Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kas ir AnaCredit?

11.11.2015. (aktualizēts 20.11.2020.)

AnaCredit ir datu kopa, kas ietver detalizētu informāciju par atsevišķiem euro zonas banku aizdevumiem. Nosaukums veidots no "analytical credit datasets" (analītisko kredītdatu kopas). ECB šo projektu uzsāka 2011. gadā kopā ar euro zonas valstu un dažu ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām. Izmantojot datus un valstu kredītreģistrus, izveidota saskaņota datubāze, kas sniedz atbalstu vairāku centrālo banku funkciju izpildē, piemēram, monetārās politikas un makroprudenciālās uzraudzības lēmumu pieņemšanā.

AnaCredit projekts

Kāpēc nepieciešama AnaCredit datu kopa?

Pareizu politikas lēmumu pamatā ir kvalitatīvi dati. Finanšu krīzes rezultātā palielinājās nepieciešamība pēc kvalitatīvākiem un detalizētākiem statistikas datiem – to noteica divi iemesli.

  1. Krīze apliecināja, ka dažādas tautsaimniecības nozares, kā arī atsevišķi uzņēmumi un mājsaimniecības dažādās euro zonas valstīs ļoti atšķirīgi reaģēja uz ekonomiskajiem šokiem. Lai ECB varētu īstenot savu politiku, tai svarīgi apzināties, izprast un monitorēt šīs norises.
  2. ECB un euro zonas valstu centrālās bankas un atbildīgās iestādes uzņēmušās veikt jaunus uzdevumus makroprudenciālās uzraudzības jomā. Šo jauno uzdevumu izpildei nepieciešami jauni instrumenti un zināšanas. Sākotnējais AnaCredit mērķis ir nodrošināt nepieciešamo papildu informāciju ar monetāro politiku un finanšu stabilitāti saistītu uzdevumu izpildei. Vēlākā posmā varētu tikt apsvērtas arī papildu vajadzības banku uzraudzības jomā.

AnaCredit pamatā ir saskaņoti jēdzieni un definīcijas, kā arī pilnīgs aptvērums (vismaz visu euro zonas dalībvalstu līmenī), nodrošinot labāku salīdzināmību. Tādējādi tā būtiski uzlabo Eurosistēmas statistiskās informācijas bāzi.

Kādu labumu es varu gūt no AnaCredit?

Lai varētu pieņemt pareizus lēmumus, svarīgs skaidrs situācijas novērtējums. Tāpēc centrālajām bankām nepieciešami augstvērtīgi statistikas dati. Pilnībā analizētie statistikas dati, ko piedāvā AnaCredit, ļaus monetārās politikas lēmumu pieņemšanā izmantot skaidrāku un detalizētāku informāciju un palīdzēs nodrošināt stabilu un caurredzamu finanšu sistēmu. Tas sniegs būtiskas priekšrocības ikvienam – ne vien politikas veidotājiem un uzraugiem, bet arī bankām un, visbeidzot, iedzīvotājiem.

Kādas atšķirīgas iezīmes piemīt AnaCredit?

AnaCredit nodrošina ļoti augstas detalizācijas pakāpes datus par visām euro zonas dalībvalstīm un tie ir pilnībā salīdzināmi, jo balstās uz saskaņotiem jēdzieniem un definīcijām. Tāpēc AnaCredit sniedz iespēju veikt tādu datu analīzi un salīdzināšanu, kas agrāk, izmantojot apkopotos datus, nebija iespējama. Šāda analīze ir būtisks elements centrālo banku galveno politikas funkciju izpildē, piemēram, monetārās politikas lēmumu sagatavošanā un īstenošanā un makroprudenciālās uzraudzības nodrošināšanā.

AnaCredit, piemēram, sniedz detalizētus datus par kredītu pieejamību uzņēmumiem, t.sk. mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), par kuriem agrāk bija pieejama vien daļēja uz apsekojumiem balstīta informācija. Tagad iespējams noskaidrot piedāvājuma un pieprasījuma nosacījumu atšķirības dažādās tautsaimniecības nozarēs vai uzņēmumu kategorijās (piemēram, salīdzinot mazos un vidējos uzņēmumus vai rūpniecības un pakalpojumu nozari). Šī informācija agrāk apkopotajos rādītājos bija apslēpta. Uzticama informācija par banku kredītu pieejamību MVU ir ļoti svarīga monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, jo MVU ir Eiropas ekonomikas pamats un nozīmīgākais darbadevējs, turklāt MVU finansēšanas nosacījumi gandrīz pilnībā atkarīgi no bankām. AnaCredit savāktie mikrodati tiek izmantoti arī, lai novērtētu uzņēmumu parāda apjoma dinamiku un ilgtspējību konkrētajā uzņēmumu kategorijā, kas ir ļoti svarīgi, izvērtējot ar noteiktām banku riska darījumu kategorijām saistīto risku.

Turklāt ekspertiem nepieciešama detalizēta informācija, lai varētu novērtēt jaunos finanšu stabilitātes riskus. Piemēram, ja banku sistēma kādā no dalībvalstīm nav pietiekami diversificēta un ir pārlieku pakļauta konkrētu reģionu vai nozaru norisēm, AnaCredit var norādīt uz šādu situāciju un nodrošina iespēju precīzāk analizēt kredītriskus (nozaru un reģionālos), kā arī novērtēt, vai šie riski varētu kļūt par finanšu sektora sistēmiskajiem riskiem.

AnaCredit saskaņotā pārskatu sniegšanas sistēma arī ļauj izvērtēt uzņēmuma kopējo kredītriska darījumu, t.sk. arī pārrobežu riska darījumu, apjomu attiecībā pret visām euro zonas bankām. Šādu izvērtējumu iepriekš nebija iespējams veikt, jo trūka pilnīgas vai pilnībā salīdzināmas informācijas. Banku uzraugi tagad var konstatēt pazīmes, kas liecina par konkrēta uzņēmuma kavētiem maksājumiem vienai vai vairākām bankām, novērtēt šā uzņēmuma kredītspēju un saprast, kādu potenciālo risku tas rada bankām.

Kāpēc ECB vajag tik daudz datu?

AnaCredit pieprasa un vāc tikai pilnīgi nepieciešamus datus. Pašlaik tiek pieprasīti dati tikai par uzņēmumiem (un citām juridiskām personām) izsniegtajiem kredītiem un tikai tiem kredītiem, kas pārsniedz 25 000 euro. Samērā zema robežvērtība izmantota tāpēc, ka ir īpaši svarīgi novērst euro zonas mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas analīzei nepieciešamo datu būtiskos trūkumus.

Vai mans kaimiņš varēs noskaidrot, cik daudz esmu parādā savai bankai?

Kopumā ECB nav nepieciešams zināt privāto mājsaimniecību kredītņēmēju identitāti, un tā nevēlas to noskaidrot. Ja kādā brīdī nākotnē ECB Padome apsvērs iespēju paplašināt AnaCredit, tajā ietverot privātajām mājsaimniecībām izsniegtus kredītus, piemēram, kredītus nekustamā īpašuma iegādei, šie dati tiks anonimizēti. Lai nodrošinātos pret pārkāpumiem datu aizsardzības jomā un garantētu tiesību akta atbilstību attiecīgajām prasībām, ECB konsultējās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraugu, kura norādījumi ir pilnībā ievēroti.

Kas notiktu, ja tiktu uzlauzta datorsistēma?

Centrālajām bankām ir liela pieredze datu konfidencialitātes saglabāšanā. Tas ir centrālo banku ikdienas pienākums. Eurosistēma jau šobrīd pārvalda lielu apjomu ļoti sensitīvas informācijas, un šā uzdevuma izpildei tā ieviesusi atbilstošas sistēmas. Šobrīd vairākās Eiropas valstīs tiek izmantoti kredītreģistri, un dažos gadījumos tie ietver daudz apjomīgāku sensitīvo informāciju nekā AnaCredit. ECB veic un arī turpmāk veiks visus piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

Cik daudz AnaCredit izmaksā bankām? Vai netiek radīts pārāk liels slogs mazajām bankām?

Ņemot vērā pieprasīto detalizācijas līmeni, ECB apzinās pārskatu sniedzējiem radīto papildu slogu, īpaši valstīs, kurās detalizētas informācijas sniegšana ir jauna prakse. Tāpēc ECB 2014. gadā veica visaptverošu ieguvumu un izmaksu izvērtēšanu ar mērķi samazināt ar pārskatu sniegšanu saistīto slogu. Šīs procedūras rezultātā AnaCredit regulā tika ietvertas tikai tās prasības, kuru svarīgums politikas mērķiem vai operacionālā lietderība tika atzīta par pietiekami augstu, lai attaisnotu ar sistēmas izveidi un regulāro datu vākšanu saistītās izmaksas. Šāda ieguvumu un izmaksu izvērtēšanas procedūra ir ilggadēja prakse, ko piemēro visām jaunajām ECB statistikas prasībām. Kopumā šo datu vākšana noteikti ir lietderīga, jo gan centrālajām bankām, gan arī pašām kredītiestādēm ir nepieciešama detalizēta un savlaicīga informācija par kredītiem – katrai savu iemeslu dēļ.

Turklāt ir darīts viss, lai pēc iespējas samazinātu radīto slogu, īpaši attiecībā uz mazākām iestādēm. Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, mazākām iestādēm attiecīgā valsts centrālā banka var piešķirt atbrīvojumu. Tādējādi dažās valstīs vairākiem simtiem banku var tikt noteikts atbrīvojums no pārskatu sniegšanas pienākumiem.

Vai nepārspīlējat, pieprasot veidlapā sniegt atbildes uz vairāk nekā 100 jautājumiem par katru kredītu?

Uz to nepieciešams raudzīties perspektīvā. Paskatīsimies, kādi dati jāsniedz par atsevišķiem kredītiem. Runa ir par 94 datu raksturlielumiem un septiņiem unikāliem identifikatoriem, kas vairākkārt jānorāda dažādās pieprasītajās veidlapās. Ir tiesa, ka tiek pieprasīta arī sensitīva informācija par uzņēmumiem (piemēram, nosaukums, adrese, juridiskā forma), taču tas tiek darīts, lai būtu iespējams konsolidēt kopējo uzņēmuma parāda apjomu, jo tam var būt parādsaistības pret daudzām bankām visā Eiropā. Tāpēc informācijai jābūt vispusīgai, precīzai un detalizētai.

Kā jūs nodrošināt, lai banku izmaksas saistībā ar AnaCredit nebūtu pārāk augstas?

No projekta pirmsākumiem ECB rūpīgi novērtēja AnaCredit ietekmi, lai ierobežotu radītās izmaksas. Kā tas notiek, uzsākot jebkuras jaunas statistikas informācijas vākšanu, ECB 2014. gadā veica ieguvumu un izmaksu izvērtēšanas procedūru, vērtējot gaidāmos ieguvumus, ko lietotājiem var sniegt jaunā informācija, un ar to saistītās izmaksas, t.sk. pārskatu sniedzējiem (t.i., bankām) radītās izmaksas. Banku nozares pārstāvji šajā procesā bija tieši iesaistīti, lielākoties ar attiecīgās valsts centrālās bankas starpniecību. Šī praksē pārbaudītā procedūra nodrošina izmaksu ziņā vislietderīgāko pārskatu sniegšanas prasību noteikšanu. ECB 2015. gada 4. decembrī uzsāka neformālu sabiedrisko apspriešanu saistībā ar ECB regulas projektu par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (AnaCredit), dodot sabiedrībai iespēju izteikt viedokļus par pārskatu sniegšanas prasībām. Pēc apspriešanas ECB analizēja un pienācīgi apsvēra visus saņemtos komentārus. Ja ECB Padome nolems nākotnē paplašināt AnaCredit datu kopas tvērumu, attiecīgi tiks nodrošināts atbilstošs dažādu ieinteresēto personu iesaistes process, ieskaitot arī sabiedriskās apspriešanas iespēju par prasībām attiecībā uz īpaši banku uzraudzības mērķiem vāktajiem datiem.

Informācija aktualizēta 2020. gada 20. novembrī, atspoguļojot iepriekš veiktās regulējuma pārmaiņas attiecībā uz personas datu aizsardzību ES.