Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kas ir klusēšanas periods?

14.04.2016. (aktualizēts 29.01.2019.)

Padomes locekļi, t.sk. seši Valdes locekļi, un viņu vietnieki pirms svarīgākajām sanāksmēm ievēro tā dēvēto klusēšanas periodu. Tas nozīmē, ka septiņas dienas pirms sanāksmēm, kurās paredzēts pieņemt monetārās politikas lēmumus, viņi izvairās no jebkādu komentāru sniegšanas, kas varētu ietekmēt gaidas par šiem lēmumiem. Tāpēc laikā pirms šīm sanāksmēm Padomes locekļu saskare ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un tirgus dalībniekiem (piemēram, intervijas vai uzstāšanās konferencēs) ir ierobežota.

Kāpēc ECB ievēro klusēšanas periodu? Finanšu tirgi laikā pirms monetārās politikas sanāksmēm ir ārkārtīgi jutīgi pret centrālās bankas paziņojumiem. Tāpēc daudzas centrālās bankas ievēro tādu vai citādu klusēšanas periodu, lai izvairītos no pārmērīga tirgus svārstīguma vai nevajadzīgām spekulācijām pirms sanāksmēm, kurās var tikt pieņemti lēmumi par procentu likmēm vai citiem monetārās politikas jautājumiem. (Līdz 2014. gadam ECB klusēšanas periods tika dēvēts par purdah (priekškars, sieviešu izolēšana), taču pēc tam šis nosaukums tika mainīts sakarā ar tā nepieņemamo atsauci uz dzimumu.)

Tomēr caurredzamība saglabā būtisku nozīmi – ECB pienākums ir skaidrot sabiedrībai un tirgiem savas politikas pamatā esošos apsvērumus. Vienlīdz svarīga ir arī politikas veidotāju izpratne par finanšu tirgiem – tie ir kanāli, caur kuriem darbojas monetārā politika un tās ietekme gala rezultātā sasniedz uzņēmumus un mājsaimniecības. Klusēšanas periods ietilpst pamatprincipu kopumā, ko attiecībā uz ārējo komunikāciju apstiprinājuši Padomes un Uzraudzības valdes locekļi. Šie pamatprincipi ļauj tiem pildīt šo vitāli svarīgo uzdevumu, saglabājot ECB integritāti un uzticamību.

Šis materiāls aktualizēts 2019. gada 29. janvārī, pievienojot papildu informāciju.