ECB publicē 2013. gada Konverģences ziņojumu, kurā sniegts vērtējums par Latvijas ekonomisko un tiesisko konverģenci

Šodien Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc Latvijas valsts iestāžu pieprasījuma publicē vērtējumu par Latvijas ekonomisko un tiesisko konverģenci. ECB Konverģences ziņojumā vērtēts, vai aplūkojamā valsts sasniegusi augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni, un novērtēta atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, kas jāizpilda valstu centrālajām bankām, lai kļūtu par Eurosistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

Ekonomiskā konverģence

Atsauces periodā (2012. gada maijs–2013. gada aprīlis) Latvijas 12 mēnešu vidējā inflācija bija 1.3%. Šis rādītājs bija ievērojami zemāks par cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtību (2.7%). Atsauces vērtība aprēķināta, pieskaitot 1.5 procentu punktus SPCI inflācijas Zviedrijā (0.8%), Latvijā (1.3%) un Īrijā (1.6%) nesvērtajam šo 12 mēnešu aritmētiskajam vidējam rādītājam.

Taču pēdējos 10 gados patēriņa cenu inflācija Latvijā bijusi ļoti svārstīga, gada vidējai inflācijai mainoties no –1.2% līdz 15.3%. Tas atspoguļo faktu, ka valsts piedzīvojusi nozīmīgus krasa kāpuma un krituma periodus un lielu makroekonomisko svārstīgumu. Pēc augstākā punkta 2011. gada vidū inflācija Latvijā pēdējā laikā sasniegusi zemu līmeni, kas īpaši atspoguļo zemāku pasaules preču cenu ietekmi un PVN likmes pazemināšanu 2012. gada jūlijā. Tomēr jaunākās pieejamās prognozes paredz inflācijas kāpumu, un ar inflācijas iespēju aplēsēm saistītie turpmāko gadu riski kopumā ir augšupvērsti.

Raugoties tālākā nākotnē, Latvijai būs sarežģīti vidējā termiņā saglabāt zemu inflāciju. Iespējams, ka ienākumu konverģences process vidējā termiņā palielinās Latvijas un euro zonas inflācijas starpību. Tāpēc pastāv bažas par inflācijas konverģences ilgtspēju.

Šā ziņojuma pabeigšanas laikā uz Latviju attiecas ES Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību un noteikts pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņš 2012. gadā. Atsauces periodā (2012. gads) valdības budžeta deficīts bija 1.2% no IKP, t.i., ievērojami zemāks par 3% atsauces vērtību. Valdības bruto parāda attiecība pret IKP bija 40.7% t.i., zemāka par atsauces vērtību (60% no IKP). Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm 2013. gadā deficīta rādītājs nemainīsies (1.2% no IKP), un paredzams, ka valdības parāda rādītājs pieaugs līdz 43.2% no IKP.

Latvijas lats piedalās Valūtas kursa mehānismā (VKM II) kopš 2005. gada 2. maija, nosakot ±1% pieļaujamo svārstību koridoru kā Latvijas valsts iestāžu vienpusējas saistības. Divu gadu atsauces periodā (2011. gada 17. maijs–2013. gada 16. maijs) lata kurss atradies tuvu centrālajam kursam.

12 mēnešu atsauces periodā (2012. gada maijs–2013. gada aprīlis) ilgtermiņa procentu likmes Latvijā bija vidēji 3.8%. Tās bija zemākas par atsauces vērtību (5.5%), kas aprēķināta, šo 12 mēnešu valdības ilgtermiņa obligāciju procentu likmes Zviedrijā (1.6%), Latvijā (3.8%) un Īrijā (5.1%) vidējam rādītājam pieskaitot 2 procentu punktus.

Kopumā Latvijas sniegums atbilst konverģences kritēriju atsauces vērtībām. Tomēr ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas. Pievienošanās valūtas savienībai saistīta ar atteikšanos no monetāro un valūtas kursa instrumentu izmantošanas un nozīmē iekšējās elastības un pielāgošanās spējas augošu nozīmīgumu. Šajā sakarā Latvijai jāturpina visaptveroša fiskālā konsolidācija saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Svarīgi arī izmantot pēdējos gados sasniegto konkurētspējas uzlabošanos, izvairoties no vienības darbaspēka izmaksu izaugsmes kāpuma atsākšanās. Turklāt, lai gan Latvijas ekonomiskās pielāgošanās spēja bijusi spēcīga, tai jāpanāk progress iestāžu kvalitātes un pārvaldības rādītāju uzlabošanā. Turklāt ļoti svarīgi, lai būtu pieejams visaptverošs politikas instrumentu klāsts, kas ļautu novērst finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, t.sk. tos, kurus rada nerezidentu noguldījumu izmantošana par finansējuma avotu nozīmīgā banku sektora daļā.

Tiesiskā konverģence

Latvijas tiesību akti atbilst visām prasībām attiecībā uz centrālās bankas neatkarību, monetārās finansēšanas aizliegumu un tiesisko integrāciju Eurosistēmā. Taču likuma "Par Latvijas Banku" 43. panta pirmās daļas normai, kas paredz, ka Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima, veicot turpmāku likuma normu grozīšanu, būtu vēlama redakcijas precizēšana, lai nodrošinātu juridisko noteiktību.

ECB 2013. gada Konverģences ziņojums pieejams ECB interneta vietnē. Sagatavojot šo ziņojumu, ECB izpilda Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta prasību pēc tādas ES dalībvalsts pieprasījuma, uz kuru attiecas izņēmums, ziņot ES Padomei par tās gatavību ieviest euro.