EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem
Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32014R1374
Regulation (EU) No 1374/2014 of the European Central Bank of 28 November 2014 on statistical reporting requirements for insurance corporations (ECB/2014/50)
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1374/2014 ( 2014. gada 28. novembris ) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām (ECB/2014/50)
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1374/2014 ( 2014. gada 28. novembris ) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām (ECB/2014/50)
OV L 366, 20.12.2014., 36./76. lpp.
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Spēkā
20.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 366/36 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 1374/2014
(2014. gada 28. novembris)
par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām
(ECB/2014/50)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (2),
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu savas statistikas pārskatu sniegšanas prasības, Eiropas Centrālā banka (ECB), kurai palīdz nacionālās centrālās bankas (NCB), var vākt statistisko informāciju pārskatu sniedzēju atsauces kopās par to, kas vajadzīgs Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veikšanai. No Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka apdrošināšanas sabiedrības ir pārskatu sniedzēju atsauces kopā ECB statistikas pārskatu prasību izpildes nolūkiem, t. sk. monetārās un finanšu statistikas jomā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 4. punkts nosaka, ka ECB var vākt konsolidētu statistisko informāciju pienācīgi pamatotos gadījumos. Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pants nosaka, ka ECB precizē faktiskos pārskatu sniedzējus pārskatu sniedzēju atsauces kopas ietvaros, kā arī nosaka ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažu kategoriju pārskatu sniedzējus no tās statistikas pārskatu sniegšanas prasībām. |
(2) |
Statistikas pārskatu sniegšanas prasību ievešanas mērķis attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām ir nodrošināt ECB ar atbilstošu statistiku par apdrošināšanas sabiedrību apakšsektora finanšu aktivitātēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju. Statistiskās informācijas vākšana par apdrošināšanas sabiedrībām ir nepieciešama, lai nodrošinātu regulāras un ad hoc analītiskās vajadzības, atbalstītu ECB monetārās un finanšu analīzes veikšanu, kā arī lai ECBS varētu veicināt finanšu sistēmas stabilitāti. |
(3) |
NCB būtu jābūt pilnvarotai vākt informāciju par apdrošināšanas sabiedrībām no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem plašāka statistikas pārskatu sniegšanas regulējuma ietvaros ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Lai nodrošinātu caurredzamību, šādos gadījumos pārskatu sniedzēji jāinformē par to, ka dati tiek vākti dažādām statistikas vajadzībām. |
(4) |
Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, NCB būtu jābūt pilnvarotām apvienot savas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar šo regulu un savas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) (3). |
(5) |
Pastāv cieša saikne starp datiem, ko NCB savākušas statistikas vajadzībām saskaņā ar šo regulu, un datiem, ko nacionālās kompetentās iestādes (NKI) savākušas uzraudzības vajadzībām saskaņā ar regulējumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (4). Ņemot vērā ECB vispārējo mandātu saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 5. panta 1. punktu, sadarboties ar citām iestādēm statistikas jomā, un lai samazinātu administratīvo slogu un novērstu uzdevumu dublēšanos, NCB var iegūt datus, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu, no datiem, kas savākti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, t. sk. attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem, ar kuriem ievieš šo direktīvu, ievērojot attiecīgās NCB un attiecīgās NKI noslēgtās sadarbības vienošanās noteikumus. Direktīvas 2009/138/EK 70. pants nosaka, ka NKI savu pienākumu izpildei saskaņā ar šo Direktīvu var sniegt informāciju NCB un citām struktūrām ar monetārām iestādēm līdzīgu funkciju. |
(6) |
Eiropas Kontu sistēma, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (5) (turpmāk – “EKS 2010”), nosaka, ka par institucionālo vienību aktīviem un pasīviem pārskatu sniedz rezidences valstī. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu, ja NCB iegūst datus, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu no datiem, kas savākti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, apdrošināšanas sabiedrību filiāļu, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), aktīvus un pasīvus var apkopot ar galvenā biroja aktīviem un pasīviem. Daļēju informāciju par apdrošināšanas sabiedrību filiālēm vāc ar mērķi kontrolēt to izmēru un jebkādas novirzes no EKS 2010. |
(7) |
Statistiskās informācijas vākšanai saskaņā ar šo regulu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti. |
(8) |
Lai gan tiek uzskatīts, ka saskaņā ar Statūtu 34. panta 1. punktu pieņemtie ECB noteikumi nepiešķir nekādas tiesības un neuzliek nekādus pienākumus dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas esošās dalībvalstis”), ECBS Statūtu 5. pantu piemēro gan euro zonas, gan ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm. Regulas (EK) Nr. 2533/98 17. Apsvērums nosaka, ka ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko ārpus euro zonas esošās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības un laikus sagatavotu šīs valstis kļūšanai par euro zonas dalībvalstīm statistikas jomā. |
(9) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punkts nosaka, ka ECB ir tiesības uzlikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kuri neievēro ECB regulās un lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības. |
(10) |
Padome vēlākais līdz 2020. gadam izvērtē šādus ieguvumus un izmaksas: a) pārskatu sniegšanas palielināšana no 80 % līdz 95 % no kopējās apdrošināšanas sabiedrību tirgus daļas katrā euro zonas dalībvalstī; b) atsevišķa pārskatu sniegšana par apdrošināšanas sabiedrību filiāļu aktīviem un pasīviem, ja filiāles ir kādas euro zonas dalībvalsts rezidenti un šo filiāļu mātesuzņēmumi ir EEZ rezidenti, un c) papildu datu nosūtīšanas termiņa samazināšana pārskatu sniedzējiem līdz četrām nedēļām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
1) |
“apdrošināšanas sabiedrība” un “AS” (EKS 2010 128. apakšsektors) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir risku apkopošanas rezultāts galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā. Definīcijā iekļauj:
Definīcijā neiekļauj:
|
2) |
“filiāle” ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aģentūra vai filiāle bez neatkarīga juridiska statusa, izņemot galveno biroju; |
3) |
“meitasuzņēmums” (subsidiary) ir atsevišķi reģistrēta vienība, kurā citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība; |
4) |
“pārskatu sniedzējs” ir pārskatu sniedzējs, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā; |
5) |
“rezidents” ir rezidents, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā. Šajā regulā, ja struktūrai nav nekādas vērā ņemamas fiziskās klātbūtnes, tās rezidenci nosaka pēc ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras tiesību aktiem struktūra nodibināta. Ja struktūra nav reģistrēta, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, t. i., valsti, kuras tiesību sistēma regulē šīs struktūras izveidi un turpmāko pastāvēšanu; |
6) |
“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir apdrošināšanas sabiedrība; |
7) |
“attiecīgā NKI” ir tās euro zonas dalībvalsts NKI, kuras rezidents ir apdrošināšanas sabiedrība; |
8) |
“vērtspapīru līmenī sniegtie dati” ir dati atsevišku vērtspapīru dalījumā. |
9) |
“posteņu līmenī sniegtie dati” ir dati atsevišķu aktīvu vai pasīvu dalījumā; |
10) |
“kopsavilkuma dati” ir dati, kurus neiedala datos par individuālajiem aktīviem un pasīviem; |
11) |
“finanšu darījumi” ir darījumi, kas izriet no finanšu aktīvu vai pasīvu īpašumtiesību radīšanas, likvidācijas vai maiņas, kā sīkāk noradīts II pielikuma 5. daļā; |
12) |
“cenu un valūtas kursa pārvērtēšana” ir svārstības aktīvu un pasīvu novērtējumā, kas rodas no pārmaiņām aktīvu un pasīvu cenās un/vai valūtas kursos un/vai kas ietekmē euro izteiktās ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un pasīvu vērtības, kā sīkāk norādīts II pielikuma 5. daļā. |
2. pants
Faktiskie pārskatu sniedzēji
1. Ja NCB vāc datus saskaņā ar EKS 2010, kas nosaka, ka par institucionālo vienību aktīviem un pasīviem pārskatus jāsniedz rezidences valstī, faktiskie pārskatu sniedzēji ir apdrošināšanas sabiedrības, kas ir attiecīgās euro zonas dalībvalsts rezidenti.
2. Ja NCB iegūst datus, par kuriem jāsniedz pārskats saskaņā ar šo Regulu, no datiem, kas iegūti saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK noteikumiem vai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ar kuriem ievieš šo Direktīvu, faktiskie pārskatu sniedzēji ir:
a) |
apdrošināšanas sabiedrības, kas reģistrētas attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijā un ir tās rezidentes, t. sk. ārpus šīs teritorijas esošo mātes uzņēmumu meitas uzņēmumi; |
b) |
apdrošināšanas sabiedrību filiāles, kas minētas a) apakšpunktā, kas ir rezidenti ārpus attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijas; un |
c) |
apdrošināšanas sabiedrību filiāles, kas ir rezidenti attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijā, bet kuru galvenais birojs atrodas ārpus EEZ. |
Apdrošināšanas sabiedrību filiāles, kas ir rezidenti euro zonas dalībvalsts teritorijā un kuru galvenais birojs atrodas EEZ nav daļa no faktiskās ziņotāju grupas.
3. Uz apdrošināšanas sabiedrībām, kas ir faktiskie pārskatu sniedzēji, attiecas visas statistikas pārskatu sniegšanas prasības pilnībā, ja vien tām nav piešķirts kāds no 7. pantā minētajiem atbrīvojumiem.
3. pants
Apdrošināšanas sabiedrību saraksts statistikas vajadzībām
1. ECB Valde, ievērojot šīs regulas noteikumus, izveido un uztur statistikas vajadzībām to apdrošināšanas sabiedrību sarakstu, kuras ir faktiskie pārskatu sniedzēji. Saraksts var tikt veidots, izmantojot esošos nacionālo iestāžu izveidotus apdrošināšanas sabiedrību sarakstus, ja tādi saraksti ir pieejami, tos papildinot ar citiem apdrošināšanas sabiedrību sarakstiem, kas atbilst apdrošināšanas sabiedrības definīcijai 1. pantā.
2. Attiecīgā NCB var prasīt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajam pārskatu sniedzējam sniegt nepieciešamo informāciju par savām filiālēm, ja šāda informācija ir nepieciešama saraksta nolūkā.
3. NCB un ECB šo sarakstu un tā atjauninājumus atbilstošā veidā dara pieejamus, t. sk. ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot internetu, vai pēc attiecīgo pārskatu sniedzēju pieprasījuma – papīra dokumenta veidā.
4. Ja šajā pantā minētajā saraksta jaunākā pieejamā elektroniskā versija ir nepareiza, ECB nepiemēro sankcijas pārskatu sniedzējam, kas nav pienācīgi izpildījis pārskatu sniegšanas prasības, labticīgi paļaujoties uz nepareizo sarakstu.
4. pants
Statistikas pārskatu sniegšanas prasības
1. Faktiskie pārskatu sniedzēji saskaņā ar I un II pielikumu tieši vai ar attiecīgās VKI palīdzību vietējo sadarbības vienošanās ietvaros sniedz attiecīgajai NCB šādus datus:
a) |
katru ceturksni – ceturkšņa beigu krājumu datus par apdrošināšanas sabiedrību aktīviem un pasīviem, kā arī saskaņā ar 5. pantu attiecīgos gadījumos ceturkšņa datus par pārvērtēšanas korekcijām vai finanšu darījumiem; |
b) |
katru ceturksni – ceturkšņa beigu krājumu datus par nedzīvības apdrošināšanas tehniskām rezervēm, kas iedalīti pēc darījumdarbības virziena; |
c) |
katru gadu – gada beigu krājumu datus par nedzīvības apdrošināšanas tehniskām rezervēm, kas iedalīti pēc darījumdarbības virziena un ģeogrāfiskās zonas. |
2. Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām, pārskatu sniedzēji, kuri ir euro zonas dalībvalstī reģistrētas un rezidējošas apdrošināšanas sabiedrības, tieši vai ar attiecīgās VKI palīdzību vietējo sadarbības vienošanās ietvaros, sniedz attiecīgajai NCB informāciju par parakstītām prēmijām, prasībām, kas radušies un izmaksāto komisijas naudu. Šo informāciju sniedz katru gadu saskaņā ar I un II pielikumu.
3. NCB var iegūt datus, kas jāsniedz saskaņā ar šo Regulu no šādiem datiem, kas savākti saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK izveidoto regulējumu:
a) |
dati, kurus satur kvantitatīva pārskata veidnes uzraudzības pārskatu sniegšanas nolūkā, kuru NCB nosūta NKI, vienalga, vai NCB un NKI ir atsevišķas iestādes vai iekļautas tajā pašā iestādē saskaņā ar starp šīm struktūrām pastāvošo vietējo sadarbības vienošanos noteikumiem, vai |
b) |
dati, kurus satur kvantitatīva pārskata veidnes uzraudzības pārskatu sniegšanas nolūkā, kurus sniedz tieši un vienlaikus NCB un NKI. |
Ja kvantitatīva pārskata veidnes uzraudzības pārskatu sniegšanas nolūkā satur datus, kas nepieciešami lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, NCB ir pieeja visai veidnei vai jebkurai saistītai veidnei, datu kvalitātes nodrošināšanai
Dalībvalstis var slēgt sadarbības vienošanās, lai nodrošinātu NKI iespēju centralizēti vākt informāciju, ietverot datu vākšanas prasības saskaņā ar Direktīvā 2009/138/EK noteikto regulējumu un papildu datu vākšanas prasības saskaņā ar šo regulu, atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem un saskaņotiem norādījumiem, kuru ECB var noteikt.
4. NCB informē pārskatu sniedzējus par dažādām vajadzībām, kurām tiek vākti viņu dati.
5. pants
Pārvērtēšanas korekcijas un finanšu darījumi
Informāciju par pārvērtēšanas korekcijām un finanšu darījumiem, kā precizēts I pielikumā un aprakstīts II pielikumā, iegūst šādi:
a) |
pārskatu sniedzēji atkarībā no attiecīgās NCB norādījumiem, sniedz datus kopsavilkuma veidā par pārvērtēšanas korekcijām un/vai finanšu darījumiem; |
b) |
NCB var iegūt vērtspapīru darījumu aplēses no datiem vērtspapīru līmenī vai tieši vākt datus par šādiem darījumiem vērtspapīru līmenī no pārskatu sniedzējiem. NCB var izmantot līdzīgu pieeju vācot datus posteņu līmenī attiecībā uz aktīviem, kas nav vērtspapīri; |
c) |
finanšu darījumu apjoma aplēses, kas attiecas uz apdrošināšanas sabiedrību uzturētajiem apdrošināšanas tehniskām rezervēm iegūst:
|
6. pants
Grāmatvedības noteikumi
1. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, sniedzot pārskatus saskaņā ar šo regulu, apdrošināšanas sabiedrības ievēro grāmatvedības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos nacionālajos tiesību aktos, ar kuriem ievieš Direktīvu 2009/138/EK vai kas noteikti citos apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamos nacionālajos vai starptautiskajos standartos, saskaņā ar NCB norādījumiem.
2. Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamiem grāmatvedības noteikumiem saskaņā ar 1. punktu par noguldījumiem un kredītiem, kurus tur apdrošināšanas sabiedrības un kuri ir apzīmēti kā nominālvērtība I pielikuma 2.1. un 2.2. tabulā, sniedz pārskatu par ceturkšņa beigās neatmaksāto pamatsummu. No šīs summas atskaita pilnīgu vai daļēju norakstīšanu, ko nosaka saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības praksi.
3. Neierobežojot euro zonas dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, statistikas vajadzībām datus par visiem finanšu aktīviem un pasīviem sniedz, ievērojot bruto principu.
7. pants
Atbrīvojumi
1. Mazajām apdrošināšanas sabiedrībām var piešķirt šādus atbrīvojumus:
a) |
NCB var piešķirt atbrīvojumus tirgus daļas ziņā mazākajām apdrošināšanas sabiedrībām kā noteikts Direktīvas Nr. 2009/138/EK 35. panta 6. punktā, ja apdrošināšanas sabiedrības, kuras iekļauj ceturkšņa kopsavilkuma bilancē, sastāda vismaz 80 % no apdrošināšanas sabiedrību kopējās tirgus daļas katrā euro zonas dalībvalstī; |
b) |
apdrošināšanas sabiedrība, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar a) apakšpunktu, katru gadu pilda 4. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības tā, lai apdrošināšanas sabiedrības, kuras iekļauj gada kopsavilkuma bilancē, sastāda vismaz 95 % no apdrošināšanas sabiedrību kopējās tirgus daļas katrā euro zonas dalībvalstī; |
c) |
apdrošināšanas sabiedrība, kurai netiek prasīts sniegt pārskatus saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, sniedz samazinātu informācijas kopumu, kā to noteikusi attiecīgā NCB. |
d) |
NCB katru gadu pārbauda a) un b) apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā katra gada sākumā. |
2. NCB var piešķirt apdrošināšanas sabiedrībām atbrīvojumus attiecībā uz ieguldījumiem naudā un noguldījumiem pēc nominālvērtības.
Ja augstākā apkopojuma līmenī savāktie rādītāji rāda, ka ieguldījumi naudā un rezidējošo apdrošināšanas sabiedrību noguldījumi ir mazāki par 10 % no apdrošināšanas sabiedrību kopējās nacionālās bilances un mazāki par 10 % no euro zonas apdrošināšanas sabiedrību kopējiem valūtas un noguldījumu turējumiem krājumu ziņā, attiecīgā NCB var lemt neprasīt pārskatu par valūtas un noguldījumu turējumiem nominālvērtībā. Par jebkuru šādu lēmumu attiecīgā NCB paziņo pārskatu sniedzējiem.
3. Tomēr apdrošināšanas sabiedrības var izvēlēties neizmantot atbrīvojumus un pilnībā ievērot 4. pantā noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības. Ja apdrošināšanas sabiedrība izdara šādu izvēli, pirms jebkuru atbrīvojumu izmantošanās apdrošināšanas sabiedrība saņem attiecīgās NCB atļauju.
8. pants
Termiņi
1. 2016. gadā pārskatu sniedzēji saskaņā ar vietējām sadarbības vienošanām sniedz attiecīgajai NCB vai attiecīgajai NKI, vai abām iestādēm prasītos ceturkšņa datus vēlākais 8 nedēļu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati. Katru gadu šo termiņu pārceļ par vienu nedēļu uz priekšu, un ceturkšņiem, kas beidzas 2019. gadā, tas ir 5 nedēļas.
2. 2016. gadā pārskatu sniedzēji saskaņā ar vietējām sadarbības vienošanām sniedz attiecīgajai NCB vai attiecīgajai NKI, vai abām iestādēm prasītos gada datus vēlākais 20 nedēļu laikā pēc tā gada beigām, uz kuru attiecas dati. Katru gadu šo termiņu pārceļ par divām nedēļām uz priekšu, un 2019. gadā tas ir 14 nedēļas.
9. pants
Obligātie standarti un nacionālais pārskatu sniegšanas regulējums
1. Pārskatu sniedzēji pilda statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kas uz tiem attiecas saskaņā ar III pielikumā noteiktajiem obligātajiem datu sniegšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartiem.
2. Pārskatu sniegšanas prasības, kuras jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām prasībām. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt III pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.
10. pants
Apvienošanās, dalīšanās un reorganizācijas
Apvienošanās, dalīšanās vai reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt pārskatu sniedzēja statistisko pienākumu izpildi, pārskatu sniedzējs informē attiecīgo NCB par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kolīdz nolūks īstenot šādas procedūras tiek publiskots un pienācīgu laiku pirms tās stājas spēkā.
11. pants
Pārbaude un piespiedu vākšana
NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt piespiedu kārtā informāciju, kas pārskatu sniedzējiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja pārskatu sniedzējs neievēro šīs regulas III pielikumā noteiktos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu obligātos standartus.
12. pants
Pirmā pārskatu sniegšana
1. Pirmā pārskatu sniegšana sākas ar datu pārskatu sniegšanu par 2016. gada pirmā ceturkšņa datiem un 2016. gada gada datiem.
2. Apdrošināšanas sabiedrības, kas minētas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, sniedz gada datus par 2016. atsauces gadu. Turklāt, lai apkopotu statistiku par apdrošināšanas sabiedrību apakšsektoru sākot ar 2016. gadu, šīs apdrošināšanas sabiedrības sniedz pārskatu par pilnīgu datu kopumu par 2016. gada pirmo ceturksni saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
13. pants
Noslēguma noteikums
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 28. novembrī
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētājs
Mario DRAGHI
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) OV C 427, 28.11.2014., 1. lpp.
(3) Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 17. oktobra Regula (ES) Nr. 1011/2012 par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (OV L 305, 1.11.2012., 6. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II).(OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(6) Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 18. oktobra Regula (ES) Nr. 1073/2013 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013., 73. lpp.).
(7) Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 18. oktobra Regula (ES) Nr. 1075/2013 par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/40) (OV L 297, 7.11.2013., 107. lpp.).
(8) Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regula (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS
1. DAĻA
Vispārīgās statistikas pārskatu sniegšanas prasības
1. |
Faktiskajiem pārskatu sniedzējiem katru ceturksni jāsniedz šāda statistiskā informācija:
|
2. |
Kopsavilkuma datus sniedz par krājumiem un saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem par: a) pārvērtēšanu cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ, vai b) finanšu darījumiem. |
3. |
Apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir reģistrētas euro zonas dalībvalsts teritorijā un ir tās rezidenti, katru gadu sniedz pārskatu par prēmijām, prasībām un komisijas naudu, norādot saimniecisko darbību, ko veic iekšzemē vai ar filiāļu starpniecību ārvalstīs, par katru valsti atsevišķi attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) valstīm. |
4. |
Dati par vērtspapīriem ar ISIN kodu, kurus jāsniedz attiecīgajai NCB vērtspapīru līmenī, precizēti 2.1. tabulā un dati par vērtspapīriem bez ISIN koda, kurus jāsniedz attiecīgajai NCB vērtspapīru līmenī, precizēti 2.2. tabulā. Ceturkšņa pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz kopsavilkuma datiem par krājumiem norādītas 1.aun 1.b tabulā un attiecībā uz pārvērtēšanām cenu un valūtas kursa dēļ vai finanšu darījumiem – 3.a un 3.b tabulā. Gada pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz prēmijām, prasībām un komisijas naudu precizētas 4. tabulā. |
2. DAĻA
Apdrošināšanas tehniskās rezerves
1. |
Ja zemāk minēto apdrošināšanas tehnisko rezervju ceturkšņa pārskatu prasību izpildei vajadzīgos datus nevar noteikt pilnībā, pārskatu sniedzēji iegūst aplēses saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem, kuri pamatojas uz kopīgu labāko praksi, kas izstrādāta euro zonas līmenī:
|
2. |
NCB var nolemt iegūt nepieciešamos datus no datiem, kurus NCB uzskata par nepieciešamu pieprasīt pārskatu sniedzējiem šīs daļas vajadzībām. |
3. DAĻA
Pārskatu sniegšanas tabulas
1.a tabula
Ceturkšņa krājumi
|
Kopā |
Euro zona |
Pārējā pasaule |
||||||
Iekšzeme |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi (informācija par katru valsti) |
Kopā |
Neiesaistītās dalībvalstīs (informācija par katru valsti) |
Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības (informācija par katru valsti attiecībā uz Brazīliju, Kanādu, Ķīnu Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV) |
||||
AKTĪVI (F) |
|||||||||
|
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
SUMMA |
|
|
||
Līdz 1 gadam (atlikušais termiņš) |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
Ilgāk par 1 gadu (atlikušais termiņš) |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
||
MFI emitēti |
|
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
Līdz 1 gadam (sākotnējais termiņš) |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
1–2 gadi (sākotnējais termiņš) |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
Ilgāks par 2 gadiem (sākotnējais termiņš) |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
Līdz 1 gadam (atlikušais termiņš) |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
1–2 gadi (atlikušais termiņš) |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
ko emitējušas CFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
2–5 gadi (atlikušais termiņš) |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
tos emitējušas MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
||
Ilgāks par 5 gadiem (atlikušais termiņš) |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
SUMMA |
|
|
||
sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP |
|
|
|
|
|
|
|
||
IF |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
||
sākotnējais termiņš 1–5 gadi – patiesā vērtība |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP |
|
|
|
|
|
|
|
||
IF |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
||
sākotnējais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
|
|
|
||
MFI |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP |
|
|
|
|
|
|
|
||
IF |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
||
atlikušais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
atlikušais termiņš 1–2 gadi – patiesā vērtība |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
atlikušais termiņš 2–5 gadi – patiesā vērtība |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
atlikušais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
SUMMA |
|
|
||
sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
sākotnējais termiņš 1–5 gadi – patiesā vērtība |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
sākotnējais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
||
|
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
SUMMA |
|
||
MFI emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
SUMMA |
|
||
MFI emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
SUMMA |
|
||
MFI emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
SUMMA |
SUMMA |
|
SUMMA |
|
|
||
|
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
SUMMA
Ailes, kuras var atvasināt no sīkākā dalījumaTabulā lietotie saīsinājumi: MFI – monetārā finanšu iestāde, VP – valdība, IF – ieguldījumu fonds, CFS – cits finanšu starpnieks, AS – apdrošināšanas sabiedrība, PF – pensiju fonds, NFS – nefinanšu sabiedrība, MS – mājsaimniecība, MSABO – mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija, NTF – naudas tirgus fonds |
1.b tabula
Ceturkšņa krājumi (2)
|
Kopā |
Euro zona |
Pārējā pasaule |
||||||
Iekšzeme |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi (informācija par katru valsti) |
Kopā |
Neiesaistītās dalībvalstīs (informācija par katru valsti) |
Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības (informācija par katru valsti attiecībā uz Brazīliju, Kanādu, Ķīnu Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV) |
||||
PASĪVI (F) |
|||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
monetāro finanšu iestāžu (MFI) izsniegti (3) |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
sabiedrību, kas nav MFI, izsniegti (3) |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
t.sk. ar ieguldījumu fondiem saistīti |
|
|
|
|
|
|
|
||
t.sk. ar ieguldījumu fondiem nesaistīti |
|
|
|
|
|
|
|
||
t.sk. pensijas tiesības |
SUMMA |
|
|
|
|
|
|
||
t.sk. definētu iemaksu shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
||
t.sk. definētu pabalstu shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
||
t.sk. hibrīdshēmas |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
SUMMA |
|
SUMMA |
|
|
|
|
||
pēc darījumdarbības virziena |
|
|
|
|
|
|
|
||
Medicīnisko izdevumu apdrošināšana |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Ienākumu aizsardzības apdrošināšana |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Darbinieku kompensāciju apdrošināšana |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Cita mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Kredītu un galvojumu apdrošināšana |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Juridisko izdevumu apdrošināšana |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Palīdzība |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Dažādi finansiālie zaudējumi |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
Pārapdrošināšana |
|
Gada |
|
Gada |
|
Gada |
Gada |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Tabulā lietotais saīsinājums: t.sk. – tajā skaitā |
2. tabula
Prasītā informācija vērtspapīru līmenī
Katrā no 2.1. un 2.2. tabulas datu laukiem norāda datus par katru vērtspapīru, kas saskaņā ar tālāk minētajiem noteikumiem klasificēts kategorijā “parāda vērtspapīri”, “pašu kapitāls” un “ieguldījumu fondudaļas vai apliecības” (kā tas noteikts II pielikuma 1. daļas A tabulā). 2.1. tabula attiecas uz vērtspapīriem, kuriem piešķirts ISIN kods, bet 2.2. tabula attiecas uz vērtspapīriem bez ISIN koda.
2.1. tabula
Dati par vērtspapīriem ar ISIN kodu turējumiem
Datus par katru datu lauku sniedz attiecībā uz katru vērtspapīru saskaņā ar šādiem noteikumiem.
1. |
Jāsniedz dati 1. datu laukā. |
2. |
Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši nevāc informāciju par finanšu darījumiem vērtspapīru līmenī, jāsniedz dati divos no trim – 2., 3. un 4. – datu laukiem (t. i., 2. un 3. datu laukā, 2. un 4. datu laukā, vai 3. un 4. datu laukā). Ja datus vāc attiecībā uz 3. datu lauku, jāsniedz dati arī 3b datu laukā. |
3. |
Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši vāc informāciju par finanšu darījumiem vērtspapīru līmenī, jāsniedz dati arī šādos datu laukos:
|
4. |
Attiecīgā NCB var pieprasīt pārskatu sniedzējiem sniegt datus arī 8., 9., 10. un 11. datu laukā.
|
2.2. tabula
Dati par vērtspapīru bez ISIN koda turējumiem
Jāsniedz dati 1. datu laukā. a) par katru vērtspapīru; vai b) apkopojot vērtspapīrus vienā postenī
Šādus noteikumus piemēro a) gadījumā:
1. |
Jāsniedz dati 1., 12., 13., 14. un 15. datu laukā |
2. |
Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši nevāc informāciju par finanšu darījumiem vērtspapīru līmenī, jāsniedz dati divos no trim – 2., 3. un 4. – datu laukiem (t. i., 2. un 3. datu laukā, 2. un 4. datu laukā, vai 3. un 4. datu laukā). Ja datus vāc attiecībā uz 3. datu lauku, jāsniedz dati arī 3b datu laukā. |
3. |
Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši vāc informāciju par finanšu darījumiem vērtspapīru līmenī, jāsniedz dati arī šādos datu laukos:
|
4. |
Attiecīgā NCB var pieprasīt pārskatu sniedzējus sniegt datus arī 3b, 8., 9., 10. un 11. datu laukā. Šādus noteikumus piemēro b) gadījumā:
|
3.a tabula
Ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas vai finanšu darījumi
|
Kopā |
Euro zona |
Pārējā pasaule |
||||||
Iekšzeme |
Euro zonas dalībvalstis izņemot iekšzemi |
Euro zonas dalībvalstis izņemot iekšzemi (informācija par katru valsti) |
Kopā |
Neiesaistītās dalībvalstīs (informācija par katru valsti) |
Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības (informācija par katru valsti attiecībā uz Brazīliju, Kanādu, Ķīnu Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV) |
||||
AKTĪVI (F) |
|||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Līdz 1 gadam (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
||
Ilgāks par 1 gadu (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
VP emitēti |
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
CFS emitēti |
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
AS emitēti |
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
PF emitēti |
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
NFS emitēti |
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
Līdz 1 gadam (sākotnējais termiņš) |
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
1–2 gadi (sākotnējais termiņš) |
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
Ilgāks par 2 gadiem (sākotnējais termiņš) |
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
Līdz 1 gadam (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
1–2 gadi (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
2–5 gadi (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
Ilgāks par 5 gadiem (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
MS un MSABO emitēti |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP |
|
|
|
|
|
|
|
||
IF |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
||
sākotnējais termiņš 1–5 gadi – patiesā vērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP |
|
|
|
|
|
|
|
||
IF |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
||
sākotnējais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
MFI |
|
|
|
|
|
|
|
||
VP |
|
|
|
|
|
|
|
||
IF |
|
|
|
|
|
|
|
||
CFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
AS |
|
|
|
|
|
|
|
||
PF |
|
|
|
|
|
|
|
||
NFS |
|
|
|
|
|
|
|
||
MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
||
atlikušais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
atlikušais termiņš 1–2 gadi – patiesā vērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
atlikušais termiņš 2–5 gadi – patiesā vērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
atlikušais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
|
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – nominālvērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
sākotnējais termiņš 1–5 gadi – nominālvērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
sākotnējais termiņš ilgāks par 5 gadiem – nominālvērtība |
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
|
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
|
|
|
|
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
||
MFI emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
VP emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
CFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
AS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
PF emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
NFS emitēti |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
OBLIGĀTI |
OBLIGĀTI |
|
OBLIGĀTI |
|
|
||
|
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Tabulā lietotie saīsinājumi: MFI – monetārā finanšu iestāde, VP – valdība, IF – ieguldījumu fonds, CFS – cits finanšu starpnieks, AS – apdrošināšanas sabiedrība, PF – pensiju fonds, NFS – nefinanšu sabiedrība, MS – mājsaimniecība, MSABO – mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija, NTF – naudas tirgus fonds Apdrošināšanas sabiedrības ziņojums: ailes, kas apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, datus par instrumentu kategorijām nevāc par katru posteni atsevišķi. NCB var attiecināt šīs prasības uz ailēm, kas nesatur vārdu “OBLIGĀTI”. |
3.b tabula
Ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas vai finanšu darījumi
|
Kopā |
Euro zona |
Pārējā pasaule |
||||||
Iekšzeme |
Euro zonas dalībvalstis izņemot iekšzemi |
Euro zonas dalībvalstis izņemot iekšzemi (informācija par katru valsti) |
Kopā |
Neiesaistītās dalībvalstīs (informācija par katru valsti) |
Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības (attiecina citās tabulās esošos komentārus) (informācija par katru valsti attiecībā uz Brazīliju, Kanādu, Ķīnu Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV) |
||||
PASĪVI (F) |
|||||||||
|
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
|
|
||
|
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
|
|
||
monetāro finanšu iestāžu (MFI) izsniegti (7) |
|
|
|
|
|
|
|
||
sabiedrību, kas nav MFI, izsniegti (7) |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. ar ieguldījumu fondiem saistīti |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. ar ieguldījumu fondiem nesaistīti |
|
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. pensijas tiesības |
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. definētu iemaksu shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. definētu pabalstu shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
||
t. sk. hibrīdshēmas |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
pēc darījumdarbības virzienā |
|
|
|
|
|
|
|
||
Medicīnisko izdevumu apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
Ienākumu aizsardzības apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
Darbinieku kompensāciju apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
Mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
Cita mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā |
|
|
|
|
|
|
|
||
Īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem |
|
|
|
|
|
|
|
||
Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
Kredīta un galvojumu apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
Juridisko izdevumu apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
Konsultācijas |
|
|
|
|
|
|
|
||
Dažādi finansiālie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
||
Pārapdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
OBLIGĀTI |
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Apdrošināšanas sabiedrības ziņojums: ailes, kas apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, datus par instrumentu kategorijām nevāc par katru posteni atsevišķi. NCB var attiecināt šīs prasības uz ailēm, kas nesatur vārdu “OBLIGĀTI”. |
4. tabula
Gada prēmijas, atlīdzības prasības un komisijas nauda
|
Kopā (9) |
|
|
|
||
t. sk. iekšzeme |
t. sk. EEZ esošās filiāles (informācija par katru valsti) |
t. sk. ārpus EEZ esošās filiāles (kopā) |
||||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
(1) Ja pārskata sniedzējs nevar tieši noteikt darījuma partnera rezidenci, tas var iegūt aplēses vai sniegt citu attiecīgās NCB pieprasīto informāciju, lai NCB varētu iegūt aplēses (kā paredzēts šīs regulas I pielikuma 2. daļā).
(2) Ja nav norādīts gada biežums.
(3) Ārpus euro zonas dalībvalstu gadījumā MFI un citas sabiedrības, kas nav MFI, sauc par bankām un nebankām.
(4) Ja pārskata sniedzējs nevar tieši noteikt darījuma partnera rezidenci, tas var iegūt aplēses vai sniegt citu attiecīgās NCB pieprasīto informāciju, lai NCB varētu iegūt aplēses (kā paredzēts šīs regulas I pielikuma 2. daļā).
(5) Attiecīgā NCB var lūgt faktiskos pārskatu sniedzējus sektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) norādīt atsevišķi.
(6) Ja pārskata sniedzējs nevar tieši noteikt darījuma partnera rezidenci, tas var iegūt aplēses vai sniegt citu attiecīgās NCB pieprasīto informāciju, lai NCB varētu iegūt aplēses (kā paredzēts šīs regulas I pielikuma 2. daļā).
(7) Ārpus euro zonas dalībvalstu gadījumā MFI un citas sabiedrības, kas nav MFI, sauc par bankām un nebankām.
(8) Ja pārskata sniedzējs nevar tieši noteikt darījuma partnera rezidenci, tas var iegūt aplēses vai sniegt citu attiecīgās NCB pieprasīto informāciju, lai NCB varētu iegūt aplēses (kā paredzēts šīs regulas I pielikuma 2. daļā).
(9) Aile “kopā” ietver arī saimniecisko darbību, kas veikta izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar Līguma 56. pantu.
II PIELIKUMS
APRAKSTI
1. DAĻA
Instrumentu kategoriju apraksti
1. |
A tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Nedz individuālu finanšu instrumentu saraksts tabulā, nedz atbilstošie apraksti nav visaptveroši. Apraksti attiecas uz Eiropas Kontu sistēmu, kuru izveidoja ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 (turpmāk – EKS 2010). |
2. |
Dažām instrumentu kategorijām nepieciešams dalījums pēc termiņiem. Tie ir::
|
3. |
Finanšu prasības iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tās ir vai nav apgrozāmas. Prasībair apgrozāma, ja tās īpašumtiesības iespējams nekavējoties nodot no vienas struktūras citai, veicot fizisku piegādi vai ar indosamentu, vai veicot ieskaitu (atvasināto finanšu instrumentu gadījumā). Lai gan iespējams tirgot jebkuru finanšu instrumentu, tieši apgrozāmie instrumenti ir paredzēti to tirdzniecībai organizētā tirgū vai ārpusbiržas tirgū, lai gan faktiska tirdzniecība nav nepieciešams nosacījums, lai instrumentu uzskatītu par apgrozāmu. |
A tabula
Apdrošināšanas sabiedrību (AS) aktīvu un pasīvu instrumentu kategoriju apraksti
AKTĪVI
Instrumentu kategorija |
Galveno pazīmju apraksts |
||||||||||||||
|
Euro un ārvalstu valūtu apgrozībā esošo banknošu un monētu turējumi, kurus parasti izmanto maksājumu un apdrošināšanas sabiedrību noguldījumu veikšanai monetārās finanšu iestādēs (MFI). Tie var iekļaut noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar noteikto termiņu un noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī prasības no reversajiem repo darījumiem vai prasības no vērtspapīru aizņēmumiem pret nodrošinājumu skaidrā naudā. |
||||||||||||||
|
Pārvedami noguldījumi ir noguldījumi, kas pēc pieprasījuma ir tieši pārvedami maksājumu veikšanai citiem uzņēmumiem, izmantojot parastos maksāšanas līdzekļus, piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešo debetu, iespējams, izmantojot arī kredītkarti vai debetkarti, e-naudas pārvedumus, čekus vai līdzīgus paņēmienus, bez ievērojamas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, ko var izmantot skaidrās naudas izņemšanai un/vai noguldījumus, no kuriem līdzekļus var izņemt vai pārvest, izmantojot vienīgi tā paša īpašnieka citu kontu, neiekļauj pārvedamu noguldījumu kategorijā. |
||||||||||||||
|
Parāda vērtspapīru turējumi, kas ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū. Tos var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē. Šajā instrumentu kategorijā ietilpst:
Vērtspapīri, kas aizdoti, vērtspapīru aizdošanas operāciju ietveros vai pārdoti repo līgumos, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir pienākums veikt reverso operāciju (nevis tikai iespēja to darīt). Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī. |
||||||||||||||
|
Pārskatu sniegšanas nolūkiem šajā kategorijā ietilpst līdzekļi, ko AS aizdeva aizņēmējiem, vai AS saņemtie kredīti, kuriem ir dokumentārs apliecinājums neapgrozāmu dokumentu veidā vai kuriem nav dokumentāra apliecinājuma. Tajā ietilpst šādi instrumenti:
Šī kategorija neietver aktīvus noguldījumu veidā, ko veikušas AS (kurus iekļauj 1. kategorijā). |
||||||||||||||
|
Pārapdrošināšanas sabiedrību noguldījumi, kuri kalpo kā nodrošinājums AS, kuras darbojas kā cedējošās sabiedrības pārapdrošināšanas darījumos. |
||||||||||||||
|
Finanšu aktīvi, kas apliecina īpašuma tiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šādi finanšu aktīvi parasti turētājiem dod tiesības saņemt daļu sabiedrības vai kvazisabiedrības peļņas un daļu no neto aktīviem tās likvidācijas gadījumā. Šajā kategorijā ietilpst biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas un cits pašu kapitāls. Pašu kapitāla vērtspapīri, kas aizdoti vērtspapīru aizdevuma darījumu ietvaros vai pārdoti uz repo līguma pamata, tiek klasificēti kā “parāda vērtspapīri” (2. kategorija). |
||||||||||||||
|
Pašu kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai jebkura cita veida otrreizējais tirgus. Biržas sarakstā iekļautas akcijas sauc arī par kotētām akcijām. |
||||||||||||||
|
Biržas sarakstā neiekļautas akcijas ir ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas netiek kotēti biržā. |
||||||||||||||
|
Cits pašu kapitāls aptver visas pašu kapitāla formas, kas nav biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas. |
||||||||||||||
|
Šī kategorija ietver NTF un IF, izņemot NTF (t. i., tādu IF, kas nav NTF), emitēto daļu vai apliecību turējumus, kas iekļauti ECB MFI un IF sarakstos statistikas vajadzībām. |
||||||||||||||
|
NTF emitēto daļu vai apliecību turējumi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 2. pantā. |
||||||||||||||
|
Tādu IF, kas nav NTF emitēto daļu vai apliecību turējumi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantā. |
||||||||||||||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu instrumenti, kas saistīti ar konkrētu finanšu instrumentu, rādītāju vai preci, un ar kuru starpniecību iespējama konkrētu finanšu risku patstāvīga tirdzniecība finanšu tirgos. Šajā kategorijā ietilpst:
Atvasinātos finanšu instrumentus to tirgus vērtībā grāmato bilancē, ievērojot bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu tirgus vērtību grāmato bilances aktīvu pusē, bet līgumus ar negatīvu tirgus vērtību grāmato bilances pasīvu pusē. Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem kā bilances posteņus negrāmato. Šajā kategorijā neiekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, kuri bilancē netiek grāmatoti saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem. |
||||||||||||||
|
AS finanšu prasības pret pārapdrošināšanas sabiedrībām, pamatojoties uz dzīvības un nedzīvības pārapdrošināšanas polisēm. |
||||||||||||||
|
Materiālie un nemateriālie aktīvi, kas nav finanšu aktīvi. Šajā kategorijā ietver mājokļus un citas ēkas un būves, mašīnas un iekārtas, vērtslietas un intelektuālā īpašuma objektus, tādus kā datoru programmatūra un datu bāzes. |
||||||||||||||
|
Šī ir atlikuma kategorija bilances aktīvu pusē, kas definēta kā “citur neiekļauti aktīvi”. NCB var prasīt ziņot par šajā kategorijā iekļautajām apakšpozīcijām. Pārējie aktīvi var būt:
|
PASĪVI
Instrumentu kategorija |
Galveno pazīmju apraksts |
||||||||||
|
AS emitēti vērtspapīri, izņemot pašu kapitālu, kas parasti ir apgrozāmi un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitenta iestādē. |
||||||||||
|
Summas, ko AS ir parādā kreditoriem, kas nav tās summas, kuras rodas no apgrozāmu vērtspapīru emisijas. Šajā kategorijā ietilpst:
|
||||||||||
|
Noguldījumi, ko saņem cedējošās sabiedrības no pārapdrošināšanas sabiedrībām kā nodrošinājumu. |
||||||||||
|
Sk. 4. kategoriju |
||||||||||
|
Sk. 4.1. kategoriju |
||||||||||
|
Sk. 4.2. kategoriju |
||||||||||
|
Sk. 4.3. kategoriju |
||||||||||
|
AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes apdrošināšanas prasību apmierināšanai. |
||||||||||
|
AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes dzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai. |
||||||||||
|
AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai. Polišu turētāju nākotnes prasībām, kas izriet no tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma ir atkarīgas no aktīvu pūla rezultātiem, kurā ir ieguldīti polišu turētāja līdzekļi. |
||||||||||
|
AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes tirgum nepiesaistīto dzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai. Polišu turētāja nākotnes prasības pamatojoties uz dzīvības apdrošināšanas tirgum nepiesaistītu līgumu nav atkarīgi no jebkurā noteiktā aktīvu pūla rezultātiem. |
||||||||||
|
Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu savu pensiju shēmu nākotnes prasības. Šī kategorija atteicas tikai uz fondētiem pensiju plāniem. Individuālie pensiju plāni, kas nav saistīti ar darba tiesiskām attiecībām neietilpst šajā kategorijā. |
||||||||||
|
Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu savu definētu iemaksu shēmu polišu turētāju nākotnes apdrošināšanas prasības. Definētu iemaksu shēmās izmaksājamie sociāli pabalsti ir atkarīgi no pensiju shēmas iegūto aktīvu rezultātiem. Definētu iemaksu shēmu pasīvi ir fonda aktīvu pašreizējā tirgus vērtība. |
||||||||||
|
Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu savu definētu pabalstu shēmu polišu turētāju nākotnes apdrošināšanas prasības. Definētu pabalstu shēmās iesaistītajiem darbiniekiem norunāto pensiju pabalstu izmēru nosaka saskaņā ar iepriekšnoteikto formulu. Definētu pabalstu shēmu pasīvi ir norunāto pabalstu pašreizējā vērtība. |
||||||||||
|
Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu nākotnes apdrošināšanas prasības attiecībā uz savām shēmām, kas apvieno definētu iemaksu un definētu pabalstu shēmas elementus. |
||||||||||
|
AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes nedzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai. |
||||||||||
|
Medicīnisko izdevumu apdrošināšanas saistības, ja pamatā esošajai darījumdarbībai netiek piemēroti līdzīgi tehniskie principi kā dzīvības apdrošināšanas gadījumā, izņemot 13.2.3. darījumdarbības virzienā iekļautās saistības. |
||||||||||
|
Ienākumu aizsardzības apdrošināšanas saistības, ja pamatā esošajai darījumdarbībai netiek piemēroti līdzīgi tehniskie principi kā dzīvības apdrošināšanas gadījumā, izņemot 13.2.3. darījumdarbības virzienā iekļautās saistības. |
||||||||||
|
Veselības apdrošināšanas saistības, kas attiecas uz nelaimes gadījumiem darbā, darba traumu un arodslimībām, ja pamatā esošajai darījumdarbībai netiek piemēroti līdzīgi tehniskie principi kā dzīvības apdrošināšanas gadījumā. |
||||||||||
|
Apdrošināšanas saistības, kas sedz visu atbildību (tostarp pārvadātāja atbildību), kura rodas no sauszemes mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas. |
||||||||||
|
Apdrošināšanas saistības, kas sedz visus sauszemes transportlīdzekļiem (tostarp dzelzceļa ritošām sastāvam) nodarītos zaudējumus vai minēto transportlīdzekļu zudumu. |
||||||||||
|
Apdrošināšanas saistības, kas sedz visus jūras, ezera, upes un kanāla kuģiem un gaisakuģiem nodarītos zaudējumus vai minēto kuģu zudumu, kā arī tranzīta precēm vai bagāžai nodarītos zaudējumus vai minēto preču vai bagāžas zudumu neatkarīgi no transporta veida. Apdrošināšanas saistības, kas sedz atbildību (tostarp pārvadātāju atbildību), kura rodas saistībā ar gaisakuģu izmantošanu, kuģu, liellaivu vai laivu izmantošanu jūrā, ezeros, upēs vai kanālos. |
||||||||||
|
Apdrošināšanas saistības, kas sedz visus īpašumam nodarītos uguns, eksploziju, dabas stihiju – tostarp vētru, krusas vai sala –, atomenerģijas, zemes iegruvumu un citu tādu notikumu kā zādzības radītos zaudējumus vai īpašuma zudumu (izņemot tos zaudējumus, kuri ir iekļauti 13.2.5. un 13.2.6. darījumdarbības virzienā). |
||||||||||
|
Apdrošināšanas saistības, kas sedz visu atbildību, izņemot to, kura minēta 13.2.4. un 13.2.6. darījumdarbības virzienā. |
||||||||||
|
Apdrošināšanas saistības, kas sedz maksātnespēju, eksporta kredītu, nomaksas kredītu, hipotēkas, lauksaimniecības kredītu, kā arī tiešu un netiešu galvojumu. |
||||||||||
|
Apdrošināšanas saistības, kas sedz juridiskos izdevumus un tiesvedības izmaksas. |
||||||||||
|
Apdrošināšanas saistības, kas sedz palīdzību personām, kam radušās grūtības ceļojuma laikā, esot prom no savām mājām vai no savas pastāvīgās dzīvesvietas. |
||||||||||
|
Apdrošināšanas saistības, kas sedz nodarbinātības risku, ienākumu nepietiekamību, nelabvēlīgus laika apstākļus, labumu zaudējumu, pastāvīgus vispārējos izdevumus, neparedzētus tirdzniecības izdevumus, tirgus vērtības zudumu, rentes vai ienākumu zaudējumu, citus netiešos tirdzniecības zaudējumus, kas nav minēti iepriekš, citus finansiālos zaudējumus (kas nav saistīti ar tirdzniecību), kā arī citus nedzīvības apdrošināšanas zaudējumus, kas nav iekļauti 13.2.1.–13.2.11. darījumdarbības virzienā. |
||||||||||
|
Pārapdrošināšanas saistības. |
||||||||||
|
Sk. 6. kategoriju. |
||||||||||
|
Šī ir atlikuma kategorija bilances pasīvu pusē, kas definēta kā “citur neiekļauti pasīvi”. NCB var prasīt ziņot par šajā kategorijā iekļautajām apakšpozīcijām. Pārējie pasīvi var būt:
|
2. DAĻA
Vērtspapīru līmeņa apzīmējumu definīcijas
B tabula
Vērtspapīru līmeņa apzīmējumu definīcijas
Datu lauks |
Apraksts |
Vērtspapīra identifikācijas kods |
Kods, kas ir unikāls vērtspapīra identifikators saskaņā ar NCB norādījumiem (piem. NCB identifikācijas numurs, CUSIP, SEDOL). |
Vienību skaits vai nominālvērtību kopsumma |
Vērtspapīra vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās, izņemot uzkrātos procentus. |
Cena |
Vērtspapīra vienības cena vai procentuālā daļa no nominālvērtību kopsummas, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās. NCB šajā pozīcijā var pieprasīt norādīt arī uzkrātos procentus. |
Kotācijas bāze |
Norāda vai vērtspapīrs tiek kotēts procentos vai vienībās. |
Kopējā summa |
Vērtspapīra kopējā tirgus vērtība. Ja vērtspapīri tiek tirgoti vienībās, šī summa ir vienāda ar vērtspapīru skaitu, kas reizināts ar vienības cenu. Ja vērtspapīri tiek tirgoti summās, nevis vienībās, šī summa ir vienāda ar nominālvērtību kopsummu, kas reizināta ar cenu, kura izteikta kā procentuālā daļa. NCB principā jālūdz uzkrātos procentus ziņot šajā pozīcijā vai atsevišķi. Tomēr NCB pēc savas izvēles var lūgt datos neiekļaut uzkrātos procentus. |
Finanšu darījumi |
Vērtspapīru pirkumu summa, no kuras atņemta pārdošana (vērtspapīri aktīvu pusē), vai vērtspapīru emisijas, no kurām atņemtas dzēšanas (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības. |
Nopirktie vērtspapīri |
Vērtspapīru pirkumu summa grāmatota pēc darījuma vērtības. |
Pārdotie vērtspapīri |
Vērtspapīru pārdošanas summa grāmatota pēc darījumuavērtības. |
Valūta, kurā vērtspapīrs grāmatots |
Tās valūtas ISO kods vai līdzvērtīgs kods, kuru izmanto, lai izteiktu vērtspapīra cenu un/vai atlikušo summu. |
Citas pārmaiņas apjomā pēc nominālvērtības |
Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas pēc nominālvērtības, izteiktas nomināla valūtā/vienībā vai euro. |
Citas pārmaiņas apjomā pēc tirgus vērtības |
Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā, kas izteiktas euro. |
Portfeļinvestīcijas vai tiešās investīcijas |
Ieguldījuma funkcija, ievērojot maksājumu bilances statistikas klasifikāciju (1). |
Emitenta valsts |
Emitenta rezidence. Ieguldījumu fonda akciju/daļu gadījumā, emitenta valsts nozīmē vietu, kur ieguldījumu fonds ir rezidents nevis fonda pārvaldnieka dzīvesvietu. |
3. DAĻA
C tabula
Prēmiju, prasību un komisijas naudas apraksti
Kategorija |
Apraksts |
Parakstītās prēmijas |
Bruto parakstītās prēmijas, kas ietver visas pienākošās summas noteiktajā finanšu gadā saistībā ar apdrošināšanas līgumiem, neatkarīgi no tā, ka šīs summas var kopumā vai daļēji attiekties uz vēlāku finanšu gadu. |
Radušās prasības |
Prasību summas, kas izmaksātas finanšu gadā un vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves šim finanšu gadam, atskaitot iepriekšējā gadā vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves. |
Komisijas naudas |
Iegādes izdevumi, ko AS izmaksā citām iestādēm, lai pārdotu savu produkciju. |
4. DAĻA
Apraksti pēc sektora
Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 2010. D tabula sniedz sektoru detalizētu standarta aprakstu, ko NCB saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Darījumu partnerus, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, kuru valūta ir euro, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzturēto sarakstu statistikas nolūkiem un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB “Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā: Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai” (2).
D tabula
Apraksti pēc sektora
Sektors |
Apraksts |
||
|
MFI ir definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā. Šo sektoru veido NCB, kredītiestādes, kas definētas Savienības tiesību aktos, NTF un citas finanšu iestādes, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī kredītu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē), un elektroniskās naudas iestādes, kuru pamatdarbība ir finanšu starpniecība elektroniskās naudas emisijas veidā. |
||
|
Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts). |
||
|
Citi finanšu starpnieki, izņemot AS un pensiju fondus apakšsektoru (S.125), ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības pret institucionālajām vienībām veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), IF daļas vai apliecības vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām. Šajā apakšsektorā tiek iekļautas arī FIS, kas definētas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts) IF, kas nav MFI, ir definētas Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantā. Finanšu palīgsabiedrību apakšsektoru (S.126) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Šis apakšsektors ietver arī centrālos birojus, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.-2.97. punkts). Apakšsektors “piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji” (S.127) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus, un kuru lielākā daļa aktīvu vai pasīvu nav iesaistīti darījumos atklātā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t. i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98. un 2.99. punkts). |
||
|
AS ir definētas šīs regulas 1. Pantā. |
||
|
Pensiju fondu apakšsektoru (S.129) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību apdrošināto personu sociālo risku un vajadzību (sociālā apdrošināšana) apvienošanas rezultātā. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts). Ir izslēgti tie sociālās nodrošināšanas fondi, kas ietilpst vispārējās valdības sektorā. |
||
|
Nefinanšu sabiedrību sektoru (S.11) veido institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus ražotāji, kuru pamatdarbība ir ražot preces un sniegt nefinanšu pakalpojumus. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.50. punkts). |
||
|
Mājsaimniecību sektoru (S.14) veido fiziskās personas vai personu grupas, kas ir patērētāji vai uzņēmēji, kas ražo preces vai sniedz nefinanšu/finanšu pakalpojumus tirgum, ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji tikai savam galapatēriņam. Mājsaimniecību sektorā ir pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav juridiskās personas, bet ir tirgus preču ražotājas, izņemot tās, kas izveidotas kā kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts). Bezpeļņas iestāžu mājsaimniecību apkalpošanai sektorā (S.15) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskas personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpus tirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129. un 2.130. punkts). |
5. DAĻA
Finanšu darījumu un pārvērtēšanas korekciju apraksti šīs regulas nolūkiem
1. |
Finanšu darījumus mēra, izmantojot perioda beigu pārskatu sniegšanas datumu krājumu pozīciju starpību, kuram atņem to pārmaiņu ietekmi, kuras izraisa “pārvērtēšanas korekcijas” (ko izraisa cenu un valūtas kursa pārmaiņas) un “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas”. ECB statistiskā informācija ir vajadzīga, lai apkopotu finanšu darījumus korekciju formā, kas aptver “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas” un “cenu un valūtas kursa pārvērtēšanas”. |
2. |
“Cenu un valūtas kursa pārvērtēšana” ir svārstības aktīvu un pasīvu novērtējums, kas rodas no pārmaiņām aktīvu un pasīvu cenās un/vai valūtas kursos, kas ietekmē euro izteiktās ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un pasīvu vērtības. Cenu pārvērtēšanas ietver pārmaiņas, kas laika gaitā notiek perioda beigu krājumu vērtībā, jo mainījusies atsauces vērtība, ar kādu tie tiek grāmatoti, t. i., turēšanas peļņa/zaudējumi. Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp periodu beigu pārskatu sniegšanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu/pasīvu vērtībā, ja tā izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turējumu peļņa/zaudējumi un tās nenotiek finanšu darījumu dēļ, finanšu darījumu dati no šīm ietekmēm ir jāatbrīvo. Principā “cenu un valūtas kursa pārvērtēšanas” ietver arī novērtējuma pārmaiņas darījumu ar aktīviem/pasīviem rezultātā, t. i., realizēto peļņu/zaudējumus, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras. |
(1) 2011. gada 9. decembra Pamatnostādne ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (OV L 65, 3.3.2012., 1. lpp.).
(2) 2007. gada marts, pieejams ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu.
III PIELIKUMS
OBLIGĀTIE STANDARTI, KO PIEMĒRO FAKTISKIE PĀRSKATU SNIEDZĒJI
Pārskatu sniedzēji ievēro šādus obligātos standartus, lai izpildītu Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasības.
1. |
Datu sniegšanas obligātie standarti:
|
2. |
Precizitātes obligātie standarti:
|
3. |
Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:
|
4. |
Labojumu obligātie standarti: Tiek ievērota ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Labojumiem, kas veikti, atkāpjoties no parastās labojumu kārtības, sniedz paskaidrojuma piezīmes. |