Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kopskats

Eurozonas tautsaimniecības izaugsme 2024. gada sākumā bija straujāka, nekā tika prognozēts ECB speciālistu 2024. gada marta iespēju aplēsēs. To stimulēja neto tirdzniecības kāpums un mājsaimniecību izdevumu pieaugums. Saņemtā informācija liecina, ka izaugsme īstermiņā turpināsies straujākā tempā, nekā iepriekš paredzēts. Stabila darba samaksas kāpuma, pakāpeniski augošas konfidences un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās apstākļos vajadzētu turpināt pieaugt reāli rīcībā esošajiem ienākumiem, izraisot patēriņa virzītu atveseļošanos 2024. gadā. Neto tirdzniecības kāpuma radītais stimuls gada sākumā daļēji atspoguļo svārstīgumu pēc īslaicīga krituma 2023. gada beigās. Tomēr gaidāms, ka ārējais pieprasījums turpinās paplašināties, veicinot eurozonas eksporta kāpumu. Gaidāms, ka vidējā termiņā agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas negatīvā ietekme pakāpeniski izzudīs, un aktivitāti veicinās saskaņā ar pieņēmumiem gaidāmā finansēšanas nosacījumu stingrības mazināšanās atbilstoši tirgus gaidām par procentu likmju turpmāko virzību. Izaugsmi pozitīvi ietekmēs arī noturīgs darba tirgus, vēlāk iespēju aplēšu periodā bezdarba līmenim noslīdot līdz vēsturiski zemam līmenim. Tā kā izzudīs daži cikliskie faktori, kas nesenā pagātnē samazināja darba ražīguma pieaugumu, gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā darba ražīgums palielināsies. Kopumā gaidāms, ka gada vidējais reālā IKP pieaugums 2024. gadā būs 0.9 %, bet 2025. un 2026. gadā tas kļūs spēcīgāks (attiecīgi līdz 1.4 % un 1.6 %). Salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva 2024. gadam koriģēta un paaugstināta, ņemot vērā pozitīvo pārsteigumu gada sākumā un saņemtās informācijas uzlabošanos. IKP izaugsmes perspektīva 2025. gadam koriģēta un nedaudz pazemināta, bet 2026. gadam nav mainīta.[1]

Paredzams, ka kopējā inflācijas pamatā virzīsies horizontāli, bet 2025. gadā tā turpinās samazināties līdz līmenim, kas tuvs noteiktajam mērķim. Tas atspoguļo izmaksu spiediena mazināšanos, t. sk. saistībā ar darbaspēku, un agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas novēloto ietekmi, kas pakāpeniski ietekmē patēriņa cenas. Gaidāms, ka kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), atlikušajā 2024. gada daļā būs nedaudz svārstīga bāzes efektu un augstāku enerģijas izejvielu cenu dēļ. Vidējā termiņā enerģijas cenu inflācijai vajadzētu stabilizēties zemā pozitīvā līmenī, ņemot vērā tirgus gaidas par naftas un gāzes cenu tendencēm nākotnē un plānotos ar klimata pārmaiņām saistītos fiskālos pasākumus. Pēdējos ceturkšņos vērojama būtiska pārtikas cenu inflācijas pazemināšanās, sarūkot cenu spiediena pārnesei saistībā ar zemākām enerģijas un pārtikas izejvielu cenām. Runājot par nākotni, gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī, bet pēc tam, sākot ar 2025. gada beigām, turpinās samazināties. SPCI inflācijai (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) gandrīz visā iespēju aplēšu periodā vajadzētu saglabāties augstākai par kopējo inflāciju, bet gaidāms, ka turpināsies tās mazināšanās tendence, lai gan lēnā tempā un galvenokārt 2025. un 2026. gadā. Šo iespēju aplēšu centrālais elements ir gaidāmā nominālās darba samaksas kāpuma pakāpeniskā mazināšanās no sākotnēji joprojām augstā līmeņa, izzūdot augšupvērstajai ietekmei, ko rada inflācijas kompensācijas spiediens saspringtā darba tirgū. Gaidāmā darba ražīguma kāpuma atsākšanās ietekmē darbaspēka izmaksu spiedienam būtu jāmazinās. Turklāt paredzams, ka peļņas kāpums vājināsies un daļēji kompensēs darbaspēka izmaksu ietekmi uz cenām, īpaši 2024. gadā. Pamatā gaidāms, ka gada vidējā kopējā SPCI inflācija samazināsies no 5.4 % 2023. gadā līdz 2.5 % 2024. gadā, 2.2 % 2025. gadā un 1.9 % 2026. gadā. Salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm SPCI inflācija 2024. un 2025. gadā koriģēta un paaugstināta par 0.2 procentu punktiem. Tas galvenokārt skaidrojams ar augstākām enerģijas izejvielu cenām un saņemtajiem SPCIX inflācijas datiem, kas ir nedaudz augstāki, nekā gaidīts. Turklāt gaidāms, ka mazliet palielināsies darbaspēka izmaksu spiediens. To noteiks straujāks darba samaksas kāpums un nedaudz piesardzīgāka darba ražīguma pieauguma perspektīva. Gan kopējās inflācijas, gan SPCIX inflācijas prognoze 2026. gadam nav mainīta.

1. tabula

Izaugsmes un inflācijas aplēses eurozonai

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; korekcijas procentu punktos)

2024. gada jūnijs

Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada martu

2023

2024

2025

2026

2023

2024

2025

2026

Reālais IKP

0.6

0.9

1.4

1.6

0.1

0.3

–0.1

0.0

SPCI

5.4

2.5

2.2

1.9

0.0

0.2

0.2

0.0

SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

4.9

2.8

2.2

2.0

0.0

0.2

0.1

0.0

Piezīmes. Reālā IKP datu pamatā ir sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti gada vidējie dati. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.

1. Starptautiskā vide

Vērojamas globālās aktivitātes uzlabošanās pazīmes, lai gan saglabājas izaugsmi kavējoši faktori. Saņemtie dati par globālo aktivitāti (neietverot eurozonu) apstiprina ļoti pakāpenisku uzlabošanos kopš gada sākuma, reālajiem datiem arvien vairāk atbilstot neapstiprināto datu pozitīvajam signālam.[2] Tomēr saglabājas šķēršļi pasaules tautsaimniecības izaugsmei, t. sk. pakāpeniska darba tirgus aktivitātes atdzišana, turpmāka nominālās darba samaksas kāpuma palēnināšanās un papildu uzkrājumu samazināšanās attīstītajās valstīs. Izaugsmi joprojām kavē arī agrāk īstenotā monetārās politikas stingrības palielināšana un ģeopolitiskās spriedzes radītā paaugstinātā ekonomiskā nenoteiktība. Ķīnā patēriņa izdevumi joprojām ir vāji, ņemot vērā problemātisko mājokļu nekustamā īpašuma nozari, savukārt apstrādes rūpniecības aktivitāte un eksports turpina noteikt tautsaimniecības izaugsmi. Globālās izaugsmes perspektīva kopumā saglabājusies nemainīga kopš 2024. gada marta iespēju aplēsēm. Gaidāms, ka izaugsme 2024. un 2025. gadā būs 3.3 %, 2026. gadā – 3.2 %, t. i. nedaudz mazāka par pēdējā desmitgadē novēroto tempu (2. tabula).

2. tabula

Starptautiskā vide

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; korekcijas procentu punktos)

2024. gada jūnijs

Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada martu

2023

2024

2025

2026

2023

2024

2025

2026

Pasaules reālais IKP (neietverot eurozonu)

3.5

3.3

3.3

3.2

0.0

–0.1

0.1

0.0

Globālā tirdzniecība (neietverot eurozonu)1)

1.0

2.6

3.3

3.3

–0.2

–0.2

0.2

0.1

Eurozonas ārējais pieprasījums2)

0.8

2.1

3.4

3.3

0.2

–0.3

0.3

0.1

Pasaules PCI (neietverot eurozonu)

5.0

4.2

3.3

2.9

0.1

0.1

0.1

0.1

Konkurentu eksporta cenas nacionālajā valūtā3)

–1.3

2.1

2.8

2.6

–0.6

–0.4

0.1

0.0

Piezīme. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
1) Aprēķina kā importa vidējo svērto apjomu.
2) Aprēķina kā eurozonas tirdzniecības partnervalstu importa vidējo svērto apjomu.
3) Aprēķina kā eurozonas tirdzniecības partnervalstu eksporta deflatoru vidējo svērto apjomu.

Paredzams, ka pasaules tirdzniecība (neietverot eurozonu) šogad atgūsies un pēc tam tās pieaugums vairāk atbildīs pasaules ekonomiskajai aktivitātei. Pēc vājas tirdzniecības dinamikas perioda 2023. gadā, kad pēc pandēmijas bija vērojama pieprasījuma līdzsvara maiņa no precēm uz pakalpojumiem, saņemtie dati apstiprina, ka globālās tirdzniecības atveseļošanās joprojām turpinās un satiksmes pārrāvumu ietekme Sarkanās jūras reģionā joprojām ir ierobežota. Paredzams, ka globālais imports 2024. gadā palielināsies par 2.6 %, bet pēc tam 2025. un 2026. gadā pieaugs līdz 3.3 % – pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm ir nelielas. Gaidāms, ka eurozonas ārējā pieprasījuma atveseļošanās šogad nebūs tik dinamiska (2.1 %). Tas galvenokārt atspoguļo mazāku importa apjomu dažās eurozonas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs, 2023. gada 2. pusgadā un 2024. gada 1. ceturksnī. Tā kā ceturkšņa izaugsmes dinamika iespēju aplēšu periodā ir salīdzināma ar pasaules importa pieauguma dinamiku, gaidāms, ka eurozonas ārējais pieprasījums 2025. gadā palielināsies par 3.4 % un 2026. gadā – par 3.3 %.

Paredzams, ka inflācija pasaulē iespēju aplēšu periodā samazināsies. Gaidāms, ka kopējā patēriņa cenu indeksa (PCI) inflācija, kas apkopota lielākajās attīstītajās valstīs un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, samazināsies līdz 4.2 % 2024. gadā, 3.3 % 2025. gadā un 2.9 % 2026. gadā, ņemot vērā agrāko piegādes šoku un ierobežojošās monetārās politikas ietekmes pavājināšanos. Lai gan šī perspektīva kopumā salīdzināma ar marta iespēju aplēsēm, ASV inflācijas prognoze šim gadam koriģēta un mazliet paaugstināta sakarā ar 1. ceturkšņa rezultātiem, kas bija labāki, nekā gaidīts. Ķīnā kopējā PCI inflācija vāja iekšzemes pieprasījuma apstākļos joprojām ir mērena, un paredzams, ka tā pakāpeniski palielināsies iespēju aplēšu periodā. Gaidāms, ka ar eurozonu konkurējošo valstu eksporta preču cenu pieaugums (nacionālajās valūtās un gada izteiksmē) šogad kļūs pozitīvs un atlikušajā iespēju aplēšu periodā saglabāsies tuvu novērtētajam ilgtermiņa vidējam līmenim. Lejupvērstā korekcija 2024. gadā salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm atspoguļo vājākus, nekā gaidīts, eksporta cenu inflācijas rezultātus, kas kompensē pieņēmumu par augstāku izejvielu cenu ietekmi šajā iespēju aplēšu posmā.

1. ielikums
Tehniskie pieņēmumi

Salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm galvenās tehnisko pieņēmumu pārmaiņas ietver augstākas izejvielu cenas, augstāku efektīvo kursu (lai gan tas ir nedaudz zemāks attiecībā pret ASV dolāru) un nedaudz augstākas īstermiņa procentu likmes. Pieņēmumi par enerģijas cenām, kas balstīti uz biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām, pārskatīti un paaugstināti (no 2024. gada līdz 2026. gadam vidēji par 4 % attiecībā uz naftu un par 5 % attiecībā uz gāzi). Pieņēmumi par naftas cenām, kas balstīti uz nākotnes līgumiem, joprojām saglabā lejupvērstu virzību, no 2024. līdz 2026. gadam sarūkot aptuveni par 10 %, savukārt tiek pieņemts, ka gāzes cenas vispirms pieaugs 2025. gadā, bet pēc tam samazināsies gandrīz līdz 2024. gada līmenim. Kopumā tiek pieņemts, ka enerģijas cenu līmenis 2026. gada beigās būs aptuveni par 30 % augstāks nekā 2021. gada sākumā. Oglekļa emisiju kvotu cenas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ir palielinājušās (vidēji par aptuveni 17 % laikposmā no 2024. līdz 2026. gadam). Sakarā ar pārtikas izejvielu, īpaši kakao un kafijas, cenu kāpumu starptautiskajos tirgos neenerģijas izejvielu cenas būtiski paaugstinātas. Euro kurss attiecībā pret ASV dolāru nedaudz krities (par 0.3 %), atspoguļojot joprojām spēcīgo ASV tautsaimniecības izaugsmi un Federālās atklātā tirgus operāciju komitejas procentu likmju attīstības gaidu augšupvērsto korekciju. Tomēr nominālajā efektīvajā izteiksmē euro kurss palielinājies (par 0.9 %). To noteica euro kursa svārstības attiecībā pret Japānas jenu, Šveices franku, Zviedrijas kronu un (mazāk) Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Lai gan EURIBOR nākotnes līgumu līknes slīpums joprojām ir stipri negatīvs, pieņēmumi par īstermiņa procentu likmēm nedaudz paaugstināti. Pieņēmumi par ilgtermiņa procentu likmju attīstības tendencēm pamatā nav mainījušies.

Tabula

Tehniskie pieņēmumi

2024. gada jūnijs

Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada martu

2023

2024

2025

2026

2023

2024

2025

2026

Izejvielas

Naftas cena (ASV dolāros par barelu)

83.7

83.8

78.0

74.5

0.0

5.1

4.1

3.1

Dabasgāzes cenas (euro par MWh)

40.6

30.8

35.4

29.9

0.0

2.8

10.4

1.3

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (euro par MWh)

103.5

73.0

87.7

72.8

0.6

–1.9

12.0

2.1

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotas (euro par tonnu)

83.7

66.1

71.1

73.6

0.0

12.8

18.5

19.0

Neenerģijas izejvielu cenas (ASV dolāros; gada pārmaiņas; %)

–12.5

11.4

3.9

0.9

0.0

10.8

1.9

0.8

Valūtas kursi

ASV dolāra kurss attiecībā pret euro

1.08

1.08

1.08

1.08

0.0

–0.2

–0.3

–0.3

Euro nominālais efektīvais kurss (ENEK-41) (1999. gada 1. cet. = 100)

121.8

124.0

124.2

124.2

0.0

0.7

0.9

0.9

Finanšu pieņēmumi

3 mēnešu EURIBOR (gadā; %)

3.4

3.6

2.8

2.5

0.0

0.2

0.4

0.1

Valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes (gadā; %)

3.1

2.9

3.0

3.0

0.0

0.0

–0.1

–0.1

Piezīmes. Tehniskie pieņēmumi par eurozonas procentu likmēm un izejvielu cenām balstīti uz tirgus gaidām atbilstoši stāvoklim 2024. gada 15. maijā. Pieņēmumi par īstermiņa procentu likmēm balstīti uz tirgus gaidām attiecībā uz 3 mēnešu EURIBOR, ko nosaka pēc biržā tirgoto nākotnes līgumu likmēm. Eurozonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālās peļņas likmes aprēķinātas, pamatojoties uz valstu 10 gadu obligāciju vidējām peļņas likmēm, kas svērtas ar IKP gada rādītājiem. Ja pieejami nepieciešamie dati, konkrētu valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālās peļņas likmes tiek definētas kā 10 gadu etalonobligāciju peļņas likmes, ko pielāgo, izmantojot biržā netirgoto nākotnes līgumu nominālās ienesīguma likmes, kas pēdējā datu aktualizēšanas termiņā iegūtas no atbilstošajām attiecīgo valstu ienesīguma līknēm. Pārējām valstīm attiecīgās valsts 10 gadu obligāciju ienesīguma likmes tiek definētas kā 10 gadu etalonobligāciju ienesīguma likme, ko pielāgo, izmantojot nemainīgu uzcenojumu (kas novērots pēdējā datu aktualizēšanas termiņā) virs eurozonas bezriska ilgtermiņa procentu likmes tehniskā pieņēmuma. Uz starptautisko izejvielu cenu tendenci norāda biržā tirgoto nākotnes darījumu tirgi 10 darbadienu laikā pirms pēdējā datu aktualizēšanas termiņa. Naftas cenas ir Brent jēlnaftas tagadnes darījumu cenas un biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas. Gāzes cenas ir Nīderlandes biržas gāzes tagadnes darījumu cenas un biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas. Elektroenerģijas cenas ir piecu lielāko eurozonas valstu vidējās vairumtirdzniecības tagadnes darījumu cenas un biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (EUA) "sintētiskā" biržā tirgoto nākotnes līgumu cena atvasināta kā divu tuvāko Eiropas Enerģijas biržas EUA nākotnes līgumu lineāri interpolētā vērtība mēneša beigās. Pēc tam tiek noteiktas EUA biržā tirgoto nākotnes līgumu mēneša vidējās cenas, lai iegūtu gada rādītāja ekvivalentu. Pieņemts, ka divpusējie valūtu kursi iespēju aplēšu periodā nemainīsies salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem, kuri dominēja 10 darbadienu periodā, kas beidzās pēdējā datu aktualizēšanas dienā. Līmeņu korekcijas izteiktas procentos un pieauguma tempa un gada procentuālo rādītāju korekcijas – procentu punktos.

2. Reālā tautsaimniecība

2024. gada 1. ceturksnī eurozonā atjaunojās tautsaimniecības aktivitāte un to daļēji noteica īslaicīgi faktori (1. attēls).[3] Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi ceturkšņa pieaugums šā gada 1. ceturksnī bija 0.3 %. Tas bija par 0.2 procentu punktiem augstāks, nekā tika gaidīts marta iespēju aplēsēs, bet 2023. gada 4. ceturkšņa rādītājs tika koriģēts un pazemināts par 0.1 procentu punktu. 1. ceturkšņa pozitīvais pārsteigums, iespējams, saistīts ar neto tirdzniecības stimulu pēc īslaicīga krituma 2023. gada 4. ceturksnī. Neparasti siltā ziema arī īslaicīgi veicināja ieguldījumus mājokļos dažās valstīs. Nozaru dalījumā rūpniecības pievienotā vērtība, iespējams, samazinājās 2024. gada 1. ceturksnī, savukārt pakalpojumu pievienotā vērtība pieauga.

1. attēls

Eurozonas reālā IKP pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)

Piezīmes. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Ar galveno iespēju aplēšu atainošanai izmantotajiem diapazoniem novērtēta nenoteiktības pakāpe. Diapazoni ir simetriski. Diapazoni balstās uz agrākām aplēšu kļūdām, veicot korekcijas, kas atspoguļo izņēmumus. Intervāli (no tumšākā līdz gaišākajam) atspoguļo 30 %, 60 % un 90 % varbūtību, ka reālā IKP pieauguma rādītājs iekļausies attiecīgajos intervālos. Sīkāku informāciju sk. ECB speciālistu 2023. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu eurozonai ielikumā "Ar aplēsēm saistītās nenoteiktības attēlojums".

Gaidāms, ka reālais IKP 2024. gadā turpinās nostiprināties, un to veicinās mājsaimniecību ienākumu kāpums, ārējais pieprasījums un neliels uzņēmumu ieguldījumu pieaugums. Gaidāms, ka turpmāks reāli rīcībā esošo ienākumu kāpums veicinās privāto patēriņu, kam, sākot ar 2. ceturksni, vajadzētu kļūt par galveno izaugsmes virzītājspēku. Mēneša rādītāju dinamika, piemēram, pakāpeniska patērētāju konfidences palielināšanās, turpmāka iepirkumu vadītāju indeksa nostiprināšanās attiecībā uz pakalpojumu aktivitāti un līdz maijam veiktajiem jaunajiem pasūtījumiem, kā arī mazumtirdzniecības apjoma pieaugums martā atbilst šādam mājsaimniecību tēriņu kāpumam. Ņemot vērā saspringto situāciju darba tirgū, stabilam reālās darba samaksas kāpumam visu gadu vajadzētu nostiprināt mājsaimniecību pirktspēju, ko veicinās gaidāmā konfidences uzlabošanās. Paredzams, ka uzņēmumu ieguldījumu gada vidējais rādītājs 2024. gadā pamatā stagnēs un gada laikā būs vērojama tikai neliela atveseļošanās, galvenokārt atspoguļojot agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas sarūkošo, bet joprojām pastāvošo kavējošo ietekmi. Vienlaikus to veicinās iekšzemes un ārējā pieprasījuma atveseļošanās, ārējam pieprasījumam veicinot arī eksporta pieaugumu. Paredzams, ka arī krājumu cikla normalizēšanās devums izaugsmē 2024. gada 2. pusgadā būs neitrāla pēc būtiska negatīva devuma gadu mijā. Visbeidzot, gaidāms, ka eurozonas reālā IKP pieauguma īstermiņa perspektīvu būtiski veicinās starptautisko uzņēmumu darbības ietekme Īrijā (pēc negatīvas ietekmes 2023. gadā).

Vidējā termiņā reālā IKP pieaugumu veicinās reālo ienākumu kāpums, ārējā pieprasījuma nostiprināšanās un stingrākas monetārās politikas ietekmes vājināšanās. Neraugoties uz tirgus gaidām par procentu likmju samazināšanu, stingrākas monetārās politikas pasākumu maksimālā ietekme gaidāma 2024. gadā. Fiskālā atbalsta pasākumu, kas ieviesti kopš 2022. gada, lai kompensētu augsto inflāciju un enerģijas cenas, pārtraukšanai laikaposmā no 2024. gada līdz 2026. gadam kopumā būs neliela negatīva ietekme uz izaugsmi. Vienlaikus valdības patēriņš un investīcijas pozitīvi ietekmēs IKP pieaugumu.

Gaidāms, ka finansēšanas nosacījumiem, īpaši augstajām procentu likmēm, joprojām būs spēcīga negatīva ietekme uz izaugsmi, kas iespēju aplēšu periodā mazināsies. Kopš 2021. gada decembra īstenotie monetārās politikas pasākumi joprojām atspoguļojas reālajā tautsaimniecībā, ietekmējot izaugsmes perspektīvu, īpaši 2024. gadā.[4] Pamatojoties uz tirgus gaidām attiecībā uz procentu likmju turpmāko virzību (1. ielikums), gaidāms, ka monetārās politikas negatīvā ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi 2024. gadā pakāpeniski sāks mazināties. Šī ietekme un kopš 2022. gada beigām vērotās stingrāku kredītstandartu noteikšanas negatīvās ietekmes mazināšanās veicinās tautsaimniecības atveseļošanos.

Salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums 2024. gadā un 2025. gadā koriģēts, attiecīgi to paaugstinot par 0.3 procentu punktiem un pazeminot par 0.1 procentu punktu, un 2026. gadā nav mainīts (3. tabula un 2. attēls). Korekcijas 2024. gadā atspoguļo pozitīvo pārsteigumu šā gada 1. ceturksnī, ko noteica neto tirdzniecība un dažu uz nākotni vērstu apsekojumu rādītāju uzlabošanās, kompensējot nedaudz negatīvāku pārnesto ietekmi, ko radīja lēnāka izaugsme 2023. gada 4. ceturksnī. Nelielā lejupvērstā korekcija 2025. gadā galvenokārt saistīta ar valdības patēriņa lejupvērstu korekciju, ņemot vērā stingrāku fiskālās politikas nostāju.

2. attēls

Eurozonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos

a) speciālistu 2024. gada jūnija iespēju aplēses

b) korekcijas salīdzinājumā ar speciālistu 2024. gada marta iespēju aplēsēm

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

(pārmaiņas; %; devums; procentu punktos)

Piezīmes. Dati ir koriģēti sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Vertikālās līnijas iezīmē aplēšu perioda sākumu.

Runājot par reālā IKP sastāvdaļām, gaidāms, ka tautsaimniecības izaugsmes galvenais virzītājspēks būs reālais privātais patēriņš, ko veicinās stabils reālo ienākumu pieaugums darba samaksas kāpuma un inflācijas samazināšanās apstākļos, neraugoties uz samērā augsto uzkrājumu līmeni. Privātajam patēriņam 2024. gadā būtu pakāpeniski jāatveseļojas, un 2025. un 2026. gadā tā gada pieauguma tempam jābūt 1.6–1.7 %, ievērojami pārsniedzot pirmspandēmijas vidējo rādītāju (1.2 %). Šo atveseļošanos nosaka augošie reāli rīcībā esošie ienākumi, kas galvenokārt saistīti ar spēcīgu darba samaksas kāpumu un stabiliem ar darba samaksu nesaistītiem ienākumiem (t. i., ienākumiem no pašnodarbinātības un finanšu aktīviem). Tuvākajā laikā uzkrājumu rādītājs saglabāsies samērā augsts atbilstoši augstas regularitātes neapstiprinātiem datiem par nākotnes uzkrājumu plāniem, joprojām paaugstinātajai, bet sarūkošajai ekonomiskajai nenoteiktībai, augstām procentu likmēm un mazākai kredītu pieejamībai. Turklāt uzkrājumu rādītāju joprojām veicinās parasti zemā tieksme tērēt ar darba samaksu nesaistītos ienākumus. Gaidāms, ka vidējā termiņā reālo ienākumu pieaugums kļūs mērenāks, reālās darba samaksas izlīdzināšanās procesam pakāpeniski palēninoties, bet to lielā mērā vajadzētu kompensēt uzkrājumu rādītāja sarukumam. Tā kā gaidāms, ka nenoteiktība un inflācijas spiediens turpinās mazināties un patēriņa izdevumu tendences pakāpeniski normalizēsies, uzkrājumu rādītājam vajadzētu sākt mazināties, sākot ar 2024. gada beigām. Tomēr paredzams, ka iespēju aplēšu periodā tas joprojām pārsniegs vidējo rādītāju, kāds bija pirms pandēmijas, jo augstākas procentu likmes, visticamāk, turpinās nodrošināt stimulus mājsaimniecībām veidot uzkrājumus. Turklāt gaidāms, ka arī labklājības efekti veicinās privātā patēriņa atjaunošanos.

Paredzams, ka ieguldījumi mājokļos 2024. gadā turpinās samazināties, bet pēc tam 2025. gadā lēnām atsāksies, pakāpeniski mazinoties stingrāku finansēšanas nosacījumu negatīvajai ietekmei un turpinoties mājsaimniecību ienākumu stabilam kāpumam. Domājams, ka pēc trīs ceturkšņus pēc kārtas ilgušā krituma ieguldījumi mājokļos 2024. gada 1. ceturksnī pieauguši – to veicinājusi neparasti siltā ziema, īpaši Vācijā. Tā kā šī īpašā ietekme izzūd un pieprasījums pēc mājokļiem joprojām ir vājš (to pasliktina būtiska fiskālā stimula pārtraukšana Itālijā), gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos 2024. gada 2. ceturksnī atsāks samazināties. Tomēr, izzūdot iepriekš vērotajam hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumam, atjaunojoties mājokļu cenām un spēcīgi pieaugot mājsaimniecību ienākumiem, paredzams, ka ieguldījumi mājokļos no 2025. gada vidus sāks palielināties. Kopumā pēc turpmāka būtiska krituma 2024. gadā un neliela krituma 2025. gadā ieguldījumi mājokļos 2026. gadā, visticamāk, palielināsies pirmo reizi kopš 2022. gada.

Paredzams, ka nākamajos ceturkšņos atjaunosies uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpums, ņemot vērā pieprasījuma uzlabošanos, nelabvēlīgo finansēšanas nosacījumu kavējošās ietekmes pakāpenisku mazināšanos, "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas radīto veicinošo efektu un zaļo un digitālo ieguldījumu pieaugumu. Eurozonas ieguldījumi uzņēmējdarbībā (neietverot svārstīgos Īrijas intelektuālā īpašuma produktus) 2023. gada 2. pusgadā būtiski saruka, samazinoties konfidencei, sarūkot uzkrājušos neizpildīto pasūtījumu apjomam, samazinoties iekšējā finansējuma rezervēm un pieaugot finansēšanas nosacījumu stingrībai. Sākot ar 2024. gada sākumu, paredzama atveseļošanās atbilstoši gaidām par iekšzemes un ārējā pieprasījuma nostiprināšanos. Atveseļošanos stimulēs NPES programmas līdzekļu veicinošais efekts (kas dažās valstīs pārcelts uz iespēju aplēšu perioda beigām) un privātā sektora centieni veicināt zaļās un digitālās investīcijas, kā arī nelabvēlīgo finansēšanas nosacījumu kavējošās ietekmes pakāpeniskā mazināšanās.

Gaidāms, ka pēc negatīvas izaugsmes perioda eurozonas tirdzniecība uzlabosies, eksportam pieaugot līdz ar ārējo pieprasījumu. Tiek lēsts, ka eurozonas reālais eksports 2024. gada 1. ceturksnī pieaudzis vairāk, nekā gaidīts marta iespēju aplēsēs. Gaidāms, ka reālais eksports iespēju aplēšu periodā pamatā pieaugs atbilstoši ārējā pieprasījuma norisēm. Salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm eksporta tirgus daļa iespēju aplēšu periodā koriģēta un samazināta, un gaidāms, ka tā saglabāsies daudz mazāka nekā pirms pandēmijas. Tas skaidrojams ar konkurētspējas problēmām, kas saistītas ar agrāko euro kursa kāpumu un agrākiem enerģijas šokiem, jo augstākas enerģijas preču cenas eurozonu ietekmē vairāk nekā tās tirdzniecības partnervalstis. Paredzams, ka imports atveseļosies nedaudz straujāk nekā iekšzemes pieprasījums, jo atsāksies pieprasījuma komponentu ar augstu tirdzniecības īpatsvaru, piemēram, ieguldījumu, kāpums. Kopumā gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā neto tirdzniecības devums izaugsmē būs neitrāls. Paredzams, ka tirdzniecības nosacījumi iespēju aplēšu periodā tikai nedaudz uzlabosies, ņemot vērā, ka enerģijas šoka ietekme pamatā beigusies. Paredzams, ka no 2024. gada tekošā konta bilance turpinās atveseļoties un būs nedaudz mazāka par 3 % no IKP, nedaudz pārsniedzot vidējo līmeni pirms pandēmijas (2.6 %).

3. tabula

Reālā IKP, tirdzniecības un darba tirgus iespēju aplēses eurozonai

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %, ja nav norādīts citādi; korekcijas procentu punktos)

2024. gada jūnijs

Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada martu

2023

2024

2025

2026

2023

2024

2025

2026

Reālais IKP

0.6

0.9

1.4

1.6

0.1

0.3

–0.1

0.0

Privātais patēriņš

0.6

1.2

1.7

1.6

0.1

0.0

0.1

0.1

Valdības patēriņš

0.8

1.2

1.1

1.1

0.6

–0.1

–0.3

–0.1

Investīcijas

1.3

0.1

1.5

2.0

0.5

0.7

–0.1

–0.3

Eksports1)

–0.9

1.3

2.9

3.1

–0.2

0.3

0.0

–0.1

Imports1)

–1.4

0.5

3.2

3.3

–0.1

–0.5

0.1

0.1

Ieguldījums IKP pieaugumā, ko veido:

Iekšzemes pieprasījums

0.8

0.9

1.4

1.5

0.3

0.1

–0.1

0.0

Neto eksports

0.3

0.4

0.0

0.1

0.0

0.4

0.0

0.0

Krājumu pārmaiņas

–0.5

–0.5

0.0

0.0

–0.3

–0.3

0.0

0.0

Reāli rīcībā esošie ienākumi

1.2

1.9

1.1

1.2

0.3

0.3

0.0

0.1

Mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs (% no rīcībā esošajiem ienākumiem)

14.5

15.0

14.5

14.2

0.1

0.2

0.1

0.1

Nodarbinātība2)

1.4

0.8

0.4

0.5

0.0

0.3

0.1

0.1

Bezdarba līmenis

6.5

6.5

6.5

6.3

0.0

–0.2

–0.1

–0.3

Tekošais konts (% no IKP)

1.6

2.8

2.9

2.9

–0.2

–0.4

–0.3

–0.2

Piezīmes. Reālais IKP un tā komponenti noteikti, izmantojot sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģētus datus. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
1) Ietver eurozonas iekšējo tirdzniecību.
2) Nodarbinātās personas.

Darba tirgus joprojām ir noturīgs, lai gan nodarbinātības pieauguma tempam vajadzētu palēnināties salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi nodarbinātības līmenis 2024. gada 1. ceturksnī palielinājās par 0.3 %, atkal pārsteidzoši pieaugot (marta iespēju aplēsēs tika prognozēts, ka nodarbinātības līmenis saglabāsies stabils). Gaidāms, ka nodarbinātības pieaugums samazināsies no 1.4 % 2023. gadā līdz 0.8 % 2024. gadā un stabilizēsies 0.4 % un 0.5 % līmenī attiecīgi 2025. un 2026. gadā. Pašreizējais nodarbinātības līmenis pārsniedz uz dinamiskā Oukena likuma pamata noteikto līmeni. Tomēr paredzams, ka 2026. gadā tas tuvosies līmenim, uz kādu norāda Oukena likuma sakarība (3. attēls, a) panelis). Šī tendence atspoguļo to, ka cikliskie faktori (piemēram, darbaspēka uzkrāšana un augsts uzņēmumu peļņas līmenis), kas pēdējā laikā veicinājuši nodarbinātību vairāk nekā parasti, kā gaidāms, pamazām izzudīs.[5] Nodarbinātības kāpums laika posmā no 2024. gada līdz 2026. gadam koriģēts un kopumā paaugstināts par 0.5 procentu punktiem salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Šis kāpums atspoguļo 2024. gada sākumā novēroto augšupvērsto pārsteigumu un nedaudz labāku darbaspēka attīstības perspektīvu, ko noteica jaunākie pozitīvie dati.

3. attēls

Nodarbinātība un darba ražīgums

a) Nodarbinātība

b) Darba ražīgums (nodarbināto skaita izteiksmē)

(indekss: 2019. gada 4. cet. = 100)

(indekss: 2019. gada 4. cet. = 100)

Piezīmes. a) panelis: Oukena likums attiecas uz nodarbinātības līmeni, kas iegūts, izmantojot autoregresīvu sadalītās nobīdes (1,1) modeli, izmantojot fiktīvu rādītāju 2020. gada 2. un 3. ceturksnī un 2024. gada jūnija reālā IKP iespēju aplēses. b) panelis: produktivitātes tendenci aprēķina, izmantojot ceturkšņa pieauguma tempa vidējo rādītāju 2000.–2019. gada izlasē. Vertikālās līnijas iezīmē aplēšu perioda sākumu.

Iespēju aplēšu periodā gaidāma darba ražīguma pieauguma nostiprināšanās, bet uzskatāms, ka 2026. gadā produktivitātes līmenis saglabāsies ievērojami zemāks par ilgtermiņa lineāro tendenci. Sakarā ar spēcīgāku nodarbinātības izaugsmi relatīvi vāja reālā IKP pieauguma apstākļos pēdējā laikā darba ražīguma kāpums bijis mērens. Iespēju aplēšu periodā gaidāma darba ražīguma kāpuma atveseļošanās atbilstoši tendencei, kas nedaudz samazināta salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Lai gan darba ražīguma pieaugums (1.0 % 2025. gadā un 1.1 % 2026. gadā) šķiet salīdzinoši spēcīgs (gandrīz divreiz lielāks nekā vēsturiskais vidējais rādītājs 2000.–2019. gadā), tas jāvērtē, ņemot vērā īpaši zemo vidējo gada pieaugumu kopš pandēmijas (–0.1 %; 2020.–2023. gads). Tas atspoguļojas arī darba ražīguma līmenī, kas joprojām ir būtiski zemāks par vēsturiskajai pieauguma tendencei atbilstošo līmeni, kā atsauces rādītāju izmantojot vidējo gada pieauguma tempu, kāds bija pirms pandēmijas (0.6 %; 3. attēls, b) panelis).

Gaidāms, ka bezdarba līmenis līdz 2025. gada beigām saglabāsies relatīvi stabils un pēc tam turpinās samazināties līdz jaunam vēsturiski zemākajam līmenim 2026. gadā (4. attēls). Gaidāms, ka 2024. un 2025. gadā tas svārstīsies aptuveni 6.5 % līmenī un 2026. gadā noslīdēs līdz 6.3 %, kas ir vēsturiski zemākais līmenis. Bezdarba līmenis koriģēts un pazemināts vidēji par 0.2 procentu punktiem iespēju aplēšu periodā. Tas daļēji saistīts ar to, ka jaunākie dati ir pozitīvāki un nodarbinātības perspektīva ir nedaudz stabilāka.

4. attēls

Bezdarba līmenis

(% no darbaspēka)

Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz iespēju aplēšu perioda sākumu. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām.

3. Fiskālā perspektīva

Gaidāms, ka eurozonas fiskālā nostāja iespēju aplēšu periodā, īpaši 2024. gadā, kļūs stingrāka (4. tabula).[6] Lejupvērstais pārsteigums saistībā ar 2023. gada budžeta rezultātu galvenokārt skaidrojams ar fiskālās nostājas stingrības mazināšanos par 0.3 procentu punktiem no IKP salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēs ietvertajiem aprēķiniem, ko lielā mērā noteica straujāks izdevumu kāpums, nekā gaidīts. Paredzams, ka 2024. gadā fiskālā nostāja kļūs būtiski stingrāka galvenokārt tāpēc, ka tiks atcelta liela daļa atbalsta pasākumu enerģijas cenu un inflācijas pieauguma kompensēšanai. Paredzams, ka 2025. un 2026. gadā fiskālā nostāja kļūs vēl stingrāka, kaut arī daudz lēnākā tempā, ņemot vērā, ka 2025. gadā turpināsies atlikušo enerģijas atbalsta pasākumu pārtraukšana, samazināsies subsīdiju un citu fiskālo pārvedumu pieaugums, kā arī tiks īstenoti daži pasākumi ieņēmumu pusē. Gaidāms, ka šo ietekmi daļēji kompensēs valdības ieguldījumu nelielais kāpums. Papildus šiem izvēles fiskālās politikas pasākumiem gaidāms, ka pēc ievērojamām svārstībām pēdējos gados nediskrecionāriem faktoriem, t. sk. neplānotiem papildu ieņēmumiem/deficītam, iespēju aplēšu periodā būs samērā ierobežota ietekme uz nostāju. Salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm eurozonas fiskālā nostāja ietver nedaudz stingrāku nostāju 2025. un 2026. gadā galvenokārt mazāk dinamiska izdevumu pieauguma dēļ, kas daļēji atspoguļo 2023. gada fiskālās novirzes pagaidu raksturu.

4. tabula

Fiskālā perspektīva eurozonai

(% no IKP; korekcijas – procentu punktos)

2024. gada jūnijs

Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada martu

2023

2024

2025

2026

2023

2024

2025

2026

Fiskālā nostāja1)

–0.1

0.7

0.3

0.3

–0.3

0.0

0.2

0.2

Valdības budžeta bilance

–3.6

–3.1

–2.8

–2.6

–0.4

–0.2

0.0

0.2

Strukturālā budžeta bilance2

–3.6

–3.0

–2.7

–2.6

–0.4

–0.3

–0.2

0.1

Valdības bruto parāds

88.5

88.4

88.6

88.6

0.2

–0.1

0.1

–0.1

1) Fiskālās politikas nostāju mēra kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances (neietverot valdības palīdzību finanšu sektoram) pārmaiņas. Skaitļi arī koriģēti, atspoguļojot "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas dotācijas ieņēmumu pusē. Negatīvs (pozitīvs) rādītājs nozīmē fiskālās nostājas stingrības mazināšanos (palielināšanos).
2) Aprēķina, no valdības bilances atņemot ekonomiskās attīstības ciklisko svārstību ietekmi un pasākumus, kas klasificēti kā pagaidu pasākumi saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas definīciju.

Paredzams, ka eurozonas budžeta bilance uzlabosies visā iespēju aplēšu periodā, savukārt parāda rādītājs, kā paredzams, kopumā stabilizēsies. Paredzams, ka pēc augstāka 2023. gada rādītāja, nekā gaidīts, eurozonas budžeta deficīts samazināsies, 2025. gadā sarūkot zem atsauces vērtības 3 % no IKP. To galvenokārt noteiks cikliski koriģētā sākotnējā budžeta deficīta sarukums visā iespēju aplēšu periodā, īpaši 2024. gadā, un gaidāms, ka tas kompensēs procentu maksājumu kāpumu. Salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm budžeta bilance 2024. gadā koriģēta un samazināta (t. i., gaidāms lielāks budžeta deficīts), galvenokārt atspoguļojot 2023. gada bāzes efektus. Tomēr gaidāms, ka 2026. gada budžeta bilance nedaudz pārsniegs marta iespēju aplēses (t. i., attiecīgi samazinoties deficītam), atspoguļojot cikliski koriģētās sākotnējās bilances augšupvērstu korekciju un labāku ciklisko komponentu. Eurozonas parāda attiecība pret IKP iespēju aplēšu periodā kopumā stabilizēsies, jo nepārtrauktu (lai gan sarūkošu) sākotnējo deficītu un pozitīvas deficīta-parāda korekcijas kompensē procentu likmju un izaugsmes tempa labvēlīgā (negatīvā) starpība. Salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm parāda rādītājs 2024. gadā ir nedaudz zemāks. Nelabvēlīgo 2023. gada bāzes efektu ar uzviju kompensē būtiski labvēlīgāka procentu likmju un izaugsmes tempa starpība saistībā ar nominālā IKP pieauguma augšupvērsto korekciju. Parāda attiecība pret IKP 2026. gadā nedaudz samazināta, galvenokārt pateicoties labākai sākotnējai bilancei.

4. Cenas un izmaksas

Paredzams, ka kopējā SPCI inflācija 2024. gadā pamatā virzīsies horizontāli, bet pēc tam 2025. gadā saruks līdz 2.2 % un 2026. gadā – līdz 1.9 % (5. attēls). Kopējā SPCI inflācija 2024. gada aprīlī samazinājās līdz 2.4 % (2023. gadā – vidēji 5.4 %). Gaidāms, ka turpmākajos ceturkšņos tā būs aptuveni 2.5 %, nedaudz svārstoties galvenokārt saistībā ar enerģijas cenu bāzes efektiem. Gaidāms, ka SPCIX inflācija samazināsies gausi un atlikušajā 2024. gada daļā daudz nemainīsies. SPCIX inflācija iespēju aplēšu periodā joprojām saglabāsies virs vēsturiskā vidējā līmeņa. Šī noturība galvenokārt atspoguļo pakalpojumu cenu inflācijas lēno sarukumu. Ņemot vērā, ka arī turpmāks pārtikas cenu inflācijas kritums, domājams, būs vērojams tikai vēlāk iespēju aplēšu periodā un enerģijas cenu inflācija pamatā dos nelielu pozitīvu devumu SPCI inflācijā, tas liecina par lēnu kopējās inflācijas sarukuma tendenci. Gaidāms, ka tā sasniegs 2 % inflācijas mērķrādītāju 2025. gada 4. ceturksnī (par vienu ceturksni vēlāk, nekā tika prognozēts marta iespēju aplēsēs).

5. attēls

Eurozonas SPCI inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Piezīmes. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Ar galveno iespēju aplēšu atainošanai izmantotajiem diapazoniem novērtēta nenoteiktības pakāpe. Diapazoni ir simetriski. Tie balstās uz agrākām aplēšu kļūdām, veicot korekcijas, kas atspoguļo izņēmumus. Intervāli (no tumšākā līdz gaišākajam) atspoguļo 30 %, 60 % un 90 % varbūtību, ka SPCI inflācija iekļausies attiecīgajos intervālos. Sīkāku informāciju sk. ECB speciālistu 2023. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu eurozonai ielikumā "Ar aplēsēm saistītās nenoteiktības attēlojums".

5. tabula

Cenu un izmaksu attīstība eurozonā

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; korekcijas procentu punktos)

2024. gada jūnijs

Korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada martu

2023

2024

2025

2026

2023

2024

2025

2026

SPCI

5.4

2.5

2.2

1.9

0.0

0.2

0.2

0.0

SPCI (neietverot enerģijas cenas)

6.3

2.8

2.3

2.1

0.0

0.1

0.1

0.1

SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

4.9

2.8

2.2

2.0

0.0

0.2

0.1

0.0

SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas un netiešo nodokļu pārmaiņas)

5.0

2.7

2.2

2.0

0.1

0.1

0.1

0.0

SPCI (enerģijas cenas)

–2.0

–0.8

1.0

0.3

0.0

0.8

0.5

–0.3

SPCI (pārtikas cenas)

10.9

3.0

2.7

2.2

0.0

–0.2

0.4

–0.1

IKP deflators

6.0

3.3

2.4

2.0

0.1

0.4

0.1

0.1

Importa deflators

–2.9

–0.2

2.0

1.9

0.1

0.2

–0.4

–0.3

Atlīdzība vienam nodarbinātajam

5.2

4.8

3.5

3.2

–0.1

0.3

–0.1

0.2

Darba ražīgums uz vienu nodarbināto

–0.9

0.1

1.0

1.1

–0.1

0.0

–0.2

–0.1

Vienības darbaspēka izmaksas

6.1

4.7

2.5

2.1

–0.1

0.3

0.2

0.4

Vienības peļņa1)

6.2

0.1

1.9

1.6

0.4

1.1

–0.1

–0.5

Piezīmes. IKP un importa deflatori, vienības darbaspēka izmaksas, atlīdzība vienam nodarbinātajam un darba ražīgums noteikti, izmantojot atbilstoši darbadienu skaitam koriģētus datus. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
1) Vienības peļņa definēta kā bruto darbības ieņēmumi un dažādi ienākumi (kas koriģēti, lai atspoguļotu pašnodarbināto personu ienākumus) uz vienu reālā IKP vienību.

Paredzams, ka pēc nelielām svārstībām turpmākajos ceturkšņos enerģijas cenu inflācijas dinamika vidējā termiņā saglabāsies ierobežota, jo pieņēmumus par enerģijas preču cenu kritumu daļēji kompensē ar klimatu saistītie fiskālie pasākumi. Gaidāms, ka enerģijas cenu inflācija 2024. gada 2. ceturksnī atkal kļūs pozitīva sakarā ar augšupvērstajiem bāzes efektiem, valdības enerģijas kompensācijas pasākumu atcelšanu un neseno jēlnaftas cenu kāpumu. Augšupvērstie bāzes efekti nosaka lielāko daļu no gaidāmajām enerģijas cenu inflācijas pārmaiņām laikā no 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada martam. Turklāt tiek lēsts, ka devums, ko kopējā inflācijā rada enerģijas cenu un inflācijas kāpumu kompensējošo fiskālo pasākumu pārtraukšana laikā no 2023. gada decembra līdz 2025. gada februārim, 2024. gadā ir 0.4 procentu punkti un 2025. gadā – 0.1 procentu punkts. Kad šie bāzes efekti un ar enerģiju saistīto fiskālo pasākumu pārtraukšanas ietekme izzudīs, biržā tirgoto enerģijas nākotnes līgumu cenu līkņu lejupvērstā tendence, ko daļēji kompensē ar klimatu saistīto fiskālo pasākumu neliela augšupvērsta ietekme, norāda, ka 2025. un 2026. gadā gaidāms tikai ļoti neliels pozitīvs SPCI enerģijas cenu inflācijas devums (6. attēls).[7]

6. attēls

Eurozonas SPCI inflācija – dalījums galvenajos komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.

Pārtikas cenu inflācijai īstermiņā kopumā vajadzētu saglabāties stabilai un pēc tam nedaudz pazemināties, mazinoties ar agrāko resursu izmaksu kāpumu saistītajai cenu spiediena pārnesei. Pārtikas cenu inflācija šā gada pirmajos mēnešos turpināja samazināties, aprīlī sasniedzot 2.8 % (2023. gadā – vidēji 10.9 %). To noteica apstrādātās un neapstrādātās pārtikas komponentu dinamika. Tas lielā mērā skaidrojams ar cenu spiediena pārneses mazināšanos, ņemot vērā zemākas enerģijas un pārtikas preču cenas. Paredzams, ka pēc horizontālās virzības, kas gaidāma šā gada atlikušajos mēnešos un lielākajā daļā 2025. gada, pārtikas cenas atkal nedaudz pazemināsies, 2026. gadā sasniedzot vidēji 2.2 % sakarā ar ilgstošā dinamiskā darbaspēka izmaksu spiediena novēloto ietekmi pēdējos divos iespēju aplēšu perioda gados.

Gaidāms, ka SPCIX inflācija pakāpeniski samazināsies, 2026. gadā sasniedzot 2.0 %. To galvenokārt noteiks mērena pakalpojumu cenu inflācijas pazemināšanās (7. attēls). Neenerģijas rūpniecības preču (NRP) cenu inflācija samazinājās no vidēji 5.0 % 2023. gadā līdz 0.9 % 2024. gada aprīlī, savukārt pakalpojumu cenu inflācijas sarukums bija mērenāks – no 4.9 % 2023. gadā līdz 3.7 % 2024. gada aprīlī. NRP cenu inflācijas pazemināšanos kopš 2024. gada sākuma nosaka piegādes problēmu augšupvērstās ietekmes izzušana, agrākā enerģijas un pārtikas cenu kāpuma netiešā ietekme un lejupvērstā ietekme, ko rada stingrākas monetārās politikas turpmāka transmisija. Iespēju aplēsēs ietverta tikai niecīga ietekme, ko uz preču cenu inflāciju varētu radīt ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos (t. sk. pa Sarkano jūru veikto pārvadājumu traucējumi), atbilstoši tam, ka pārvadājumu izmaksas veido tikai nelielu daļu no kopējām preču izmaksām, līdz šim vērojams tikai relatīvi ierobežots pieaugums un šīs izmaksas balstās uz ilgāka termiņa līgumiem. Vidējā termiņā SPCIX sarukums galvenokārt saistīts ar pakalpojumu cenu inflāciju, izzūdot ietekmei, ko radīja atkalatvēršanās pēc pandēmijas, un turpinoties stingrākas monetārās politikas transmisijas lejupvērstajai ietekmei. Tiek uzskatīts, ka straujāku pakalpojumu cenu inflācijas pazemināšanos kavē darbaspēka izmaksu dinamikas radītais augšupvērstais spiediens, kas gan samazinās, bet joprojām ir augsts.

7. attēls

Eurozonas SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Piezīmes. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Ar galveno iespēju aplēšu atainošanai izmantotajiem diapazoniem novērtēta nenoteiktības pakāpe. Diapazoni ir simetriski. Tie balstās uz agrākām aplēšu kļūdām, veicot korekcijas, kas atspoguļo izņēmumus. Intervāli (no tumšākā līdz gaišākajam) atspoguļo 30 %, 60 % un 90 % varbūtību, ka SPCIX inflācija iekļausies attiecīgajos intervālos. Sīkāku informāciju sk. ECB speciālistu 2023. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu eurozonai ielikumā "Ar aplēsēm saistītās nenoteiktības attēlojums".

Salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva 2024. un 2025. gadam koriģēta un paaugstināta par 0.2 procentu punktiem, kas galvenokārt skaidrojams ar SPCI enerģijas cenu inflācijas un SPCIX inflācijas augšupvērstām korekcijām, un 2026. gadam nav mainīta (8. attēls). SPCI enerģijas cenu inflācijas augšupvērstā korekcija 2024. gadā galvenokārt saistīta ar augstākām enerģijas izejvielu cenām un (mazākā mērā) ar nodokļu, kā arī tīkla un pārdošanas izmaksu pārmaiņām. SPCIX inflācijas augšupvērstā korekcija skaidrojama ar pēdējos mēnešos saņemtajiem pārsteidzošajiem datiem, īpaši saistībā ar augstākiem SPCI pakalpojumu cenu inflācijas rezultātiem. Šīs augšupvērstās korekcijas daļēji kompensē SPCI pārtikas cenu inflācijas lejupvērstā korekcija, ko galvenokārt nosaka jaunākie dati, kas ir zemāki, nekā gaidīts. Pārtikas cenu inflācija 2025. gadā koriģēta un paaugstināta, atspoguļojot augstāku enerģijas un darbaspēka izmaksu radītu inflācijas spiedienu, nekā iepriekš gaidīts. Vēlāk iespēju aplēšu periodā SPCIX inflācijas augšupvērstā korekcija atspoguļo arī augstāku vienības darbaspēka izmaksu ietekmi. Kopējā inflācija 2026. gadā nav koriģēta, jo nelielās augšupvērstās SPCIX inflācijas korekcijas kompensē nelielas lejupvērstas pārtikas un enerģijas cenu inflācijas korekcijas.

8. attēls

Inflācijas iespēju aplēšu korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm

(devums; procentu punktos)

Paredzams, ka nominālās darba samaksas pieaugums pakāpeniski samazināsies, bet saglabāsies spēcīgs, ļaujot reālajai darba samaksai sasniegt pirms krasā inflācijas kāpuma vērojamo līmeni (9. attēls). Atlīdzības vienam nodarbinātajam gada pieaugums 2023. gada 4. ceturksnī bija 4.7 %. Paredzams, ka 2024. gadā tas būs vidēji 4.8 % un gada laikā nedaudz svārstīsies. Gaidāms, ka pēc tam iespēju aplēšu periodā tas turpinās palēnināties, saglabājoties virs vēsturiskā līmeņa sakarā ar joprojām saspringto situāciju darba tirgū, inflācijas kompensāciju un minimālās algas pieaugumu. Gaidāms, ka gan vienošanās ceļā noteiktā darba samaksa, gan darba samaksas novirze dos spēcīgāku ieguldījumu atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpumā nekā pirms pandēmijas. Tiek uzskatīts, ka vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugums 2024. gadā nedaudz palielināsies, bet pēc tam pakāpeniski saruks, un saspringti darba tirgus apstākļi noteiks noturīgāku algu novirzes devumu. Tiek uzskatīts, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 2026. gadā būs 3.2 %, nedaudz pārsniedzot paredzamā produktivitātes pieauguma un SPCI inflācijas summu. Salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm atlīdzības vienam nodarbinātajam pieauguma temps 2024. un 2026. gadā koriģēts un nedaudz paaugstināts. Šī augšupvērstā korekcija atspoguļo ietekmi, ko rada saņemtie dati, nedaudz labākas cikliskās pozīcijas un lielākas algu novirzes, un tā atbilst saspringtākam darba tirgum, īpaši iespēju aplēšu perioda beigās. Gaidāms, ka reālā darba samaksa 2024. gada 3. ceturksnī (par vienu ceturksni agrāk, nekā tika paredzēts 2024. gada marta iespēju aplēsēs) atgriezīsies 2022. gada sākuma līmenī.

9. attēls

Atlīdzība vienam nodarbinātajam

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām.

Paredzams, ka ievērojami mazināsies vienības darbaspēka izmaksu kāpums. Vienības darbaspēka izmaksu kāpums, domājams, sasniedza augstāko punktu 2023. gadā, kad tas bija vidēji 6.1 %, un paredzams, ka 2026. gadā tas strauji palēnināsies līdz 2.1 %. Neraugoties uz paredzamā darba ražīguma pieauguma pozitīvo ietekmi, ko papildinās algu pieauguma mazināšanās, tas joprojām būtiski pārsniegs vidējo rādītāju pirms pandēmijas (1.5 %). Salīdzinājumā ar speciālistu marta iespēju aplēsēm vienības darbaspēka izmaksu kāpums koriģēts un paaugstināts, īpaši 2025. un 2026. gadā. Tas atspoguļo atlīdzības vienam nodarbinātajam augšupvērsto korekciju un darba ražīguma kāpuma lejupvērsto korekciju.

Paredzams, ka iekšzemes cenu spiediens, ko nosaka pēc IKP deflatora pieauguma, turpinās samazināties, peļņas kāpumam sākotnēji radot drošības rezervi spēcīga darbaspēka izmaksu spiediena apstākļos un pēc tam atveseļojoties (10. attēls). Paredzams, ka IKP deflatora gada pieauguma temps 2024. gada laikā turpinās strauji palēnināties (vidējais temps 2024. gadā – 3.3 %), bet pēc tam tas saruks pakāpeniskāk (2026. gadā – vidēji par 2.0 %). Produkcijas vienības peļņas kāpums 2023. gada sākumā sasniedza augstāko punktu un kopš tā laika kļuvis lēnāks. 2023. gada 4. ceturkšņa rezultāti bija zemāki par marta iespēju aplēsēs prognozēto. Gaidāms, ka 2024. gadā tas joprojām būs ievērojami lēnāks par vienības darbaspēka izmaksu kāpumu, kas nozīmē, ka peļņas maržas amortizē samērā spēcīgo darbaspēka izmaksu pieaugumu. Vienības darbaspēka izmaksu pieaugumam kļūstot mērenākam, gaidāms, ka, sākot ar 2025. gadu, produkcijas vienības peļņas kāpums nedaudz atjaunosies. To veicinās tautsaimniecības atveseļošanās un spēcīgāks darba ražīguma pieaugums. Salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm IKP deflatora pieaugums 2024. gadā koriģēts un paaugstināts, ņemot vērā saņemtos pārsteidzoši augstos 2024. gada 1. ceturkšņa datus, kam pamatā, domājams, ir būtiski lielāks produkcijas vienības peļņas kāpums. Arī 2025. un 2026. gadā tas ir koriģēts un nedaudz paaugstināts sakarā ar spēcīgāku vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu, ko 2026. gadā daļēji kompensē vienības peļņas lejupvērsta korekcija.

Gaidāms, ka importa cenu inflācija pēc nedaudz negatīva gada pieauguma tempa 2024. gadā iespēju aplēšu perioda turpmākajos gados svārstīsies 2 % līmenī. Gaidāms, ka importa deflatora pieauguma temps palielināsies no –2.9 % 2023. gadā līdz –0.2 % 2024. gadā, 2.0 % 2025. gadā un 1.9 % 2026. gadā, kas kopumā atbilst konkurentu eksporta cenu aplēšu tendencei un enerģijas cenu tendencei (sk. 1. sadaļu un 2. ielikumu).

10. attēls

Iekšzemes cenu spiediens

a) IKP deflators un tā komponenti

b) IKP deflators un tā komponenti – korekcijas salīdzinājumā ar 2024. gada marta iespēju aplēsēm

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

(devums; procentu punktos)

Piezīmes. Vertikālās līnijas norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.

5. Jutīguma un scenāriju analīze

Alternatīvas enerģijas cenu tendences

Enerģijas izejvielu cenu attīstība nākotnē ir ļoti nenoteikta, un alternatīvas naftas un gāzes izejvielu cenu tendences būtiski ietekmētu tautsaimniecības perspektīvu, īpaši attiecībā uz inflāciju. Lai gan speciālistu iespēju aplēšu pamatā ir 1. ielikumā aplūkotie tehniskie pieņēmumi, šajā jutīguma analīzē, izmantojot uz iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu 25. un 75. procentili, iegūtas alternatīvas lejupvērstas un augšupvērstas tendences.[8] Gan naftas cenu, gan gāzes cenu sadalījums norāda, ka 2024. gada jūnija iespēju aplēsēs izmantotos tehniskos pieņēmumus apdraud augšupvērsti riski (11. attēls). Turklāt gan attiecībā uz naftas, gan gāzes cenām tiek izmantots konstantu cenu pieņēmums. Katrā attiecīgā gadījumā aprēķināts sintētiskais enerģijas cenu indekss (naftas un gāzes cenu tendenču vidējais svērtais rādītājs) un ar vairāku iespēju aplēsēs izmantoto ECB un Eurosistēmas makroekonomisko modeļu palīdzību novērtēta alternatīvo tendenču ietekme. 6. tabulā parādīta ar šo modeļu palīdzību iegūtā vidējā ietekme uz reālā IKP pieaugumu un SPCI inflāciju.

11. attēls

Alternatīvās enerģijas cenu pieņēmumu tendences

a) Pieņēmums par naftas cenām

(ASV dolāros par barelu)

b) Pieņēmums par gāzes cenām

(euro par MWh)

Avoti: Morningstar un ECB aprēķini.
Piezīme. Iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu blīvumi iegūti no tirgū kotētajām cenām 2024. gada 15. maijā – Brent jēlnaftas iespēju līgumu cenām ICE biržā un dabasgāzes nākotnes līgumu (ar fiksētiem ceturkšņa līguma beigu termiņiem) cenām Nīderlandes biržā.

6. tabula

Alternatīvo enerģijas cenu tendenču ietekme

1. tendence: 25. procentile

2. tendence: 75. procentile

3. tendence: konstantas cenas

2024

2025

2026

2024

2025

2026

2024

2025

2026

(novirze no pamataplēses līmeņa; %)

Naftas cenas

–2.9

–10.9

–15.8

10.3

19.5

23.9

1.3

7.7

12.8

Gāzes cenas

–12.7

–20.6

–19.1

16.3

27.8

33.4

–4.9

–15.1

0.4

Sintētiskais enerģijas cenu indekss

–10.6

–16.0

–16.0

13.9

22.9

24.3

–0.6

–0.4

8.7

(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa; procentu punktos)

Reālā IKP pieaugums

–0.1

0.1

0.0

0.0

–0.2

–0.1

0.0

0.0

0.0

SPCI inflācija

–0.2

–0.4

–0.2

0.4

0.7

0.4

0.0

0.0

0.2

Piezīmes. Šajā jutīguma analīzē izmantots sintētisks enerģijas cenu indekss, apvienojot biržā tirgoto naftas un gāzes nākotnes līgumu cenas. 25. un 75. procentile attiecas uz naftas un gāzes cenu neitrālajiem blīvumiem 2024. gada 15. maijā, kas iegūti no iespēju līgumiem. Konstantā naftas un gāzes cena atbilst vērtībai tajā pašā datumā. Makroekonomiskā ietekme norādīta kā vairāku ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko modeļu vidējais rezultāts.

2. ielikums
Vai Ķīna varētu "eksportēt" inflācijas samazināšanos?

Šajā ielikumā aplūkoti alternatīvi scenāriji saistībā ar Ķīnas ekonomisko politiku, kas vērsta uz iekšzemes izaugsmes veicināšanu, un skaidrots, vai tā varētu izraisīt inflācijas samazināšanos eurozonā un ASV. Eurosistēmas speciālistu 2024. gada jūnija iespēju aplēses paredz, ka izaugsme Ķīnā iespēju aplēšu periodā pakāpeniski palēnināsies. To nelabvēlīgi ietekmēs grūtībās nonākusī nekustamā īpašuma nozare. Taču politikas atbalsta pasākumu rezultātā vērojama rūpnieciskās ražošanas nozares izaugsme, jo, neraugoties uz lielo krājumu apjomu un jaudu izmantošanas līmeņa kritumu, vērojama kredītu plūsma. Turklāt Ķīnas eksporta tirgus daļa (apjoma izteiksmē) joprojām pārsniedz līmeni, kāds bija pirms pandēmijas (A attēls). Sākotnēji to veicināja ar pandēmiju saistītā globālā patēriņa pārbīde no pakalpojumiem uz precēm, ņemot vērā, ka Ķīna ieņem vadošo pozīciju pasaules preču tirdzniecībā kopumā un jo īpaši pandēmijas laikā pieprasīto preču tirdzniecībā. Tomēr, neraugoties uz to, ka globālā mērogā šie ar pandēmiju saistītie efekti ir izzuduši, Ķīnas tirgus daļa kopš 2023. gada sākuma ir pieaugusi aptuveni par 18 %, savukārt tās eksporta cenas ir vēl vairāk sarukušas. Tādējādi situācija Ķīnā atšķiras gan no ASV ekonomikas, kuras tirgus daļa atgriezusies līmenī, kāds bija pirms pandēmijas, gan no eurozonas, kas vēl nav pilnībā atguvusi laikā kopš 2020. gada zaudēto tirgus daļu.

A attēls

Eksporta tirgus daļas

(apjoma indeksi; 2010. gada janvāris = 100)

Avoti: CPB World Trade Monitor, Eurostat (caur Haver Analytics) un ECB speciālistu aprēķini.
Piezīmes. Šie rādītāji attiecas uz pasaules preču tirdzniecības apjoma eksporta tirgus daļām. Visas Haver Analytics laikrindas ir sezonāli izlīdzinātas. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2024. gada februārī.

Salīdzinot ar ASV, eurozonas tirdzniecības saiknes ar Ķīnu ir spēcīgākas. Runājot par importu, ASV, kas agrāk bija vairāk atkarīga no Ķīnas nekā eurozona, samazināja Ķīnas preču importu no 2.8 % no IKP 2010. gada sākumā līdz 2.3 % no IKP 2019. un 2020. gadā. Savukārt eurozonā preču imports no Ķīnas attīstījās pretējā virzienā. Pēdējā laikā tas ir sasniedzis 3.5 % no IKP. Runājot par eksportu, eurozona eksporta ziņā joprojām ir vairāk atkarīga no Ķīnas nekā ASV. Eksports uz Ķīnu veido 2.5 % no eurozonas IKP (ASV gadījumā – 1.1 % no ASV IKP).

Līdztekus 2024. gada jūnija iespēju aplēšu pamatscenārijā ietvertajai Ķīnas izaugsmes aplēsei tiek aplūkoti šādi trīs scenāriji: 1) augšupvērstais scenārijs, kurā Ķīna, sniedzot kredītu atbalstu rūpnieciskās ražošanas nozarei, panāk spēcīgāku izaugsmi, tādējādi lētāka eksporta rezultātā palielinot iekšzemes un ārējo pieprasījumu; 2) lejupvērstais scenārijs, kurā zemāku Ķīnas iekšzemes pieprasījumu, kam pamatā krasāka mājokļu sektora lejupslīde, daļēji kompensē lielāks eksporta apjoms, ko veicina subsīdijas; un 3) nelabvēlīgais scenārijs, kurš līdzinās lejupvērstajam scenārijam, bet kurā pieņemts, ka visas tautsaimniecības, izņemot eurozonu, ievieš tirdzniecības barjeras pret Ķīnu, reaģējot uz Ķīnas eksporta subsīdijām. Šajā scenārijā eurozona paliktu vienīgais lielais tirgus, kas atvērts Ķīnas eksportam. Šie scenāriji simulēti, izmantojot ECB globālo modeli.

Scenāriji ietver ietekmes pārnesi no Ķīnas uz eurozonas un ASV inflāciju pa vairākiem kanāliem. Visos aplūkotajos scenārijos Ķīnas eksporta cenu kritums ar galapatēriņa un starppatēriņa preču importa starpniecību rada tiešu lejupvērstu ietekmi uz importa cenām eurozonā un ASV. Tas arī pa konkurētspējas kanālu mazina eurozonas un ASV ārējo pieprasījumu, jo abu tautsaimniecību tirdzniecības partnervalstis novirza savu importa pieprasījumu uz Ķīnu. Turklāt pastāv iekšzemes izdevumu novirzīšanas kanāls, kas nozīmē, ka iekšzemes patērētāji izvēlas lētākas no Ķīnas importētas preces. Tas vēl vairāk samazina pieprasījumu pēc iekšzemes uzņēmumu precēm, radot lejupvērstu spiedienu uz ražotāju cenām un tādējādi arī uz inflāciju, pazeminoties darbaspēka pieprasījumam un darba samaksai. Galu galā ietekme skar arī pakalpojumu cenas. Pārmaiņas preču pieprasījumā no Ķīnas ietekmētu arī globālo pieprasījumu un izejvielu cenas, tādējādi ietekmējot arī eurozonas inflāciju.

Augšupvērstajā scenārijā ietekme uz IKP un inflāciju gan eurozonā, gan ASV ir pozitīva, bet samērā neliela (B attēls). Runājot par ietekmi uz IKP, negatīvo ietekmi uz konkurētspēju, ko rada zemākas eksporta cenas Ķīnā, izraisot gan iekšzemes ražošanas apjoma, gan ārējā pieprasījuma samazināšanos eurozonā un ASV, kompensē lielāks pieprasījums no Ķīnas. Līdzīgā veidā zemāku neenerģijas preču importa cenu ietekmi kompensē naftas cenu un pieprasījuma pieaugums (gan cenu, gan pieprasījuma pieaugumu izraisītu lielāks pieprasījums no Ķīnas), un ietekmes pārnese uz ASV un eurozonas inflāciju gala rezultātā būtu nedaudz pozitīva.

B attēls

Ietekme uz eurozonas un ASV IKP un inflāciju

a) Reālais IKP

b) Patēriņa cenas

(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa; procentu punktos)

(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa; procentu punktos)

Avots: ECB speciālistu aprēķini, izmantojot ECB globālo modeli.
Piezīmes. Scenāriji simulēti, izmantojot ECB globālo modeli. Eurozonas un ASV monetārā politika ir eksogēna.

Lejupvērstajā scenārijā tiešām pastāv iespēja, ka Ķīna varētu "eksportēt" inflācijas samazināšanos (C attēls). Šajā scenārijā eksporta subsīdiju pazeminošo ietekmi uz inflāciju pastiprina mazāka globālā aktivitāte un ārējais pieprasījums ASV un eurozonā, Ķīnas tautsaimniecībai piedzīvojot lejupslīdi. Ārējais pieprasījums spēcīgāk sarūk ASV, jo šajā scenārijā ASV dolāra vērtība pieaug sakarā ar līdzekļu pārvirzīšanu uz drošākiem aktīviem, ņemot vērā globālo lejupslīdi. Nenaftas preču importa cenu inflācijas kritums ASV var sasniegt 70 bāzes punktus, bet eurozonā ir nedaudz mazāks (jo ASV dolāros izteikto importa cenu sarukums euro izteiksmē ir mazāks). Apkopotā ietekme, ko rada mazāks pieprasījums un zemākas eksporta cenas Ķīnā, izraisa lejupvērstu spiedienu uz reālo IKP un inflāciju gan eurozonā, gan ASV. Attiecīgi tiek lēsts, ka ietekme uz eurozonas izaugsmi 2025. gadā būs 0.17 procentu punkti, kas tikai nedaudz pārsniedz aplēsto ietekmi uz ASV (0.13 procentu punkti). Faktam, ka eurozonas ekonomikā uz Ķīnu veiktā eksporta daļa no IKP ir būtiski lielāka, vajadzētu norādīt uz smagāku negatīvo ietekmi uz IKP nekā ASV gadījumā. Taču ASV dolāra kursa kāpums šajā scenārijā rada papildu negatīvu ietekmi uz ASV produkcijas izlaidi. Pieņemot, ka monetārā politika ir eksogēna, patēriņa cenu inflācija 2025. gadā abās tautsaimniecībās būtu aptuveni par 20 bāzes punktiem zemāka. Ja euro kurss nesamazinātos, ietekme uz eurozonu būtu nedaudz lielāka.

Nelabvēlīgais scenārijs ietver vislielāko negatīvo ietekmi uz eurozonu, inflācijas kritumam sasniedzot līdz pat 40 bāzes punktus. Šajā scenārijā ietekme ir īpaši smaga, jo lētāks Ķīnas eksports ietekmē tikai eurozonu, tādējādi nomācot tās iekšzemes ražošanu. Arī uz ASV ir vērojama negatīva ietekme sakarā ar tirdzniecības novirzīšanos uz eurozonu, jo eurozonu labvēlīgi ietekmē lētāku izejvielu imports no Ķīnas. Tas pats efekts palīdz ierobežot arī lētā Ķīnas eksporta negatīvo ietekmi uz eurozonas IKP. Šajā scenārijā eurozonas patēriņa cenu inflācija samazinās gandrīz par 40 bāzes punktiem.

Ietekme uz inflāciju tiek pārnesta galvenokārt caur tirdzniecības kanālu, bet nozīmīga loma ir arī naftas cenām. Aplūkojot ietekmi uz eurozonas inflāciju transmisijas kanālu dalījumā, redzams, ka tirdzniecības saiknēm ir būtiska nozīme lejupvērstajā scenārijā un nelabvēlīgajā scenārijā, savukārt finanšu saiknes nav tik nozīmīgas. Augšupvērstajā scenārijā naftas cenas salīdzinājumā ar pamataplēsi pieaug par 2.5 %, bet pārējos divos scenārijos cenas tādā pašā apmērā samazinās. Kopumā naftas cenu pārmaiņu devums inflācijas pārnesē uz eurozonu ir būtisks (10 bāzes punkti).

C attēls

Ietekmes uz eurozonas kopējo patēriņa cenu inflāciju sadalījums

(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa; procentu punktos)

Avots: ECB speciālistu aprēķini, izmantojot ECB globālo modeli.
Piezīmes. Sadalījumu iegūst, veicot simulāciju ar ECB globālo modeli, kurā deaktivizēts attiecīgais ietekmes pārneses kanāls. Iegūtais atlikums ļauj novērtēt kanālu savstarpējās sakarības.

3. ielikums
Eurozonas darba ražīguma norišu alternatīvās tendences un to ietekme uz tautsaimniecību

Nodarbinātība salīdzinājumā ar produkcijas izlaidi 2023. gadā bija spēcīga. To veicināja vairāki cikliski faktori. Uzņēmumi spēcīgāku peļņas maržu, ierobežota reālās darba samaksas kāpuma, dinamiska darbaspēka (ko veicināja arī imigrācija) un nostrādāto stundu skaita sarukuma apstākļos radīja jaunas vai vismaz saglabāja esošās darba vietas. Šie faktori noteica samērā spēcīgo kopējās nodarbinātības pieaugumu laikā no 2022. gada 4. ceturkšņa līdz 2023. gada 4. ceturksnim. Nodarbinātība izrādījās spēcīgāka par līmeni, uz kuru, izmantojot uz Oukena likumu balstītu modeli, norāda reālā IKP pieaugums. Savukārt darba ražīgums 2023. gadā saruka. 2024. gada jūnija iespēju aplēsēs ietvertais nodarbinātības pieaugums, sākot ar 2024. gada 1. ceturksni, ir mazāks nekā atbilstoši Oukena likumam noteiktais pieaugums.[9] Iespēju aplēses paredz pakāpenisku atgriešanos pie ilgtermiņa sakarības, kas nozīmē, ka darba ražīgums uzlabosies, atjaunojoties IKP pieaugumam. Neraugoties uz uzlabošanos, pamataplēsē darba ražīguma pieaugums joprojām ir zemāks par to, kāds būtu gaidāms, pamatojoties uz vidējo IKP pieaugumu pēdējo 20 gadu laikā. Tādējādi, lai gan pamatscenārijā ietverts pieņēmums, ka gaidāma cikliska darba ražīguma pieauguma atveseļošanās, iespējama arī situācija, ka darba ražīguma pieaugumu bremzē faktori, kas ilglaicīgāk ietekmē darba ražīgumu, piemēram, histerēzes ietekme vai novēlota digitālā un zaļā pāreja. Tomēr nevar izslēgt, ka darba ražīgums var arī atjaunoties ātrāk, nekā pašlaik paredzēts. To varētu stimulēt, piemēram, mākslīgais intelekts (MI).

Tādējādi, lai novērtētu alternatīvas darba ražīguma tendences salīdzinājumā ar pamatscenāriju, tika apsvērti divi scenāriji.

  • 1. scenārijs ietver optimistiskāku produktivitātes dinamiku par pamatscenārijā ietverto. Tajā pieņemts, ka ātrāk izzudīs pagātnē vērojamie cikliskie faktori, kuri veicināja nodarbinātību, piemēram, mazināsies darbaspēka uzkrāšana un uzņēmumiem radītie stimuli pieņemt jaunus darbiniekus. Tas nozīmē, ka nodarbinātības pieaugums iespēju aplēšu periodā būs lēnāks un darba ražīgums pārsniegs pašreizējo speciālistu iespēju aplēsēs ietverto pamataplēsi. Šajā scenārijā pieņemts, ka attiecībā pret reālā IKP pieaugumu nodarbinātības kāpums būs ierobežots, kompensējot straujo nodarbinātības dinamiku, kas bija vērojama kopš atveseļošanās no pandēmijas. Šajā scenārijā nodarbinātība iespēju aplēšu periodā kumulatīvā izteiksmē ir par 0.5 procentu punktiem zemāka, savukārt darba ražīguma tendence salīdzinājumā ar pamatscenāriju nav mainījusies.
  • 2. scenārijs paredz pesimistiskāku perspektīvu, pieņemot, ka pastāv strukturāli faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē kapitālu un kopējo faktoru produktivitāti (KFP). Šis pesimistiskākais scenārijs atspoguļo iespēju, ka iepriekš vērojamā zemā pieprasījuma radītā histerēzes ietekme mazina nepieciešamību uzlabot ražošanas jaudu, norādot uz mazāku pamatkapitāla pieaugumu, iespējams, saistībā ar augstajām enerģijas cenām vai ģeopolitisko spriedzi un tās izraisītajām piegādes ķēžu problēmām. Šajā scenārijā uzņēmumi var koriģēt savas jaudas un palielināt pamatkapitālu lēnākā tempā. KFP tendenci var ietekmēt arī citi vērojamie strukturālie faktori. Pie tiem pieder digitālo tehnoloģiju sniegto produktivitātes ieguvumu iespējamā aizkavēšanās vai (vidējā termiņā) spēcīgāka negatīva vides politikas ietekme, nekā paredzēts speciālistu pamatscenārijā. Šajā scenārijā pieņemts, ka izlaides pieauguma tendence laika periodā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu ir par 0.4 procentu punktiem mazāka nekā pamatscenārijā. Tas nozīmē, ka izlaides tendences līmenis 2026. gadā ir par 1.2 % zemāks nekā pamatscenārijā, liecinot par mazāku pamatkapitālu un zemākas KFP tendenci, darbaspēka tendencei nemainoties. Attiecīgi arī darba ražīguma tendence 2026. gadā ir par 1.2 % zemāka.

A tabula

Scenāriju galvenās iezīmes

(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa; procentu punktos)

2024

2025

2026

kumulatīvi

1. scenārijs: zemāka nodarbinātība

0.0

–0.2

–0.3

–0.5

2. scenārijs: zemāka izlaides tendence

–0.4

–0.4

–0.4

–1.2

Scenāriji novērtēti, izmantojot ECB-BASE modeli un Jauno eurozonas modeli (NAWM) II, lai novērtētu virkni iespējamo makroekonomisko seku (B tabula). 1. scenāriju interpretē, izmantojot ECB-BASE modeli. Alternatīvā nodarbinātības tendence modelī īstenota kā negatīvs darbaspēka pieprasījuma šoks, ko var interpretēt arī kā darbaspēka uzkrāšanas mazināšanos. Pesimistiskāka nodarbinātības perspektīva 1. scenārijā līdz iespēju aplēšu perioda beigām salīdzinājumā ar pamataplēsi radītu kumulētos reālā IKP zaudējumus 0.2 % apmērā, ko noteiktu zemāki ienākumi un mazāks ražošanas apjoms. Ietekme uz SPCI inflāciju būtu niecīga. 2. scenāriju vispirms īsteno kā papildu negatīvu darba ražīguma šoku ECB-BASE ražošanas funkcijā, kas pazemina no darbaspēka faktora iegūto izlaides tendenci. Salīdzinājumā ar pamatscenāriju ražošanas apjoma starpība šajā scenārijā 2024. un 2025. gadā ir mazāk negatīva nekā pamatscenārijā. 2026. gadā tā pat kļūst pozitīva, radot augšupvērstu spiedienu uz cenām, ražošanai pielāgojoties ierobežotai jaudai. Saskaņā ar šo modeli (2.a scenārijs) SPCI inflācija 2025. gadā (2026. gadā) par 0.1 procentu punktu (par 0.2 procentu punktiem) pārsniedz pamataplēsi un reālā IKP pieaugums 2025. gadā (2026. gadā) ir par 0.2 procentu punktiem (0.3 procentu punktiem) zemāks. Stabilitātes pārbaudes nolūkā 2. scenāriju īsteno arī, izmantojot NAWM II, kā pārejošu tehnoloģiju (KFP) šoku (2.b scenārijs). Šajā scenārijā dalībnieki savos lēmumos ņem vērā zemāku KFP, radot spēcīgāku ietekmi uz IKP nekā 2.a scenārijā, kurā izmantots ECB-BASE modelis. Inflācijas rezultāti ir līdzīgi kā 2.a scenārijā, ņemot vērā NAWM II ietverto cenu neelastību un gauso reakciju uz inflāciju (B tabula). Gan 2.a, gan 2.b scenārijā nodarbinātības līmenis līdzinās pamataplēsei.[10]

Kopumā abi scenāriji ataino ar pamataplēsi saistītos potenciālos riskus. Scenāriju īstenošanās iespējai nav piemērota varbūtība, taču šo divu potenciāli atšķirīgo rezultātu struktūra palīdz izgaismot dažādu darba ražīguma norišu makroekonomiskās sekas.[11]

B tabula

Ietekme uz makroekonomiskajiem mainīgajiem

(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa; procentu punktos)

Reālā IKP pieaugums

SPCI inflācija

Ex post implicētais darba ražīgums

2024

2025

2026

kumul.

2024

2025

2026

kumul.

2024

2025

2026

kumul.

1. scenārijs: ECB-BASE modeļa darbaspēka pieprasījuma šoks

0.0

–0.1

–0.1

–0.2

0.00

0.00

–0.01

–0.02

0.0

0.2

0.1

0.3

2.a scenārijs: ECB-BASE modeļa produktivitātes šoks

0.0

–0.2

–0.3

–0.5

0.01

0.08

0.17

0.25

–0.1

–0.2

–0.3

–0.6

2.b scenārijs: NAWM II pārejošais tehnoloģiju šoks

–0.1

–0.3

–0.4

–0.9

0.03

0.11

0.16

0.30

–0.2

–0.4

–0.5

–1.1

Piezīmes. ECB-BASE modeļa simulācija veikta, fiksējot fiskālo un monetāro politiku un valūtas kursu un finanšu starpības atbilstoši to pamatscenārija vērtībām. 1. scenārija gadījumā simulācija ir atkarīga no nodarbinātības tendences, savukārt 2.a scenārija gadījumā tā atkarīga no izlaides tendences virzības, ļaujot ražošanas funkcijas (darbaspēkam) produktivitātei pielāgoties. Salīdzinājumā ar pamataplēsi izlaides tendences pārmaiņas palielina neizmantoto resursu apjoma rādītāja pieaugumu un paaugstina cenas atbilstoši Filipsa līknes sakarībai. Zemākas izlaides tendence arī nozīmē reālās darba samaksas mērķrādītāja negatīvu korekciju, tādējādi samazinot reālo (un nominālo) darba samaksu. Savukārt darba samaksas korekcijas endogēni ex post palielina nodarbinātību. Zemākas izlaides tendence galu galā ar nobīdi izraisa ražošanas un izdevumu samazināšanos. 2.b scenārija gadījumā NAWM II simulācija tika veikta, izmantojot neparedzētus šokus, kas ietekmē pārejošo tehnoloģiju šoku. Tas ietver īstermiņa procentu likmju paaugstināšanos. Mazāks pārejošais tehnoloģiju šoks izraisa robežizmaksu pieaugumu, kā rezultātā palielinās iekšzemes cenas. Iekšzemes pieprasījumam tikai lēnām pielāgojoties piedāvājuma kritumam, pieaug gan nodarbinātības līmenis, gan nominālā darba samaksa. Vienlaikus augstāku procentu likmju izraisītais kursa kāpums izraisa importa cenu kritumu un tāpēc patēriņa cenu pieaugums ir mazāks nekā iekšzemes cenu pieaugums. Ex post implicētais darba ražīgums attiecas uz scenārijā ietverto reālo IKP, kas dalīts ar scenārijā ietverto nodarbinātību, t. i., kam modeļos piemērotas endogēnas korekcijas.

4. ielikums
Salīdzinājums ar citu institūciju un privātā sektora prognozēm

Eurosistēmas speciālistu 2024. gada jūnija iespēju aplēses kopumā atrodas citu prognožu diapazonu augšējā daļā vai nedaudz virs šiem diapazoniem, izņemot aplēsi par kopējo inflāciju 2026. gadā. Speciālistu izaugsmes aplēse 2024. un 2026. gadā nedaudz pārsniedz citu institūciju prognozes un privātā sektora prognožu sniedzēju apsekojumu datus, savukārt 2025. gadā tā ir tuvu citu pieejamo prognožu vidējam rādītājam. Attiecībā uz SPCI inflāciju 2024. gadā Eurosistēmas speciālistu aplēse ir nedaudz augstāka par vairākumu citu prognožu, dažos gadījumos, visticamāk, sakarā ar aktuālāku informāciju par enerģijas cenām. 2025. gada aplēse (kopā ar jaunāko OECD prognozi) ir diezgan šaurā diapazona augšgalā. Eurosistēmas speciālistu inflācijas aplēse 2026. gadā (1.9 %) ir vienīgā prognoze, kas nav 2.0 % līmenī. Attiecībā uz SPCI inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2024. un 2025. gadā Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēse nedaudz pārsniedz citu prognožu šauro diapazonu.

Tabula

Eurozonas reālā IKP pieauguma, SPCI inflācijas un SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) jaunāko prognožu salīdzinājums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Publisko­šanas datums

IKP pieaugums

SPCI inflācija

SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

2024

2025

2026

2024

2025

2026

2024

2025

2026

Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēses

2024. gada jūnijs

0.9

1.4

1.6

2.5

2.2

1.9

2.8

2.2

2.0

Consensus Economics

2024. gada maijs

0.6

1.4

1.5

2.3

1.9

2.0

2.6

2.1

Eiropas Komisija

2024. gada maijs

0.8

1.4

2.5

2.1

2.7

2.1

OECD

2024. gada maijs

0.7

1.5

2.3

2.2

2.6

2.1

SVF

2024. gada aprīlis

0.8

1.5

1.4

2.4

2.1

2.0

Aptauja Survey of Professional Forecasters

2024. gada aprīlis

0.5

1.4

1.4

2.4

2.0

2.0

2.6

2.1

2.0

Avoti: Consensus Economics prognozes, 2024. gada 16. maijs (dati par 2026. gadu ņemti no 2024. gada aprīļa apsekojuma); Eiropas Komisijas 2024. gada pavasara tautsaimniecības prognozes, 2024. gada 15. maijs; OECD Tautsaimniecības perspektīvas, 2024. gada 2. maijs; SVF Pasaules tautsaimniecības perspektīvas, 2024. gada 16. aprīlis; ECB Survey of Professional Forecasters, 2024. gada 12. aprīlis.
Piezīmes. Šīs prognozes nav tiešā veidā salīdzināmas cita ar citu vai ar Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, jo tās nav sagatavotas vienā laikā. Turklāt to pieņēmumi par fiskālajiem, finanšu un ārējiem mainīgajiem lielumiem, t. sk. naftas, gāzes un citu izejvielu cenām, iegūti, izmantojot atšķirīgas metodes. Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskajās iespēju aplēsēs uzrādīts atbilstoši darbadienu skaitam koriģēts gada reālā IKP pieauguma temps, bet Eiropas Komisija un SVF gada pieauguma tempu uzrāda, neveicot korekcijas atbilstoši darbadienu skaitam gadā. Citās prognozēs nav norādīts, vai tajās uzrādītie dati ir vai nav koriģēti atbilstoši darbadienu skaitam.

© Eiropas Centrālā banka, 2024

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.ecb.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-6571-2, ISSN 2529-4733, doi:10.2866/3553, QB-CF-24-001-LV-Q


  1. Pēdējais datu aktualizēšanas termiņš attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem bija 2024. gada 15. maijs. Pasaules tautsaimniecības iespēju aplēses tika sagatavotas 16. maijā, savukārt makroekonomiskās iespēju aplēses eurozonai tika pabeigtas 22. maijā. Eurostat eurozonas SPCI inflācijas ātrā aplēse maijam tika publicēta 31. maijā. Šī aplēse pilnībā atbilda Eurosistēmas speciālistu 2024. gada jūnija kopējās inflācijas iespēju aplēsēm. Šīs iespēju aplēses aptver periodu no 2024. līdz 2026. gadam. Iespēju aplēses šādam ilgam periodam pakļautas ļoti lielai nenoteiktībai, un tas jāņem vērā, tās interpretējot. Sīkāku informāciju sk. ECB 2019. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8 rakstā The performance of the Eurosystem/ECB staff macroeconomic projections since the financial crisis ("Eurosistēmas/ECB speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu sniegums kopš finanšu krīzes"). Visu līdzšinējo ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pilna datubāze pieejama makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē. Šī datubāze ietver daudzus mainīgos lielumus, kas tiek apkopoti reizi ceturksnī.

  2. Šajā sadaļā minētajās atsaucēs uz pasaules un/vai globālajiem apkopotajiem tautsaimniecības rādītājiem nav ietverta eurozona.

  3. Eurostat pirmie dati par reālā IKP pieauguma dalījumu 2024. gada 1. ceturksnī tiks publicēti tikai pēc ECB speciālistu 2024. gada jūnija iespēju aplēšu sagatavošanas. Šeit minētais dalījums balstīts uz dažu eurozonas valstu provizorisko informāciju un Eurosistēmas speciālistu aplēsēm.

  4. Šīs ietekmes aplēses saistītas ar ievērojamu nenoteiktību; sk. ECB 2023. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 3 ielikumu A model-based assessment of the macroeconomic impact of the ECB’s monetary policy tightening since December 2021 ("ECB kopš 2021. gada decembra veiktās monetārās politikas stingrības palielināšanas makroekonomiskās ietekmes uz modeli balstīts novērtējums").

  5. Sk. Arce, O. and Sondermann, D., Low for long? Reasons for the recent decline in productivity ("Cik ilgi? Nesenā darba ražīguma krituma iemesli"), ECB blogs, 2024. gada 6. maijs.

  6. Eurozonas fiskālā nostāja definēta kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances pārmaiņas; dati ieņēmumu pusē koriģēti atbilstoši "Nākamās paaudzes ES" (NPES) dotācijām (sk. 4. tabulas piezīmes).

  7. Sk. arī ECB 2024. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 1 ielikumu Assessing the macroeconomic effects of climate change transition policies ("Klimata pārmaiņu pārkārtošanās politikas makroekonomiskās ietekmes novērtēšana").

  8. Izmantotās tirgus cenas atbilst stāvoklim 2024. gada 15. maijā (pēdējais datu aktualizēšanas termiņš attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem).

  9. Oukena likuma sakarību novērtē, izmantojot autoregresīvo sadalītās nobīdes (ARDL (1,1)) modeli, 2020. gada 2. un 3. ceturksnī piemērojot fiktīvu rādītāju, lai neietvertu būtiskās nobīdes svārstības divos šajos ceturkšņos, kurus visvairāk skāra pandēmija.

  10. Ņemot vērā iekšzemes pieprasījuma lēno reakciju uz piedāvājuma kritumu, pieaug gan nodarbinātība, gan nominālā darba samaksa.

  11. Jāņem vērā, ka modeļi attiecībā uz to reakciju uz pozitīviem un negatīviem šokiem ir simetriski, tāpēc reakcija uz scenāriju, kas būtu pretējs šajā ielikumā attēlotajam, dotu šeit aplūkotajiem rezultātiem simetriskus rezultātus.