Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2015. gada 16. jūlijs

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi un saskaņā ar perspektīvas norādēm, nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes.

Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, aktīvu iegādes programmu īstenošana joprojām norit raiti. Kā norādīts iepriekš, aktīvu iegādes, kuru apjoms ir 60 mljrd. euro mēnesī, paredzēts veikt līdz 2016. gada septembra beigām un vismaz līdz brīdim, kad būs vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Veicot novērtējumu, Padome rīkosies saskaņā ar savu monetārās politikas stratēģiju, galveno uzmanību pievēršot inflācijas tendencēm un cenu stabilitātes perspektīvai vidējā termiņā.

Informācija, kas kļuvusi pieejama kopš Padomes iepriekšējās sanāksmes jūnija sākumā, pamatā atbilst mūsu gaidām. Jaunākās norises finanšu tirgos, kas daļēji atspoguļo lielāku nenoteiktību, nav mainījušas Padomes novērtējumu par euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās paplašināšanos un pakāpenisku inflācijas kāpumu turpmākajos gados. ECB monetārās politikas nostāja joprojām ir stimulējoša, un uz tirgu balstītās inflācijas gaidas kopš mūsu sanāksmes jūnija sākumā kopumā stabilizējušās vai turpinājušas uzlaboties. Arī jaunākā informācija vēl arvien liecina par mūsu monetārās politikas pasākumu turpmāku ietekmi uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām piedāvāto kredītu izmaksām un pieejamību. Tādējādi mūsu pasākumi turpina veicināt tautsaimniecības izaugsmi, ekonomiskā atslābuma mazināšanos un naudas rādītāju un kredītu atlikuma pieaugumu. Visu mūsu monetārās politikas pasākumu pilnīga īstenošana nodrošinās inflācijas noturīgu atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, un radīs pamatu vidēja termiņa un ilgtermiņa inflācijas gaidu stingrai stabilizēšanai.

Runājot par nākotni, mēs turpināsim rūpīgi monitorēt situāciju finanšu tirgos, kā arī iespējamo ietekmi uz monetārās politikas nostāju un cenu stabilitātes perspektīvu. Ja kādu faktoru rezultātā radīsies nepieciešamība īstenot nepamatoti stingru monetāro politiku vai ja cenu stabilitātes perspektīva būtiski mainīsies, Padome reaģēs uz šādu situāciju, izmantojot visus tās pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus.

Tagad ļaujiet man sīkāk izskaidrot mūsu veikto pieejamās informācijas novērtējumu. Vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Apstiprinājies, ka euro zonas reālā IKP ceturkšņa pieaugums 2015. gada 1. ceturksnī bija 0.4%. To veicināja privātā patēriņa un ieguldījumu devums. Līdz jūnijam pieejamie jaunākie apsekojumu dati joprojām liecina par turpmāka mērena pieauguma tendences saglabāšanos 2. ceturksnī. Runājot par nākotni, gaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās kļūs vēl plašāka. Mūsu monetārās politikas pasākumiem un to labvēlīgajai ietekmei uz finansēšanas nosacījumiem, kā arī fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu jomā panāktajam progresam vajadzētu arī turpmāk veicināt iekšzemes pieprasījumu. Turklāt nesenajam naftas cenu kritumam vajadzētu radīt papildu stimulu mājsaimniecību reāli rīcībā esošajiem ienākumiem un uzņēmumu pelnītspējai un tādējādi arī privātajam patēriņam un ieguldījumiem. Jādomā, ka euro zonas eksporta pieprasījumu labvēlīgi ietekmēs arī cenu konkurētspējas uzlabošanās. Tomēr tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs turpina pasliktināt globālo perspektīvu un gaidāms, ka ekonomisko izaugsmi euro zonā arī turpmāk kavēs nepieciešamība veikt bilanču korekcijas vairākos sektoros un gausais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Mūsu monetārās politikas lēmumu, kā arī naftas cenu un valūtas kursu norišu rezultātā euro zonas tautsaimniecības perspektīvu apdraudošie lejupvērstie riski kopumā ir ierobežoti.

Inflācija gada sākumā bija sasniegusi zemāko punktu un pēdējos mēnešos atkal kļuvusi pozitīva. Saskaņā ar Eurostat euro zonas SPCI gada inflācija 2015. gada jūnijā nedaudz samazinājusies (līdz 0.2%; maijā – 0.3%). Pamatojoties uz pieejamo informāciju un pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka nākamajos mēnešos SPCI gada inflācija saglabāsies zema un pieaugs gada beigās, t.sk. bāzes efektu dēļ, kas saistīti ar naftas cenu kritumu 2014. gada beigās. Paredzams, ka inflācija 2016. un 2017. gadā turpinās augt. To veicinās gaidāmā tautsaimniecības atveseļošanās, zemāka euro kursa ietekme un pieņēmums par nedaudz augstāku naftas cenu bāzes efektiem, ko atspoguļo naftas nākotnes līgumu tirgi.

Padome turpinās rūpīgi monitorēt ar cenu attīstības perspektīvu saistītos riskus vidējā termiņā. Šajā kontekstā mēs īpaši pievērsīsim uzmanību monetārās politikas pasākumu ietekmei, kā arī ģeopolitiskajām, enerģijas cenu un valūtas kursu norisēm.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati liecina par stabilu plašās naudas (M3) pieaugumu. M3 gada pieauguma temps 2015. gada maijā bija 5.0% (aprīlī – 5.3%). M3 gada kāpumu joprojām ievērojami veicina tā likvīdākās sastāvdaļas (šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps maijā – 11.2%).

Kreditēšanas dinamika turpināja uzlaboties. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) maijā pieauga līdz 0.1% (aprīlī – –0.1%), turpinot pakāpeniski atveseļoties pēc zemākā līmeņa sasniegšanas 2014. gada februārī (–3.2%). Tas atbilst banku veiktās kreditēšanas apsekojumā iegūtajiem pozitīvajiem rezultātiem par 2015. gada 2. ceturksni. Bankas ziņoja par tālāku kreditēšanas nosacījumu atvieglošanu neto izteiksmē uzņēmumiem, kas izpaudās spēcīgāk, nekā tika gaidīts iepriekšējā apsekojuma kārtā. Turpināja palielināties uzņēmumiem izsniegto aizdevumu neto pieprasījums, ko veicināja ar ieguldījumiem pamatlīdzekļos saistītu kredītu pieprasījums. Atsevišķās valstīs samazinājās sadrumstalotība saistībā ar kredītu pieprasījumu, un ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas palīdzēja uzlabot piedāvāto kredītu noteikumus un nosacījumus. Neraugoties uz šo uzlabošanos, nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien ir vāja. Tā joprojām atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku, kredītu piedāvājuma faktorus un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) 2015. gada maijā pieauga līdz 1.4% (aprīlī – 1.3%). Kopumā monetārās politikas pasākumi, ko īstenojam kopš 2014. gada jūnija, nepārprotami veicina uzlabojumus gan attiecībā uz uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas nosacījumiem, gan kredītu plūsmām euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprina, ka nepieciešams saglabāt stabilu monetārās politikas kursu, stingri pildot Padomes pieņemtos monetārās politikas lēmumus. Visu mūsu monetārās politikas pasākumu pilnīga īstenošana sniegs nepieciešamo atbalstu euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās procesam un vidējā termiņā ļaus inflācijai noturīgi atgriezties līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Taču, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums. Ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā, ciklisko atveseļošanos nepieciešams atbalstīt ar efektīvu strukturālo politiku. Konkrētāk, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu, veicinātu darbvietu radīšanu un darba ražīguma kāpumu, vairākās valstīs jāpaātrina preču un darba tirgus reformu īstenošana, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi. Šo reformu ātra un efektīva īstenošana stimulējošas monetārās politikas apstākļos nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī radīs noturīgi pieaugoša ienākumu līmeņa gaidas. Fiskālajai politikai jābalsta tautsaimniecības atveseļošanās, saglabājot atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam. Pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos mūsu fiskālajam regulējumam.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.