP pieaugums
Paredzams, ka IKP pieaugums ar 2023. gada 2. ceturksni paātrināsies un 2. pusgadā saglabāsies stabils, izzūdot piegādes problēmu un enerģijas šoku ietekmei un atjaunojoties reālajiem ienākumiem, neraugoties uz sliktākām apstrādes rūpniecības perspektīvām. Samazinoties inflācijai un pieaugot algām straujas darba tirgus izaugsmes apstākļos, paredzams, ka reāli rīcībā esošie ienākumi 2. ceturksnī atkal pieaugs. Līdz ar nenoteiktības mazināšanos un konfidences pieaugumu iespējama privātā patēriņa atveseļošanās. Neto tirdzniecības pozitīvais devums 1. ceturksnī, iespējams, mazināsies 2. ceturksnī, kad atbilstoši lielākam iekšzemes pieprasījumam importa kāpums kļūs straujāks. Vairākums uzņēmumu un patērētāju konfidences rādītāju, kā arī gaidas atbilst šim novērtējumam. Iepirkumu vadītāju indeksa aptaujas rezultāti maijā liecina par atveseļošanos, ko nosaka pakalpojumu sektors, sarūkot izaugsmei apstrādes rūpniecībā. Ekonomisko aktivitāti 2023. gadā ierobežos arī stingrāku finansēšanas nosacījumu ietekme. Kopumā gaidāms, ka reālais IKP 2023. gada 2. un 3. ceturksnī palielināsies par 0.3 % atbilstoši 2023. gada marta iespēju aplēsēm.
Paredzams, ka vidējā termiņā IKP pieaugums joprojām palielināsies, un to veicinās turpmāks reālo ienākumu kāpums un ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, lai gan to kavēs stingrāki finansēšanas nosacījumi un stingrāka fiskālā nostāja. Paredzams, ka reālā IKP pieaugums 2023. gadā nostiprināsies un 2024. un 2025. gadā kopumā stabilizēsies aptuveni 0.4 % līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Gaidāms, ka papildus piegādes šoku un ar nenoteiktību saistītu piesardzības pasākumu izzušanai izaugsmi veicinās arī inflācijas spiediena mazināšanās spēcīga nodarbinātības un darba ienākumu kāpuma apstākļos, ļaujot turpmāk atveseļoties reāli rīcībā esošajiem ienākumiem un patēriņam. Tomēr šo veicinošo faktoru radīto stimulu mazinās stingrāki finansēšanas nosacījumi, agrākais euro kursa kāpums un fiskālā atbalsta pakāpeniska pārtraukšana.
Gaidāms, ka stingrāki kredītu piedāvājuma nosacījumi nedaudz ierobežos izaugsmi. Vienlaikus gaidāms, ka monetārās politikas normalizēšana atstās spēcīgāku negatīvo ietekmi. Agrākajām procentu likmju un uz tirgus instrumentiem balstīto gaidu pārmaiņām iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas dienā (kā atspoguļots iespēju aplēšu tehniskajos pieņēmumos; sk. 1. ielikumu) būs negatīva ietekme uz IKP pieaugumu, īpaši 2023. un 2024. gadā.[3] Turklāt saskaņā ar ECB jaunāko euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu kredītu piedāvājuma nosacījumi kopš 2022. gada decembra kļuvuši būtiski stingrāki. Taču gaidāms, ka šo ietekmi daļēji kompensēs mīkstinoši faktori, piemēram, kopumā labvēlīgais mājsaimniecību un uzņēmumu bilanču stāvoklis, ko cita starpā nosaka ar pandēmiju saistītie papildu uzkrājumi un augstā pelnītspēja.
Salīdzinājumā ar 2023. gada marta iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums koriģēts un pazemināts par 0.1 procentu punktu 2023. un 2024. gadam, bet 2025. gadam nav mainījies. Tiek vērtēts, ka stingrāki kredītu piedāvājuma nosacījumi 2023. gadā negatīvi ietekmēs izaugsmi nedaudz vairāk, nekā tika pieņemts 2023. gada marta iespēju aplēsēs, savukārt ietekme 2024. un 2025. gadā kopumā nav mainījusies. Pieņemts, ka salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm arī krājumu devums 2023. gadā būs vājāks. Ilgāka termiņa skatījumā šķiet, ka mazāku neto eksporta devumu, īpaši 2024. gadā, kompensēs spēcīgāks iekšzemes pieprasījums, ko veicinās straujāks reāli rīcībā esošo ienākumu kāpums un mazāka nenoteiktība.
1. tabula.
Makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai
Runājot par reālā IKP sastāvdaļām, gaidāms, ka, mazinoties nenoteiktībai un uzlabojoties reālajiem ienākumiem un konfidencei, mājsaimniecību reālais patēriņš pakāpeniski atjaunosies. Gaidāms, ka privātais patēriņš, sākot ar 2023. gada 2. ceturksni, atjaunosies pamatā neitrāla fiskālā atbalsta apstākļos atbilstoši inflācijas kritumam un konfidences pieaugumam. Tālākā perspektīvā, inflācijai un nenoteiktībai turpinot sarukt un uzlabojoties reālajiem ienākumiem, patēriņš turpinās atjaunoties un tā pieauguma temps nedaudz apsteigs reāli rīcībā esošo ienākumu kāpuma tempu, lēni turpinot normalizēties uzkrājumiem. Privātā patēriņa pieaugums 2023. gadam salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm koriģēts un pazemināts sakarā ar vājāku, nekā gaidīts, dinamiku 2023. gada sākumā. Tas koriģēts un paaugstināts 2024. un 2025. gadam, atspoguļojot spēcīgāku ienākumu pieaugumu, ko veicina gan ar darbaspēku saistīti, gan nesaistīti komponenti, un ierobežotāku atlikušā fiskālā atbalsta atcelšanu 2024. gadā.
Paredzams, ka pēc stagnācijas 2022. gadā reāli rīcībā esošie ienākumi palielināsies, un to noteiks inflācijas kritums un stabils algu pieaugums spēcīga darba tirgus apstākļos. Reāli rīcībā esošie ienākumi 2022. gadā stagnēja (un samazinājās šā gada sākumā) sakarā ar augsto inflāciju un fiskālo pārvedumu kopējo negatīvo devumu mājsaimniecību ienākumos, atspoguļojot koronavīrusa (Covid-19) atbalsta pasākumu atcelšanu. Gaidāms, ka 2023. gadā tie pakāpeniski atveseļosies, ņemot vērā, ka inflācija samazināsies, kaut arī joprojām būs paaugstināta. Tiek pieņemts, ka darba samaksas un ar darba samaksu nesaistīto ienākumu pieauguma nostiprināšanās un turpmāks nodarbinātības kāpums veicinās mājsaimniecību pirktspēju, lai gan iespēju aplēšu periodā tā pakāpeniski palēnināsies. Tiek pieņemts, ka fiskālo pārvedumu devums reāli rīcībā esošo ienākumu kāpumā visā iespēju aplēšu periodā kopumā ir neitrāls. Tā kā gaidāms, ka inflācija turpinās samazināties un ekonomiskā aktivitāte būtiski pieaugs, saglabājot spēcīgus darba tirgus, paredzams, ka reāli rīcībā esošie ienākumi 2024. un 2025. gadā palielināsies, ievērojami pārsniedzot līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.
Gaidāms, ka mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs 2023. gadā joprojām būs augsts un pēc tam tikai nedaudz samazināsies. Uzkrājumu rādītājs 2022. gada beigās palielinājās, un to galvenokārt noteica ar augstu nenoteiktības līmeni saistītie piesardzības motīvi. Gaidāms, ka 2023. gadā tas joprojām būs paaugstināts, jo augstākas procentu likmes līdzsvaros mājsaimniecību vēlmi normalizēt savu uzkrājumu dinamiku pēc pandēmijas. Nenoteiktībai un inflācijas spiedienam iespēju aplēšu periodā turpinot mazināties, mājsaimniecību uzkrājumu rādītājam vajadzētu sarukt, tomēr saglabājoties virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas. Nav gaidāms, ka papildu uzkrājumu apjoms, ko lielā mērā veido turīgākās mājsaimniecības un kas tiek turēti nelikvīdos aktīvos, būtiski veicinās patēriņa pieaugumu. Augstāku procentu likmju un stingrāku kredītu piedāvājuma nosacījumu apstākļos mājsaimniecības, visticamāk, turpinās pārbalansēt turējumus par labu aktīviem ar augstāku ienesīgumu.
1. ielikums
Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm, izejvielu cenām un valūtu kursiem
Salīdzinājumā ar 2023. gada marta iespēju aplēsēm tehniskie pieņēmumi ietver mazliet augstākas procentu likmes, zemākas naftas cenas, būtiski zemākas gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas un euro kursa kāpumu. Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm un izejvielu cenām balstīti uz tirgus gaidām atbilstoši stāvoklim 2023. gada 23. maijā. Īstermiņa procentu likmes attiecas uz 3 mēnešu EURIBOR, un tirgus gaidas iegūtas, pamatojoties uz biržā tirgoto nākotnes līgumu procentu likmēm, savukārt ilgtermiņa procentu likmju novērtēšanai tiek izmantotas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes.[4] Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa procentu likmes kopš 2023. gada marta iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas termiņa nedaudz palielinājušās, un salīdzinājumā ar šīm iespēju aplēsēm to tendences koriģētas un paaugstinātas aptuveni par 10 bāzes punktiem, ņemot vērā turpmāku ECB monetārās politikas procentu likmju paaugstināšanu.
Tabula
Tehniskie pieņēmumi
Tehniskie pieņēmumi par naftas cenām pārskatīti un pazemināti, jo bažas par globālo naftas pieprasījumu pārsniedza bažas par nepietiekamu naftas piedāvājumu.[5] Konkrētāk, kopš marta iespēju aplēsēm naftas cenu pārmaiņas noteikušas bažas par pasaules tautsaimniecības pieprasījumu ASV banku sektora spriedzes apstākļos (izraisot lejupvērstu spiedienu), no vienas puses, un lielāks Ķīnas pieprasījums pēc Ķīnas tautsaimniecības atkalatvēršanās, kā arī OPEC+ dalībnieku lēmums samazināt piedāvājumu (izraisot augšupvērstu spiedienu), no otras puses. Naftas nākotnes līgumu cenu līkne kopš 2023. gada marta iespēju aplēsēm pavirzījusies uz leju (par 5.5 % 2023. gadā, par 6.7 % 2024. gadā un par 4.8 % 2025. gadā), joprojām saglabājot lejupvērstu virzību. Pieņemts, ka naftas cena 2023. gadā būs 78.0 ASV dolāri par barelu un 2025. gadā pazemināsies līdz 70.4 ASV dolāriem par barelu.
Gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas turpinājušas samazināties, nokrītoties zem līmeņa, kāds bija pirms kara Ukrainā. Lieli krājumi palīdzējuši saglabāt zemas gāzes cenas, un ES ir gatava līdz 2023. gada novembrim sasniegt savu 90 % gāzes krājumu mērķi. Kopumā gāzes nākotnes līgumu līkne kopš marta iespēju aplēsēm pavirzījusies lejup (par 27 % 2023. gadā, 16 % 2024. gadā un 9 % 2025. gadā). Tiek pieņemts, ka Eiropas gāzes cena 2023. gadā būs 42 euro par MWh, bet 2025. gadā tā palielināsies līdz 46 euro par MWh. Attiecībā uz oglekļa emisiju kvotām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā pieņēmumi, kuru pamatā ir nākotnes līgumi, kopš marta iespēju aplēsēm koriģēti un pazemināti (aptuveni par 9 %) ne tikai vājākas rūpnieciskās aktivitātes dēļ, bet arī martā pieredzēto finanšu tirgu svārstību un tehnisko faktoru rezultātā.
Pieņemts, ka divpusējie valūtu kursi iespēju aplēšu periodā nemainīsies salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem, kuri dominēja 10 darbadienu periodā, kas beidzās pēdējā datu aktualizēšanas dienā. Tas nozīmē, ka ASV dolāra kurss attiecībā pret euro iespēju aplēšu periodā būs 1.09 (par 0.8 % augstāks, nekā pieņemts 2023. gada marta iespēju aplēsēs). Pieņēmums par euro efektīvo kursu nozīmē, ka salīdzinājumā ar marta iespēju aplēšu pieņēmumu euro kurss palielinājies par aptuveni 1.1 %.
Paredzams, ka ieguldījumi mājokļos 2023. un 2024. gadā būtiski saruks, ņemot vērā stingrāku finansēšanas nosacījumu ieviešanu. Ieguldījumi mājokļos šogad un nākamgad samazināsies, ilgstoši saglabājoties vājām iegādes iespējām (ko izsaka ar vidusmēra mājsaimniecības vidējo ienākumu attiecību pret vidējiem hipotēkas maksājumiem) un pelnītspējai (ko mēra ar Tobina Q). Lai gan parasti iegādes iespējas un pelnītspēja mājokļu cenu svārstību ietekmē attīstās pretējos virzienos, pēdējos ceturkšņos abi rādītāji sarukuši, ko noteica attiecīgi hipotēku kredītu procentu likmju un būvniecības izmaksu kāpums ierobežotas mājokļu cenu dinamikas un vājas rīcībā esošo ienākumu dinamikas apstākļos. Šāda dinamika kopā ar kredītu piedāvājuma ierobežojumiem turpinās spēcīgi ietekmēt ieguldījumu mājokļos līmeni. Lai gan tiek lēsts, ka ieguldījumu mājokļos kāpums šā gada 1. ceturksnī īslaicīgi kļuvis pozitīvs (samazinoties piegādes problēmām un labvēlīgiem laikapstākļiem dažās valstīs), gaidāms, ka ilgstošais kritums, kas sākās 2022. gada 2. ceturksnī, turpināsies līdz 2024. gadam. 2025. gadā ieguldījumu mājokļos pieaugumam vajadzētu atgūt noturīgu tempu, kad iegādes iespējas un pelnītspēja atjaunosies, nostabilizējoties gan hipotekāro kredītu likmēm, gan būvniecības izmaksām.
Gaidāms, ka ieguldījumus uzņēmējdarbībā ierobežos augstākas finansēšanas izmaksas un stingrāki kredītu piedāvājuma nosacījumi, bet vēlāk iespēju aplēšu periodā tie pieaugs straujāk. Gaidāms, ka pēc krasā krituma 2022. gada 4. ceturksnī uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpums 2023. gadā atjaunosies. Tas kontrastē ar marta iespēju aplēsēs prognozēto ilgstošo sarukumu. Neietverot ļoti svārstīgos ieguldījumus Īrijas intelektuālā īpašuma produktos[6], uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu sarukums 2022. gada 4. ceturksnī bija daudz mazāks, un gaidāms, ka 2023. gada 1. ceturksnī šis kritums pilnībā apvērsīsies. Kopumā gaidāms, ka 2023. un 2024. gadā uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu pieaugums būs pozitīvs, bet lēns, ņemot vērā arvien jūtamāku kredītu piedāvājuma ietekmi, darba samaksas izmaksu pieaugumu un fiskālā atbalsta pasākumu atcelšanu. 2025. gadā ieguldījumi – īpaši tie, kuri saistīti ar zaļo pārkārtošanos un digitalizāciju un kurus veicina programma "Nākamās paaudzes ES" (NPES), – atkal pieaugs straujāk, daļēji atspoguļojot lielāku iekšzemes un ārējo pieprasījumu, kā arī peļņas pieaugumu.
2. ielikums
Starptautiskā vide
Pasaules tautsaimniecība uzsāka šo gadu noturīgākā stāvoklī, un gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā tās izaugsme būs lēna, nedaudz pieaugot 2025. gadā. Pasaules IKP izaugsme (neietverot euro zonu) 2023. gada 1. ceturksnī bija pārsteidzoši spēcīga. Izaugsme bija straujāka par gaidīto gan Ķīnā saistībā ar agrāku un būtiskāku, nekā gaidīts, atveseļošanos pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, gan ASV noturīga darba tirgus kontekstā. ASV banku sektora grūtību sekas marta sākumā izraisīja īsu akūtas spriedzes periodu pasaules finanšu tirgos. Tomēr kopš tā laika attiecībā uz lielāko daļu aktīvu kategoriju zaudējumi ir atgūti, neraugoties uz ieilgušo nenoteiktību. Paredzams, ka pasaules (neietverot euro zonu) tautsaimniecības izaugsme šogad un nākamgad būs 3.1 %. Domājams, ka 2025. gadā izaugsme palielināsies līdz 3.3 %. Izaugsmes perspektīva salīdzinājumā ar 2023. gada marta iespēju aplēsēm kopumā nav mainījusies.
Neraugoties uz ekonomiskās aktivitātes pozitīvo dinamiku, pasaules tirdzniecība joprojām ir vāja, mazinoties tirdzniecības īpatsvaram globālā pieprasījuma struktūrā, bet vidējā termiņā tās attīstībai vajadzētu vairāk atbilst reālā IKP pieaugumam. Pašreizējais zemais tirdzniecības īpatsvars izaugsmē atspoguļo vairāku faktoru mijiedarbību, piemēram, patēriņa paradumu maiņu pēc pandēmijas, iegādājoties vairāk pakalpojumu un mazāk preču, un investīciju kritumu augstāku procentu likmju dēļ. Tādējādi paredzams, ka pasaules tirdzniecība 2023. gadā pieaugs par 1.3 %, kas ir izteikti lēns temps salīdzinājumā ar ilgtermiņa vidējo rādītāju un arī ar globālo izaugsmi. Tā kā gaidāms, ka patēriņa tendenču struktūra attīstītajās valstīs iespēju aplēšu periodā pakāpeniski normalizēsies, atjaunojoties investīcijām, pasaules tirdzniecības pieaugumam 2024. un 2025. gadā vajadzētu būt tikai nedaudz straujākam par globālās izaugsmes tempu. Gaidāms, ka euro zonas ārējā pieprasījuma dinamika būs līdzīga. Šogad tas pieaugs par 0.5 % un 2024. un 2025. gadā palielināsies straujāk, sasniedzot 3.1 %. Pasaules tirdzniecības un euro zonas ārējā pieprasījuma iespēju aplēses šim gadam koriģētas un samazinātas galvenokārt sakarā ar būtisku negatīvu pārnesto ietekmi, ko radīja vājāki tirdzniecības rezultāti gadu mijā, nekā tika lēsts iepriekš, un pēc tam pamatā nav mainījušās.
Tabula
Starptautiskā vide
Pasaules tautsaimniecībā joprojām pastāv liels cenu spiediens, bet euro zonas tirdzniecības partnervalstu eksporta cenu pieaugumam iespēju aplēšu periodā vajadzētu būt lēnam. Pasaules kopējā patēriņa cenu inflācija 2022. gada 3. ceturksnī sasniedza augstāko līmeni (8.3 %). Kopš tā laika tā sarukusi, mazinoties piegādes pārrāvumiem, pazeminoties transporta izmaksām, krītoties enerģijas cenām un pavājinoties pieprasījumam saistībā ar stingrākas monetārās politikas vienlaicīgo īstenošanu pasaulē. Tomēr noturīgs darba tirgus un spēcīgs darba samaksas kāpums, īpaši galvenajās attīstītajās valstīs, liecina, ka saglabājas spēcīgs pamatinflācijas spiediens un inflācijas samazināšanās process, domājams, būs pakāpenisks. Konkurentu eksporta cenu (nacionālajās valūtās) kāpums kopš augstākā līmeņa sasniegšanas 2022. gada 2. ceturksnī strauji palēninājies sakarā ar negatīviem izejvielu cenu bāzes efektiem, un gaidāms, ka īstermiņā palēnināšanās turpināsies, atspoguļojot tehnisko pieņēmumu dinamiku. Gaidāms, ka atlikušajā iespēju aplēšu periodā konkurentu cenu pieauguma temps vairāk atbildīs vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem sakarā ar spēcīgās iekšzemes un ārvalstu cenu pārneses gaidāmo izzušanu.
Gaidāms, ka euro zonas eksporta kāpums atjaunosies. To veicinās ārējā pieprasījuma uzlabošanās, izzūdot piegādes problēmu ietekmei. Tiek lēsts, ka pēc krituma pēdējos divos ceturkšņos euro zonas reālais eksports pieaugs atbilstoši izzūdošajām piegādes problēmām un lielākam pieprasījumam pēc euro zonas ceļošanas pakalpojumiem. Gaidāms, ka šie faktori atsvērs neseno euro zonas cenu konkurētspējas pasliktināšanos. Tomēr cenu konkurētspēja joprojām ir ievērojami labāka nekā pirms pandēmijas. Tāpēc paredzams, ka kopumā euro zonas eksportētāji turpinās iegūt lielāku eksporta tirgus daļu. Vienlaikus paredzams, ka euro zonas importa pieaugums tuvākajā laikā būs vājš sarūkoša enerģijas importa un vāja iekšzemes pieprasījuma apstākļos, bet vidējā termiņā tas atsāksies, atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam. Kopumā vājāka importa un eksporta pieauguma apvienojums nozīmē pozitīvu neto tirdzniecības devumu IKP pieaugumā 2023. gadā (2. att.). Enerģijas cenu kritums īstermiņā uzlabojis euro zonas tirdzniecības nosacījumus, un iespēju aplēšu periodā paredzams neliels turpmāks uzlabojums. Gaidāms, ka tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās veicinās euro zonas tekošā konta pieaugumu, un paredzams, ka 2023. gadā tas atsāks palielināties straujāk un 2024. un 2025. gadā vēl nedaudz uzlabosies.
2. attēls
Euro zonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos
Paredzams, ka darba tirgus iespēju aplēšu periodā saglabāsies stabils un darbaspēka piedāvājums būs ierobežots (3. att.). Nodarbinātība 2023. gada 1. ceturksnī ievērojami palielinājās (par 0.6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), neraugoties uz nelielu reālā IKP sarukumu. Kāpumu galvenokārt noteica spēcīgs darbaspēka pieaugums. Gaidāms, ka nodarbinātības līmenis 2023. gadā pieaugs par 1.3 %, bet atlikušajā iespēju aplēšu periodā pieaugums būs lēnāks, līdz 2025. gadam sasniedzot 0.4 %. Paredzams, ka bezdarba līmenis, kas jau ir vēsturiski zems, turpinās samazināties un 2025. gadā sasniegs 6.3 %. Paredzams, ka viena nodarbinātā vidēji nostrādāto stundu skaits iespēju aplēšu periodā turpinās palielināties pretēji gados pirms pandēmijas vērotajai sarukuma tendencei, bet tiek uzskatīts, ka 2025. gada 4. ceturksnī tas joprojām būs zemāks par līmeni, kāds bija pirms krīzes. Paredzams, ka darba ražīguma pieaugums, kas pēdējos ceturkšņos strauji samazinājies un 2023. gada 1. ceturksnī nokritās par 0.6 %, šogad sasniegs zemāko punktu, bet 2024. un 2025. gadā atkal palielināsies virs vēsturiski vidējā līmeņa.
3. attēls
Euro zonas darba tirgus
3. Fiskālā perspektīva
Izvēles fiskālās politikas pasākumu pārmaiņas euro zonas līmenī kopš 2023. gada marta iespēju aplēsēm bijušas samērā ierobežotas. 2023. gada fiskālo pieņēmumu korekciju pamatā galvenokārt ir uz enerģijas krīzi un augsto inflāciju vērsto fiskālā atbalsta pasākumu apjoma samazināšana līdz aptuveni 1.6 % no IKP (marta iespēju aplēsēs – 1.8 % no IKP). Tomēr samērā ierobežotā korekcija euro zonas līmenī skaidrojama ar ievērojamām atšķirībām starp valstīm. No vienas puses, enerģijas vairumtirdzniecības cenu turpmākais kritums saistīts ar zemākām fiskālajām izmaksām sakarā ar dažiem pasākumiem, īpaši vairākās valstīs ieviestajiem gāzes un elektroenerģijas cenu griestiem. No otras puses, liela daļa fiskālā atbalsta – galvenokārt tie pasākumi, kas ietver tiešu atbalstu ienākumu veidā vai PVN likmes samazinājumu noteikšanu, – nav tieši atkarīga no enerģijas cenām. Turklāt dažām valstīm fiskālā atbalsta apjoms ir nedaudz palielināts salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm sakarā ar pasākumu pagarināšanu, ietverot 2023. gadu, vai aktualizētajām aplēsēm euro zonas valstu valdību sagatavoto 2023. gada stabilitātes programmu kontekstā. 2024. gadam veiktās izvēles pasākumu korekcijas atšķirībā no 2023. gada ietver mazāku fiskālās nostājas stingrības pastiprināšanos salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Līdztekus ar enerģiju saistīto pasākumu ietekmes izzušanai korekcijas nosaka lielāki valdības ieguldījumi, daļēji atspoguļojot NPES finansēto projektu īstenošanas nobīdi, zināms pensiju izdevumu pieaugums, turpmāka tiešo nodokļu un sociālās nodrošināšanas iemaksu samazināšana un straujāks valsts sektorā nodarbināto darba samaksas kāpums vairākās valstīs. Paredzams, ka euro zonas fiskālā nostāja, kas koriģēta, ņemot vērā NPES subsīdiju ietekmi, 2023. gadā kopumā būs līdzsvarota, 2024. gadā kļūs būtiski stingrāka, jo tiek pieņemts, ka aptuveni 70 % no 2023. gada enerģijas un inflācijas atbalsta pasākumiem tiks atcelti, un 2025. gadā kopumā saglabāsies līdzsvarota. Tomēr 2023. gada jūnija pamataplēsē saglabājas būtisks fiskālais atbalsts salīdzinājumā ar 2019. gadu pirms pandēmijas.
Domājams, ka euro zonas fiskālā perspektīva iespēju aplēšu periodā uzlabosies. Paredzams, ka pēc būtiska krituma 2022. gadā euro zonas budžeta deficīts 2023. un 2024. gadā turpinās samazināties lēnākā tempā un 2025. gadā saruks tikai nedaudz (līdz 2.5 % no IKP). Budžeta bilances samazināšanās iespēju aplēšu perioda beigās salīdzinājumā ar 2022. gadu skaidrojama ar cikliski koriģētās sākotnējās budžeta bilances uzlabošanos un mazākā mērā ar labāku ciklisko fiskālo komponentu, savukārt procentu maksājumu īpatsvars IKP iespēju aplēšu periodā pakāpeniski palielināsies. Paredzams, ka euro zonas parāds turpinās samazināties, lai gan pēc 2022. gada tas notiks lēnākā tempā, līdz 2025. gadam sasniedzot 87.3 % no IKP. To galvenokārt nosaka negatīva procentu likmju un izaugsmes tempa starpība, kas ar uzviju kompensē ilgstošo sākotnējo deficītu. Tomēr paredzams, ka 2025. gadā gan budžeta deficīta, gan parāda attiecība saglabāsies virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas. Salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm budžeta bilance iespēju aplēšu perioda beigās pamatā nav mainījusies, bet parāda rādītājs 2023.–2025. gadā koriģēts un nedaudz paaugstināts galvenokārt mazāk labvēlīgas procentu likmju un izaugsmes starpības dēļ.
4. Cenas un izmaksas
Paredzams, ka SPCI inflācija samazināsies vidēji līdz 5.4 % 2023. gadā un pēc tam līdz 3.0 % 2024. gadā un līdz 2.2 % 2025. gadā. Gaidāms, ka pēc krasa krituma 2023. gada laikā inflācija 2024. gadā svārstīsies aptuveni 3.0 % līmenī, bet pēc tam 2025. gadā pakāpeniski samazināsies vēl vairāk (4. att.). Šāds kopējās inflācijas kritums iespēju aplēšu periodā atspoguļo visu galveno komponentu gada pārmaiņu tempa palēnināšanos dažādā mērā, un tā profilu ietekmē arī fiskālās politikas pasākumi un pieņēmumi par izejvielu cenām (5. att.).
4. attēls
Euro zonas SPCI inflācija
Gaidāms, ka visu 2023. gadu turpināsies kopējās SPCI inflācijas straujš kritums. To noteiks lejupvērstie bāzes efekti, zemākas enerģijas cenas un cenu spiediena pārneses mazināšanās. Paredzams, ka šo kritumu būtiski veicinās enerģijas cenu inflācija, kas skaidrojama ar lejupvērstiem bāzes efektiem un pieņēmumu par enerģijas preču cenu pazemināšanos. Pārtikas cenu inflācija samazināsies pakāpeniskāk, jo lejupvērstos bāzes efektus un pieņēmumus par mērenām enerģijas cenām un pārtikas izejvielu cenām mazina augšupvērstā ietekme, ko rada augošās peļņas maržas, dinamiskais darbaspēka izmaksu kāpums un agrāko nelabvēlīgo laikapstākļu novēlotā ietekme. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2023. gadā pakāpeniski kļūs mērenāka, jo cenu spiediena pārneses izzušanai vajadzētu kompensēt spēcīgāka darba samaksas kāpuma radīto augšupvērsto spiedienu. Gaidāms, ka agrākā spēcīgā ražotāju cenu kāpuma izraisītās cenu pārneses izzušanu papildinās nesenā euro kursa kāpuma un piegādes problēmu mazināšanās lejupvērstā ietekme. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka spēcīgais tūrisma pieprasījums tuvākajā laikā un augošais darbaspēka izmaksu spiediens veicinās SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) kāpumu. Domājams, vasarā tā saglabāsies augstā līmenī, bet pēc tam pakāpeniski samazināsies.
Pēc 2024. gadā novērotā nelielā pieauguma saistībā ar fiskālo pasākumu pārtraukšanu gaidāms, ka enerģijas cenu inflācija 2025. gadā radīs lejupvērstu spiedienu uz kopējo inflāciju. Šī tendence atspoguļo ar naftas, gāzes un elektroenerģijas cenām saistīto tehnisko pieņēmumu lejupvērsto profilu 2024. un 2025. gadā. Gaidāmā enerģijas cenu inflācijas kāpuma atjaunošanās 2024. gadā galvenokārt skaidrojama ar spēcīgiem augšupvērstiem bāzes efektiem un daudzu uz gāzes un elektroenerģijas inflācijas mazināšanu vērsto valdības pasākumu pakāpenisku atcelšanu.
Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija iespēju aplēšu perioda vēlākajos gados samazināsies atbilstoši pieņēmumiem par izejvielu cenām. Gaidāms, ka darbaspēka izmaksu norises kļūs par nozīmīgu pārtikas cenu inflācijas virzītājspēku, jo tiek pieņemts, ka pārtikas un enerģijas izejvielu cenas turpinās samazināties līdz iespēju aplēšu perioda beigām, lai gan tās joprojām pārsniegs līmeni, kāds bija pirms 2022. gada.
Paredzams, ka vidējā termiņā SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) turpinās pakāpeniski samazināties, lai gan tā joprojām būs augsta, ņemot vērā spēcīgo darba samaksas kāpumu visā iespēju aplēšu periodā. Gaidāmais kritums no 5.1 % 2023. gadā līdz 2.3 % 2025. gadā atspoguļo enerģijas cenu netiešās ietekmes mazināšanos, piegādes problēmu izzušanu, stingrākas monetārās politikas kavējošo ietekmi un pieprasījuma normalizēšanos pēc spēcīgas atveseļošanās, beidzoties pandēmijai. Vienlaikus SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) vidējā termiņā joprojām būtiski pārsniegs tās vēsturisko vidējo rādītāju (1.5 %) sakarā ar spēcīgu vienības darbaspēka izmaksu dinamiku, ko galvenokārt noteiks darba samaksas kāpums un ko 2024. gadā, domājams, daļēji mazinās produkcijas vienības peļņas kritums.
5. attēls
Euro zonas SPCI inflācija – dalījums galvenajos komponentos
Paredzams, ka darba samaksas kāpuma temps būtiski pārsniegs vēsturisko vidējo rādītāju, atspoguļojot inflācijas kompensāciju un ierobežoto darbaspēka piedāvājumu, kā arī minimālās algas palielināšanu. Paredzams, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums saruks no 5.3 % 2023. gadā līdz 4.5 % 2024. gadā un 3.9 % 2025. gadā, un gaidāms, ka darba samaksas kāpums gan valsts, gan privātajā sektorā būtiski pārsniegs vēsturiski vidējo līmeni. 2023. gada rādītājs salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm nav mainījies, savukārt 2024. un 2025. gadā gaidāms spēcīgāks pieaugums, atspoguļojot saspringtāku situāciju darba tirgū. Gaidāms, ka laikā kopš inflācijas krasā kāpuma notikušais pirktspējas zudums tiks atgūts tikai iespēju aplēšu perioda beigās. Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums sasniegs augstāko punktu 2023. gadā, bet pēc tam 2024. un 2025. gadā palēnināsies, mazinoties algu kāpumam un atsākoties ražīguma pieaugumam.
Piegādes problēmu izzušana, vājš kopējais pieprasījums 2023. gadā un spēcīgs darba samaksas kāpums gandrīz visā iespēju aplēšu periodā atbilst peļņas rādītāju kritumam šajā periodā. Ārkārtas faktori 2021. un 2022. gadā veicinājuši uzņēmumu maržu pieaugumu, un paredzams, ka tas notiks arī 2023. gadā (6. att.).[7] Jādomā, ka ar pandēmiju saistītā atliktā pieprasījuma izzušana, piegādes problēmu mazināšanās un stingrākas monetārās politikas kavējošā ietekme radīs lielāku spiedienu uz vienības peļņu, lai absorbētu spēcīgu darba samaksas kāpumu un tam sekojošo vienības darbaspēka izmaksu kāpumu. No otras puses, enerģijas cenu normalizēšanās varētu uzlabot tirdzniecības nosacījumus, un tādējādi zināmā mērā tai vajadzētu mazināt lielāka darba samaksas kāpuma un vājāka iekšzemes pieprasījuma negatīvo ietekmi uz produkcijas vienības peļņu.
6. attēls
Euro zonas IKP deflators – dalījums komponentos ienākumu pusē
Gaidāms, ka pēc straujā kāpuma 2022. gadā importa cenu gada pieauguma temps 2023. gadā kļūs negatīvs, tādējādi izraisot tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos iespēju aplēšu periodā. Gaidāms, ka pēc 17.2 % kāpuma 2022. gadā importa deflators 2023. gadā krasi saruks un tā pieaugums palēnināsies, bet 2024. un 2025. gadā tas kļūs pozitīvs atbilstoši pieņēmumiem par naftas, gāzes un citu izejvielu cenu kritumu un importēto izejvielu piegādes problēmu izzušanu.
Salīdzinājumā ar 2023. gada marta iespēju aplēsēm SPCI inflācijas aplēse katram iespēju aplēšu perioda gadam koriģēta un paaugstināta par 0.1 procentu punktu. Enerģijas komponentu lejupvērstās korekcijas kompensēja neenerģijas komponentu augšupvērstās korekcijas. Pārtikas cenu inflācija koriģēta un paaugstināta sakarā ar pārsteidzošo datu pieaugumu un spēcīgāku darba samaksas kāpumu, neraugoties uz vājākiem tehniskajiem pieņēmumiem par enerģijas un pārtikas preču cenām. SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) koriģēta un paaugstināta gan īstermiņā, kas lielā mērā skaidrojams ar nesenajiem pārsteidzošajiem datiem, kuri dominē salīdzinājumā ar gaidāmo netiešās ietekmes izzušanu saistībā ar zemākām enerģijas cenām, gan arī vidējā termiņā, atspoguļojot lielāku pamatinflācijas noturību un spēcīgāku vienības darbaspēka izmaksu kāpuma spiedienu.
3. ielikums
Jutīguma analīze – alternatīvas enerģijas cenu tendences
Ņemot vērā būtisko nenoteiktību, kas saistīta ar enerģijas cenu attīstību nākotnē, sagatavotas alternatīvas enerģijas cenu tendences, kuru pamatā ir no iespēju līgumiem iegūtās naftas un gāzes cenas un konstanta cenu attīstība, lai novērtētu to ietekmi uz SPCI inflācijas un reālā IKP pieauguma perspektīvām. Šajā jutīguma analīzē izmantots sintētisks enerģijas cenu indekss, apvienojot gan naftas, gan gāzes biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas. Alternatīvas lejupvērstas un augšupvērstas tendences iegūtas, izmantojot iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu 25. un 75. procentili 2023. gada 23. maijā (kas ir pēdējais tehnisko pieņēmumu datu aktualizēšanas termiņš). Abi sadalījumi norāda, ka 2023. gada jūnija iespēju aplēsēs ietvertos tehniskos pieņēmumus apdraud augšupvērsti riski, kuri ir īpaši izteikti attiecībā uz biržā tirgoto gāzes nākotnes līgumu cenām. Gan attiecībā uz naftas, gan gāzes cenām papildus tiek izmantots konstantu cenu pieņēmums. Alternatīvo tendenču ietekme novērtēta, pamatojoties uz virkni ECB un Eurosistēmas makroekonomisko modeļu, kas izmantoti iespēju aplēsēs. Tālāk tabulā parādīta ar šo modeļu palīdzību iegūtā vidējā ietekme uz reālā IKP pieaugumu un inflāciju.
Tabula
Alternatīvo enerģijas cenu tendenču ietekme
4. ielikums
Citu institūciju prognozes
Pieejamas gan starptautisko organizāciju, gan privātā sektora institūciju sagatavotās prognozes euro zonai. Taču šīs prognozes nav tiešā veidā salīdzināmas cita ar citu vai ar Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, jo tās nav sagatavotas vienā laikā. Turklāt šo iespēju aplēšu pieņēmumi par fiskālajiem, finanšu un ārējiem mainīgajiem lielumiem, t. sk. naftas, gāzes un citu izejvielu cenām, iegūti, izmantojot atšķirīgas metodes. Visbeidzot, dažādās prognozēs izmantotas atšķirīgas metodes datu koriģēšanai atbilstoši darbadienu skaitam.
Tabula
Euro zonas reālā IKP pieauguma un SPCI inflācijas jaunāko prognožu salīdzinājums
Eurosistēmas speciālistu 2023. gada jūnija iespēju aplēses iekļaujas citu IKP pieauguma un inflācijas prognožu diapazonos. Eurosistēmas speciālistu IKP pieauguma aplēse 2023. un 2024. gadam atbilst OECD prognozei un ir nedaudz zemāka par Eiropas Komisijas prognozi, bet augstāka par SVF prognozi un privātā sektora prognozēm. Attiecībā uz SPCI inflāciju Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēse 2024. gadam pieder pie augstākajām prognozēm, bet ir par 0.2 procentu punktiem zemāka par OECD prognozi. 2025. gadā tā atrodas citu prognožu šaurā diapazona augšējā robežā, bet atbilst SVF un aptaujas Survey of Professional Forecasters prognozēm.
© Eiropas Centrālā banka, 2023
Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.ecb.europa.eu
Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.
Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary.
HTML ISBN 978-92-899-5742-7, ISSN 2529-4733, doi:10.2866/322106, QB-CF-23-001-LV-Q
Pēdējais datu aktualizēšanas termiņš attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem (piemēram, naftas cenām un valūtas kursiem) bija 2023. gada 23. maijs. Pasaules tautsaimniecības iespēju aplēses tika sagatavotas 23. maijā, savukārt makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai tika pabeigtas 2023. gada 31. maijā. Lai gan tas notika vienu dienu pirms Eurostat euro zonas SPCI ātrās aplēses publicēšanas par 2023. gada maiju, iespēju aplēsēs tika iekļautas agrāk publiskotās valstu ātrās aplēses, kas aptvēra vairāk nekā 80 % no euro zonas. Šīs iespēju aplēses aptver periodu no 2023. gada līdz 2025. gadam. Iespēju aplēses šādam ilgam periodam pakļautas ļoti lielai nenoteiktībai, un tas jāņem vērā, tās interpretējot. Sk. ECB 2019. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8 rakstu The performance of the Eurosystem/ECB staff macroeconomic projections since the financial crisis ("Eurosistēmas/ECB speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu sniegums kopš finanšu krīzes"). Atsevišķās tabulās un attēlos izmantoto datu pieejamu versiju sk. arī https://www.ecb.europa.eu/pub/projections/html/index.lv.html. Visu līdzšinējo ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu datubāze pieejama šeit: https://sdw.ecb.europa.eu/browseSelection.do?node=5275746.
Eurosistēmas speciālistu 2023. gada jūnija iespēju aplēses paredz, ka euro zonas reālā IKP pieaugums 2023. gada 1. ceturksnī būs 0.1 %, kas par 0.2 procentu punktiem pārsniedz 2023. gada 8. jūnijā pēc iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas termiņa publiskoto Eurostat aplēsi. Šī neatbilstība lielākoties saistīta ar to, ka iespēju aplēses vairākām mazākām euro zonas valstīm, kurās ceturkšņa dati ir īpaši svārstīgi, bieži vien tiek būtiski koriģētas un tiek sagatavotas reizi gadā un interpolētas, lai sagatavotu euro zonas ceturkšņa iespēju aplēses. Šī pieeja nozīmē vienmērīgāku ceturkšņa profilu nekā oficiālajās Eurostat aplēsēs, kuru pamatā ir visu euro zonas valstu ceturkšņa informācija. Turklāt dažu valstu dati kļuva pieejami tikai pēc 2023. gada jūnija iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas termiņa.
Sk. ECB 2023. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 3 ielikumu A model-based assessment of the macroeconomic impact of the ECB’s monetary policy tightening since December 2021 ("Uz modeļiem balstīts ECB stingrākas monetārās politikas makroekonomiskās ietekmes novērtējums kopš 2021. gada decembra").
Pieņēmums par euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālajām peļņas likmēm balstīts uz valstu 10 gadu etalonobligāciju vidējām svērtajām peļņas likmēm, kuras svērtas ar IKP gada rādītājiem un paplašinātas atbilstoši nākotnes tendencēm, kas iegūtas no ECB euro zonas visu 10 gadu obligāciju nominālās peļņas likmes, sākotnējo neatbilstību starp abām laikrindām konstanti piemērojot visā iespēju aplēšu periodā. Pieņemts, ka konkrētu valstu valdības obligāciju peļņas likmju un atbilstošo euro zonas vidējo rādītāju starpības visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies konstantas.
Tehniskie pieņēmumi par izejvielu cenām pamatojas uz tendenci biržā tirgoto nākotnes līgumu tirgū, izmantojot vidējo rādītāju divu nedēļu periodā, kas beidzās 2023. gada 23. maijā.
Sk. ECB 2023. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 3 ielikumu Intangible assets of multinational enterprises in Ireland and their impact on euro area GDP ("Starpnacionālo uzņēmumu nemateriālie aktīvi Īrijā un to ietekme uz euro zonas IKP").
Sīkāku informāciju par IKP deflatora sadalījumu komponentos un vienības peļņas lomu inflācijas analīzē sk. Arce, O., Hahn, E. un Koester, G. ECB bloga ierakstu How tit-for-tat inflation can make everyone poorer ("Kā "dots pret dotu" inflācija visus padara nabadzīgākus"), 2023. gada 30. marts, kā arī E. Hahn ECB 2019. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 6 ielikumu How do profits shape domestic price pressures in the euro area? ("Kā peļņa ietekmē iekšzemes cenu spiedienu euro zonā?") un E. Hahn ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 2 ielikumu The role of profit margins in the adjustment to the COVID-19 shock "Peļņas maržu noturība, pielāgojoties Covid-19 šoka radītajiem apstākļiem".
- 15 June 2023
- 29 June 2023