Kas ir etalonlikmes?
11.07.2019. (aktualizēts 13.09.2024.)
Kas ir etalonlikmes?
Etalona procentu likmes – ko dēvē arī par atsauces procentu likmēm vai vienkārši etalonlikmēm – ir regulāri aktualizētas un publiski pieejamas procentu likmes. Tās ērti izmantot par pamatu visdažādāko veidu finanšu līgumos, piemēram, hipotēku kredītos, konta pārsnieguma kredītos un cita veida sarežģītākos finanšu darījumos.
Etalonlikmes aprēķina neatkarīga struktūra, visbiežāk atspoguļojot naudas aizņemšanās izmaksas dažādos tirgos. Piemēram, tajās var būt atspoguļots tas, cik bankām izmaksā aizņemšanās vienai no otras. Tās var atspoguļot arī to, cik bankām izmaksā līdzekļu aizņemšanās no citiem avotiem, piemēram, pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām un naudas tirgus fondiem.
Tas parāda, ka šīm etalonlikmēm ir būtiska nozīme finanšu sistēmā, banku sistēmā un visā tautsaimniecībā. Bet kas tieši nosaka to lielo nozīmi? Un kāpēc tika veikta etalonlikmju reforma?
Kāpēc etalonlikmes ir svarīgas?
Tās tiek plaši izmantotas mūsu tautsaimniecībā
Etalonlikmes plaši izmanto privātpersonas un iestādes visā ekonomiskajā sistēmā.
Piemēram, bankas tās izmanto, izsniedzot aizdevumus privātpersonām un korporatīvajiem klientiem.
Banka var aizdot naudas līdzekļus uzņēmumam par procentu likmi, ko veido konkrēta etalonlikme, kam pieskaitīti 2 %. Tas nozīmē, ka uzņēmumam būs jāmaksā procenti saskaņā ar procentu likmi, kas par 2 % augstāka nekā attiecīgā brīža etalonlikme. Tātad aizņēmuma izmaksas pieaug, pieaugot etalonlikmei, un samazinās, ja etalonlikme sarūk. Šajā gadījumā etalonlikme var būt drošs, neatkarīgs un relatīvi vienkāršs atsauces rādītājs visām iesaistītajām pusēm.
Uzņēmumi, bankas un citas organizācijas arī izmanto etalonlikmes, lai novērtētu savas bilances posteņus. Citiem vārdiem sakot, šīs likmes ļauj grāmatvedim vieglāk saprast, kāda ir organizāciju (konkrētāk – tām piederošo finanšu aktīvu) galīgā vērtība.
Etalonlikmes izmanto arī sarežģītākos finanšu darījumos, piemēram, emitējot vērtspapīrus ar mainīgām procentu likmēm un slēdzot iespējas līgumus, nākotnes līgumus un mijmaiņas līgumus.
Piemēram, aplūkosim procentu likmju mijmaiņas darījumu – runājot ļoti vispārīgi, tas ir darījums starp divām pusēm, kuras savā starpā vienojas, ka segs viena otras procentu maksājumus. Šādos mijmaiņas darījumos vismaz viena no šajā apmaiņā iesaistītajām procentu likmēm var tikt noteikta pēc etalonlikmes. Tas uzlabo caurredzamību visām iesaistītajām pusēm, nodrošina zināmu līguma standartizāciju un attiecīgi visām iesaistītajām pusēm ir vieglāk vienoties.
Etalonlikmes izmanto arī, aprēķinot soda procentus par norēķinu kontu pārsniegumu, veicot aprēķinus saistībā ar klientu noguldījumu atmaksu un nosakot klientu hipotēku kredītu un citu aizdevumu procentu likmes, kā arī citās jomās.
Etalonlikmes palīdz centrālajām bankām veikt savu darbu
Etalonlikmes var arī sniegt noderīgu informāciju darbam, ko veic centrālās bankas. Piemēram, mēs ECB varam izmantot etalonlikmes, pildot savu uzdevumu saglabāt stabilas cenas eurozonā.
Ja etalonlikme pareizi atspoguļo banku aizdevumu un aizņēmumu procentu likmes, tas palīdz mums labāk saprast, kā funkcionē finanšu tirgi un cik pieejami ir naudas resursi eurozonā. Tā var būt noderīga informācija, pieņemot monetārās politikas lēmumus – zinot, cik bankām viegli pieejami naudas resursi, iespējams aplēst, cik labprāt šīs bankas nodos šo naudu tālāk, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem un privātpersonām. Un tas viss galu galā ietekmē cenu līmeni.
Zinot pašreizējo etalonlikmju līmeni, mēs varam arī monitorēt mūsu monetārās politikas lēmumu praktisko ietekmi. Piemēram, ja ECB nolemj paaugstināt vai pazemināt procentu likmes, mēs varam redzēt šo pārmaiņu ietekmi, sekojot, kā mainās euro etalonlikmes.
Kāpēc tika veikta etalonlikmju reforma un ko tieši tā ietvēra?
Etalonlikmes ir noderīgas tikai tad, ja tās var uzskatīt par uzticamām un objektīvām – ideālajā gadījumā to pamatā esošajiem aprēķiniem jābūt atklātiem un etalonlikmēm jābūt viegli un publiski pieejamām. Ja līgums balstās uz uzticamu etalonlikmi, neviena no iesaistītajām pusēm nevar ietekmēt līgumā noteikto procentu likmi. Tādējādi etalonlikme, uz kuru var paļauties, nodrošina, ka līguma vērtība ir objektīva un neapstrīdama.
Ņemot vērā etalonlikmju ekonomisko nozīmību, ir ārkārtīgi būtiski, lai tiktu nodrošināta to uzticamība, ko var panākt, ieviešot skaidru pārvaldības struktūru un caurredzamu metodoloģiju.
Ņemot to vērā, pēdējos gados veiktas būtiskas Eiropas etalonlikmju reformas. Šo reformu procesu lielā mērā noteica jaunā ES Regula par etaloniem (Benchmarks Regulation; BMR), kura tika publicēta 2016. gadā un stājās spēkā 2018. gada janvārī.
| €STR | Euro īstermiņa procentu likme (€STR) atspoguļo euro zonas banku izmaksas, veicot starpbanku beznodrošinājuma aizņēmumus uz nakti euro. €STR publicē par katru TARGET darbadienu, pamatojoties uz darījumiem, kuri veikti un par kuriem norēķins veikts iepriekšējā TARGET darbadienā (pārskata datums "T") ar termiņu T + 1, un kurus uzskata par izpildītiem savstarpēji nesaistīti un tāpēc tādiem, kas objektīvi atspoguļo tirgus cenas. €STR aizstāja EONIA, kas bija iepriekšējā euro darījumu uz nakti etalonlikme, kuru ECB Eiropas Naudas tirgu institūta (EMMI) vārdā aprēķināja pēc tam, kad privātā sektora bezriska procentu likmju darba grupa rekomendēja tirgus dalībniekiem pakāpeniski aizstāt EONIA ar jauno euro īstermiņa procentu likmi (€STR), ko ECB publicēja sājot ar 2019. gada 2. oktobri. EONIA pārstāja publicēt 2022. gada 3. janvārī. |
| EURIBOR | EURIBOR ir nenodrošināto darījumu tirgus etalonlikme, ko aprēķina vairākiem termiņiem (1 nedēļa un 1, 3, 6 un 12 mēneši). Tās administrators ir EMMI. Lai nodrošinātu šīs etalonlikmes atbilstību ES Regulai par etaloniem, EMMI precizējis EURIBOR definīciju – likme, ar kuru pašreizējo un bijušo ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu bankas var aizņemties līdzekļus euro beznodrošinājuma liela apjoma darījumu tirgū. EURIBOR izmanto tā dēvēto hibrīdmetodoloģiju. Šajā aprēķina metodē pēc iespējas vairāk tiek izmantoti atbilstīgi beznodrošinājuma tirgus darījumi, vienlaikus gadījumos, kad atbilstīgi darījumi nav pieejami, izmantojot arī uz modeļiem balstītas aplēses, kas balstītas uz darījumiem no dažādiem tirgiem, kuri cieši saistīti ar beznodrošinājuma euro naudas tirgu. |
ECB 2017. gadā nolēma izstrādāt euro īstermiņa procentu likmi (€STR) – jaunu etalonlikmi, kas kļuva pieejama 2019. gada 2. oktobrī un kas bija iecerēta kā atbalsta mehānisms gadījumiem, kad privātais sektors nevarētu nodrošināt savu darījumu uz nakti procentu likmi EONIA.
Privātā sektora euro bezriska procentu likmju darba grupa 2018. gadā, ņemot vērā tirgus dalībnieku atsauksmes, rekomendēja aizstāt EONIA ar €STR.
Sīkāk par €STR
€STR izstrādāta tā, lai atspoguļotu, cik daudz bankai izmaksā aizņemties naudas līdzekļus no dažādiem finanšu darījuma partneriem, nesniedzot nodrošinājumu (šādus aizņēmumus dēvē arī par beznodrošinājuma darījumiem). Šie darījuma partneri var būt bankas, naudas tirgus fondi, ieguldījumu vai pensiju fondi un citi finanšu aģenti, t. sk. centrālās bankas.
Tādējādi tai ir plašāks tvērums nekā EONIA, kas aptvēra tikai darījumus starp bankām. Turklāt – salīdzinājumā ar EONIA – datus par reālajiem darījumiem, ko ECB izmanto €STR aprēķināšanai, sniedz lielāks skaits banku. Šāds plašāks tvērums pasargā pret manipulācijām un ļauj panākt, lai €STR uzticami atspoguļotu cenu, par kuru visā eurozonā var bez nodrošinājuma aizņemties naudas līdzekļus.
Sīkāku informāciju sk. 2018. gada jūnijā publicētajā dokumentā The euro short-term rate (€STR) methodology and policies ("Euro īstermiņa procentu likmes (€STR) metodoloģija un politika"). Sk. arī jautājumus un atbildes par šo tēmu.