Kā darbojas ECB aktīvu iegādes programma?
22.01.2016. (aktualizēts 25.11.2022.)
Kāds ir aktīvu iegādes programmas mērķis?
Normālos ekonomiskajos apstākļos ECB virza plašākas finansēšanas nosacījumus un galarezultātā makroekonomiskās norises un inflāciju, nosakot galvenās īstermiņa procentu likmes. Tomēr sakarā ar 2008. gada globālo finanšu krīzi un pārmaiņām mūsu ekonomikas darbībā galvenās procentu likmes pietuvojās to zemākajai efektīvajai robežai – punktam, kurā to turpmākai pazemināšanai būtu maza ietekme vai tās nebūtu vispār. Tāpēc ECB izmantoja citus pasākumus, lai novērstu risku, ka inflācija pārāk ilgi varētu saglabāties pārāk zema, un lai inflācija vidējā termiņā atkal sasniegtu Padomes noteikto 2% mērķi. Aktīvu iegādes programma (AIP) ir viens no instrumentiem, ko ECB var izmantot šim nolūkam. Neto iegādes AIP ietvaros tika pārtrauktas 2022. gada decembrī, bet tās ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumi joprojām tiek pilnībā atkārtoti ieguldīti.
Kā darbojas AIP?
ECB un nacionālās centrālās bankas AIP ietvaros iegādājās dažādus aktīvus, t.sk. valdības obligācijas, Eiropas starpvalstu institūciju emitētus vērtspapīrus, uzņēmumu obligācijas, ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus un nodrošinātās obligācijas. Šādas iegādes ietekmē plašākas finansēšanas nosacījumus un galarezultātā arī tautsaimniecības izaugsmi un inflāciju pa trim galvenajiem kanāliem.
Tiešā ietekme
Kad ECB iegādājas privātā sektora aktīvus (piemēram, ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus un nodrošinātās obligācijas), kas piesaistīti aizdevumiem, kurus bankas reālajā tautsaimniecībā izsniedz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, paaugstināts pieprasījums izraisa to cenu kāpumu. Tas mudina bankas izsniegt vairāk aizdevumu, kurus tās pēc tam var izmantot, lai veidotu un pārdotu vairāk ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru vai nodrošināto obligāciju. Lielāks kredītu piedāvājums parasti samazina uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes, uzlabojot plašākas finansēšanas nosacījumus.
Portfeļu sastāva pārbalansēšana
ECB iegādājās privātā un valsts sektora aktīvus no ieguldītājiem, piemēram, pensiju fondiem, bankām un mājsaimniecībām. No ECB par pārdotajiem aktīviem saņemtos līdzekļus šie ieguldītāji var ieguldīt citos aktīvos. Portfeļu pārbalansēšanas mehānisms, plašākā mērogā kāpinot pieprasījumu pēc aktīviem, palielina cenas un samazina ienesīguma likmes pat tādiem aktīviem, uz kuriem tieši neattiecas AIP. Tādējādi uzņēmumiem, kuri vēlas iegūt finansējumu kapitāla tirgos, sarūk izmaksas (efektīvā tirgus procentu likme). Vienlaikus zemākas vērtspapīru ienesīguma likmes mudina bankas izsniegt kredītus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Vairāk banku aizdevumu reālajā tautsaimniecībā parasti samazina mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās izmaksas. Taču, ja ieguldītāji izmanto papildu finanšu resursus, lai iegādātos augstāka ienesīguma aktīvus ārpus euro zonas, tas var arī samazināt euro kursu, kas parasti rada augšupvērstu spiedienu uz inflāciju.
Gan tiešās ietekmes kanāls, gan portfeļu sastāva pārbalansēšanas kanāls uzlabo plašākas finansēšanas nosacījumus euro zonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Samazinot finansējuma izmaksas, aktīvu iegādes var veicināt ieguldījumus un patēriņu. Laikā, kad inflācija ir pārāk zema, dinamiskāks uzņēmumu un patērētāju pieprasījums galu galā vidējā termiņā veicina inflācijas atgriešanos 2% līmenī.
Signalizējoša ietekme
Periodos, kad inflācija saglabājas pārāk zema pārāk ilgu laiku, aktīvu iegādes arī signalizē, ka centrālā banka ilgāku laiku saglabās zemas galvenās procentu likmes. Tādējādi mazinās tirgus svārstīgums un nenoteiktība attiecībā uz procentu likmju attīstību nākotnē, palīdzot uzņēmumiem un mājsaimniecībām pieņemt lēmumus par ieguldījumiem. Ja bankas uzskata, ka gaidāms ilgs zemu procentu likmju periods, ilgtermiņa kredītu procentu likmes saglabāsies zemākas.
Informācija pēdējo reizi aktualizēta 2022. gada 25. novembrī, atspoguļojot neto aktīvu iegāžu pārtraukšanu.