1. Kopskats

Īstermiņa izaugsmes perspektīva euro zonā pasliktinājusies, savukārt vidējā termiņā tautsaimniecībā vajadzētu pakāpeniski atsākties mērenai izaugsmei, jo atjaunojas gan iekšzemes, gan ārējais pieprasījums. Euro zonas ekonomiskā aktivitāte 2023. gada 1. pusgadā palielinājās lēnā tempā, neraugoties uz paaugstināto neizpildīto apstrādes rūpniecības pasūtījumu apjomu un augsto enerģijas cenu mazināšanos. Turklāt šī ietekme lielā mērā izzudusi, un īstermiņa rādītāji liecina, ka tuvākajā laikā gaidāma stagnācija stingrāku finansēšanas nosacījumu, vājas uzņēmēju un patērētāju konfidences un zema ārējā pieprasījuma dēļ euro kursa kāpuma apstākļos. Paredzams, ka izaugsme kļūs straujāka, sākot ar 2024. gadu, kad ārējais pieprasījums pietuvosies tendencei, kāda bija pirms pandēmijas, un uzlabosies reālie ienākumi, ko sekmēs inflācijas samazināšanās, straujš nominālās darba samaksas pieaugums un joprojām zems bezdarbs, kurš tomēr nedaudz pieaug. Tomēr izaugsme joprojām būs ierobežota, jo stingrāki ECB monetārās politikas pasākumi un nelabvēlīgie kredītu piedāvājuma nosacījumi ietekmēs reālo tautsaimniecību un fiskālais atbalsts tiks pakāpeniski pārtraukts. Kopumā gaidāms, ka gada vidējais reālā IKP pieaugums saruks no 3.4 % 2022. gadā līdz 0.7 % 2023. gadā, bet pēc tam atjaunosies, sasniedzot 1.0 % 2024. gadā un 1.5 % 2025. gadā. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2023. gada jūnija iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva koriģēta un 2023. gadam pazemināta par 0.2 procentu punktiem, 2024. gadam – par 0.5 procentu punktiem un 2025. gadam – par 0.1 procentu punktu, atspoguļojot būtisku īstermiņa perspektīvas pazemināšanos apsekojumu rādītāju pasliktināšanās, stingrāku finansēšanas nosacījumu, t. sk. nelabvēlīgāka kredītu piedāvājuma ietekmes, un spēcīgāka euro kursa apstākļos.^[1]

Paredzams, ka kopējā inflācija euro zonā iespēju aplēšu periodā turpinās samazināties, un to noteiks izmaksu spiediena un piegādes problēmu mazināšanās, kā arī stingrākas monetārās politikas ietekme. Gaidāms, ka pakāpeniski saruks arī SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas), taču paredzams, ka līdz 2024. gada sākumam tā joprojām pārsniegs kopējo inflāciju. Paredzamā inflācijas samazināšanās skaidrojama ar to, ka izzūd agrāko enerģijas cenu šoku un citu cenu spiediena pārnešu ietekme, spēcīgam darbaspēka izmaksu kāpumam pakāpeniski kļūstot par galveno SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) virzītājspēku. Gaidāms, ka, sākot ar 2023. gada vidu, darba samaksas pieaugums pakāpeniski samazināsies, tomēr iespēju aplēšu periodā tas saglabāsies augsts, un to noteiks minimālās algas kāpums un inflācijas kompensācija, darba tirgū valdot spriedzei, kas gan mazinās. Gaidāms, ka peļņas maržas, kas pagājušajā gadā būtiski palielinājās, vidējā termiņā kalpos kā drošības rezerve, lai samazinātu darbaspēka izmaksu ietekmi uz gala cenām. Turklāt stingrākai monetārajai politikai vajadzētu arvien vairāk pazemināt pamatā esošo inflāciju. Pieņemot, ka vidēja termiņa inflācijas gaidas joprojām būs piesaistītas ECB noteiktajam inflācijas mērķim, pamatā gaidāms, ka kopējā SPCI inflācija samazināsies no vidēji 8.4 % 2022. gadā līdz 5.6 % 2023. gadā, 3.2 % 2024. gadā un 2.1 % 2025. gadā, noteikto mērķi sasniedzot 2025. gada 3. ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2023. gada jūnija iespēju aplēsēm SPCI inflācija koriģēta un paaugstināta 2023. un 2024. gadam, ņemot vērā augstākas biržā tirgoto enerģijas nākotnes līgumu cenas, un samazināta 2025. gadam, ņemot vērā euro kursa kāpuma, stingrāku finansēšanas nosacījumu un vājāku ciklisko nosacījumu ietekmi, kas mazinās SPCI inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas).

1. tabula

Izaugsmes un inflācijas aplēses euro zonai

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Atspoguļojot lielo nenoteiktību, kas saistīta ar tautsaimniecības perspektīvu, šajā ziņojumā ietverts scenārijs, kurā novērtēta iespējamu vājāku ekonomisko norišu un finansiālās spriedzes, kas atkal vērojama Ķīnā, ietekme uz euro zonas tautsaimniecību (3. ielikums), kā arī virkne jutīguma analīžu saistībā ar alternatīvām enerģijas un pārtikas izejvielu cenu attīstības tendencēm (4. ielikums).

2. Reālā tautsaimniecība

Euro zonas izaugsme 2023. gada 2. ceturksnī bija lēna, saglabājoties iekšzemes pieprasījuma un krājumu veidošanas pozitīvajai ietekmei, kā arī neto eksporta negatīvajai ietekmei (1. attēls).^[2] Runājot par ražošanu, rūpnieciskā ražošana 2. ceturksnī pavājinājās, neraugoties uz vēsturiski lielo neizpildīto pasūtījumu apjomu piegādes problēmu mazināšanās kontekstā. Pozitīva ceturkšņa izaugsme bruto pievienotās vērtības izteiksmē 2. ceturksnī konstatēta tikai pakalpojumu nozarē. Runājot par pieprasījumu, augstās inflācijas un stingro finansēšanas nosacījumu dēļ privātais patēriņš stagnēja, jo tas bija vājāks, nekā tika prognozēts jūnija iespēju aplēsēs. Kopējā pamatkapitāla veidošanas devums bija pozitīvs, un to galvenokārt veicināja uzņēmumu un valdības ieguldījumi. Tiek lēsts, ka zemāks ārējais pieprasījums un konkurētspējas zudums noteicis neto eksporta negatīvu devumu izaugsmē, neraugoties uz ļoti nelielo importa apjomu.

1. attēls

Euro zonas reālā IKP pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)

Paredzams, ka IKP pieaugums 2023. gada 3. ceturksnī stagnēs, savukārt 4. ceturksnī tas saglabāsies mērens, jo aktivitāte apstrādes rūpniecības sektorā joprojām ir vāja un pakalpojumu sektorā gaidāma tās palēnināšanās. Gaidāms, ka sakarā ar neizpildīto pasūtījumu apjoma mazināšanos ekonomiskās aktivitātes kāpums izzudīs un pastiprināsies stingrāku finansēšanas nosacījumu un nelabvēlīgo kredītu piedāvājuma nosacījumu negatīvā ietekme. Apsekojumu rādītāji liecina par aktivitātes sarukumu, tostarp arī pakalpojumu sektorā, kas ir pretstatā jūnija iespēju aplēsēs ietvertajām gaidām par sektora turpmāku izaugsmi. Tā kā gaidāms, ka inflācija samazināsies un darba samaksa pieaugs joprojām saspringto darba tirgus apstākļos, reāli rīcībā esošie ienākumi atjaunosies. Lai gan gaidāms, ka tas veicinās privātā patēriņa atjaunošanos 2023. gada 2. pusgadā, augustā samazinājās gan patērētāju konfidence, gan arī uzņēmēju noskaņojums attiecībā uz patēriņa preču ražošanu, norādot uz piesardzīgāku patērētāju rīcību salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm. Vienlaikus gaidāms, ka neto tirdzniecības devums 2023. gada 2. pusgadā joprojām būs negatīvs, jo atbilstoši iekšzemes pieprasījumam importa kāpums kļūs straujāks un saglabāsies mērens eksporta pieaugums, lai gan gaidāms, ka gan importa, gan eksporta apjoms būs zemāks par jūnija iespēju aplēsēs prognozēto līmeni. Kopumā gaidāms, ka 2023. gada 2. pusgadā euro zonas izaugsme pamatā nemainīsies, un tā salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm ir koriģēta un samazināta par 0.6 procentu punktiem.

Paredzams, ka vidējā termiņā euro zonas IKP pieaugums nedaudz nostiprināsies, palielinoties mājsaimniecību reālajiem ienākumiem un uzlabojoties ārējam pieprasījumam, lai gan to ietekmēs arī stingrāki finansēšanas nosacījumi un fiskālā atbalsta sarukums. Paredzams, ka reālā IKP pieaugums nostiprināsies 2024. gadā un stabilizēsies 2025. gadā (2. tabula). Gaidāms, ka izaugsmi veicinās ne tikai enerģijas šoku izzušana, bet arī inflācijas spiediena mazināšanās noturīga darba ienākumu pieauguma apstākļos, rosinot privātā patēriņa atveseļošanos. Arī ārējam pieprasījumam, kas šogad bijis īpaši vājš, vajadzētu atjaunoties. Tomēr tiek uzskatīts, ka šo veicinošo faktoru radīto stimulu mazinās stingrāki finansēšanas nosacījumi un euro kursa kāpums. Turklāt, lai gan tiek uzskatīts, ka fiskālā atbalsta pasākumi 2023. gadā kopumā neietekmēs izaugsmi, gaidāms, ka to atcelšana samazinās izaugsmi 2024. un 2025. gadā.

Gaidāms, ka stingrāki finansēšanas nosacījumi, kuru cēlonis galvenokārt ir augstākas procentu likmes un daļēji arī kredītu piedāvājuma ierobežojumi, turpinās mazināt pieprasījumu. Krasais procentu likmju kāpums kopš 2021. gada decembra joprojām atspoguļojas reālajā tautsaimniecībā, ietekmējot izaugsmes perspektīvu (kā atspoguļots tehniskajos pieņēmumos par iespēju aplēsēm; sk. 1. ielikumu), īpaši 2023. un 2024. gadam.^[3] Turklāt, kā konstatēts jaunākajā ECB euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā, kredītu piedāvājuma nosacījumi kopš gadu mijas kļuvuši stingrāki, un aizdevumu atlikuma kāpums krasi samazinājies. Šie faktori kopā ar neseno mēneša aktivitātes rādītāju būtisku pasliktināšanos liecina, ka, neraugoties uz kopumā labvēlīgo mājsaimniecību un uzņēmumu bilanču stāvokli, kredītu piedāvājuma negatīvā ietekme varētu būt spēcīgāka, nekā prognozēts jūnija iespēju aplēsēs.

Salīdzinājumā ar 2023. gada jūnija iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums koriģēts un samazināts par 0.2 procentu punktiem 2023. gadā, par 0.5 procentu punktiem 2024. gadā un par 0.1 procentu punktu 2025. gadā. Šīs korekcijas lielā mērā skaidrojamas ar 1) krasu īstermiņa izaugsmes perspektīvas pasliktināšanos, par ko liecina apsekojumu rādītāji, 2) stingrākiem finansēšanas nosacījumiem (t. sk. augstākām aizdevumu procentu likmēm un nelabvēlīgākiem kredītu piedāvājuma nosacījumiem) un 3) augstāku valūtas kursu un vājāku ārējo pieprasījumu. Nesenais aktivitātes rādītāju sarukums nozīmē iekšzemes pieprasījuma lejupvērstas korekcijas 2023. gada 2. pusgadā, kas tiek pārnestas uz 2024. gadu un ko pastiprina turpmākas privāto ieguldījumu lejupvērstas korekcijas, kuru dēļ 2025. gadā samazinās arī iekšzemes pieprasījums. Tiek lēsts, ka stingrāki kredītu piedāvājuma nosacījumi ietekmēs reālā IKP pieaugumu, īpaši 2024. gadā, turklāt spēcīgāk, nekā tika paredzēts jūnija iespēju aplēsēs.

2. tabula

Reālā IKP, darba tirgu un tirdzniecības aplēses

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ja nav norādīts citādi; %)

Runājot par reālā IKP sastāvdaļām, gaidāms, ka, mazinoties nenoteiktībai un uzlabojoties reālajiem ienākumiem un konfidencei, mājsaimniecību reālais patēriņš pakāpeniski atjaunosies un stiprinās tautsaimniecības izaugsmi. Privātais patēriņš 1. pusgadā kopumā nemainījās. Samazinājās enerģijas un pārtikas patēriņš, savukārt pieprasījums pēc patēriņa pakalpojumiem joprojām bija noturīgs. Gaidāms, ka ar 2023. gada 3. ceturksni patēriņa izdevumi pieaugs, atspoguļojot inflācijas un nenoteiktības mazināšanos. Tālākā perspektīvā, inflācijai un nenoteiktībai turpinot mazināties un pieaugot reālajiem ienākumiem, patēriņš turpinās uzlaboties un nostiprināt tautsaimniecības izaugsmi, neraugoties uz to, ka pakāpeniski izzūd ietekme, ko radīja tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas. Privātā patēriņa pieaugums 2024. gadam koriģēts un pazemināts par 0.3 procentu punktiem salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm, un to sekmē īstermiņa perspektīvas lejupvērstās korekcijas pārnestā ietekme un lielāka vēlme veidot uzkrājumus, savukārt vidējā termiņa patēriņa tendence pamatā nav mainījusies.

Paredzams, ka reāli rīcībā esošie ienākumi 2023. gadā atjaunosies un veicinās patēriņu, atspoguļojot inflācijas sarukumu un stabilu darba samaksas pieaugumu. Gaidāms, ka pēc nelielā krituma 2022. gadā reāli rīcībā esošie ienākumi 2023. gadā pieaugs, ņemot vērā spēcīgu darba ienākumu un ar darba samaksu nesaistīto ienākumu kāpumu (īpaši darbības bruto ieņēmumu un jaukto ienākumu komponentu dinamikas ietekmē 2023. gada 1. ceturksnī) un inflācijas samazināšanos. Tiek uzskatīts, ka mājsaimniecību pirktspēju veicina gan spēcīgais darba samaksas pieaugums, gan arī ar darba samaksu nesaistītie ienākumi, lai gan iespēju aplēšu periodā tie pakāpeniski mazināsies. Fiskālo pārvedumu devumam attiecībā uz reāli rīcībā esošo ienākumu un patēriņa pieaugumu visā iespēju aplēšu periodā kopumā vajadzētu būt neitrālam. Kopumā paredzams, ka reāli rīcībā esošie ienākumi palielināsies par 0.6 % 2023. gadā, par 1.0 % 2024. gadā un par 1.2 % 2025. gadā.

Gaidāms, ka mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs 2023. gadā joprojām būs augsts un pēc tam pakāpeniski normalizēsies. Uzkrājumu rādītājs 2023. gada 1. pusgadā palielinājās, un gaidāms, ka šogad tas saglabāsies ievērojami virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas, un to galvenokārt noteiks ar darba samaksu nesaistīto ienākumu kāpums 2023. gada 1. ceturksnī, kam raksturīga zema patēriņa tendence. Nenoteiktībai un inflācijas spiedienam iespēju aplēšu periodā turpinot mazināties, mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs saruks, tomēr saglabāsies virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas, jo augstākas procentu likmes līdzsvaros mājsaimniecību vēlmi normalizēt uzkrājumu veidošanas tendences pēc pandēmijas. Nav gaidāms, ka papildu uzkrājumu apjoms veicinās patēriņa pieaugumu, ņemot vērā, ka tos galvenokārt tur turīgākās mājsaimniecības un nelikvīdu aktīvu veidā. Uzkrājumu rādītājs salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm ir koriģēts un paaugstināts iespēju aplēšu perioda pirmajai pusei, lielā mērā atspoguļojot pārskatītos šā gada 1. ceturkšņa datus sakarā ar spēcīgākām ar darba samaksu nesaistīto ienākumu norisēm, kas saskaņā ar pieņēmumiem pakāpeniski izzudīs, un spēcīgākiem stimuliem veidot uzkrājumus augstāku procentu likmju un mazākas kredītu pieejamības dēļ atlikušajā iespēju aplēšu periodā.

1. ielikums
Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm, izejvielu cenām un valūtu kursiem

Salīdzinājumā ar 2023. gada jūnija iespēju aplēsēm tehniskie pieņēmumi ietver augstākas procentu likmes, kā arī augstākas naftas un dabasgāzes cenas, zemākas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas un euro kursa kāpumu. Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm un izejvielu cenām balstīti uz tirgus gaidām atbilstoši stāvoklim 2023. gada 22. augustā. Īstermiņa procentu likmes attiecas uz 3 mēnešu EURIBOR, un tirgus gaidas iegūtas, pamatojoties uz biržā tirgoto nākotnes līgumu procentu likmēm, savukārt ilgtermiņa procentu likmju novērtēšanai tiek izmantotas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes.^[4] Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa procentu likmes kopš 2023. gada jūnija iespēju aplēšu datu pēdējā datu aktualizēšanas termiņa palielinājušās, un salīdzinājumā ar šīm iespēju aplēsēm koriģēti un paaugstināti arī pieņēmumi par to attīstības tendencēm.

Tabula

Tehniskie pieņēmumi

Tehniskie pieņēmumi par naftas cenām iespēju aplēšu periodā pārskatīti un paaugstināti vidēji par 10 %, jo bažas par nepietiekamu naftas piedāvājumu pārsniedza bažas par globālo naftas pieprasījumu.^[5] Pēdējā laikā naftas cenas noteica trīs galvenie faktori: OPEC+ dalībnieku lēmums samazināt piedāvājumu, vispārējs piedāvājuma deficīts (augšupvērsts spiediens) un bažas par Ķīnas pieprasījumu pēc naftas, pastāvot bažām par valsts tautsaimniecības izaugsmi (lejupvērsts spiediens). Kopumā naftas nākotnes līgumu cenu līkne kopš 2023. gada jūnija iespēju aplēsēm pavirzījusies augšup (par 5.9 % 2023. gadā, par 12.6 % 2024. gadā un par 10.6 % 2025. gadā), bet joprojām tiek pieņemts, ka naftas cena kritīsies no 82.7 ASV dolāriem par barelu 2023. gadā līdz 77.9 ASV dolāriem par barelu 2025. gadā.

Pieņēmumi par gāzes cenām ir palielinājušies mazākā mērā nekā naftas cenu pieņēmumi, un pieņēmumi par elektroenerģijas cenām ir samazinājušies. Lieli krājumi ir palīdzējuši saglabāt zemas gāzes cenas, un ES trīs mēnešus pirms noteiktā termiņa, proti, 2023. gada novembra, ir sasniegusi savu 90 % gāzes uzglabāšanas mērķrādītāju. Nesenie darbības pārtraukumi Norvēģijas gāzes atradnēs un streiki Austrālijas sašķidrinātās dabasgāzes ražotnēs ir palielinājuši tirgus nestabilitāti un pēdējā laikā, pastāvot bažām par piegādi, izraisījuši gāzes cenu kāpumu. Kopumā gāzes nākotnes līgumu līkne kopš jūnija iespēju aplēsēm nedaudz pavirzījusies augšup (par 1.1 % 2023. gadā, par 4.6 % 2024. gadā un par 2.1 % 2025. gadā). Turpretī elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas 2023. un 2024. gadam koriģētas un samazinātas par aptuveni 6 %, bet 2025. gadam pamatā nav koriģētas. Attiecībā uz oglekļa emisiju kvotām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, pieņēmumi par tendencēm, kas balstīti uz nākotnes līgumiem, kopš jūnija iespēju aplēsēm vidēji palielināti par aptuveni 4 %. Tiek pieņemts, ka neenerģijas izejvielu cenas būs nedaudz zemākas nekā jūnija iespēju aplēsēs, un to galvenokārt noteiks pieņēmumi par zemākām metāla cenām vājā globālā pieprasījuma dēļ, ko nedaudz kompensējušas augstākas pārtikas cenas starptautiskajā tirgū.

Tiek pieņemts, ka divpusējie valūtu kursi iespēju aplēšu periodā nemainīsies salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem, kuri dominēja 10 darbadienu periodā, kas beidzās pēdējā datu aktualizēšanas dienā. Tas nozīmē, ka ASV dolāra kurss attiecībā pret euro iespēju aplēšu periodā būs 1.09 (par 0.7 % augstāks, nekā pieņemts 2023. gada jūnija iespēju aplēsēs). Pieņēmums par euro efektīvo kursu nozīmē, ka salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēšu pieņēmumu euro kurss palielinājies par 2.8 %.

Gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos iespēju aplēšu periodā samazināsies, reaģējot uz pamatīgākām finansēšanas izmaksām un stingrākiem kredītu standartiem. Paredzams, ka pēc krituma 2023. gada 2. ceturksnī ieguldījumi mājokļos 2024. gadā turpinās samazināties, bet pēc tam 2025. gadā pakāpeniski atjaunosies nedaudz pozitīva izaugsmes dinamika. Iemesls tam, ka ieguldījumi mājokļos jau ilgstoši samazinās, kā tiek uzskatīts, ir joprojām zemās mājokļu iegādes iespējas, ko galvenokārt nosaka augstākas hipotēku kredītu procentu likmes, un mājokļu rentabilitāte sarūkošu mājokļu cenu un augstu būvniecības izmaksu apstākļos. Kopā ar stingrajiem kreditēšanas nosacījumiem šie faktori būtiski ietekmē ieguldījumus mājokļos, lai gan turpmākam mājsaimniecību ienākumu kāpumam vajadzētu veicināt mērenu atveseļošanos 2025. gadā.

Paredzams, ka 2024. gadā ieguldījumi uzņēmējdarbībā samazināsies stingrāku finansēšanas nosacījumu dēļ; tiek uzskatīts, ka pēc tam iekšzemes un globālā pieprasījuma uzlabošanās un zaļā un digitālā pārkārtošanās būs mērenas atveseļošanās virzītājspēks. Pēc pozitīva pieauguma 2. ceturksnī gaidāms, ka ieguldījumi uzņēmējdarbībā ar 2023. gada 3. ceturksni un visu 2024. gadu samazināsies, bet 2025. gadā atkal pieaugs. Gaidāms, ka ieguldījumus uzņēmējdarbībā turpmākajos ceturkšņos īpaši spēcīgi ietekmēs vājā iekšzemes un pasaules ekonomiskā aktivitāte, augstās procentu likmes un kredītu piedāvājuma ierobežojumi. Iespēju aplēšu perioda beigās ieguldījumus uzņēmējdarbībā noteiks gaidāmā plašākā iekšzemes un ārējā pieprasījuma atjaunošanās un turpmākie centieni zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, ko daļēji veicinās privātā kapitāla piesaistīšana, īstenojot plānus, kuros izmanto "Nākamās paaudzes ES" (NPES) līdzekļus.

2. ielikums
Starptautiskā vide

Pēc spēcīgas izaugsmes 2023. gada 1. ceturksnī globālā ekonomiskā aktivitāte 2. ceturksnī kļuva mērenāka. Lai gan globālā izaugsme 2. ceturksnī atbilda jūnija iespēju aplēsēs prognozētajai, valstu struktūra tajā atšķīrās.^[6] ASV aktivitāte joprojām spēcīga iekšzemes pieprasījuma un spēcīga darba tirgus apstākļos bija noturīgāka, nekā gaidīts. Līdzīgi arī Japānā un Apvienotajā Karalistē izaugsme pārsniedza iepriekšējās gaidas. Savukārt Ķīnā izaugsme saruka straujāk, nekā gaidīts, un, atjaunojoties problēmām Ķīnas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā, patēriņa virzītās atveseļošanās temps palēninājās.^[7] Paredzams, ka globālais reālais IKP pieaugs par 3.2 % 2023. gadā, par 3.0 % 2024. gadā un par 3.2 % 2025. gadā, kas pamatā atbilst jūnija iespēju aplēsēm. Tomēr ierobežotās korekcijas slēpj būtiskākas lielāko valstu izaugsmes perspektīvas pārmaiņas, jo Ķīnas izaugsmes perspektīva šim gadam būtiski koriģēta un pazemināta, savukārt lielāko attīstīto valstu izaugsmes perspektīva koriģēta un paaugstināta, galvenokārt atspoguļojot spēcīgāku izaugsmi ASV, nekā aplēsts iepriekš.

Neraugoties uz samērā stabilo globālo ekonomisko aktivitāti, gaidāms, ka globālā tirdzniecība šogad stagnēs, vēlāk iespēju aplēšu periodā atjaunojoties vēsturiskajai saiknei ar reālo IKP un veicinot arī euro zonas ārējā pieprasījuma uzlabošanos. Pašreizējā zemā tirdzniecības intensitāte globālajā izaugsmē atspoguļo ekonomiskās aktivitātes struktūru, kuras cēlonis daļēji ir pēc pandēmijas vērojamās atveseļošanās iezīmes, un saistīta ar pakalpojumu aktivitātes un privātā patēriņa, kā arī attīstības valstu, kurās tirdzniecības īpatsvars ir mazāks, lielāku devumu globālajā izaugsmē. Turklāt stingrāka globālā monetārā politika mazina pieprasījumu. Tāpēc gaidāms, ka gan globālā tirdzniecība, gan euro zonas ārējais pieprasījums šogad palielināsies tikai attiecīgi par 0.2 % un 0.1 %. Gaidāms, ka globālā tirdzniecības izaugsme atlikušajā iespēju aplēšu periodā atjaunosies un palielināsies atbilstoši ekonomiskajai aktivitātei. Paredzams, ka arī euro zonas ārējā pieprasījuma kāpums palielināsies līdz 3 % gan 2024., gan 2025. gadā. Pasaules importa un euro zonas ārējā pieprasījuma iespēju aplēses šim gadam koriģētas un pazeminātas, galvenokārt sakarā ar turpmākām lejupvērstām vēsturisko datu korekcijām gadu mijā un vājāku importu 2. ceturksnī, nekā aplēsts iepriekš. Taču to pieaugums atlikušajā iespēju aplēšu periodā pamatā atbilst jūnija iespēju aplēsēm.

Tabula

Starptautiskā vide

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Globālā kopējā inflācija samazinās, tomēr saglabājas spēcīgs pamatā esošais inflācijas spiediens, īpaši attīstītajās valstīs, un paredzams, ka euro zonas konkurentu eksporta cenas krasi samazināsies izejvielu cenu dinamikas ietekmē. Paredzams, ka pasaules kopējā patēriņa cenu indeksa inflācija šogad sasniegs 4.8 % un pakāpeniski samazināsies līdz 4.2 % un 3.2 % attiecīgi 2024. un 2025. gadā. Globālās inflācijas iespēju aplēses šim gadam kopumā nav mainījušās salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm, bet 2024. gadam tās ir nedaudz augstākas. Tas galvenokārt atspoguļo Turcijas inflācijas perspektīvas augšupvērstas korekcijas un noturīgāku inflāciju Apvienotajā Karalistē pēc vairākiem negaidītiem patēriņa cenu inflācijas un darba samaksas pieauguma datiem. Euro zonas konkurentu (nacionālajās valūtās) eksporta cenas kopš 2022. gada vidus sarukušas izejvielu cenu krituma dēļ un tāpēc, ka pakāpeniski mazinājusies iekšzemes un ārējā cenu spiediena pārnese. Salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm euro zonas konkurentu eksporta cenas šim gadam koriģētas un samazinātas, atspoguļojot eksporta cenu inflācijas sarukumu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, bet 2024. gadam tās koriģētas un nedaudz paaugstinātas augstāku izejvielu cenu dēļ.

Gaidāms, ka vājas pasaules tirdzniecības un konkurētspējas samazināšanās apstākļos euro zonas eksporta kāpums joprojām būs neliels, bet importa kāpums īstermiņā vājāka iekšzemes pieprasījuma apstākļos ir koriģēts un pazemināts. Tiek lēsts, ka pēc krituma 2023. gada 2. ceturksnī euro zonas reālais eksports tuvākajā laikā pieaugs lēnākā tempā, nekā iepriekš gaidīts. Apsekojumi liecina, ka jaunu pakalpojumu un preču eksporta pasūtījumu apjoms samazinājies, savukārt apstrādes rūpniecības uzņēmumi samazinājuši neizpildīto pasūtījumu apjomu līdz normālam līmenim. Turklāt euro kursa kāpums kopš 2022. gada septembra un joprojām samērā augstās enerģijas cenas, ar ko saskaras euro zonas uzņēmumi, negatīvi ietekmē euro zonas cenu konkurētspēju. Gaidāms, ka šie faktori kavēs euro zonas eksporta tirgus daļu atveseļošanos. Atšķirībā no iepriekšējām atveseļošanās epizodēm, kad tirdzniecības dinamika bija spēcīgāka, eksports, visticamāk, nedos būtisku ieguldījumu euro zonas atveseļošanā. Vienlaikus paredzams, ka euro zonas importa kāpums atjaunosies pēc spēcīga krituma gada beigās saistībā ar starppatēriņa preču, t. sk. enerģijas, krājumu samazināšanos, bet paredzams, ka iespēju aplēšu periodā vāja iekšzemes pieprasījuma apstākļos tas joprojām būs neliels. Sakarā ar neseno importa samazināšanos gaidāms, ka neto tirdzniecības devums IKP 2023. gadā būs pozitīvs, bet atlikušajā iespēju aplēšu periodā – neitrāls (2. attēls). Importa cenu kritums noteica euro zonas tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos gada sākumā, savukārt iespēju aplēšu periodā paredzama stabilizēšanās. Paredzams, ka euro zonas tekošā konta bilances pārpalikums palielināsies, lai gan tas joprojām būs zemāks par līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

2. attēls

Euro zonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Paredzams, ka nākamajos ceturkšņos darba tirgus palēnināsies atbilstoši vājākai izaugsmes perspektīvai, pieaugot bezdarba līmenim. Nodarbinātības pieaugums 2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni saruka līdz 0.2 %. Paredzams, ka nodarbinātība gada izteiksmē pieaugs par 1.2 % 2023. gadā, savukārt gan 2024., gan 2025. gadā tā pieaugs tikai par 0.2 % (3. attēls). Tas atspoguļo darbaspēka saglabāšanu, ņemot vērā tautsaimniecības īstermiņa perspektīvas pasliktināšanos, kas, kā gaidāms, vidējā termiņā pakāpeniski izzudīs. Paredzams, ka vienlaikus ar zemu nodarbinātības pieaugumu iespēju aplēšu periodā būs vērojama arī bezdarba līmeņa paaugstināšanās, kas liecina, ka nodarbinātības pieaugumu lielā mērā noteiks darba tirgus papildu dalībnieki. Paredzams, ka bezdarba līmenis, kas ir vēsturiski zems (6.4 %), nedaudz palielināsies, 2025. gadā sasniedzot 6.7 %. Tas ietver augšupvērstu korekciju par 0.3 procentu punktiem 2024. gadam un par 0.4 procentu punktiem 2025. gadam, ņemot vērā korekcijas izaugsmes perspektīvā. Paredzams, ka viena nodarbinātā vidēji nostrādāto stundu skaits palielināsies mēreni, kas norāda uz atveseļošanos līdz iespēju aplēšu perioda beigām, sasniedzot līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Tāpēc iespēju aplēses gan attiecībā uz darbinieku skaitu, gan nostrādāto stundu skaitu liecina par darbaspēka saglabāšanas pakāpenisku samazināšanu un tādējādi arī darba ražīguma atjaunošanos.

3. attēls

Euro zonas darba tirgus

(% no darbaspēka (kreisā ass), gada pārmaiņas; % (labā ass))

3. ielikums
Tādu scenāriju analīze, kas ietver iespējamu turpmāku lejupslīdi, finansiālo spriedzi Ķīnā un netiešo ietekmi uz euro zonu

Šajā scenāriju analīzē pētīti no Ķīnas tautsaimniecības izrietošie lejupvērstie riski attiecībā uz 2023. gada septembra iespēju aplēsēm. Scenārijs paredz turpmāku pasliktināšanos un mazākus ieguldījumus mājokļu īpašumu tirgū. Tiek pieņemts, ka tas radīs arī jaunu spriedzi saistītajā finanšu tirgū, kas izraisīs augstākas privātā finansējuma izmaksas un negatīvi ietekmēs mājsaimniecību labklājību. Riska scenārijs paredz spēcīgāku Ķīnas tautsaimniecības atslābumu salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm, reālajam IKP 2024. gadā sarūkot par 1.4 procentu punktiem salīdzinājumā ar pamataplēsi, savukārt 2025. gadā ietekme būtu ierobežota (A attēls).^[8] Starptautiskā skatījumā šo netiešo ietekmi kopumā ierobežo inflācijas samazināšanās, ņemot vērā mājokļu īpašumu un finanšu tirgus šoku iezīmes, kas apdraud ārējo pieprasījumu un izejvielu cenas, īpaši naftas cenas, kuras 2024. gadā samazinātos par 4 %. Tomēr tiek pieņemts, ka izaugsmes palēnināšanās neradīs papildu globālās nenoteiktības ietekmi, kura varētu izraisīt lielāku svārstīgumu finanšu tirgos.

A attēls

Scenārijs attiecībā uz izaugsmes palēnināšanos Ķīnā

Šis scenārijs nozīmētu lēnāku izaugsmi un inflāciju euro zonā. Scenārijā euro zonas reālā IKP pieaugums samazinātos par 0.2 procentu punktiem gan 2024., gan 2025. gadā salīdzinājumā ar 2023. gada septembra pamataplēsi. Sākotnēji to galvenokārt noteiktu zemāks pasaules (euro zonas ārējais) pieprasījums, savukārt ietekme caur finanšu kanāliem būtu galvenais šīs ietekmes iemesls 2025. gadā (B attēls).^[9] Ietekme uz naftas cenām 2024. gadā izraisītu euro zonas inflācijas samazinājumu par 0.1 procentu punktu. Zemāku enerģijas cenu ietekme uz euro zonas inflāciju līdz iespēju aplēšu perioda beigām pakāpeniski izzustu, atjaunojoties pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram izejvielu tirgū, savukārt tirdzniecības un finanšu ietekmes izplatīšanās kļūtu vēl svarīgāka un 2025. gadā izraisītu turpmāku samazinājumu par 0.1 procentu punktu.

B attēls

Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās ietekme uz euro zonas reālā IKP pieaugumu un SPCI inflāciju

(novirze no gada izaugsmes pamataplēses; procentu punktos)

3. Fiskālā perspektīva

Paredzams, ka fiskālā nostāja 2023. un 2025. gadā būs neitrāla, bet 2024. gadā tā kļūs stingrāka; salīdzinot ar jūnija iespēju aplēsēm fiskālie pieņēmumi norāda uz nedaudz lielāku izvēles pasākumu pieaugumu euro zonas līmenī, īpaši 2023. gadā (3. tabula). Paredzams, ka euro zonas fiskālā nostāja, kas koriģēta, ņemot vērā NPES subsīdijas, 2023. gadā kopumā būs sabalansēta, bet 2024. gadā kļūs būtiski stingrāka – galvenokārt tāpēc, ka no 2023. gada tiek atcelti gandrīz 75 % enerģijas un inflācijas kompensējošo pasākumu. Gaidāms, ka 2025. gadā fiskālā nostāja atkal būs neitrāla, jo turpmāku enerģētikas pasākumu pārtraukšanu daļēji kompensēs lielāki ieguldījumi saskaņā ar NPES programmu un lielāki aizsardzības izdevumi. Tomēr pamataplēsē saglabājas būtisks fiskālais atbalsts salīdzinājumā ar 2019. gadu pirms pandēmijas. Kopš 2023. gada jūnija iespēju aplēsēm fiskālo pieņēmumu korekcijas lielākoties saistītas ar enerģijas un inflācijas kompensācijas pasākumu samazināšanu. Šo samazinājumu 2023. gadā galvenokārt rada Vācija, kur enerģijas pasākumu (bruto) fiskālās izmaksas ir samazinātas, jo enerģijas cenu attīstības dēļ pazeminājušies pašreizējie cenu griesti, tieši neietekmējot enerģijas cenu inflāciju. Attiecībā uz 2024. gadu vislielākais enerģijas pasākumu samazinājums vērojams Francijā, un to galvenokārt nosaka elektroenerģijas cenu režīma pārskatīšana, kas to padara mazāk dāsnu, samazinot fiskālās izmaksas un palielinot enerģijas cenu inflāciju. Papildus enerģētikas pasākumu ietekmes mazināšanai kopējo izvēles pasākumu korekciju pamats ir nedaudz lielāki darba samaksas un citi izdevumi.

3. tabula.

Fiskālā perspektīva euro zonai

(% no IKP)

Paredzams, ka euro zonas fiskālā perspektīva iespēju aplēšu periodā uzlabosies, bet mazākā apmērā, nekā prognozēts 2023. gada jūnija iespēju aplēsēs. Paredzams, ka budžeta deficīts 2023. un 2024. gadā turpinās samazināties līdz 2.8 % no IKP, bet 2025. gadā atkal nedaudz palielināsies līdz 2.9 % no IKP. To galvenokārt nosaka cikliski koriģētā sākotnējā deficīta samazināšanās 2023. un 2024. gadā, kam 2025. gadā sekos stabilizēšanās apvienojumā ar procentu maksājumu nelielu pieaugumu kā daļu no IKP. Salīdzinājumā ar 2023. gada jūnija iespēju aplēsēm lielāku budžeta deficītu iespēju aplēšu perioda beigās nosaka lielāki sākotnējie izdevumi, t. sk. lielāki izdevumi bezdarbnieku pabalstiem. Paredzams, ka euro zonas parāda attiecība pret IKP 2025. gadā turpinās samazināties līdz 88.5 % no IKP, un to noteiks procentu likmju un izaugsmes tempa negatīvā starpība, kas ar uzviju kompensē sākotnējo deficītu un gaidāmās pozitīvās deficīta-parāda korekcijas. Salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm parāda rādītāja sarukums koriģēts un samazināts, galvenokārt atspoguļojot procentu likmju un izaugsmes starpības pārmaiņas.

4. Cenas un izmaksas

Paredzams, ka SPCI inflācija samazināsies no vidēji 8.4 % 2022. gadā līdz vidēji 5.6 % 2023. gadā, 3.2 % 2024. gadā un 2.1 % 2025. gadā. Gaidāms, ka pēc krasa krituma 2023. gadā kopējās inflācijas dinamika 2024. gada 1. pusgadā kopumā būs horizontāla, bet pēc tam 2025. gadā pakāpeniski samazināsies, sasniedzot ECB inflācijas mērķi 2025. gada 3. ceturksnī (4. attēls). Šis kopējās inflācijas kritums iespēju aplēšu periodā atspoguļo visu galveno komponentu gada pārmaiņu tempa palēnināšanos dažādā mērā. Sākotnēji šo tendenci ietekmē arī spēcīga bāzes efekti enerģijas un pārtikas komponentos, savukārt visā iespēju aplēšu periodā to ietekmē arī fiskālās politikas pasākumi un pieņēmumi par izejvielu cenām (5. attēls un 6. attēls).

4. attēls

Euro zonas SPCI inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

5. attēls

Pārtikas un enerģijas komponentu bāzes efektu ietekme uz kopējo SPCI inflāciju

(procentu punktos)

Pēc 2024. gadā novērotā nelielā pieauguma saistībā ar fiskālo atbalsta pasākumu pārtraukšanu gaidāms, ka enerģijas cenu inflācijai 2025. gadā būs neliela ietekme uz kopējo inflāciju. Paredzams, ka enerģijas cenu inflācija būtiski veicinās kopējās inflācijas samazināšanos īstermiņā un saglabāsies negatīva līdz 2023. gada pēdējam ceturksnim, bet pēc tam 2024. gada 2. ceturksnī kļūs pozitīva un pieaugs līdz 7.4 %. Tiek uzskatīts, ka šī pārmaiņa atspoguļo enerģijas izejvielu cenu kāpuma atjaunošanos pēc lejupslīdes pagājušajā gadā, bāzes efektus, kas mainīja zīmi, sākot ar 2023. gada 4. ceturksni, un enerģijas un inflācijas kompensējošo fiskālo pasākumu atcelšanu. Paredzams, ka enerģijas cenu inflācija 2025. gadā samazināsies līdz 1.4 %, kas kopumā atbilst tehniskajiem pieņēmumiem par naftas, gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām.

Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija turpinās pazemināties, ņemot vērā būtiskos bāzes efektus, mazāku cenu spiediena pārnesi un paredzamo pārtikas izejvielu cenu kritumu euro zonā. Paredzams, ka pēc tam, kad 2023. gada augustā pārtikas cenu gada inflācija būs 9.8 %, 2024. gada 2. ceturksnī tā saruks līdz 3.0 %, atspoguļojot būtisku apstrādātās un neapstrādātās pārtikas cenu inflācijas sarukumu. Tomēr dinamiskajām darbaspēka izmaksu norisēm un augšupvērstajam spiedienam, ko rada, piemēram, ar neseno sausumu saistītā nelabvēlīgo laika apstākļu ietekme, vajadzētu veicināt pārtikas cenu inflāciju. Gaidāms, ka vidējā termiņā pārtikas cenu inflācija samazināsies pakāpeniskāk un 2025. gadā sasniegs vidēji 2.3 %, samazinoties pārtikas izejvielu cenu augšupvērstajam spiedienam un normalizējoties peļņas maržām, kaut gan tā joprojām būs nedaudz paaugstināta dinamiska darbaspēka izmaksu kāpuma dēļ.

6. attēls

Euro zonas SPCI inflācija – dalījums galvenajos komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) turpinās pakāpeniski samazināties, lai gan tā joprojām būs paaugstināta sakarā ar spēcīgo darba samaksas pieaugumu visā iespēju aplēšu periodā, lai gan šis pieaugums palēnināsies (4. tabula un 7. attēls). Pēc tam, kad 2023. gada augustā SPCIX inflācija bija 5.3 %, paredzams, ka 2024. gadā tā samazināsies līdz 2.9 %. Runājot par diviem galvenajiem komponentiem, paredzams, ka neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija samazināsies vairāk nekā pakalpojumu cenu inflācija, ņemot vērā to, kāda ir cenu spiediena pārneses mazināšanās ietekme uz preču cenu inflāciju, un to, cik liela nozīme paaugstināta darbaspēka izmaksu spiedienam ir pakalpojumu cenu inflācijā. Skatot kopumā, pamats gaidāmajam SPCIX inflācijas samazinājumam no 5.1 % 2023. gadā līdz 2.2 % 2025. gadā ir piegādes problēmu un enerģijas ietekmes mazināšanās, un tas arvien vairāk atspoguļo stingrākas monetārās politikas ieviešanas un pieprasījuma normalizēšanās ietekmi, izzūdot ietekmei, kādu radīja atkalatvēršanās pēc pandēmijas. Paredzamais augstais SPCIX inflācijas līmenis atspoguļo to, ka peļņas maržu korekcijas tikai daļēji kompensēs augstā nominālās darba samaksas pieauguma, kurš tomēr sarūk, ietekmi.

7. attēls

Euro zonas SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Salīdzinājumā ar 2023. gada jūnija iespēju aplēsēm SPCI inflācijas aplēse koriģēta, palielinot par 0.2 procentu punktiem gan 2023., gan 2024. gadam, un samazinot par 0.1 procentu punktu 2025. gadam. Enerģijas komponents 2023. un 2024. gadam koriģēts un paaugstināts, ņemot vērā nesenos pārsteidzošos datus, augstākas biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenas un regulatīvo cenu pārmaiņas. Šīs augšupvērstās korekcijas daļēji kompensējušas neenerģijas komponentu lejupvērstās korekcijas. Pārtikas cenu inflācija 2023. gadam paaugstināta galvenokārt pārsteidzoši augsto datu rādītāju dēļ, savukārt lejupvērstās korekcijas 2024. un 2025. gadam skaidrojamas ar zemākiem tehniskajiem pieņēmumiem par euro zonas lauksaimniecības ražotāju cenām. SPCIX inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2023. gadam nav koriģēta, tomēr tā koriģēta un samazināta 2024. un 2025. gadam euro kursa kāpuma un vājāka pieprasījuma perspektīvas dēļ.

4. tabula

Cenu un izmaksu attīstība euro zonā

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Paredzams, ka nominālās darba samaksas pieaugums laika gaitā pakāpeniski samazināsies, tomēr joprojām būs augsts, ņemot vērā joprojām saspringto situāciju darba tirgū un minimālās darba samaksas un inflācijas kompensāciju pieaugumu. Paredzams, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums samazināsies no 5.3% 2023. gadā līdz 3.8% 2025. gadā. 2023. gada rādītājs salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm nav mainījies, savukārt 2024. un 2025. gadā gaidāms nedaudz mazāks kāpums, atspoguļojot vājāku darba tirgu. Gaidāms, ka laikā kopš inflācijas krasā kāpuma notikušais pirktspējas zudums tiks atgūts tikai iespēju aplēšu perioda beigās. Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums sasniegs augstāko punktu 2023. gadā, bet pēc tam 2024. un 2025. gadā palēnināsies, mazinoties darba samaksas pieaugumam un atsākoties ražīguma pieaugumam (8. attēls).

8. attēls

Euro zonas vienības darbaspēka izmaksu dalījums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Paredzams, ka iekšzemes cenu spiediens, ko mēra ar IKP deflatora pieaugumu, iespēju aplēšu periodā pakāpeniski samazināsies salīdzinājumā ar pašreizējo augsto līmeni (9. attēls). Paredzams, ka IKP deflatora gada pieauguma temps, kas 2023. gada 1. un 2. ceturksnī sasniedzis rekordaugstu līmeni (6.3 %) pakāpeniski palēnināsies līdz 2.0 % 2025. gada beigās. Šā samazinājuma pamatā papildus lēnākam vienības peļņas pieaugumam ir arī vienības darbaspēka izmaksu pieauguma tempa palēnināšanās. Ārkārtas faktori 2021. un 2022. gadā veicinājuši uzņēmumu maržu pieaugumu, un paredzams, ka tas turpināsies arī 2023. gada 1. pusgadā, savukārt piegādes problēmu mazināšanās, vājš kopējais pieprasījums un spēcīgs darba samaksas pieaugums gandrīz visā iespēju aplēšu periodā atbilst peļņas rādītāju kritumam šajā periodā.^[10] Gaidāms, ka vienības peļņa samazināsies līdz 2024. gada vidum un vienlaikus ar tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās ietekmi uz inflāciju un spēcīgāka darba ražīguma kāpuma ietekmi uz inflāciju palīdzēs absorbēt samērā spēcīgo darbaspēka izmaksu kāpumu. Sākot ar 2024. gada 2. pusgadu, vienības peļņa palielināsies, jo tiek uzskatīts, ka darbaspēka izmaksu kāpuma palēnināšanās veicinās uzņēmumu cenu noteikšanu.

9. attēls

Euro zonas IKP deflators – dalījums komponentos ienākumu pusē

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Gaidāms, ka pēc straujā kāpuma 2022. gadā importa cenu gada pieauguma temps 2023. gadā kļūs negatīvs, tādējādi izraisot tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos iespēju aplēšu periodā. Gaidāms, ka pēc 17.4 % kāpuma 2022. gadā importa deflators 2023. gadā krasi saruks un tā pieaugums palēnināsies, ņemot vērā importēto izejvielu piegādes problēmu izzušanu, bet 2024. un 2025. gadā tas kļūs pozitīvs atbilstoši pieņēmumiem par enerģijas izejvielu cenu tendencēm un mērenu nepārtikas izejvielu cenu kāpumu.

4. ielikums
Jutīguma analīze – alternatīvas enerģijas un pārtikas cenu tendences

Ņemot vērā būtisko nenoteiktību, kas saistīta ar enerģijas cenu attīstību nākotnē, sagatavotas alternatīvas enerģijas cenu tendences, kuru pamatā ir no iespēju līgumiem iegūtās naftas un gāzes cenas un konstanta cenu attīstība, lai novērtētu to ietekmi uz SPCI inflācijas un reālā IKP pieauguma perspektīvām. Šajā analīzē izmantots sintētisks enerģijas cenu indekss, apvienojot biržā tirgoto naftas un gāzes nākotnes līgumu cenas. Alternatīvas lejupvērstas un augšupvērstas tendences iegūtas, izmantojot iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu 25. un 75. procentili 2023. gada 22. augustā (kas ir pēdējais tehnisko pieņēmumu datu aktualizēšanas termiņš). Abi sadalījumi norāda, ka 2023. gada septembra iespēju aplēsēs ietvertos tehniskos pieņēmumus apdraud augšupvērsti riski. Ņemot vērā to, ka gāzes tirgi joprojām ir saspringti un nepastāvīgi, jo notiek karš Ukrainā, šie riski lielā mērā apdraud biržā tirgoto gāzes nākotnes līgumu cenas. Gan attiecībā uz naftas, gan gāzes cenām papildus tiek izmantots konstantu cenu pieņēmums. Alternatīvo tendenču ietekme novērtēta, pielietojot virkni ECB un Eurosistēmas makroekonomisko modeļu, kas izmantoti iespēju aplēsēs. Tālāk tabulā parādīta ar šo modeļu palīdzību iegūtā vidējā ietekme uz reālā IKP pieaugumu un SPCI inflāciju.

A tabula

Alternatīvo enerģijas cenu tendenču ietekme

Līdzīga jutīguma analīze tiek veikta, izmantojot alternatīvas starptautisko pārtikas cenu tendences, kas pārsvarā ir augšupvērstas. Šajā analīzē tiek pieņemts, ka starptautiskās pārtikas izejvielu cenas kviešiem un kukurūzai 22. augustā atbilst no iespēju līgumiem iegūto cenu 10. un 90. procentilei. Sadalījuma augšupvērstā tendence, iespējams, atspoguļo ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un El Niño fenomenu, kura dēļ ekstremālus laikapstākļus, ko varētu piedzīvot bieži un ko izraisa klimata pārmaiņas kopumā, varētu piedzīvot vēl biežāk, kā arī ieilgušo nenoteiktību par graudu piegādēm pasaulē, kuru izraisījis karš Ukrainā. Alternatīvo tendenču ietekme uz euro zonas inflācijas iespēju aplēsēm novērtēta, izmantojot iespēju aplēsēs pielietoto Eurosistēmas makroekonomisko modeļu elastību, un tā atspoguļota tālāk tabulā. Šādu augstāku pārtikas cenu ietekme uz euro zonas reālā IKP pieaugumu būtu nenozīmīga.

B tabula

Alternatīvo pārtikas cenu tendenču ietekme

(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa, procentu punkti)

5. ielikums
Citu institūciju prognozes

Pieejamas gan starptautisko organizāciju, gan privātā sektora institūciju sagatavotās prognozes euro zonai. Taču šīs prognozes nav tiešā veidā salīdzināmas cita ar citu vai ar ECB speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, jo tās nav sagatavotas vienā laikā. Turklāt šo iespēju aplēšu pieņēmumi par fiskālajiem, finanšu un ārējiem mainīgajiem lielumiem, t. sk. naftas, gāzes un citu izejvielu cenām, iegūti, izmantojot atšķirīgas metodes. Visbeidzot, dažādās prognozēs izmantotas atšķirīgas metodes reālā IKP datu koriģēšanai atbilstoši darbadienu skaitam.

Tabula

Euro zonas reālā IKP pieauguma un SPCI inflācijas jaunāko prognožu salīdzinājums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Eurosistēmas speciālistu 2023. gada septembra iespēju aplēses iekļaujas citu IKP pieauguma un inflācijas prognožu diapazonos. ECB speciālistu IKP pieauguma aplēse 2023. gadam nedaudz pārsniedz tās, kas ietvertas privātā sektora prognozēs, un ir nedaudz zemāka par tām, kas ietvertas SVF aktualizētajā Pasaules tautsaimniecības perspektīvā, Eiropas Komisijas vasaras (pagaidu) prognozēs un OECD prognozēs. ECB speciālistu 2024. gada iespēju aplēse ierindojas starp zemākajām prognozēm, tomēr tā ir nedaudz augstāka par Consensus Economics publicētajā apsekojumā ietverto. 2025. gadam tā ir līdzīga nedaudzajām pieejamajām prognozēm attiecīgajam gadam. Attiecībā uz SPCI inflāciju ECB speciālistu iespēju aplēse 2024. gadam ierindojas starp augstākajām prognozēm un atbilst OECD prognozēm, tomēr tā ir būtiski augstāka par Consensus Economics apsekojumā ietverto. Aplēse 2025. gadam iekļaujas citu prognožu šaurākajos diapazonos.