Monetārās politikas īstenošana euro zonā – Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru vispārējā dokumentācija

SATURS

Ievads

1. NODAĻA

Pārskats par monetārās politikas principiem

1.1.	Eiropas Centrālo banku sistēma

1.2.	Eurosistēmas mērķi

1.3.	Eurosistēmas monetārās politikas instrumenti

1.3.1.

Atklātā tirgus operācijas

1.3.2.

Pastāvīgās iespējas

1.3.3.

Obligātās rezerves

1.4.	Darījuma partneri

1.5.	Pamatā esošie aktīvi

1.6.	Monetārās politikas principu grozījumi

2. NODAĻA

Atbilstošie darījuma partneri

2.1.	Vispārējie atbilstības kritēriji

2.2.	Darījuma partneru atlase ātrajām izsolēm un divpusējām operācijām

2.3.	Sankcijas darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā

2.4.	Piekļuves pārtraukšana vai liegšana piesardzības apsvērumu dēļ

3. NODAĻA

Atklātā tirgus operācijas

3.1.	Reversie darījumi

3.1.1.

Vispārīgie apsvērumi

3.1.2.

Galvenās refinansēšanas operācijas

3.1.3.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

3.1.4.

Precizējošās reversās operācijas

3.1.5.

Strukturālās reversās operācijas

3.2.	Tiešie darījumi

3.3.	ECB parāda sertifikātu emisija

3.4.	Valūtas mijmaiņas darījumi

3.5.	Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste

4. NODAĻA

Pastāvīgās iespējas

4.1.	Aizdevumu iespēja uz nakti

4.2.	Noguldījumu iespēja

5. NODAĻA

Procedūras

5.1.	Izsoles procedūras

5.1.1.

Vispārīgie apsvērumi

5.1.2.

Izsoļu operāciju grafiks

5.1.3.

Izsoles operāciju izziņošana

5.1.4.

Darījuma partneru izsoles pieteikumu sagatavošana un iesniegšana

5.1.5.

Izsoles piešķīruma procedūras

5.1.6.

Izsoles rezultātu paziņošana

5.2.	Divpusējo operāciju procedūras

5.3.	Norēķinu procedūras

5.3.1.

Vispārīgie apsvērumi

5.3.2.

Norēķini par atklātā tirgus operācijām

5.3.3.

Dienas beigu procedūras

6. NODAĻA

Atbilstošie aktīvi

6.1.	Vispārīgie apsvērumi

6.2.	Pamatā esošo aktīvu atbilstības specifikācijas

6.2.1.

Tirgojamo aktīvu atbilstības kritēriji

6.2.2.

Netirgojamo aktīvu atbilstības kritēriji

6.2.3.

Atbilstošo aktīvu izmantošanas papildu prasības

6.3.	Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēma

6.3.1.

Darbības joma un elementi

6.3.2.

Augstu kredītstandartu noteikšana tirgojamiem aktīviem

6.3.3.

Augstu kredītstandartu noteikšana netirgojamiem aktīviem

6.3.4.

Kredītnovērtējuma sistēmu atzīšanas kritēriji

6.3.5.

Kredītnovērtējuma sistēmu darbības rezultātu kontrole

6.4.	Riska kontroles pasākumi

6.4.1.

Vispārējie principi

6.4.2.

Riska kontroles pasākumi tirgojamiem aktīviem

6.4.3.

Riska kontroles pasākumi netirgojamiem aktīviem

6.5.	Pamatā esošo aktīvu novērtēšanas principi

6.6.	Atbilstošo aktīvu izmantošana pārrobežu darījumos

6.6.1.

Centrālo banku korespondentattiecību modelis

6.6.2.

Saiknes starp vērtspapīru norēķinu sistēmām

7. NODAĻA

Obligātās rezerves

7.1.	Vispārīgie apsvērumi

7.2.	Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības

7.3.	Obligāto rezervju noteikšana

7.4.	Rezervju turēšana

7.5.	Pārskata sniegšana par rezervju bāzi, tās apstiprināšana un pārbaude

7.6.	Obligāto rezervju saistību neizpilde

PIELIKUMI

1.	Monetārās politikas operāciju un procedūru piemēri

2.	Terminu skaidrojums

3.	Darījuma partneru atlase valūtas intervences operācijām un valūtas mijmaiņas darījumiem monetārās politikas mērķiem

4.	Eiropas Centrālās bankas monetārās un banku statistikas pārskatu sniegšanas noteikumi

5.	Eurosistēmas interneta lapas

6.	Procedūras un sankcijas, ko piemēro darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā

7.	Spēkā esoša nodrošinājuma izveidošana kredītprasībām

IELIKUMU, ATTĒLU UN TABULU SARAKSTS

Ielikumi

1.	ECB parāda sertifikātu emisija

2.	Valūtas mijmaiņas darījumi

3.	Izsoles procedūru posmi

4.	Fiksētas procentu likmes izsoļu piešķīrums

5.	Euro veiktās mainīgas procentu likmes izsoļu piešķīrums

6.	Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsoļu piešķīrums

7.	Riska kontroles pasākumi

8.	Pieprasīto papildu nodrošinājumu aprēķināšana

9.	Rezervju bāze un rezervju normas

10.	Atlīdzības par nepieciešamo rezervju turējumu aprēķināšana

Attēli

1.	Standartizsoļu posmu parastais laika grafiks

2.	Ātro izsoļu posmu parastais laika grafiks

3.	Centrālo banku korespondentattiecību modelis

4.	Vērtspapīru norēķinu sistēmu savstarpējās saiknes

Tabulas

1.	Eurosistēmas monetārās politikas operācijas

2.	Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju parastās tirdzniecības dienas

3.	Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju parastie norēķinu datumi

4.	Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošie aktīvi

5.	Netiešie kredītnovērtējumi euro zonas reģionālās valdības, vietējo pašvaldību un valsts sektora uzņēmumu emitentiem, parādniekiem vai garantijas devējiem, kam nav ECAI kredītnovērtējuma

6.	Tirgojamo aktīvu likviditātes kategorijas

7.	Novērtējuma diskonti, ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem aktīviem attiecībā uz fiksētas procentu likmes kupona un nulles kupona instrumentiem (%)

8.	Novērtējuma diskonti, ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem (%)

9.	Novērtējuma diskonti, ko piemēro kredītprasībām ar fiksētas procentu likmes maksājumiem (%)

SAĪSINĀJUMI

CCBM	Centrālo banku korespondentattiecību modelis (correspondent central banking model)
CRD	Kapitāla prasību direktīva
CVD	Centrālais vērtspapīru depozitārijs
ECAF	Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēma
ECAI	ārējā kredītnovērtējuma iestāde
ECB	Eiropas Centrālā banka
ECBS	Eiropas Centrālo banku sistēma
EEK	Eiropas Ekonomikas kopiena
EEZ	Eiropas Ekonomikas zona
EK	Eiropas Kopiena
EKS 95	Eiropas Kontu sistēma
ES	Eiropas Savienība
ICAS	iekšējā kredītnovērtējuma sistēma
ICSD	starptautiskais centrālais vērtspapīru depozitārijs
IRB	iekšējā uz kredītreitingiem balstītā sistēma
ISIN	Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (International Securities Identification Number)
MFI	monetārā finanšu iestāde
NCB	nacionālā centrālā banka
NV	neizpildes varbūtība
PVKIU	pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums
RTGS	reālā laika bruto norēķini
RMBD	neliela apjoma ar hipotēku nodrošināts parāda instruments
RT	reitinga instruments
SSS	vērtspapīru norēķinu sistēma
TARGET	Eiropas Vienotā automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system)
VSU	valsts sektora uzņēmums

Ievads

Šis dokuments sniedz Eurosistēmas (1) vienotās monetārās politikas darbības principus euro zonā. Dokuments, kas veido daļu no Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru tiesiskā pamata, ir Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru “Vispārējā dokumentācija” un īpaši paredzēts, lai darījuma partneriem sniegtu nepieciešamo informāciju saistībā ar Eurosistēmas monetārās politikas principiem.

Vispārējā dokumentācija pati par sevi nepiešķir tiesības un nerada saistības darījuma partneriem. Eurosistēmas un tās darījuma partneru tiesiskās attiecības nosaka attiecīgi līgumi vai reglamentējoši noteikumi.

Šim dokumentam ir septiņas nodaļas. Pārskats par Eurosistēmas monetārās politikas darbības principiem sniegts 1. nodaļā. 2. nodaļā raksturoti Eurosistēmas monetārās politikas operācijās iesaistīto darījuma partneru atbilstības kritēriji. Atklātā tirgus operācijas aprakstītas 3. nodaļā, bet darījuma partneriem pieejamās pastāvīgās iespējas 4. nodaļā. Monetārās politikas operācijās piemērotās procedūras aplūkotas 5. nodaļā. 6. nodaļā noteikti monetārās politikas operāciju pamatā esošo aktīvu atbilstības kritēriji. Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma raksturota 7. nodaļā.

Pielikumi sniedz monetārās politikas operāciju piemērus, terminu skaidrojumu, Eurosistēmas valūtas intervences operāciju darījuma partneru atlases kritērijus, raksturo Eiropas Centrālās bankas naudas un banku darbības statistisko datu iesniegšanas sistēmu, sniedz Eurosistēmas interneta lapu adrešu sarakstu, apraksta procedūras un sankcijas, ko piemēro darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā, un papildu juridiskās prasības, lai izveidotu likumīgu nodrošinājumu kredītprasībām, kas Eurosistēmā tiek izmantotas kā nodrošinājums.

1. NODAĻA

PĀRSKATS PAR MONETĀRĀS POLITIKAS PRINCIPIEM

1.1.   Eiropas Centrālo banku sistēma

Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (2). ECBS veic darbības saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (Līgums) un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (ECBS Statūti). ECBS pārvalda ECB lēmējinstitūcijas. Tādējādi ECB Padome atbild par monetārās politikas formulēšanu, bet Valde pilnvarota īstenot monetāro politiku saskaņā ar Padomes pieņemtajiem lēmumiem un pamatnostādnēm. Ciktāl tiek uzskatīts par iespējamu un atbilstošu, kā arī lai nodrošinātu darbības efektivitāti, ECB vēršas pie nacionālajām centrālajām bankām (3), lai tiktu veiktas operācijas, kas ir daļa no Eurosistēmas uzdevumiem. Eurosistēmas monetārās politikas operācijas tiek veiktas saskaņā ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs (4).

1.2.   Eurosistēmas mērķi

Eurosistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti, kā noteikts Līguma 105. pantā. Nekaitējot tās galvenajam mērķim – cenu stabilitātei –, Eurosistēmai jāatbalsta Eiropas Kopienas vispārējā ekonomiskā politika. Īstenojot šos mērķus, Eurosistēmai jādarbojas saskaņā ar atklātā tirgus ekonomikas principu, kas paredz brīvu konkurenci, veicinot efektīvu resursu sadali.

1.3.   Eurosistēmas monetārās politikas instrumenti

Lai sasniegtu savus mērķus, Eurosistēmas rīcībā ir vairāki monetārās politikas instrumenti; Eurosistēma veic atklātā tirgus operācijas, piedāvā pastāvīgās iespējas un pieprasa kredītiestādēm izveidot obligātās rezerves Eurosistēmas kontos.

1.3.1.   Atklātā tirgus operācijas

Atklātā tirgus operācijām ir svarīga nozīme Eurosistēmas monetārajā politikā, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Atklātā tirgus operāciju veikšanai Eurosistēmai pieejami pieci instrumentu veidi. Nozīmīgākais instruments ir reversie darījumi (atpirkšanas līgumu vai nodrošinātu aizņēmumu veidā). Eurosistēma var izmantot arī tiešos darījumus, parāda sertifikātu emisiju, valūtas mijmaiņas darījumus un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaisti. Atklātā tirgus operācijas veic pēc ECB iniciatīvas, ECB arī pieņem lēmumu par izmantojamā instrumenta izvēli un nosaka tā izmantošanas noteikumus. Šīs operācijas var veikt, izmantojot standartizsoles, ātrās izsoles vai divpusējās procedūras (5). Pēc to mērķiem, regularitātes un procedūrām Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas var iedalīt šādās četrās kategorijās (sk. arī 1. tabulu):

1. tabula

Eurosistēmas monetārās politikas operācijas

Monetārās politikas operācijas	Darījumu veidi		Termiņš	Biežums	Procedūra
	Likviditātes palielināšana	Likviditātes samazināšana
Atklātā tirgus operācijas
Galvenās refinansēšanas operācijas	Reversie darījumi	–	1 nedēļa	Katru nedēļu	Standartizsoles
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas	Reversie darījumi	–	3 mēneši	Katru mēnesi	Standartizsoles
Precizējošās operācijas	Reversie darījumi Valūtas mijmaiņas darījumi	Reversie darījumi Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste Valūtas mijmaiņas darījumi	Nestandartizēts	Neregulāri	Ātrās izsoles Divpusējās procedūras
	Tiešā pirkšana	Tiešā pārdošana	–	Neregulāri	Divpusējās procedūras
Strukturālās operācijas	Reversie darījumi	Parāda sertifikātu emisija	Standartizēts/nestandartizēts	Regulāri un neregulāri	Standartizsoles
	Tiešā pirkšana	Tiešā pārdošana	–	Neregulāri	Divpusējās procedūras
Pastāvīgās iespējas
Aizdevumu iespēja uz nakti	Reversie darījumi	–	Uz nakti	Piekļuve pēc darījuma partneru ieskatiem
Noguldījumu iespēja	–	Noguldījumi	Uz nakti	Piekļuve pēc darījuma partneru ieskatiem

—

galvenās refinansēšanas operācijas ir regulāri likviditāti palielinošie reversie nedēļas darījumi, parasti ar termiņu 1 nedēļa. Šīs operācijas veic nacionālās centrālās bankas, izmantojot standartizsoles. Galvenajām refinansēšanas operācijām ir izšķiroša nozīme Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju mērķu sasniegšanā, un tās ir galvenais finanšu sektora refinansēšanas veids;

—

ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ir likviditāti palielinošie reversie mēneša darījumi, parasti ar termiņu 3 mēneši. Šo operāciju mērķis ir nodrošināt darījuma partneriem papildu ilgāka termiņa refinansēšanu, un tās veic nacionālās centrālās bankas, izmantojot standartizsoles. Parasti Eurosistēma neparedz izmantot šīs operācijas kā signālus tirgum, tāpēc tās īsteno, piemērojot piedāvātās likmes;

—

precizējošās operācijas veic uz ad hoc pamata, lai kontrolētu likviditāti un ietekmētu procentu likmju virzību, īpaši – lai mazinātu neparedzētu likviditātes svārstību izraisīto ietekmi uz procentu likmēm tirgū. Precizējošās operācijas galvenokārt veic kā reversos darījumus, taču tās var veikt arī kā tiešos darījumus, valūtas mijmaiņas darījumus un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistes veidā. Precizējošajās operācijās izmantotos instrumentus un procedūras pielāgo darījumu veidiem un konkrētajiem operāciju mērķiem. Precizējošās operācijas parasti veic nacionālās centrālās bankas, izmantojot ātrās izsoles vai divpusējās procedūras. ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības pašai veikt precizējošās divpusējās operācijas;

—

turklāt Eurosistēma var izmantot arī strukturālās operācijas, emitējot parāda sertifikātus, veicot reversos darījumus un tiešos darījumus. Šīs operācijas veic tad, ja ECB vēlas koriģēt Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru (regulāri vai neregulāri). Strukturālās operācijas reverso darījumu un parāda instrumentu emisijas veidā īsteno nacionālās centrālās bankas ar standartizsoļu palīdzību. Strukturālās operācijas tiešo darījumu veidā veic ar divpusējo procedūru palīdzību.

1.3.2.   Pastāvīgās iespējas

Pastāvīgo iespēju mērķis ir palielināt un mazināt likviditāti uz nakti, norādīt uz monetārās politikas vispārējo virzību un noteikt tirgus procentu likmju uz nakti robežu. Atbilstošajiem darījuma partneriem pēc pašu iniciatīvas pieejamas divas pastāvīgās iespējas ar noteikumu, ka tiek ievēroti daži operacionālās piekļuves nosacījumi (sk. arī 1. tabulu):

—

darījuma partneri var izmantot aizdevumu iespēju uz nakti, lai no nacionālajām centrālajām bankām uz nakti saņemtu līdzekļus pret atbilstošiem aktīviem. Normālos apstākļos nav kredītlimitu vai citu ierobežojumu, kas regulētu darījuma partneru piekļuvi šai iespējai, izņemot prasību nodrošināt pietiekamus pamatā esošos aktīvus. Maksimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti parasti nepārsniedz aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmi;

—

darījuma partneri var izmantot noguldījumu iespēju noguldījumiem uz nakti nacionālajās centrālajās bankās. Normālos apstākļos nav noguldījumu limita vai citu ierobežojumu, kas regulētu darījuma partneru piekļuvi šai iespējai. Minimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti parasti nav zemāka par noguldījumu iespējas procentu likmi.

Pastāvīgās iespējas decentralizēti pārvalda nacionālās centrālās bankas.

1.3.3.   Obligātās rezerves

Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma attiecas uz euro zonas kredītiestādēm, un tās mērķis galvenokārt ir naudas tirgus procentu likmju stabilizēšana un strukturāla likviditātes deficīta radīšana (vai palielināšana). Katras iestādes obligāto rezervju apjoms tiek noteikts atbilstoši tās bilances sastāvdaļām. Lai sasniegtu mērķi – stabilizētu procentu likmes –, Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma ļauj iestādēm izmantot rezervju vidējā atlikuma nosacījumu. Rezervju prasību izpildi nosaka, pamatojoties uz iestādes dienas vidējo rezervju konta atlikumu rezervju prasību izpildes periodā. Atlīdzība iestādei par obligāto rezervju turēšanu tiek maksāta saskaņā ar Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi.

1.4.   Darījuma partneri

Eurosistēmas monetārās politikas principi formulēti tā, lai nodrošinātu plaša darījuma partneru loka dalību. Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu, var izmantot pastāvīgās iespējas un piedalīties atklātā tirgus operācijās, izmantojot standartizsoles. Eurosistēma var izvēlēties ierobežotu darījuma partneru skaitu dalībai precizējošajās operācijās. Tiešajos darījumos darījuma partneru loks a priori netiek ierobežots. Valūtas mijmaiņas darījumos, ko veic monetārās politikas mērķiem, iesaista aktīvus valūtas tirgus dalībniekus. Darījuma partneru loks šajās operācijās ir ierobežots – piedalās vienīgi tās Eurosistēmas valūtas intervences operācijām izraudzītās iestādes, kuras atrodas euro zonā.

1.5.   Pamatā esošie aktīvi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 18.1. pantu visām Eurosistēmas kredītoperācijām (t.i., likviditāti palielinošajām monetārās politikas operācijām un dienas ietvaros izsniegtajam kredītam) jābūt atbilstošam nodrošinājumam. Eurosistēma savu operāciju nodrošinājumam pieņem dažādus pamatā esošos aktīvus. Eurosistēma izveidojusi vienotu atbilstošā nodrošinājuma sistēmu, kas kopīga visām Eurosistēmas kredītoperācijām (tā tiek saukta arī par “vienoto sarakstu”). 2007. gada 1. janvārī šī vienotā sistēma aizstās divu līmeņu sistēmu, kas tiek izmantota jau kopš Ekonomikas un monetārās savienības pirmsākumiem. Vienotajā sistēmā iekļauti tirgojami un netirgojami aktīvi, kas atbilst vienotiem Eurosistēmas noteiktiem atbilstības kritērijiem visā euro zonā. Attiecībā uz aktīvu kvalitāti un to atbilstību dažādiem Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veidiem starp tirgojamiem un netirgojamiem aktīviem nav atšķirību, izņemot to, ka netirgojamos aktīvus Eurosistēma neizmanto tiešajos darījumos. Visus atbilstošos aktīvus var izmantot pārrobežu darījumos, lietojot centrālo banku korespondentattiecību modeli (CCBM) vai tirgojamu aktīvu gadījumā – atbilstošas ES vērtspapīru norēķinu sistēmu (SSS) saiknes.

1.6.   Monetārās politikas principu grozījumi

ECB Padome jebkurā laikā var mainīt Eurosistēmas monetārās politikas operāciju instrumentus, nosacījumus, kritērijus un procedūras.

2. NODAĻA

ATBILSTOŠIE DARĪJUMA PARTNERI

2.1.   Vispārējie atbilstības kritēriji

Eurosistēmas monetārās politikas operāciju darījuma partneriem jāatbilst noteiktiem atbilstības kritērijiem (6). Šie kritēriji noteikti, lai plašam iestāžu lokam nodrošinātu piekļuvi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, veicinot vienlīdzīgu attieksmi pret iestādēm visā euro zonā un nodrošinot to, ka darījuma partneri ievēro noteiktas darbības un piesardzības prasības:

—

vienīgi tās iestādes, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma, kas noteikta saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu, var būt darījuma partneres. Iestādes, kuras atbrīvotas no saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā (sk. 7.2. sadaļu), nevar kļūt par darījuma partnerēm Eurosistēmas pastāvīgajās iespējās un atklātā tirgus operācijās;

—

darījuma partneriem jābūt finansiāli stabiliem. Tiem obligāti jāpiemēro vismaz viena no ES/EEZ saskaņotās uzraudzības formām, un to veic valsts iestādes (7). Tomēr finansiāli stabilas iestādes, uz kurām attiecas līdzvērtīga līmeņa nesaskaņota valsts uzraudzība, arī var pieņemt kā darījuma partneres, piemēram, euro zonā reģistrētas tādu iestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ);

—	darījuma partneriem jāatbilst visiem darbības kritērijiem, ko paredz attiecīgie līgumi vai reglamentējošie nosacījumi, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB), lai nodrošinātu efektīvu Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanu.

Minētie vispārējie atbilstības kritēriji visā euro zonā ir vienādi. Iestādes, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem, var:

—	piekļūt Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām un

—	piedalīties Eurosistēmas atklātā tirgus operācijās, ko veic, īstenojot standartizsoles.

Iestāde var piekļūt Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām un atklātā tirgus operācijām, ko veic, īstenojot standartizsoles, tikai ar tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas starpniecību, kurā iestāde reģistrēta. Ja iestādei ir institūti (galvenais birojs vai filiāles) vairāk nekā vienā dalībvalstī, katram institūtam ir piekļuve šīm operācijām ar tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas starpniecību, kurā tā atrodas, kaut arī pieteikumus izsolei var iesniegt tikai viens institūts (vai nu galvenais birojs, vai izraudzītā filiāle) katrā dalībvalstī.

2.2.   Darījuma partneru atlase ātrajām izsoīēm un divpusējām operācijām

Tiešajos darījumos darījuma partneru loks a priori netiek ierobežots.

Valūtas mijmaiņas darījumos, ko veic monetārās politikas mērķiem, darījuma partneriem jāspēj efektīvi veikt liela apjoma valūtas operācijas jebkuros tirgus apstākļos. Valūtas mijmaiņas darījuma partneru loks atbilst to darījuma partneru lokam, kuri atrodas euro zonā un izraudzīti Eurosistēmas valūtas intervences operācijām. Kritēriji un procedūras, ko piemēro darījuma partneru atlasei ārvalstu valūtas intervences operācijām, sniegti 3. pielikumā.

Citām operācijām, kas pamatojas uz ātrajām izsolēm un divpusējām procedūrām (precizējošajiem reversajiem darījumiem un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaisti), katra nacionālā centrālā banka izvēlas darījuma partneru grupu no tām dalībvalstīs reģistrētajām iestādēm, kuras atbilst darījuma partneru vispārējiem atbilstības kritērijiem. Tādējādi aktivitāte naudas tirgū ir galvenais izvēles kritērijs. Citi kritēriji, kurus varētu ņemt vērā, ir, piemēram, tirgus operāciju nodaļas efektivitāte un tas, cik ievērojami ir potenciāli piedāvājamie aktīvi.

Ātrajās izsolēs un divpusējās operācijās nacionālā centrālā banka sadarbojas vienīgi ar tiem darījuma partneriem, kuri iekļauti to attiecīgajās precizējošo operāciju darījuma partneru grupās. Ja operacionālu iemeslu dēļ nacionālā centrālā banka katrā operācijā nevar sadarboties ar visiem tās precizējošo operāciju darījuma partneriem, šajā dalībvalstī darījuma partnerus atlasa pēc rotācijas principa, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi.

ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības pašai veikt precizējošās divpusējās operācijas. Ja ECB būtu jāveic divpusējās operācijas, darījuma partneru atlasi šādos gadījumos veiktu ECB, piemērojot rotācijas principu tiem darījuma partneriem euro zonā, kuri tiesīgi piedalīties ātrajās izsolēs un divpusējās operācijās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi.

2.3.   Sankcijas darījuma partneru saistību neizpiīdes gadījumā

Iestādēm, kas nepilda no ECB regulām un lēmumiem saistībā ar obligāto rezervju piemērošanu izrietošās saistības, ECB piemēro sankcijas saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (8), Eiropas Centrālās bankas 1999. gada 23. septembra Regulu (EK) Nr. 2157/1999 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4) (9), Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2531/98 par obligāto rezervju piemērošanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (10) (ar grozījumiem), un Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (11). Atbilstošās sankcijas un to piemērošanas kārtība izklāstīta minētajās regulās. Turklāt, ja pieļauti nopietni obligāto rezervju prasību pārkāpumi, Eurosistēma var pārtraukt darījuma partneru dalību atklātā tirgus operācijās.

Saskaņā ar līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB), Eurosistēmai ir tiesības piemērot un tā piemēros darījuma partneriem finansiālus sodus vai pārtrauks darījuma partneru dalību atklātā tirgus operācijās, ja darījuma partneri nepildīs saistības, kas izriet no līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, kurus piemēro nacionālās centrālās bankas (vai ECB), kā norādīts tālāk.

Tas attiecas uz izsoles noteikumu pārkāpumiem (ja darījuma partneris nevar pārvest pietiekamu pamatā esošo aktīvu apjomu, lai norēķinātos par līdzekļiem, kas tam piešķirti likviditāti palielinošā operācijā, vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par tam piešķirto summu likviditāti samazinošās operācijās) un divpusējo darījumu pārkāpumiem (ja darījuma partneris nevar nodrošināt pietiekamu atbilstošo pamatā esošo aktīvu apjomu vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par divpusējo darījumu līgumsummu).

Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad darījuma partneris neievēro pamatā esošo aktīvu izmantošanas noteikumus (ja darījuma partneris izmanto aktīvus, kas ir vai ir kļuvuši neatbilstoši, vai ja šis darījuma partneris tos nevar izmantot, piemēram, tāpēc, ka starp emitentu/garantijas devēju un darījuma partneri ir ciešas saiknes vai tie ir identiski), un uz gadījumiem, kad netiek ievērotas dienas beigu procedūras un nosacījumi attiecībā uz piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti (ja darījuma partneris, kam dienas beigās ir negatīva norēķinu konta bilance, neievēro nosacījumus attiecībā uz piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti).

Turklāt darbības apturēšanu, ko piemēro darījuma partnerim, kurš nepilda saistības, var piemērot tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas citās dalībvalstīs. Ja kā ārkārtas pasākums darbības apturēšana piemērota sakarā ar pārkāpuma smagumu, par ko liecina, piemēram, tā biežums vai ilgums, darījuma partnerim uz noteiktu laiku var liegt dalību jebkādās monetārās politikas operācijās nākotnē.

Finansiālos sodus, ko piemēro nacionālās centrālās bankas, ja pieļauti pārkāpumi attiecībā uz izsoļu noteikumiem, divpusējiem darījumiem, pamatā esošajiem aktīviem, dienas beigu procedūrām vai piekļuves nosacījumiem aizdevumu iespējai uz nakti, aprēķina pēc iepriekš noteiktas soda procentu likmes (kā norādīts 6. pielikumā).

2.4.   Piekļuves pārtraukšana vai liegšana piesardzības apsvērumu dēļ

Saskaņā ar līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB), Eurosistēma piesardzības apsvērumu dēļ darījuma partnerim var pārtraukt vai liegt piekļuvi monetārās politikas instrumentiem.

Turklāt darījuma partneru piekļuves pārtraukšanas vai liegšanas pasākumus var piemērot dažos gadījumos, uz kuriem attiecināms jēdziens “kāda darījuma partnera saistību neizpilde”, kā definēts līgumos vai regulējošajos nosacījumos, ko piemēro nacionālās centrālās bankas.

3. NODAĻA

ATKLĀTĀ TIRGUS OPERĀCIJAS

Atklātā tirgus operācijām ir svarīga nozīme Eurosistēmas monetārajā politikā. Tās izmanto, lai lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Atbilstoši mērķiem, biežumam un procedūrām Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas var iedalīt četrās kategorijās: galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, precizējošās operācijas un strukturālās operācijas. Attiecībā uz izmantotajiem instrumentiem reversie darījumi ir galvenais Eurosistēmas atklātā tirgus instruments, un to var izmantot visās četrās operāciju kategorijās, bet parāda sertifikātus var izmantot strukturālajās likviditāti samazinošajās operācijās. Turklāt Eurosistēmai precizējošo operāciju veikšanai pieejami trīs citi instrumenti: tiešie darījumi, valūtas mijmaiņas darījumi un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste. Turpmākajās sadaļās detalizēti izklāstītas dažādo Eurosistēmā izmantoto atklātā tirgus instrumentu raksturīgās iezīmes.

3.1.   Reversie darījumi

3.1.1.   Vispārīgie apsvērumi

Instrumenta veids

Reversie darījumi attiecas uz operācijām, kurās Eurosistēma pērk vai pārdod atbilstošos aktīvus saskaņā ar atpirkšanas līgumiem vai veic kreditēšanas operācijas pret atbilstošo aktīvu nodrošinājumu. Reversie darījumi tiek izmantoti galvenajās refinansēšanas operācijās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās. Turklāt Eurosistēma var izmantot reversos darījumus strukturālajās un precizējošajās operācijās.

Juridiskā būtība

Nacionālās centrālās bankas var veikt reversos darījumus vai nu atpirkšanas līgumu veidā (t.i., īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet kreditoram, bet puses vienojas veikt reverso darījumu, kādā brīdī nākotnē nododot aktīvu atpakaļ debitoram), vai arī kā nodrošinātus aizdevumus (t.i., tiek piešķirtas realizējamas īpašuma tiesības attiecībā uz aktīviem, bet, ja parādsaistības tiek nokārtotas, īpašuma tiesības uz aktīvu saglabā debitors). Detalizēti nosacījumi reversajiem darījumiem, kuru pamatā ir atpirkšanas līgumi, izklāstīti līguma noteikumos, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB). Attiecībā uz reversajiem darījumiem, kuru pamatā ir ar ķīlu nodrošināti aizdevumi, ņem vērā dažādas procedūras un formalitātes, kas dažādās jurisdikcijās nepieciešamas, lai nodibinātu un pēc tam īstenotu attiecīgās īpašuma tiesības uz nodrošinājumu (piemēram, ķīlu, cesiju vai apgrūtinājumu).

Procentu nosacījumi

Starpība starp pirkšanas cenu un atpirkšanas cenu atpirkšanas līgumā atbilst procentiem, kas jāmaksā par aizņēmuma vai aizdevuma summu operācijas termiņa laikā, t.i., atpirkšanas cenā iekļauts attiecīgais procentu maksājums. Procentu likmi reversajiem darījumiem nodrošināta aizdevuma veidā nosaka, kredīta summai operācijas termiņā piemērojot noteiktu procentu likmi. Procentu likme, ko piemēro Eurosistēmas reversajām atklātā tirgus operācijām, ir vienkārša procentu likme saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”.

3.1.2.   Galvenās refinansēšanas operācijas

Galvenās refinansēšanas operācijas ir svarīgākās Eurosistēmas veiktās atklātā tirgus operācijas, kurām ir izšķiroša nozīme, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Turklāt tās nodrošina lielāko finanšu sektora refinansēšanas daļu.

Galveno refinansēšanas operāciju iezīmes var būt šādas:

—	tās ir likviditāti palielinošas reversās operācijas;

—	tās veic regulāri katru nedēļu; (12);

—	parasti to termiņš ir 1 nedēļa; (13);

—	tās decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas;

—	tās veic ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

—	visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoles pieteikumus galvenajām refinansēšanas operācijām; un

—	kā pamatā esošos aktīvus galvenajām refinansēšanas operācijām var izmantot gan tirgojamos, gan netirgojamos aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.1.3.   Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

Eurosistēma veic arī regulāras refinansēšanas operācijas, kuru termiņš parasti ir 3 mēneši un kuras paredzētas, lai finanšu sektoram nodrošinātu papildu ilgāka termiņa refinansējumu. Šīs operācijas ir tikai neliela globālā refinansēšanas apjoma daļa. Tā kā šīs operācijas nekad netiek veiktas, lai sūtītu signālus tirgum, Eurosistēma parasti tās īsteno, piemērojot tai piedāvātās procentu likmes. Tādējādi ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas parasti veic ar mainīgas procentu likmes izsoļu palīdzību, un ECB periodiski norāda turpmākajās izsolēs piedāvāto apjomu. Ārkārtas apstākļos Eurosistēma var veikt arī ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ar fiksētas procentu likmes izsoļu starpniecību.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju iezīmes var būt šādas:

—	tās ir likviditāti palielinošas reversās operācijas;

—	tās veic regulāri katru mēnesi; (12);

—	parasti to termiņš ir 3 mēneši; (13);

—	tās decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas;

—	tās veic ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

—	visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoles pieteikumus ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām; un

—	kā pamatā esošos aktīvus ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām var izmantot gan tirgojamos, gan netirgojamos aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.1.4.   Precizējošās reversās operācijas

Eurosistēma var veikt precizējošās operācijas reverso atklātā tirgus darījumu veidā. Precizējošo operāciju mērķis ir pārvaldīt likviditāti tirgū un ietekmēt procentu likmju virzību, īpaši – lai mazinātu negaidītu tirgus likviditātes svārstību ietekmi uz procentu likmēm. Tā kā pastāv potenciāla vajadzība ātri rīkoties neparedzētu tirgus pārmaiņu gadījumā, vēlams, lai Eurosistēma saglabātu augstu elastības pakāpi, izvēloties procedūras un darbības iezīmes šādu operāciju veikšanai.

Precizējošo reverso operāciju iezīmes var būt šādas:

—	tās var būt likviditāti palielinošas vai likviditāti samazinošas operācijas;

—	to biežums nav noteikts;

—	to termiņš nav noteikts;

—	likviditāti palielinošos precizējošos reversos darījumus parasti veic ar ātro izsoļu palīdzību, lai gan nav liegta iespēja izmantot divpusējās procedūras (sk. 5. nodaļu);

—	likviditāti samazinošos precizējošos reversos darījumus vienmēr veic ar divpusējo procedūru palīdzību (kā noteikts 5.2. sadaļā);

—	parasti šādas operācijas decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības veikt divpusējās precizējošās reversās operācijas);

—	saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem Eurosistēma var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu, kas piedalīsies precizējošajās reversajās operācijās; un

—	kā pamatā esošos aktīvus precizējošajām reversajām operācijām var izmantot gan tirgojamus, gan netirgojamus aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.1.5.   Strukturālās reversās operācijas

Eurosistēma var veikt strukturālās operācijas reverso atklātā tirgus darījumu veidā, lai koriģētu Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru.

Šo operāciju iezīmes var būt šādas:

—	tās ir likviditāti palielinošas operācijas;

—	to biežums var būt regulārs vai neregulārs;

—	to termiņš a priori nav noteikts;

—	tās veic ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

—	tās decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas;

—	visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoles pieteikumus strukturālajām reversajām operācijām; un

—	kā pamatā esošos aktīvus strukturālajām reversajām operācijām var izmantot gan tirgojamus, gan netirgojamus aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.2.   Tiešie darĪjumi

Instrumenta veids

Tiešie atklātā tirgus darījumi ir operācijas, kurās Eurosistēma pērk vai pārdod atbilstošos aktīvus tieši tirgū. Šādas operācijas veic tikai strukturālos un precizējošos nolūkos.

Juridiskā būtība

Tiešais darījums paredz pilnīgu īpašuma tiesību pāreju no pārdevēja pircējam bez saistītas reversas īpašuma tiesību pārejas. Darījumus veic saskaņā ar tirgus principiem, kas piemērojami darījumā izmantotajam parāda instrumentam.

Cenu noteikumi

Aprēķinot cenas, Eurosistēma darbojas saskaņā ar visplašāk pieņemtajiem tirgus principiem, kas piemērojami darījumā izmantotajiem parāda instrumentiem.

Citas iezīmes

Eurosistēmas tiešo darījumu iezīmes var būt šādas:

—	tās var būt likviditāti palielinošas (tiešā pirkšana) vai likviditāti samazinošas (tiešā pārdošana) operācijas;

—	to biežums nav noteikts;

—	tos veic ar divpusējo procedūru palīdzību (kā noteikts 5.2. sadaļā);

—	parasti tos decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības veikt precizējošās tiešās operācijas);

—	darījuma partneru lokam a priori nav noteikti nekādi ierobežojumi; un

—	tiešajos darījumos kā pamatā esošie aktīvi tiek izmantoti tikai tirgojami aktīvi (kā noteikts 6. nodaļā).

3.3.   ECB parāda sertifikātu emisija

Instrumenta veids

ECB var emitēt parāda sertifikātus, lai koriģētu Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru, lai radītu (vai palielinātu) likviditātes deficītu tirgū.

Juridiskā būtība

Sertifikāti ir ECB parādsaistības attiecībā pret sertifikāta turētāju. Sertifikātus emitē un ieraksta veidā glabā euro zonas vērtspapīru depozitārijos. ECB nepiemēro nekādus ierobežojumus sertifikātu pārvedamībai. Detalizēti noteikumi par ECB parāda sertifikātiem tiks iekļauti nosacījumos attiecībā uz šādiem sertifikātiem.

Procentu nosacījumi

Sertifikātus emitē ar diskontu, t.i., tos emitē zem nominālvērtības un dzēšanas datumā dzēš atbilstoši nominālvērtībai. Emisijas apjoma un dzēšanas apjoma starpība ir vienāda ar to procentu summu, kas saskaņā ar noteikto procentu likmi uzkrāta emisijas apjomam sertifikāta termiņā. Piemērojamā procentu likme ir vienkārša procentu likme, aprēķināta saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”. Emisijas apjoma aprēķins sniegts 1. ielikumā.

Citas iezīmes

ECB parāda sertifikātu emisijas iezīmes var būt šādas:

—	sertifikātus emitē, lai mazinātu tirgus likviditāti;

—	sertifikātus var emitēt regulāri vai neregulāri;

—	sertifikātu termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem;

—	sertifikātus emitē ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

—	sertifikātus decentralizēti izsola un dzēš nacionālās centrālās bankas; un

—	visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoļu pieteikumus, lai parakstītos uz ECB parāda sertifikātiem.

1. IELIKUMSECB parāda sertifikātu emisijaEmisijas apjoms ir: kur:

N	=	parāda sertifikāta nominālvērtība;
rI	=	procentu likme (%);
D	=	parāda sertifikāta termiņš (dienās);
PT	=	parāda sertifikāta emisijas apjoms.

3.4.   Valūtas mijmaiņas darījumi

Instrumenta veids

Monetārās politikas mērķiem veiktie valūtas mijmaiņas darījumi sastāv no vienlaikus veiktiem tagadnes un nākotnes darījumiem, kuros euro maina pret ārvalstu valūtu. Tos izmanto precizēšanas vajadzībām, galvenokārt lai pārvaldītu likviditāti tirgū un ietekmētu procentu likmju virzību.

Juridiskā būtība

Monetārās politikas mērķiem veiktie valūtas mijmaiņas darījumi ir operācijas, kurās Eurosistēma pērk (vai pārdod) euro par ārvalstu valūtu tagadnes darījumā un vienlaikus pārdod (vai pērk) tos atpakaļ nākotnes darījumā noteiktā atpirkšanas datumā. Detalizēti valūtas mijmaiņas darījumu nosacījumi ietverti līgumā, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB).

Valūtas un valūtas kursu nosacījumi

Eurosistēma vienmēr veic operācijas tikai ar plaši tirgotām valūtām un saskaņā ar standarta tirgus praksi. Katrā valūtas mijmaiņas operācijā Eurosistēma un darījuma partneri vienojas par mijmaiņas darījuma punktiem. Mijmaiņas darījuma punkti ir starpība starp nākotnes darījuma valūtas kursu un tagadnes darījuma valūtas kursu. Euro mijmaiņas darījuma punkti attiecībā pret attiecīgo ārvalstu valūtu tiek noteikti saskaņā ar vispārējiem tirgus principiem. Valūtas mijmaiņas darījumu valūtas kursa nosacījumi noteikti 2. ielikumā.

Citas iezīmes

Valūtas mijmaiņas darījumu iezīmes var būt šādas:

—	tās var būt likviditāti palielinošas vai likviditāti samazinošas operācijas;

—	to biežums nav noteikts;

—	to termiņš nav noteikts;

—	tos veic ar ātro izsoļu vai divpusējo procedūru palīdzību (sk. 5. nodaļu);

—	parasti tos decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības veikt divpusējus valūtas mijmaiņas darījumus); un

—	saskaņā ar 2.2. sadaļā un 3. pielikumā noteiktajiem kritērijiem Eurosistēma var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu dalībai valūtas mijmaiņas darījumos.

2. IELIKUMSValūtas mijmaiņas darījumi

S	=	euro (EUR) sākumkurss (valūtas mijmaiņas darījuma noslēgšanas dienā) attiecībā pret kādu valūtu ABC:
FM	=	euro beigu kurss attiecībā pret kādu valūtu ABC mijmaiņas darījuma atpirkšanas datumā (M):
ΔM	=	nākotnes kursu starpības punkti starp euro un ABC mijmaiņas darījuma atpirkšanas datumā (M):
N(.)	=	tagadnes valūtas summa; N(.)M ir nākotnes valūtas summa: vai vai

3.5.   Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste

Instrumenta veids

Eurosistēma var piedāvāt darījuma partneriem izvietot noguldījumus ar noteiktu termiņu, par kuriem tiek maksāta atlīdzība, tās dalībvalsts centrālajā bankā, kurā reģistrēts darījuma partneris. Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste paredzēta tikai precizējošām vajadzībām, lai mazinātu likviditāti tirgū.

Juridiskā būtība

No darījuma partneriem pieņemtie noguldījumi ir ar noteiktu termiņu un nemainīgu procentu likmi. Nacionālās centrālās bankas apmaiņā pret noguldījumiem nesniedz nekādu nodrošinājumu.

Procentu nosacījumi

Noguldījumam piemērotā procentu likme ir vienkārša procentu likme, aprēķināta saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”. Procentus maksā noguldījuma termiņa beigās.

Citas iezīmes

Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistes iezīmes var būt šādas:

—	noguldījumus piesaista, lai mazinātu likviditāti;

—	noguldījumu piesaistes biežums nav noteikts;

—	noguldījumu termiņš nav noteikts;

—	noguldījumu piesaisti parasti veic ar ātro izsoļu palīdzību, lai gan nav liegta iespēja izmantot divpusējās procedūras (sk. 5. nodaļu);

—	parasti noguldījumu piesaisti decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB var veikt noguldījumu ar noteiktu termiņu (14) divpusēju piesaisti); un

—	saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem Eurosistēma var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei.

4. NODAĻA

PASTĀVĪGĀS IESPĒJAS

4.1.   Aizdevumu iespēja uz nakti

Instrumenta veids

Darījuma partneri var izmantot aizdevumu iespēju uz nakti, lai no nacionālajām centrālajām bankām uz nakti saņemtu naudas līdzekļus pret atbilstošiem aktīviem ar iepriekš noteiktu procentu likmi (kā noteikts 6. nodaļā). Minētā iespēja paredzēta darījuma partneru īslaicīgu likviditātes vajadzību nodrošināšanai. Parastos apstākļos maksimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti ir šīs iespējas procentu likme. Šīs iespējas izmantošanas nosacījumi visā euro zonā ir vienādi.

Juridiskā būtība

Nacionālās centrālās bankas var palielināt likviditāti, izmantojot aizdevumu iespēju uz nakti vai nu atpirkšanas līgumu uz nakti veidā (t.i., īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet kreditoram, bet puses vienojas veikt reverso darījumu, nākamajā darbadienā nododot aktīvu atpakaļ debitoram), vai arī kā nodrošinātus aizdevumus uz nakti (t.i., tiek piešķirtas realizējamas īpašuma tiesības attiecībā uz aktīviem, bet, ja parādsaistības tiek nokārtotas, īpašuma tiesības uz aktīvu saglabā debitors). Detalizēti atpirkšanas līgumu nosacījumi ietverti līgumos, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka. Noteikumos par likviditātes palielināšanu, izmantojot ar ķīlu nodrošinātus aizdevumus, ņem vērā dažādas procedūras un formalitātes, kas dažādās jurisdikcijās nepieciešamas, lai nodibinātu un pēc tam īstenotu attiecīgās īpašuma tiesības uz nodrošinājumu (ķīlu, cesiju vai apgrūtinājumu).

Piekļuves nosacījumi

Iestādes, kas atbilst 2.1. sadaļā noteiktajiem darījuma partneru vispārējiem atbilstības kritērijiem, var piekļūt aizdevumu iespējai uz nakti. Piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti nodrošina tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā reģistrēta attiecīgā iestāde. Piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti nodrošina tikai dienās, kad darbojas attiecīgā nacionālā reālā laika bruto norēķinu (RTGS) sistēma un attiecīgā(-ās) vērtspapīru norēķinu sistēma(-as) (SSS).

Katras darbadienas beigās debeta pozīcijas darījuma partneru norēķinu kontos nacionālajā centrālajā bankā automātiski uzskata par pieprasījumu aizdevumu iespējas uz nakti izmantošanai. Piekļuves procedūras aizdevumu iespējai uz nakti dienas beigās noteiktas 5.3.3. sadaļā.

Darījuma partneris var iegūt piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti, arī nosūtot pieprasījumu tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā šis darījuma partneris reģistrēts. Lai nacionālā centrālā banka varētu apstrādāt pieprasījumu tajā pašā dienā, tai jāsaņem pieprasījums ne vēlāk kā 30 minūtes pēc faktiskā TARGET slēgšanas laika (15)  (16). TARGET sistēmas slēgšanas laiks vienmēr ir plkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Pēdējā Eurosistēmas rezervju prasību izpildes perioda darbadienā termiņš, kas noteikts piekļuves pieprasījumam aizdevumu iespējai uz nakti, tiek pagarināts vēl par 30 minūtēm. Pieprasījumā jānorāda kredīta summa un, ja darījuma pamatā esošie aktīvi nav jau iepriekš noguldīti nacionālajā centrālajā bankā, jānorāda pamatā esošie aktīvi, kas tiks izmantoti kā nodrošinājums darījuma veikšanai.

Izņemot prasību uzrādīt pietiekamus pamatā esošos atbilstošos aktīvus, nav nekādu ierobežojumu līdzekļiem, ko var piešķirt, izmantojot aizdevumu iespēju uz nakti.

Termiņš un procentu nosacījumi

Kredīts, izmantojot aizdevumu iespēju, tiek izsniegts uz nakti. Darījuma partneriem, kas tieši piedalās TARGET, kredītu atmaksā laikā, kad tiek atvērta attiecīgā nacionālā RTGS sistēma un attiecīgā(-ās) SSS, nākamajā šo sistēmu darbības dienā.

Eurosistēma procentu likmi paziņo iepriekš, un to aprēķina kā vienkāršu procentu likmi saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”. ECB var mainīt procentu likmi jebkurā laikā, un tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā Eurosistēmas darbadienā (17), (18). Aizdevumu iespējas procentus un kredītu atmaksā vienlaikus.

Iespējas darbības pārtraukšana

Piekļuvi iespējai nodrošina tikai saskaņā ar ECB mērķiem un vispārīgiem monetārās politikas apsvērumiem. ECB var jebkurā laikā mainīt iespējas nosacījumus vai pārtraukt tās darbību.

4.2.   Noguldījumu iespēja

Instrumenta veids

Darījuma partneri var izmantot noguldījumu iespēju, lai veiktu noguldījumus uz nakti nacionālajās centrālajās bankās. Par noguldījumiem tiek maksāta atlīdzība saskaņā ar iepriekš noteiktu procentu likmi. Parastos apstākļos minimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti ir noguldījumu iespējas procentu likme. Noguldījumu iespējas nosacījumi visā euro zonā ir vienādi (19).

Juridiskā būtība

Par noguldījumiem uz nakti, kas pieņemti no darījuma partneriem, tiek maksāta atlīdzība pēc fiksētas procentu likmes. Apmaiņā pret noguldījumu darījuma partnerim netiek sniegts nodrošinājums.

Piekļuves nosacījumi (20)

Iestādes, kas atbilst 2.1. sadaļā noteiktajiem darījuma partneru vispārējiem atbilstības kritērijiem, var piekļūt noguldījumu iespējai. Piekļuvi noguldījumu iespējai piešķir tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā reģistrēta iestāde. Piekļuvi noguldījumu iespējai piešķir tikai dienās, kad atvērta attiecīgā nacionālā RTGS sistēma.

Lai varētu iegūt noguldījumu iespēju, darījuma partnerim jānosūta pieprasījums tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā šis darījuma partneris reģistrēts. Lai nacionālā centrālā banka varētu apstrādāt pieprasījumu tajā pašā dienā, tai jāsaņem pieprasījums ne vēlāk kā 30 minūtes pēc faktiskā TARGET slēgšanas laika, kas vienmēr ir plkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks) (21), (16). Pēdējā Eurosistēmas rezervju prasību izpildes perioda darbadienā termiņš, kas noteikts piekļuves pieprasījumam noguldījumu iespējai, tiek pagarināts vēl par 30 minūtēm. Pieprasījumā jānorāda summa, kas tiks noguldīta, izmantojot noguldījumu iespēju.

Summa, ko darījuma partneris var noguldīt, izmantojot noguldījumu iespēju, netiek ierobežota.

Termiņš un procentu nosacļjumi

To noguldījumu termiņš, kuri veikti, izmantojot noguldījumu iespēju, ir nakts. Darījuma partneriem, kas tieši piedalās TARGET, to noguldījumu termiņš, kuri veikti, izmantojot noguldījumu iespēju, ir laiks, kad tiek atvērta attiecīgā nacionālā RTGS sistēma, nākamajā šīs sistēmas darbības dienā.

Procentu likmi Eurosistēma paziņo iepriekš, un to aprēķina kā vienkāršu procentu likmi saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”. ECB var mainīt procentu likmi jebkurā laikā, un tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā Eurosistēmas darbadienā (22). Procentus par noguldījumiem maksā noguldījuma termiņa beigās.

Iespējas darbības pārtraukšana

Piekļuvi noguldījumu iespējai nodrošina tikai saskaņā ar ECB mērķiem un vispārīgiem monetārās politikas apsvērumiem. ECB jebkurā laikā var mainīt iespējas nosacījumus vai pārtraukt tās darbību.

5. NODAĻA

PROCEDŪRAS

5.1.   Izsoles procedūras

5.1.1.   Vispārīgie apsvērumi

Parasti Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas veic izsoļu veidā. Eurosistēmas izsoles procedūras īsteno sešos posmos, kā noteikts 3. ielikumā.

Eurosistēma izmanto divu dažādu veidu izsoļu procedūras – standartizsoles un ātrās izsoles. Gan standartizsoļu, gan ātro izsoļu procedūras ir vienādas, izņemot laika grafikus un darījuma partneru loku.

Standartizsoles

Standartizsoles veic ne vēlāk kā 24 stundu laikā no paziņojuma par izsoli līdz piešķīruma rezultātu apstiprināšanai (ja starp pieteikuma iesniegšanas termiņu un piešķīruma rezultātu paziņošanu ir aptuveni divas stundas laika). 1. attēls sniedz pārskatu par standartizsoļu posmu parasto laika grafiku. ECB var nolemt mainīt atsevišķu operāciju laika grafiku, ja tas nepieciešams.

Galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas un strukturālās operācijas (izņemot tiešos darījumus) vienmēr tiek veiktas kā standartizsoles. Tajās var piedalīties darījuma partneri, kas atbilst 2.1. sadaļā minētajiem vispārējiem atbilstības kritērijiem.

Ātrās izsoles

Ātrās izsoles parasti veic 90 minūšu laikā no paziņojuma par izsoli līdz piešķīruma rezultātu apstiprināšanai, kas notiek tūlīt pēc izsoles rezultātu paziņošanas. Ātrās izsoles parastais laika grafiks parādīts 2. attēlā. ECB var nolemt mainīt atsevišķu operāciju laika grafiku, ja tas nepieciešams. Ātrās izsoles tiek izmantotas tikai precizējošo operāciju veikšanai. Saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem un procedūrām Eurosistēma dalībai ātrajās izsolēs var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu.

Fiksētas procentu likmes un mainīgas procentu likmes izsoles

Eurosistēmai ir iespēja veikt vai nu fiksētas procentu likmes (apjoma), vai arī mainīgas procentu likmes (procentu) izsoles. Fiksētas procentu likmes izsolē ECB iepriekš nosaka procentu likmi, un iesaistītie darījuma partneri iesniedz pieteikumus par naudas apjomu, ar kādu tie vēlas piedalīties darījumā ar fiksēto procentu likmi (23). Mainīgas procentu likmes izsolē darījuma partneri iesniedz pieteikumus par naudas apjomu un procentu likmi, ar kādu tie vēlas iesaistīties darījumos ar nacionālajām centrālajām bankām (24).

3. IELIKUMSIzsoles procedūru posmi

1. posms.	Paziņojums par izsoli: a) ECB paziņojums, izmantojot publiskos informācijas tīklus; b) nacionālo centrālo banku paziņojums, izmantojot nacionālos informācijas tīklus un tieši individuāliem darījuma partneriem (ja nepieciešams).
2. posms.	Darījuma partneru izsoles pieteikumu sagatavošana un iesniegšana.
3. posms.	Eurosistēmas veikta izsoles pieteikumu apkopošana.
4. posms.	Izsoles piešķīruma sadale un izsoles rezultātu paziņošana: a) ECB piešķīruma lēmums; b) piešķīruma rezultātu paziņošana.
5. posms.	Individuālo piešķīruma rezultātu apstiprināšana.
6. posms.	Darījumu norēķini (sk. 5.3. sadaļu).

5.1.2.   Izsoļu operāciju grafiks

Galvenās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

Galvenās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas tiek veiktas saskaņā ar Eurosistēmas publicēto indikatīvo grafiku (25). Šo grafiku publicē ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tā gada sākuma, kurā šis grafiks būs spēkā. Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju parastās tirdzniecības dienas noteiktas 2. tabulā. ECB tiecas nodrošināt, lai visu dalībvalstu darījuma partneri varētu piedalīties galvenajās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās. Tāpēc, veidojot šo operāciju grafiku, ECB veic nepieciešamās korekcijas parastajā grafikā, ņemot vērā atsevišķo dalībvalstu svētku dienas.

Strukturālās operācijas

Strukturālās operācijas standartizsoļu veidā nenotiek saskaņā ar kādu iepriekš izveidotu grafiku. Taču parasti tās tiek veiktas un par tām norēķinās tikai tajās dienās, kas visās dalībvalstīs ir NCB darbadienas (26).

Precizējošās operācijas

Precizējošās operācijas netiek veiktas saskaņā ar kādu iepriekš izveidotu grafiku. ECB var nolemt veikt precizējošās operācijas jebkurā Eurosistēmas darbadienā. Šādās operācijās piedalās tikai to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kurās darījuma diena, norēķinu diena un atmaksāšanas diena ir NCB darbadienas.

1. ATTĒLS

Standartizsoļu posmu parastais laika grafiks (norādīts ECB laiks (Viduseiropas laiks))

2. ATTĒLS

Ātro izsoļu posmu parastais laika grafiks

2. tabula

Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju parastās tirdzniecības dienas

Operācijas veids	Parastā tirdzniecības diena (T)
Galvenās refinansēšanas operācijas	Katra otrdiena
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas	Katra kalendārā mēneša pēdējā trešdiena (27)

5.1.3.   Izsoles operāciju izziņošana

Eurosistēmas standartizsoles tiek publiski izziņotas, izmantojot informācijas tīklus. Turklāt nacionālās centrālās bankas var izziņot izsoles operāciju tieši darījuma partneriem, neizmantojot informācijas tīklus. Parasti publiskajā izsoles paziņojumā iekļauta šāda informācija:

—	izsoles operācijas atsauces numurs;

—	izsoles operācijas datums;

—	operācijas veids (likviditātes palielināšana vai samazināšana un paredzētais monetārās politikas instrumenta veids);

—	operācijas termiņš;

—	izsoles veids (fiksētas vai mainīgas procentu likmes izsole);

—	piešķiršanas metode (“holandiešu” vai “amerikāņu” izsole, kā noteikts 5.1.5. sadaļā);

—	paredzētais operācijas apjoms (parasti tikai ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām);

—	fiksētas procentu likmes izsoles procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma punkts (fiksētas procentu likmes izsolēm);

—	minimālā/maksimālā apstiprinātā procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma punkts (ja nepieciešams);

—	operācijas sākuma datums un termiņa beigu datums (ja nepieciešams) vai instrumenta novērtējuma datums un termiņa beigu datums (parāda sertifikātu emisijai);

—	iesaistītās valūtas un valūta, kuras apjoms tiek uzturēts nemainīgs (valūtas mijmaiņas darījumiem);

—	darījuma atsauces sākumkurss, kas izmantojams izsoles pieteikumu aprēķināšanā (valūtas mijmaiņas darījumiem);

—	izsoles pieteikuma maksimālais limits (ja tāds ir);

—	minimālais pretendentam izsolē piešķiramais apjoms (ja tāds ir);

—	minimālais piešķirtā apjoma koeficients (ja tāds ir);

—	laika grafiks izsoles pieteikumu iesniegšanai;

—	sertifikātu denominācija (parāda sertifikātu emisijai) un

—	emisijas ISIN kods (parāda sertifikātu emisijai).

Lai veicinātu precizējošo operāciju caurredzamību, Eurosistēma ātrās izsoles parasti publiski izziņo iepriekš. Taču ārkārtas apstākļos ECB var nolemt ātrās izsoles iepriekš publiski neizziņot. Ātro izsoļu izziņošana notiek saskaņā ar tādām pašām procedūrām, kādas piemēro standartizsolēs. Ātrajās izsolēs (gan publiski izziņotās, gan publiski neizziņotās) ar izraudzītajiem darījuma partneriem tieši sazinās nacionālās centrālās bankas.

5.1.4.   Darījuma partneru izsoles pieteikumu sagatavošana un iesniegšana

Darījuma partneru izsoles pieteikumiem jābūt noformētiem atbilstoši standartam, ko nacionālās centrālās bankas paredzējušas attiecīgajai operācijai. Izsoles pieteikumi jāiesniedz tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā atrodas iestādes institūts (galvenais birojs vai filiāle). Iestādes izsoles pieteikumus katrā dalībvalstī var iesniegt tikai viens institūts (galvenais birojs vai izraudzītā filiāle).

Fiksētas procentu likmes izsolēs darījuma partneriem izsoles pieteikumos jānorāda naudas summa, ko tie vēlas izmantot darījumā ar nacionālajām centrālajām bankām (28).

Mainīgas procentu likmes izsolēs darījuma partneri var iesniegt izsoles pieteikumus ar ne vairāk kā desmit dažādiem procentu likmju/cenu/mijmaiņas darījuma punktu līmeņiem. Katrā pieteikumā jānorāda naudas apjoms, ko tie vēlas izmantot darījumā ar nacionālajām centrālajām bankām, un attiecīgā procentu likme (29)  (30)., Procentu likmju pieteikumos procentu likmes solis ir 0.01 procentu punkts. Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījuma izsolēs mijmaiņas darījuma punkti nosakāmi saskaņā ar standarta tirgus principiem, un to solis ir 0.01 mijmaiņas darījuma punkts.

Galvenajām refinansēšanas operācijām minimālais pieteikuma apjoms ir 1 000 000 euro. Pieteikumos, kas pārsniedz šo summu, darījuma apjoma solis ir 100 000 euro. Tādu pašu minimālo darījuma apjoma soli un pieteikuma apjomu piemēro precizējošajās un strukturālajās operācijās. Minimālo pieteikuma apjomu piemēro katram atsevišķam procentu likmes/cenas/mijmaiņas darījuma punktu līmenim.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām nacionālā centrālā banka nosaka minimālo pieteikuma apjomu robežās no 10 000 euro līdz 1 000 000 euro. Pieteikumos, kas pārsniedz šo summu, darījuma apjoma solis ir 10 000 euro. Minimālo pieteikuma apjomu piemēro atsevišķi katram procentu likmes līmenim.

ECB var noteikt maksimālo pieteikuma limitu, lai nepieļautu neatbilstoši lielus pieteikumus. Katrs šāds maksimālais pieteikuma limits vienmēr tiek norādīts publiskajā izsoles paziņojumā.

Darījuma partneriem vienmēr jāspēj segt tiem piešķirtos apjomus ar pietiekamu apjomu atbilstošo pamatā esošo aktīvu (31). Līgumu un normatīvo aktu nosacījumi, kurus piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka, pieļauj soda piemērošanu, ja darījuma partneris nespēj pārvest pamatā esošos aktīvus vai skaidro naudu pietiekamā apjomā, lai norēķinātos par summu, kas tam piešķirta izsoles operācijā.

Pieteikumus var atcelt līdz pat pieteikumu iesniegšanas termiņam. Pieteikumi, kas iesniegti pēc izsoles izziņošanas ziņojumā norādītā termiņa, ir nederīgi. Nacionālās centrālās bankas lemj par to, vai termiņš ievērots. Nacionālās centrālās bankas noraida visus darījuma partnera pieteikumus, ja pieteikumu kopsumma pārsniedz ECB noteikto maksimālo pieteikuma limitu. Nacionālās centrālās bankas noraida arī tos pieteikumus, kas mazāki par minimālo pieteikuma apjomu vai mazāki par minimālo vai pārsniedz maksimālo apstiprināto procentu likmi/cenu/mijmaiņas darījuma punktu. Turklāt nacionālās centrālās bankas var noraidīt pieteikumus, kas ir nepilnīgi vai neatbilst standartam. Ja pieteikums noraidīts, attiecīgā nacionālā centrālā banka informē darījuma partneri par savu lēmumu pirms izsoles piešķīruma.

5.1.5.   Izsoles piešķīruma procedūras

Fiksētas procentu likmes izsoles

Sadalot fiksētas procentu likmes izsoles apjomu, darījuma partneru pieteikumi tiek summēti. Ja pieteikumu kopsumma pārsniedz kopējo piešķiramās likviditātes apjomu, iesniegtie pieteikumi tiek apmierināti proporcionāli piedāvātajam apjomam, pamatojoties uz izsoles apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu (sk. 4. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirtais apjoms jānoapaļo līdz pilnam euro. Tomēr fiksētas procentu likmes izsolēs ECB var nolemt katram pretendentam piešķirt minimālo apjomu/daļu.

4. IELIKUMSFiksētas procentu likmes izsoĻu piešķīrumsPiešķīruma apjoma koeficients: Darījuma partnerim i piešķirtais apjoms: kur:

A	=	piešķirtais kopapjoms;
n	=	darījuma partneru kopskaits;
ai	=	darījuma partnera i pieteikuma apjoms;
all%	=	piešķīruma koeficients;
alli	=	darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms.

Euro veiktas mainīgas procentu likmes izsoles

Mainīgas procentu likmes izsolēs, kas veiktas euro un paredzētas likviditātes palielināšanai, pieteikumi tiek sakārtoti piedāvātās procentu likmes dilstošā secībā. Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar visaugstāko procentu likmi; pēc tam seko pieteikumi ar pakāpeniski zemākām procentu likmēm, līdz viss sadalāmais izsoles apjoms ir izlietots. Ja viszemākās apstiprinātās procentu likmes līmenī (t.i., robežlikmes līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz neizsolītā apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu robežlikmes līmenī (sk. 5. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz pilnam euro.

Mainīgas procentu likmes izsolēs, kas paredzētas likviditātes samazināšanai (tās var izmantot parāda sertifikātu emisijai un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei), pieteikumi tiek sakārtoti piedāvāto procentu likmju augošā secībā (vai piedāvāto cenu dilstošā secībā). Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar viszemāko procentu likmi (augstāko cenu), pēc tam – pieteikumi ar augstākām procentu likmēm (zemākām cenām), līdz izlietots viss likviditātes samazināšanai paredzētais līdzekļu apjoms. Ja visaugstākās apstiprinātās procentu likmes (viszemākās cenas) līmenī (t.i., robežlikmes/cenas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā sadalāmā apjoma attiecību pret pieteikumu kopapjomu ar robežlikmi/cenu (sk. 5. ielikumu). Parāda sertifikātu emisijai katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz tuvākajam parāda sertifikātu nominālvērtības darījuma solim. Citām likviditāti samazinošām operācijām katram darījuma partnerim piešķirtais apjoms jānoapaļo līdz pilnam euro.

Mainīgas procentu likmes izsolēs ECB var nolemt piešķirt katram veiksmīgajam pretendentam minimālo apjomu.

5. IELIKUMSEuro veiktās mainīgas procentu likmes izsoĻu piešķīrums(piemērs attiecas uz pieteikumiem, kas izteikti procentu likmju veidā)Piešķīruma koeficients robežlikmes līmenī:Piešķīrums darījuma partnerim i robežlikmes līmenī:Darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms:kur:

A	=	piešķirtais kopapjoms;
rs	=	darījuma partneru procentu likmes s pieteikums;
n	=	darījuma partneru kopskaits;
a(rs)i	=	darījuma partnera i pieteikuma apjoms ar procentu likmi s (rs);
a(rs)	=	pieteikumu kopsumma ar konkrēto procentu likmi (rs):
rm	=	robežlikme: likviditāti palielinošai izsolei; likviditāti samazinošai izsolei;
rm–1	=	procentu likme pirms robežlikmes (pēdējā procentu likme, ar kuru pieteikumi ir pilnībā apmierināti): likviditāti palielinošai izsolei; likviditāti samazinošai izsolei;
all%(rm)	=	piešķīruma koeficients robežlikmes līmenī;
all(rs)i	=	piešķīrums darījuma partnerim i, ja procentu likme ir s;
alli	=	darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms.

Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaias darījumu izsoles

Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs, kas paredzētas likviditātes palielināšanai, pieteikumi tiek sakārtoti mijmaiņas darījuma punktu kotācijas augošā secībā (32). Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar viszemāko mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, pēc tam seko pieteikumi ar pakāpeniski augstāku mijmaiņasdarījuma punkta kotāciju, līdz izlietots viss noteiktais sadalāmais valūtas apjoms. Ja visaugstākās apstiprinātās mijmaiņas darījuma punkta kotācijas līmenī (t.i., valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā sadalāmā apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī (sk. 6. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz pilnam euro.

Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs, kas paredzētas likviditātes samazināšanai, pieteikumus sakārto mijmaiņas darījuma punktu kotācijas dilstošā secībā. Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar visaugstāko mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, pēc tam seko pieteikumi ar pakāpeniski zemāku mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, līdz viss samazināmais noteiktais valūtas apjoms sadalīts. Ja viszemākās apstiprinātās mijmaiņas darījuma punkta kotācijas līmenī (t.i., valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā sadalāmā apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī (sk. 6. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz pilnam euro.

Izsoles veids

Mainīgas procentu likmes izsolēm Eurosistēma var piemērot vai nu vienas procentu likmes izsoles, vai arī vairāku procentu likmju izsoles procedūras. Vienas procentu likmes izsolē (holandiešu izsole) piešķirtā apjoma procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma punkta kotācija, ko piemēro visiem apmierinātajiem pieteikumiem, ir vienāda ar robežlikmi/cenu/mijmaiņas darījuma punkta kotāciju (t.i., kotāciju, kurā izlietots kopējais izsoles apjoms). Vairāku procentu likmju izsolē (amerikāņu izsole) piešķirtā apjoma procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma punkta kotācija ir vienāda ar procentu likmi/cenu/mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, kas piedāvāta katrā atsevišķajā pieteikumā.

6. IELIKUMSMainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsoļu piešķīrumsPiešķīruma koeficients valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī:Piešķīrums darījuma partnerim i mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī:Darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms:kur:

A	=	piešķirtais kopapjoms;
Δs	=	darījuma partneru noteiktā mijmaiņas darījuma punkta kotācijas spieteikums;
n	=	darījuma partneru kopskaits;
a(Δs)i	=	darījuma partnera i pieteikuma apjoms, ja mijmaiņas darījuma punkta kotācija ir s (Δ s );
a(Δs)	=	pieteikumu kopsumma, ja mijmaiņas darījuma punkta kotācija ir s (Δ s ):
Δm	=	mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācija: likviditāti palielinošam valūtas mijmaiņas darījumam; likviditāti samazinošam valūtas mijmaiņas darījumam;
Δ m–1	=	mijmaiņas darījuma punkta kotācija pirms valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas (pēdējā mijmaiņas darījuma punkta kotācija, ar kuru visi pieteikumi tiek pilnīgi apmierināti): likviditāti palielinošam valūtas mijmaiņas darījumam; likviditāti samazinošam valūtas mijmaiņas darījumam;
all%(Δm)	=	piešķīruma koeficients valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī;
all(Δs)i	=	piešķīrums darījuma partnerim i, ja valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācija ir s;
alli	=	darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms.

5.1.6.   Izsoles rezultātu paziņošana

Standartizsoļu un ātro izsoļu rezultātus paziņo publiski, izmantojot informācijas tīklus. Turklāt nacionālās centrālās bankas var paziņot izsoles rezultātu tieši darījuma partneriem, neizmantojot informācijas tīklus. Parasti publiskajā izsoles rezultāta paziņojumā iekļauta šāda informācija:

—	izsoles operācijas atsauces numurs;

—	izsoles operācijas datums;

—	operācijas veids;

—	operācijas termiņš;

—	Eurosistēmas darījuma partneru pieteikumu kopsumma;

—	pieteikumu iesniedzēju skaits;

—	iesaistītās valūtas (valūtas mijmaiņas darījumiem);

—	kopējais piešķirtais/izsolītais apjoms;

—	piešķīruma koeficients (fiksētas procentu likmes izsolēm);

—	darījuma sākumkurss (valūtas mijmaiņas darījumiem);

—	apstiprinātā robežlikme/cena/mijmaiņas darījuma punkts un robežlikmes/cenas/mijmaiņas darījuma punkta apstiprinātais piešķīruma koeficients (mainīgas procentu likmes izsolei);

—	minimālā pieteikuma procentu likme, maksimālā pieteikuma procentu likme un vidējā svērtā piešķīruma likme (vairāku procentu likmju izsolēm);

—	operācijas sākuma datums un termiņa beigu datums (ja nepieciešams) vai instrumenta novērtējuma datums un termiņa beigu datums (parāda sertifikātu emisijai);

—	minimālais piešķīrums kādam darījuma partnerim (ja tāds ir);

—	minimālais piešķīruma koeficients (ja tāds ir);

—	sertifikātu nominālvērtība (parāda sertifikātu emisijai) un

—	emisijas ISIN kods (parāda sertifikātu emisijai).

Nacionālās centrālās bankas tieši apstiprina veiksmīgajiem darījuma partneriem individuālos izsoles rezultātus.

5.2.   Divpusējo operāciju procedūras

Vispārīgie apsvērumi

Nacionālās centrālās bankas var veikt operācijas, pamatojoties uz divpusējām procedūrām (33). Šīs procedūras var izmantot precizējošajās atklātā tirgus operācijās un strukturālajās tiešajās operācijās. Plašā nozīmē divpusējās operācijas ir jebkādas procedūras, kurās Eurosistēma veic darījumu ar vienu vai vairākiem darījuma partneriem, nerīkojot izsoli. Šajā ziņā izšķir divus dažādus divpusējo procedūru veidus: operācijas, kurās Eurosistēma ar darījuma partneriem sazinās tieši, un operācijas, kas tiek veiktas ar biržu un tirgus aģentu starpniecību.

Tieša sazināšanās ar darījuma partneriem

Šajā procedūrā nacionālās centrālās bankas tieši sazinās ar vienu vai vairākiem iekšzemes darījuma partneriem, kuri izraudzīti saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar precīzām ECB sniegtām instrukcijām nacionālās centrālās bankas lemj, vai iesaistīties darījumā ar šiem darījuma partneriem. Darījumi tiek veikti ar nacionālo centrālo banku starpniecību.

Ja ECB Padome nolemtu, ka ārkārtas apstākļos divpusējās operācijas varētu veikt arī pati ECB (vai arī viena vai vairākas nacionālās centrālās bankas, kas darbojas ECB vārdā), šādu operāciju procedūras tiktu attiecīgi pielāgotas. Tādā gadījumā ECB (vai nacionālā(-ās) centrālā(-ās) banka(-as), kas darbojas ECB vārdā) tieši sazinātos ar vienu vai vairākiem darījuma partneriem euro zonā, kuri izraudzīti saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem. ECB (vai nacionālā(-ās) centrālā(-ās) banka(-as), kas darbojas ECB vārdā) lemtu par to, vai iesaistīties darījumā ar šiem darījuma partneriem. Taču darījumi tiktu veikti decentralizēti ar nacionālo centrālo banku starpniecību.

Divpusējās operācijas, ko veic, tieši sazinoties ar darījuma partneriem, var piemērot reversajiem darījumiem, tiešajiem darījumiem, valūtas mijmaiņas darījumiem un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei.

Ar biržu un tirgus ağentu starpniecību veiktās operācijas

Nacionālās centrālās bankas var veikt tiešos darījumus ar biržu un tirgus aģentu starpniecību. Šajās operācijās darījuma partneru loks a priori nav ierobežots un procedūras tiek pielāgotas tirgus principiem, ko piemēro attiecīgajiem parāda instrumentiem. ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB pati (vai nacionālā (-ās) centrālā(-ās) banka(-as), kas darbojas ECB vārdā) var veikt precizējošās tiešās operācijas ar biržu un tirgus aģentu starpniecību.

Divpusējo operāciju izziņošana

Parasti divpusējās operācijas iepriekš publiski neizziņo. Turklāt ECB var nolemt par divpusējo operāciju rezultātu publisku neizziņošanu.

Operāciju veikšanas dienas

ECB var nolemt veikt precizējošās divpusējās operācijas jebkurā Eurosistēmas darbadienā. Šādās operācijās piedalās tikai tās dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kurās darījuma diena, norēķinu diena un atmaksāšanas diena ir NCB darbadienas.

Tiešas divpusējās operācijas strukturāliem mērķiem parasti veic un par tām norēķinās tikai tajās dienās, kas ir NCB darbadienas visās dalībvalstīs.

5.3.   Norēķinu procedūras

5.3.1.   Vispārīgie apsvērumi

Norēķinus par naudas darījumiem, kas saistīti ar Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām vai dalību atklātā tirgus operācijās, veic, izmantojot darījuma partneru kontus nacionālajās centrālajās bankās (vai kontus norēķinu bankās, kas piedalās TARGET sistēmā). Naudas darījumu norēķinus veic tikai pēc galīgā operācijas pamatā esošo aktīvu pārveduma (vai vienlaikus ar šo pārvedumu). Tas nozīmē, ka pamatā esošajiem aktīviem jābūt iepriekš deponētiem vērtspapīru kontos nacionālajās centrālajās bankās vai arī norēķins ar šīm nacionālajām centrālajām bankām jāveic pēc principa – piegāde pret samaksu dienas laikā. Pamatā esošo aktīvu pārvedumu veic, izmantojot darījuma partneru vērtspapīru norēķinu kontus SSS, kas atbilst ECB obligātajiem standartiem (34). Darījuma partneri, kuriem nav vērtspapīru konta nacionālajā centrālajā bankā vai vērtspapīru norēķinu konta SSS, kas atbilst ECB obligātajiem standartiem, var veikt pamatā esošo aktīvu pārvedumu ar korespondentkredītiestādes vērtspapīru norēķinu konta vai vērtspapīru konta starpniecību.

Norēķinu procedūras sīkāk izklāstītas līgumu nosacījumos, ko nacionālās centrālās bankas (vai ECB) piemēro konkrētajiem monetārās politikas instrumentiem. Norēķinu procedūras dažādās nacionālajās centrālajās bankās var nedaudz atšķirties nacionālo tiesību aktu un nacionālās prakses atšķirību dēļ.

3. tabula

Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju parastie norēķinu datumi (35)

Monetārās politikas instruments	Norēķinu datums standartizsolēs	Norēķinu datums ātrajās izsolēs un divpusējās procedūrās
Reversie darījumi	T + l (36)	T
Tiešie darījumi	–	Saskaņā ar tirgus principiem attiecībā uz darījuma pamatā esošajiem aktīviem
Parāda sertifikātu emisija	T + l	–
Valūtas mijmaiņas darījumi	–	T, T + l vai T + 2
Noguldījumu ar noteikto termiņu piesaiste	–	T

5.3.2.   Norēķini par atklātā tirgus operācijām

Norēķinus par atklātā tirgus operācijām, kuru pamatā ir standartizsoles (t.i., galvenajām refinansēšanas operācijām, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām un strukturālajām operācijām), parasti veic pirmajā dienā pēc darījuma dienas, kurā atvērtas visas atbilstošās nacionālās RTGS sistēmas un SSS. Principā Eurosistēmas mērķis ir panākt, lai norēķini par darījumiem, kas saistīti ar tās atklātā tirgus operācijām, vienlaikus tiktu veikti visās dalībvalstīs ar visiem darījuma partneriem, kas nodrošinājuši pietiekamus pamatā esošos aktīvus. Taču darbības ierobežojumu un SSS tehnisko īpatnību dēļ norēķinu veikšanas konkrētais laiks dienas robežās atklātā tirgus operācijām euro zonā var atšķirties. Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju norēķinu veikšanas laiks parasti sakrīt ar laiku, kad veic atmaksu par iepriekšējo atbilstoša termiņa operāciju.

Eurosistēmas mērķis ir panākt, lai norēķini par atklātā tirgus operācijām, kuru pamatā ir ātrās izsoles un divpusējās procedūras, tiktu veikti darījuma dienā. Taču Eurosistēma operatīvu iemeslu dēļ dažkārt šīm operācijām, īpaši tiešajiem darījumiem (precizējošajām un strukturālajām operācijām) un valūtas mijmaiņas darījumiem, var piemērot citus norēķinu datumus (sk. 3. tabulu).

5.3.3.   Dienas beigu procedūras

Dienas beigu procedūras noteiktas dokumentācijā, kas attiecas uz nacionālajām RTGS sistēmām un TARGET sistēmu. TARGET sistēmas slēgšanas laiks vienmēr ir plkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Pēc slēgšanas turpmākie maksājuma uzdevumi apstrādei nacionālajās RTGS sistēmās netiek pieņemti, lai gan pirms slēgšanas pieņemto atlikušo maksājuma uzdevumu apstrāde turpinās. Darījuma partneru pieprasījumi par piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti vai noguldījumu iespējai uz nakti jāiesniedz attiecīgajai nacionālajai centrālajai bankai ne vēlāk kā 30 minūtes pēc faktiskās TARGET sistēmas slēgšanas (37).

Ja atbilstošo darījuma partneru norēķinu kontos (nacionālajās RTGS sistēmās) pēc dienas beigu kontroles procedūru veikšanas izveidojies negatīvs atlikums, tas automātiski tiek uzskatīts par pieprasījumu izmantot aizdevumu iespēju uz nakti (sk. 4.1. sadaļu).

6. NODAĻA

ATBILSTOŠIE AKTĪVI

6.1.   Vispārīgie apsvērumi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 18.1. pantu ECB un nacionālajām centrālajām bankām atļauts veikt darījumus finanšu tirgos, pērkot un pārdodot pamatā esošos aktīvus tieši vai saskaņā ar atpirkšanas līgumiem, un noteikts, ka visām Eurosistēmas kredītoperācijām jābūt ar atbilstošu nodrošinājumu. Tādējādi visas Eurosistēmas likviditāti palielinošās operācijas balstās uz pamatā esošajiem aktīviem, kurus darījuma partneri nodrošina vai nu nododot aktīvu īpašuma tiesības (tiešo darījumu vai atpirkšanas līgumu gadījumā), vai ar ķīlu, cesiju vai apgrūtinājumu, ar kuru nodrošināti attiecīgie aktīvi (nodrošinātu aizdevumu gadījumā) (38).

Lai pasargātu Eurosistēmu no zaudējumiem monetārās politikas operācijās un nodrošinātu vienādu attieksmi pret darījuma partneriem, kā arī uzlabotu darbības efektivitāti un caurredzamību, pamatā esošajiem aktīviem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, lai tos varētu izmantot Eurosistēmas monetārās politikas operācijās. Eurosistēma atbilstošajiem aktīviem izstrādājusi vienotu sistēmu, kas kopēja visām Eurosistēmas kredītoperācijām. Šī vienotā sistēma (saukta arī par “Vienoto sarakstu”) stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī un aizstās divu līmeņu sistēmu, kas ieviesta kopš Ekonomikas un monetārās savienības pirmsākumiem un tiks likvidēta līdz 2007. gada 31. maijam (39).

Vienotā sistēma ietver divas noteiktas aktīvu grupas – tirgojamos un netirgojamos aktīvus. Attiecībā uz aktīvu kvalitāti un to atbilstību dažādiem Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veidiem starp šīm divām aktīvu grupām nav atšķirību, izņemot to, ka netirgojamos aktīvus Eurosistēma parasti neizmanto tiešajos darījumos. Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošos aktīvus var izmantot arī kā nodrošinājumu dienas ietvaros izsniegtajam kredītam.

Abu aktīvu grupu atbilstības kritēriji saskaņoti visā euro zonā (40) un izklāstīti 6.2. sadaļā. Lai nodrošinātu abu aktīvu grupu atbilstību vienādiem kreditēšanas nosacījumiem, izstrādāta Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēma (EKNS), kas pamatojas uz dažādiem kredītspējas vērtēšanas avotiem. 6.3. sadaļā izklāstītas procedūras un noteikumi, kas nosaka un kontrolē Eurosistēmas prasību, lai visi atbilstošie nodrošinājumi atbilstu “augstiem kreditēšanas nosacījumiem”. Pamatā esošo aktīvu riska kontroles pasākumi un novērtēšanas principi sniegti 6.4. un 6.5. sadaļā. Eurosistēmas darījuma partneri var izmantot atbilstošos aktīvus pārrobežu darījumos (sk. 6.6. sadaļu).

6.2.   Pamatā esošo aktīvu atbilstības specifikācijas

ECB izveido, uztur un publicē atbilstošo tirgojamo aktīvu sarakstu (41). Attiecībā uz netirgojamiem aktīviem ECB nepublicēs ne atbilstošo aktīvu sarakstu, ne atbilstošo debitoru/garantijas devēju sarakstu.

6.2.1.   Tirgojamo aktīvu atbilstības kritēriji

Par atbilstošiem uzskatāmi ECB emitētie parāda vērtspapīri un visi parāda vērtspapīri, kurus Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas emitējušas pirms datuma, kad attiecīgā dalībvalsts ieviesusi euro.

Lai noteiktu citu tirgojamo aktīvu atbilstību, piemēro šādus atbilstības kritērijus (sk. arī 4. tabulu).

Aktīva veids

Tam jābūt parāda instrumentam:

a)	ar fiksētu beznosacījumu pamatsummu, un

b)

kuponu, kas nevar izraisīt negatīvu naudas plūsmu. Turklāt kuponam jābūt vienam no šāda veida kuponiem: 1) nulles kuponam; 2) fiksētas procentu likmes kuponam vai 3) mainīgas procentu likmes kuponam, kas piesaistīts atsauces procentu likmei. Kupons var būt piesaistīts paša emitenta reitinga pārmaiņām. Turklāt atbilstošas ir arī obligācijas, kas indeksētas ar inflāciju.

Šādas iezīmes jāsaglabā līdz saistību dzēšanai. Parāda instrumenti var nedot tiesības uz pamatsummu un/vai procentiem, kas pakārtoti tā paša emitenta citu parāda instrumentu turētāju tiesībām.

Prasība a) nav piemērojama ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, izņemot obligācijas, kuras saskaņā ar PVKIU Direktīvas (42) 22. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem emitējušas kredītiestādes (sauktas par “nodrošinātām obligācijām”). Eurosistēma novērtē ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru, izņemot nodrošinātās obligācijas, atbilstību šādiem kritērijiem.

Aktīvi, kas rada naudas plūsmu un nodrošina ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus:

a)

jāiegādājas likumīgi saskaņā ar dalībvalsts likumiem no darījuma iniciatora vai starpnieka, aktīvu pārvēršanai vērtspapīros izmantojot īpašu līdzekli, tādā veidā, ko Eurosistēma uzskata par “aktīvu pārdošanu”, kas realizējama pret jebkuru trešo pusi, un darījuma iniciatoram un tā kreditoriem, t.sk. darījuma iniciatora maksātnespējas gadījumā, nav pieejami; un

b)	nevar kopumā vai daļēji, faktiski vai iespējami ietvert ar kredītiem saistītas parādzīmes vai līdzīgas prasības, kas rodas no kredītriska nodošanas, izmantojot kredītu atvasinātos instrumentus.

Strukturētas emisijas gadījumā laidiens (vai apakšlaidiens), lai būtu atbilstošs, nevar tikt pakārtota tās pašas emisijas citiem laidieniem. Laidienu (vai apakšlaidienu) uzskata par nepakārtotu attiecībā pret citām tās pašas emisijas laidieniem (vai apakšlaidieniem), un tā ir “augstāka ranga”, ja saskaņā ar emisijas prospektā izklāstīto maksājuma prioritāti, ko piemēro pēc paziņojuma par tiesību realizēšanu saņemšanas, šim laidienam (vai apakšlaidienam) nosaka prioritāti attiecībā pret citiem laidieniem (vai apakšlaidieniem) par maksājuma (pamatsummas un procentu) saņemšanu, vai tai pēdējai rodas zaudējumi saistībā ar pamatā esošajiem aktīviem.

Eurosistēma patur tiesības lūgt no attiecīgās trešās puses (piemēram, emitenta, darījuma iniciatora vai organizētāja) jebkādu paskaidrojumu un/vai likumīgu apstiprinājumu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai novērtētu ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru atbilstību.

Kredītstandarti

Parāda instrumentam jāatbilst EKNS noteikumos attiecībā uz tirgojamiem aktīviem norādītajiem augstajiem kredītstandartiem, kas izklāstīti 6.3.2. sadaļā.

Emisijas vieta

Parāda instrumenti jānogulda/jāreģistrē (jāemitē) EEZ centrālajā bankā vai centrālajā vērtspapīru depozitārijā (CVD), kas atbilst ECB noteikto standartu minimumam (43). Ja tirgojamos parāda instrumentus emitējusi nefinanšu sabiedrība (44), kurai atzīta ārējā kredītnovērtējuma iestāde (ECAI) nav piešķīrusi reitingu, emisija jāveic euro zonā.

Norēķinu procedūras

Parāda instrumentam jābūt pārvedamam dematerializētā veidā. Tam jāatrodas un ar to jāveic norēķini euro zonā, izmantojot Eurosistēmas vai SSS kontu, kas atbilst ECB noteiktajiem standartiem, lai uz reģistrāciju un realizāciju attiektos euro zonas valsts tiesību akti.

Ja CVD, kas emitē aktīvu, un SSS, kurā tas atrodas turējumā, nav identiski, starp šīm iestādēm jāizveido ECB apstiprināta saikne (45).

Pieņemami tirgi

Parāda instruments jāpieņem tirdzniecībai regulētā tirgū, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem (46), vai jāveic tirdzniecība konkrētos neregulētos tirgos, kā noteikusi ECB (47). Novērtējot neregulētus tirgus, Eurosistēma balstās uz trim principiem – drošību, caurredzamību un pieejamību (48).

Emitents/garantijas devējs

Centrālās bankas, valsts sektora uzņēmumi, privātā sektora uzņēmumi, starptautiskās vai starpvalstu iestādes var emitēt parāda instrumentus vai sniegt garantijas. Kredītiestāžu emitētie parāda instrumenti, izņemot nodrošinātās obligācijas, ir atbilstoši tikai, ja tos pieņem tirdzniecībai regulētos tirgos (kā norādīts iepriekš).

Emitenta/garantijas devēja reģistrācijas vieta

Emitentam jābūt reģistrētam EEZ vai vienā no G10 valstīm, kuras neietilpst EEZ (49). Šajā gadījumā parāda instrumentus var uzskatīt par atbilstošiem tikai tad, ja Eurosistēma pārliecinās, ka tās tiesības tiks aizsargātas Eurosistēmas noteiktā, atbilstošā veidā saskaņā ar attiecīgās ārpus EEZ esošās G10 valsts tiesību aktiem. Šajā nolūkā būs jāiesniedz formas un satura ziņā Eurosistēmai pieņemams tiesisks novērtējums, pirms aktīvus varēs uzskatīt par atbilstošiem. Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru gadījumā emitentam jābūt reģistrētam EEZ.

Garantijas devējam jābūt reģistrētam EEZ.

Starptautiskās vai starpvalstu iestādes ir atbilstoši emitenti/garantijas devēji, neraugoties uz to reģistrācijas vietu. Ja tirgojamu parāda instrumentu emitējusi nefinanšu sabiedrība, kurai ECAI nav piešķīrusi reitingu, emitentam/garantijas devējam jābūt reģistrētam euro zonā.

Denominācijas valūta

Parāda instruments jāizsaka euro (50).

6.2.2.   Netirgojamo aktīvu atbilstības kritēriji

Atbilstošo aktīvu vienotajā sistēmā kā nodrošinājums atbilstoši ir divu veidu netirgojamie aktīvi – kredītprasības un netirgojami neliela apjoma ar hipotēkām nodrošināti parāda instrumenti (RMBD) (51).

Kredītprasības

Lai kredītprasība būtu atbilstoša, tai (52) jāatbilst šādiem atbilstības kritērijiem (sk. arī 4. tabulu):

—

Aktīva veids: tai jābūt kredītprasībai, kas ir parādnieka parādsaistības attiecībā pret Eurosistēmas darījuma partneri. Atbilstošas ir arī kredītprasības, kuru atlikums samazinās (t.i., pamatsumma un procenti tiek samaksāti saskaņā ar iepriekš noteiktu grafiku). Neizmantotas kredītlīnijas (piemēram, automātiski atjaunojamu kredītprasību neizmantotās iespējas), norēķinu kontu pārtēriņi un akreditīvi (kas pilnvaro kredīta izmantošanu, bet pašas par sevi nav kredītprasības) nav atbilstoši. Sindikāta dalībiestādes daļa sindicētā aizdevumā tiek uzskatīta par atbilstošu kredītprasības veidu. Kredītprasības var nedot tiesības uz pamatsummu un/vai procentiem, kas pakārtoti tā paša emitenta citu kredītprasību vai parāda instrumentu turētāju tiesībām. Kredītprasībai jābūt ar: a) fiksētu beznosacījumu pamatsummu un b) procentu likmi, kas nevar izraisīt negatīvu naudas plūsmu. Turklāt procentu likmei jābūt vienai no šāda veida: 1) nulles kupona; 2) fiksētai; vai 3) mainīgai, kas piesaistīta citai atsauces procentu likmei. Šādas parāda instrumentu iezīmes jānodrošina līdz attiecīgo saistību dzēšanai.

—

Debitors/garantijas devējs: nefinanšu sabiedrības, valsts sektora uzņēmumi, starptautiskās vai starpvalstu iestādes ir atbilstoši parādnieki vai garantijas devēji (53). Katrs parādnieks ir individuāli un atsevišķi atbildīgs par attiecīgās kredītprasības atmaksu pilnā apjomā (par atsevišķām kredītprasībām kopā atbildīgie kredīta līdzaizņēmēji netiek iekļauti).

—	Debitora/garantijas devēja reģistrācijas vieta: debitoram/garantijas devējam jābūt reģistrētam euro zonā. Šī prasība nav attiecināma uz starptautiskām vai starpvalstu iestādēm.

—	Kredītstandarti: kredītprasību kvalitāti novērtē ar debitora/garantijas devēja pamatā esošo kredītspēju. Kredītprasībām jāatbilst EKNS noteikumos pamatotiem augstiem netirgojamo aktīvu kredītstandartiem, kas izklāstīti 6.3.3. sadaļā.

—

Minimālais apjoms: laikā, kad darījuma partneris iesniedz izmantošanai nodrošinājumu (nodrošinājuma laišana apgrozībā), kredītprasībai jāatbilst minimālajam apjomam. Starpperiodā (no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim) katra nacionālā centrālā banka pēc savas izvēles var iekšzemes kredītprasībām piemērot minimālo apjomu. Izmantošanai pārrobežu darījumos starpperiodā piemērojamais minimālais apjoms ir 500 000 euro (54). Euro zonā visām kredītprasībām no 2012. gada 1. janvāra tiks piemērots vienots minimālais apjoms 500 000 euro.

—	Apkalpošanas procedūras: kredītprasības apkalpošanu nosaka Eurosistēmas procedūras, kas definētas attiecīgajā nacionālajā dokumentācijā.

—

Noteicošie likumi: līgumu par kredītprasību un līgumu starp darījuma partneri un nacionālo centrālo banku, kas laiž apgrozībā kredītprasību kā nodrošinājumu (“līgums par nodrošinājuma laišanu apgrozībā”) nosaka euro zonā esošās dalībvalsts likumi. Turklāt dažādu noteicošo likumu, kas piemērojami 1) darījuma partnerim, 2) kreditoram, 3) parādniekam, 4) garantijas devējam (ja iespējams), 5) līgumam par kredītprasību un 6) līgumam par nodrošinājuma laišanu apgrozībā, skaits nevar pārsniegt divus.

—	Denominācijas valūta: kredītprasība jāizsaka euro (55).

Netirgojami neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parāda instrumenti

Neliela apjoma ar hipotēku nodrošinātiem parāda instrumentiem piemēro šādus atbilstības kritērijus (sk. arī 4. tabulu).

—

Aktīva veids: tam jābūt parāda instrumentam (parādzīme vai vekselis), kas nodrošināts ar mājokļu hipotēku pūlu un pilnībā netiek pārvērsts vērtspapīros. Jābūt iespējai aizstāt pamatā esošo aktīvu pūlu un ieviestam mehānismam, kas nodrošinātu Eurosistēmas pirmtiesības kreditoru vidū, izņemot tos, kuriem noteikts izņēmums valsts politikas dēļ (56). Neliela apjoma ar hipotēku nodrošinātiem parāda instrumentiem jābūt ar: a) fiksētu beznosacījumu pamatsummu un b) procentu likmi, kas nevar izraisīt negatīvu naudas plūsmu.

—	Kredītstandarti: Neliela apjoma ar hipotēku nodrošinātam parāda instrumentam jāatbilst augstiem kredītstandartiem, ko novērtē saskaņā ar to EKNS noteikumu sadaļu, kurā aplūkots neliela apjoma ar hipotēku nodrošināts parāda instruments, kā izklāstīts 6.3.3. sadaļā.

—	Emitenta veids: Atbilstoši emitenti ir kredītiestādes, kas ir atbilstoši darījuma partneri.

—	Emitenta reģistrācijas vieta: Emitentam jāatrodas euro zonā.

—	Apkalpošanas procedūras: Rīcību ar neliela apjoma ar hipotēku nodrošinātiem parāda instrumentiem nosaka Eurosistēmas procedūras, kas definētas attiecīgajā nacionālajā dokumentācijā.

—	Denominācijas valūta: Neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parāda instrumenti jāizsaka euro (55)..

6.2.3.   Atbilstošo aktīvu izmantošanas papildu prasības

Kredītprasībām noteiktās papildu juridiskās prasības

Lai nodrošinātu to, ka kredītprasībām ir spēkā esošs nodrošinājums un kredītprasību iespējams ātri realizēt darījuma partnera saistību neizpildes gadījumā, jāizpilda papildu juridiskās prasības. Šīs juridiskās prasības attiecas uz:

—	kredītprasību esamības pārbaudi;

—	parādnieka informēšanu par kredītprasības laišanu apgrozībā vai šādas laišanas apgrozībā reģistrēšanu;

—	tādu ierobežojumu neesamību, kas saistīti ar banku darbības slepenību un konfidencialitāti;

—	kredītprasību laišanas apgrozībā ierobežojumu neesamību.

Šo juridisko prasību saturs izklāstīts 7. pielikumā. Valstu jurisdikciju raksturīgās iezīmes detalizēti izklāstītas attiecīgajā nacionālajā dokumentācijā.

Atbilstošo aktīvu izmantošanas noteikumi

Tirgojamos aktīvus var izmantot visām monetārās politikas operācijām, kas balstītas uz pamatā esošajiem aktīviem, t.i., reversajiem un tiešajiem atklātā tirgus darījumiem un aizdevumu iespējai uz nakti. Netirgojamos aktīvus var izmantot kā pamatā esošos aktīvus reversajiem atklātā tirgus darījumiem un aizdevumu iespējai uz nakti. Eurosistēma tos tiešajos darījumos neizmanto. Visus tirgojamos un netirgojamos aktīvus var izmantot arī kā nodrošinājumu dienas ietvaros izsniegtajam kredītam.

Neatkarīgi no tā, vai tirgojamais vai netirgojamais aktīvs atbilst visiem atbilstības kritērijiem, darījuma partneris nevar kā nodrošinājumu iesniegt aktīvu, kuru emitējis vai garantējis šis darījuma partneris vai jebkurš cits uzņēmums, ar kuru darījuma partnerim ir ciešas saiknes (57).

“Ciešas saiknes” nozīmē situāciju, kurā darījuma partneris saistīts ar atbilstošo aktīvu emitentu/debitoru/garantijas devēju tāpēc, ka:

1)

darījuma partnerim pieder 20 % vai vairāk emitenta/parādnieka/garantijas devēja kapitāla vai vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kuros darījuma partnerim pieder lielākā daļa kapitāla, pieder 20 % vai vairāk emitenta/parādnieka/garantijas devēja kapitāla, vai arī darījuma partnerim un vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kuros darījuma partnerim pieder lielākā daļa kapitāla, kopā pieder 20 % vai vairāk emitenta/parādnieka/garantijas devēja kapitāla; vai

2)

emitentam/parādniekam/garantijas devējam pieder 20 % vai vairāk darījuma partnera kapitāla vai vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kuros emitentam/parādniekam/garantijas devējam pieder lielākā daļa kapitāla, pieder 20 % vai vairāk darījuma partnera kapitāla, vai arī emitentam/parādniekam/garantijas devējam un vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kuros emitentam/parādniekam/garantijas devējam pieder lielākā daļa kapitāla, kopā pieder 20 % vai vairāk darījuma partnera kapitāla; vai

3)	trešajai personai pieder gan lielākā daļa darījumu partnera kapitāla, gan lielākā daļa emitenta/parādnieka/garantijas devēja kapitāla vai nu tieši, vai netieši ar viena vai vairāku uzņēmumu starpniecību, kuros šai trešajai personai pieder lielākā daļa kapitāla.

Nosacījums par ciešām saiknēm nav piemērojams: a) ciešām saiknēm starp darījuma partneri un EEZ valstu valsts iestādēm (t.sk. gadījumos, kad valsts iestāde ir emitenta/parādnieka/garantijas devēja garantijas devēja); b) nodrošinātas obligācijas, kas emitētas saskaņā ar PVKIU Direktīvas 22. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem; vai c) gadījumiem, kuros parāda instrumentus aizsargā īpaši tiesiskās aizsardzības pasākumi, ko var pielīdzināt b) punktā minētajiem instrumentiem norādītajam.

Turklāt nacionālās centrālās bankas var nolemt nepieņemt šādus tirgojamus vai netirgojamus aktīvus kā nodrošinājumu, neraugoties uz to atbilstību:

—	parāda instrumentus, kas jādzēš pirms tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datuma, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus; (58) un

—	parāda instrumentus ar ienākumu plūsmu (piemēram, kupona maksājums) laika periodā līdz tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datumam, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus.

Visiem atbilstošajiem tirgojamiem un netirgojamiem aktīviem jābūt izmantojamiem pārrobežu darījumos visā euro zonā. Tādējādi visiem Eurosistēmas darījuma partneriem jābūt spējīgiem izmantot atbilstošos aktīvus tirgojamu aktīvu gadījumā ar saikņu ar savu iekšzemes SSS, vai arī ar citu atbilstošu mehānismu palīdzību, lai saņemtu kredītu no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā darījuma partneris reģistrēts (sk. 6.6. sadaļu).

4. tabula

Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošie aktīvi

Atbilstības kritēriji	Tirgojamie aktīvi (59)	Netirgojamie aktīvi (60)
Aktīva veids	ECB parāda vērtspapīri Citi tirgojamie parāda instrumenti (61)	Kredītprasības	Neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parāda instrumenti
Kredītstandarti	Aktīvam jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Augstos kredītstandartus novērtē, izmantojot EKNS noteikumus tirgojamiem aktīviem (61).	Parādniekam/garantijas devējam jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Kredītspēju novērtē, izmantojot EKNS noteikumus kredītprasībām.	Aktīvam jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Augstos kredītstandartus novērtē, izmantojot EKNS noteikumus neliela apjoma ar hipotēku nodrošinātiem parāda instrumentiem.
Emisijas vieta	EEZ (61)	Nav piemērojama	Nav piemērojama
Norēķinu/apkalpošanas procedūras	Norēķinu vieta: euro zona Instrumenti jāglabā centralizēti dematerializētā veidā centrālajās bankās vai VNS, kas atbilst ECB noteikto standartu minimumam.	Eurosistēmas procedūras	Eurosistēmas procedūras
Emitenta/parādnieka/garantijas devēja veids	Centrālās bankas Valsts sektors Privātais sektors Starptautiskās un starpvalstu iestādes	Valsts sektors Nefinanšu sabiedrības Starptautiskās un starpvalstu iestādes	Kredītiestādes
Emitenta/parādnieka/garantijas devēja reģistrācijas vieta	Emitents (61): EEZ vai G10 valstis, kas neietilpst EEZ Garantijas devējs (61): EEZ	Euro zona	Euro zona
Pieņemami tirgi	Regulētie tirgi ECB pieņemami neregulētie tirgi	Nav piemērojami	Nav piemērojami
Valūta	Euro	Euro	Euro
Minimālais apjoms	Nav piemērojams	Kredītprasības iesniegšanas laikā noteiktais minimālais apjoms. No 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim: — izmantošanai iekšzemē: NCB izvēle; — izmantošanai pārrobežu darījumiem: vienots apjoms 500 000 euro (62). Sākot ar 2012. gada 1. janvāri:vienots minimālais apjoms visā euro zonā 500 000 euro.	Nav piemērojams
Ar kredītprasībām saistītie noteicošie likumi	Nav piemērojams	Kredītprasību līguma un nodrošinājuma laišanas apgrozībā noteicošie likumi ir euro zonas dalībvalsts likumi. Dažādu likumu, kas piemērojami: 1) darījuma partnerim, 2) kreditoram, 3) parādniekam, 4) garantijas devējam (ja uz to attiecas), 5) kredītprasības līgumam, un 6) līgumam par nodrošinājuma laišanu apgrozībā, kopskaits nevar pārsniegt divus.	Nav piemērojams
Izmantošana pārrobežu darījumos	Jā	Jā	Jā

6.3.   Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēma

6.3.1.   Darbības joma un elementi

Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēma (EKNS) nosaka procedūras, noteikumus un paņēmienus, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta Eurosistēmas prasības izpilde attiecībā uz visu atbilstošo aktīvu augstiem kredītstandartiem standartiem.

Vispārējā gadījumā, nosakot augstus kredītstandartus, Eurosistēma nodala tirgojamos un netirgojamos aktīvus (sk. 6.3.2. un 6.3.3. sadaļu), lai ņemtu vērā šo aktīvu atšķirīgo juridisko būtību, kā arī darbības efektivitātes dēļ.

Novērtējot atbilstošo aktīvu kredītstandartu, Eurosistēma ņem vērā kredītnovērtējuma informāciju no kredītnovērtējuma sistēmām, kas pieder vienam no četriem avotiem, t.i., ārējām kredītnovērtējuma iestādēm (ECAI), NCB iekšējām kredītnovērtējuma sistēmām (IKNS), darījuma partneru iekšējām, uz kredītreitingiem balstītām (IRB) sistēmām vai trešo personu – kredītreitinga sniedzēju – reitinga instrumentiem (RI). Turklāt, novērtējot kredītstandartu, Eurosistēma ņem vērā institucionālos kritērijus un pazīmes, kas instrumenta turētājam garantē līdzīgu aizsardzību kā garantijas.

Eurosistēmas etalons augstu kredītstandartu prasību minimuma noteikšanai (tās “kredītspējas slieksnis”) tiek definēts kā “A” kredītreitings (63). Eurosistēma uzskata, ka saistību neizpildes varbūtība (PD) 0,10 % viena gada periodā ir ekvivalenta “A” kredītreitingam, un tā tiek regulāri pārskatīta. EKNS izmanto ES Kapitāla prasību direktīvā (KPD) (64) sniegto saistību neizpildes gadījuma definīciju. Eurosistēma publicē viszemāko reitinga līmeni, kas atbilst katrai atzītajai ECAI noteiktajam kredītspējas slieksnim (arī tas tiek regulāri pārskatīts), neuzņemoties nekādu atbildību par ECAI novērtējumu.

Eurosistēma rezervē sev tiesības noteikt, vai kāda emisija, emitents, parādnieks vai garantijas devējs atbilst augstu kredītstandartu prasībām, pamatojoties uz jebkādu informāciju, ko Eurosistēma varētu uzskatīt par būtisku, un ar šādu pamatojumu tā var noraidīt aktīvus. Ja noraidījums balstās uz pamatotu (prudential) informāciju, jebkurai šādas darījuma partneru vai uzraudzības institūciju pārsūtītas informācijas izmantošanai jābūt pilnībā atbilstošai un nepieciešamai Eurosistēmas institucionālo monetārās politikas piemērošanas uzdevumu izpildei.

Lai nodrošinātu minēto EKNS izmantoto četru kredītnovērtējuma avotu konsekvenci, precizitāti un salīdzināmību, Eurosistēma izstrādājusi atzīšanas kritērijus katram no šiem avotiem (sk. 6.3.4. sadaļu) un regulāri kontrolē to kredītnovērtējuma rezultātus, salīdzinot ar kredītspējas slieksni (sk. 6.3.5. sadaļu).

6.3.2.   Augstu kredītstandartu noteikšana tirgojamiem aktīviem

Tirgojamo aktīvu augstie kredītstandarti tiek noteikti, pamatojoties uz šādu kritēriju kopumu:

—

ECAI kredītnovērtējums: vismaz vienam atzītas ECAI (kā izklāstīts 6.3.4. sadaļā) kredītnovērtējumam attiecīgajai emisijai (vai, ja tāda nav, – attiecīgajam emitentam) jāatbilst Eurosistēmas kredītspējas slieksnim (65)  (66), ECB publicē kredītspējas slieksni visām atzītajām ECAI, kā minēts 6.3.1. sadaļā (67).

—

Garantijas: ja nav (atzītas) ECAI kredītnovērtējuma emitentam, augstus kredītstandartus var noteikt, pamatojoties uz finansiāli drošu garantijas devēju sniegtajām garantijām. Garantijas devēja finansiālā drošība tiek novērtēta, pamatojoties uz ECAI kredītnovērtējumiem, kas atbilst Eurosistēmas kredītspējas slieksnim. Garantijai jāatbilst šādām prasībām: — Garantija tiek uzskatīta par pieņemamu, ja garantijas devējs bez nosacījumiem un neatsaucami galvojis par emitenta saistībām attiecībā uz pamatsummas, procentu un citu summu maksājumu, kas līdz to pilnai samaksai pienākas parāda instrumentu turētājiem. — Garantiju jāspēj samaksāt pēc pirmā pieprasījuma (neatkarīgi no pamatā esošajām parādsaistībām). To valsts iestāžu sniegtās garantijas, kuras ir tiesīgas iekasēt nodokļus, vai nu jāspēj samaksāt pēc pirmā pieprasījuma, vai arī citādi jāspēj nodrošināt tūlītēju un precīzu maksājumu pēc saistību neizpildes. Garantijas devēja saistības sakarā ar garantiju jāklasificē vismaz vienādi un proporcionāli (pari passu) ar citām garantijas devēja nenodrošinātajām saistībām. — Garantiju regulē ES dalībvalsts tiesību akti, un tai juridiski jābūt spēkā esošai, kā arī garantijas devējam saistošai un realizējamai pret to. — Lai ar garantiju apstiprinātu aktīvu varētu uzskatīt par atbilstošu, vispirms jāiesniedz Eurosistēmai formas un satura ziņā pieņemams likumīgs apstiprinājums attiecībā uz garantijas juridisko spēkā esamību, saistošām sekām un realizējamību. Ja garantijas devējs reģistrēts citā jurisdikcijā, nevis tajā, kuras tiesību akti regulē garantiju, ar likumīgo apstiprinājumu jāapstiprina arī garantijas spēkā esamība un realizējamība saskaņā ar likumu, kas regulē garantijas devēja reģistrāciju. Likumīgais apstiprinājums jāiesniedz izskatīšanai tajā nacionālajā centrālajā bankā, kura paziņo par konkrēta ar garantiju apstiprināta aktīva iekļaušanu atbilstošo aktīvu sarakstā (68). Nepieciešamība sniegt likumīgu apstiprinājumu neattiecas uz garantijām, kas sniegtas par parāda instrumentiem ar atsevišķu aktīvu kredītreitingu, vai uz to valsts iestāžu sniegtajām garantijām, kuras tiesīgas iekasēt nodokļus. Uz garantijas realizēšanas prasību attiecas jebkurš maksātnespējas vai bankrota likums, vispārējie kapitāla vērtspapīru principi un citi līdzīgi likumi un principi, kas attiecināmi uz garantijas devēju un vispār ietekmē kreditoru tiesības attiecībā pret garantijas devēju.

Ja nav pieejams ECAI kredītnovērtējums nedz emisijai, nedz emitentam vai garantijas devējam, augstos kredītstandartus nosaka šādi.

—

Euro zonas valsts sektora emitenti vai garantijas devēji: ja tirgojamu aktīvu emitē vai par to garantiju sniedz euro zonā esoša reģionālā valdība, vietējā pašvaldība vai valsts sektora uzņēmums (VSU) saskaņā ar CRD, piemērojama šāda procedūra. — Emitents vai garantijas devējs tiek iekļauts vienā no trim kategorijām saskaņā ar KPD (69), kā paskaidrots 5. tabulā. — Netiešs 1. un 2. kategorijā iekļauto emitentu vai garantijas devēju kredītnovērtējums iegūstams no tās valsts valdības ECAI kredītnovērtējuma, kurā emitents vai garantijas devējs reģistrēts. Šim netiešajam kredītnovērtējumam jāatbilst Eurosistēmas kredītspējas slieksnim. Netiešu kredītnovērtējumu nevar iegūt attiecībā uz 3. kategorijā iekļautajiem emitentiem vai garantijas devējiem.

—

Euro zonas nefinanšu sabiedrību emitenti vai garantijas devēji: ja tirgojamiem aktīviem, kurus emitē vai par kuriem garantiju sniedz euro zonas nefinanšu sabiedrības (70), nevar noteikt augstus kredītstandartus, pamatojoties uz ECAI kredītnovērtējumu attiecīgajai emisijai, emitentam vai garantijas devējam, piemēro EKNS noteikumus attiecībā uz kredītprasībām, un darījuma partneri drīkst izmantot paši savu IRB sistēmu, NCB iekšējā kredītnovērtējuma sistēmas vai trešo personu – kredītreitinga sniedzēju – reitinga instrumentus. Nefinanšu sabiedrību emitētie tirgojamie parāda instrumenti, kam nav piešķirts reitings, nav iekļauti atbilstošo tirgojamo aktīvu publiski pieejamā sarakstā.

5. tabula

Netiešie kredītnovērtējumi euro zonas reģionālo valdību, vietējo pašvaldību un valsts sektora uzņēmumu emitentiem, parādniekiem vai garantijas devējiem, kam nav ECAI kredītnovērtējuma

	Emitentu, parādnieku vai garantijas devēju iedalījums saskaņā ar KPD	ECAF netiešā kredītnovērtējuma iegūšana par attiecīgajā kategorijā iekļauto emitentu, parādnieku vai garantijas devēju
1. kategorija	Reģionālās valdības, vietējās pašvaldības un VSU, ko saskaņā ar kompetentu uzraudzības iestāžu viedokli var pielīdzināt centrālajai valdībai attiecībā uz kapitāla prasībām	Piešķir reģistrācijas valsts centrālajai valdībai piešķirto ECAI kredītnovērtējumu
2. kategorija	Reģionālās valdības, vietējās pašvaldības un VSU, ko saskaņā ar kompetentu uzraudzības iestāžu viedokli var pielīdzināt [kredīt]iestādēm attiecībā uz kapitāla prasībām	Piešķir par vienu līmeni zemāku kredītnovērtējumu (71) nekā reģistrācijas valsts centrālajai valdībai piešķirtais ECAI kredītnovērtējums
3. kategorija	Citi VSU	Pielīdzina privātā sektora emitentiem vai debitoriem

6.3.3.   Augstu kredītstandartu noteikšana netirgojamiem aktīviem

Kredītprasības

Lai noteiktu prasību par augstiem kredītstandartiem kredītprasību debitoriem vai garantijas devējiem, darījuma partneriem jāizvēlas viens galvenais no pieejamiem un Eurosistēmas atzītiem kredītnovērtējuma avotiem. Darījuma partneris izvēlas vienu sistēmu no pieejama kredītnovērtējuma avota (izņemot gadījumus, kad tiek izmantots ECAI novērtējums), kad var lietot visas atzītās ECAI sistēmas.

Minimālais periods, kādā darījumu partneriem jāizmanto izvēlētais avots, ir viens gads, lai novērstu kredītnovērtējumu mainīšanu (t.i., meklējot labāko kredītnovērtējumu, kas garantē atbilstību, starp visiem pieejamiem avotiem vai sistēmām, skatot katru parādnieka gadījumu atsevišķi). Darījuma partneriem, kas vēlas mainīt kredītnovērtējuma avotus pēc minimālā viena gada perioda, jāiesniedz pamatots pieprasījums attiecīgajai NCB.

Iesniedzot pamatotu pieprasījumu, darījuma partneri var saņemt atļauju izmantot vairāk nekā vienu sistēmu vai avotu. Paredzams, ka izvēlētais galvenais kredītnovērtējuma avots aptvers vislielāko darījuma partnera pieteikto debitoru skaitu. Vairāk nekā viena kredītnovērtējuma avota vai sistēmas izmantošanas gadījumā jābūt atbilstošam pamatojumam. Principā šāds gadījums varētu izrietēt no primārā kredītnovērtējuma avota vai sistēmas nepietiekama aptvēruma.

Darījuma partneriem nekavējoties jāinformē attiecīgā nacionālā centrālā banka par jebkuru kredītriska gadījumu (t.sk. par pieteikto parādnieku maksājumu kavējumiem), par kuru informēts darījuma partneris, un, ja nepieciešams, jāizņem vai jāaizstāj attiecīgie aktīvi. Turklāt darījuma partneri ir atbildīgi par to, lai tiktu nodrošināta visjaunāko kredītnovērtējuma datu, kas pieejami no to izvēlētās kredītnovērtējuma sistēmas vai avota attiecībā uz iesniegto aktīvu parādniekiem (72) vai garantijas devējiem, izmantošana.

Parādnieku vai garantijas devēju kredītnovērtējumi: kredītprasību parādnieku vai garantijas devēju augstie kredītstandarti tiek noteikti saskaņā ar noteikumiem, kas nodala valsts sektora un nefinanšu sabiedrību parādniekus vai garantijas devējus.

—

Valsts sektora parādnieki vai garantijas devēji: tiek piemēroti šādi noteikumi secīgā kārtībā. 1) Darījuma partnera izvēlētās sistēmas vai avota veiktais kredītnovērtējums eksistē un tiek izmantots, lai noteiktu, vai valsts sektora parādnieks vai garantijas devējs atbilst kredītspējas slieksnim. 2) Ja nav 1) punktā minētā kredītnovērtējuma, tiek izmantots ECAI sniegts parādnieka vai garantijas devēja kredītnovērtējums (73). 3) Ja nav pieejams ne 1), ne 2) punktā minētais kredītnovērtējums, piemēro to pašu procedūru, ko tirgojamiem aktīviem: — Parādnieku vai garantijas devēju iekļauj vienā no trim kategorijām saskaņā ar KPD (74), kā paskaidrots 5. tabulā. — Netiešu 1. un 2. kategorijā iekļauto emitentu vai garantijas devēju kredītnovērtējumu iegūst no tās valsts valdības, kurā emitents vai garantijas devējs reģistrēts, ECAI kredītnovērtējuma. Šim netiešajam kredītnovērtējumam jāatbilst Eurosistēmas kredītspējas slieksnim. Ja darījumu partnera izvēlētās sistēmas vai avota, (vai ECAI 2) punktā minētajā gadījumā attiecībā uz valsts sektora parādniekiem vai garantijas devējiem) veiktais kredītnovērtējums eksistē, bet ir zemāks par kredītspējas slieksni, parādnieks vai garantijas devējs nav atbilstošs.

—

Nefinanšu sabiedrību parādnieki vai garantijas devēji: ja darījuma partnera izvēlētais avots sniedz kredītnovērtējumu, kas vienāds ar kredītspējas slieksni vai to pārsniedz, parādnieks vai garantijas devējs ir atbilstošs (75)  (76), Ja darījuma partnera izvēlētās sistēmas vai avota veiktais kredītnovērtējums eksistē, bet ir zemāks par kredītspējas slieksni, parādnieks vai garantijas devējs nav atbilstošs. Ja nav pieejams nekāds kredītnovērtējums, lai noteiktu kredītstandartus, parādnieks vai garantijas devējs tiek uzskatīts par neatbilstošu.

Garantijas: garantijai jāatbilst šādām prasībām.

—

Garantija tiek uzskatīta par pieņemamu, ja garantijas devējs bez nosacījumiem un neatsaucami galvojis par parādnieka saistībām attiecībā uz kredītprasības pamatsummas, procentu un citu summu maksājumu, kas līdz to pilnai samaksai pienākas tās turētājam. Šādā gadījumā par pieņemamu uzskatītai garantijai nav jāattiecas uz konkrēto kredītprasību, bet tā var attiekties tikai uz parādnieku, ja tā sedz arī attiecīgo kredītprasību.

—

Garantiju jāspēj samaksāt pēc pirmā pieprasījuma (neatkarīgi no pamatā esošās kredītprasības). To valsts iestāžu sniegtās garantijas, kuras ir tiesīgas iekasēt nodokļus, vai nu jāspēj samaksāt pēc pirmā pieprasījuma, vai arī citādi jāspēj nodrošināt tūlītēju un precīzu maksājumu pēc saistību neizpildes. Garantijas devēja saistības sakarā ar garantiju jāklasificē vismaz vienādi un proporcionāli (pari passu) ar citām garantijas devēja nenodrošinātajām saistībām.

—	Garantija jāregulē ES dalībvalsts tiesību aktiem, un tai juridiski jābūt spēkā esošai, kā arī garantijas devējam saistošai un realizējamai pret to.

—

Lai ar garantiju apstiprinātu aktīvu varētu uzskatīt par atbilstošu, vispirms jāiesniedz Eurosistēmai formas un satura ziņā pieņemams likumīgs apstiprinājums attiecībā uz garantijas juridisko spēkā esamību, saistošām sekām un realizējamību. Likumīgajam apstiprinājumam arī jānosaka, ka garantija nav personiska, ko var realizēt tikai kredītprasības kreditors. Ja garantijas devējs reģistrēts citā jurisdikcijā, nevis tajā, kuras tiesību akti regulē garantiju, ar likumīgo apstiprinājumu jāapstiprina arī garantijas spēkā esamība un realizējamība saskaņā ar likumu, kas regulē garantijas devēja reģistrāciju. Likumīgais apstiprinājums jāiesniedz izskatīšanai tajā nacionālajā centrālajā bankā, kas atrodas minēto kredītprasību regulējošo tiesību aktu jurisdikcijā. Nepieciešamība sniegt likumīgu apstiprinājumu neattiecas uz to valsts iestāžu sniegtajām garantijām, kuras tiesīgas iekasēt nodokļus. Uz garantijas realizēšanas prasību attiecas jebkurš maksātnespējas vai bankrota likums, vispārējie kapitāla vērtspapīru principi un citi līdzīgi likumi un principi, kas attiecināmi uz garantijas devēju un vispār ietekmē kreditoru tiesības pret garantijas devēju.

Netirgojami neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parāda instrumenti

Netirgojamu RMBD augstajiem kredītstandartiem jāatbilst Eurosistēmas kredītspējas prasību slieksnim. Konkrētajai jurisdikcijai atbilstošo parāda instrumentu kredītnovērtējuma sistēmu nosaka nacionālā centrālā banka attiecīgajā nacionālajā dokumentācijā.

6.3.4.   Kredītnovērtējuma sistēmu atzīšanas kritēriji

EKNS izmanto četru avotu sniegtu kredītnovērtējuma informāciju. Katram avotam var būt kredītnovērtējuma sistēmu kopums.

Atzīto ECAI, ICAI un trešo personu – kredītreitinga sniedzēju – RI un to sniedzēju saraksts pieejams ECB interneta lapā (www.ecb.int) (77).

Ārējo kredītnovērtējuma iestāžu avots

ECAI avots ietver tās institūcijas, kuru kredītnovērtējumus kredītiestādes drīkst izmantot, lai noteiktu darījumu riska svērumu saskaņā ar CRD (78). EKNS vajadzībām vispārējie ECAI atzīšanas kritēriji ir šādi.

—	ECAI jābūt to attiecīgo ES euro zonas valstu uzraudzības iestāžu oficiāli atzītām, kurās tās tiks izmantotas saskaņā ar KPD.

—

ECAI jāatbilst darbības kritērijiem, lai nodrošinātu efektīvu EKNS īstenošanu. To kredītnovērtējumu izmantošana īpaši atkarīga no tā, vai Eurosistēmai ir pieejama informācija par šiem novērtējumiem, kā arī informācija novērtējumu salīdzināšanai un EKNS kredītspējas līmeņu un kredītspējas sliekšņu piešķiršanai (plānošanai) šiem novērtējumiem, kā arī rezultātu kontroles īstenošanai (sk. 6.3.5. sadaļu).

Eurosistēma rezervē sev tiesības pieņemt lēmumu, vai tā atzīst kādu ECAI savām aizdevuma operācijām, citu faktoru vidū izmantojot savu darbības rezultātu kontroles procesu.

NCB iekšējo kredītnovērtējuma sistēmu avots

IKNS avots pašlaik sastāv no četrām kredītnovērtējuma sistēmām, ko izmanto Deutsche Bundesbank, Banco de España, Banque de France un Oesterreichische Nationalbank. Tām nacionālajām centrālajām bankām, kas nolems izveidot pašas savas IKNS, tiks piemērota Eurosistēmas apstiprināšanas procedūra. IKNS tiks piemērots Eurosistēmas darbības rezultātu kontroles process (sk. 6.3.5. sadaļu).

Turklāt darījuma partnerim nekavējoties jāinformē IKNS NCB par jebkuru kredītriska gadījumu, par kuru ir informēts tikai darījuma partneris, t.sk. par pieteikto debitoru maksājumu kavējumiem.

Turklāt valstīs, kurās tiek izmantoti RMBD, attiecīgā nacionālā centrālā banka šāda veida aktīviem saskaņā ar EKNS ievieš kredītnovērtējuma sistēmu. Šādām sistēmām tiek piemērots darbības rezultātu kontroles process, ko veic katru gadu.

Iekšējo uz kredītreitingiem balstīto sistēmu avots

Darījuma partnerim, kas paredzējis izmantot IRB sistēmu, lai novērtētu atbilstošo parāda instrumentu debitoru, emitentu vai garantijas devēju kredītspēju, jāsaņem atļauja no savas piederības valsts nacionālās centrālās bankas. Šādā nolūkā tam jāiesniedz iesniegums un šādi dokumenti (79):

—

Attiecīgās ES banku uzraudzības iestādes lēmums, ar kuru darījuma partnerim tiek atļauts izmantot savu IRB sistēmu kapitāla prasību nodrošināšanai konsolidētā vai nekonsolidētā veidā, kopā ar visiem šādas izmantošanas konkrētajiem nosacījumiem. Šis dokuments nav nepieciešams, ja minēto informāciju attiecīgā uzraudzības iestāde nosūta tieši attiecīgajai nacionālajai centrālajai bankai.

—	Informācija par darījuma partnera pieeju saistību neizpildes varbūtības piešķiršanai parādniekiem, kā arī dati par kredītreitingu līmeņiem un saistītās viena gada saistību neizpildes varbūtības, ko izmanto, lai noteiktu atbilstošo kredītreitingu līmeņus.

—	Informācija, kas attiecas uz 3. pīlāru (tirgus disciplīna) un kas darījuma partnerim regulāri jāpublicē saskaņā ar tirgus disciplīnas prasībām, ko paredz Bāzeles II principu sistēmas 3. pīlārs un KPD.

—	Kompetentās banku uzraudzības iestādes un ārējā auditora nosaukums un adrese.

Iesniegums jāparaksta darījuma partnera izpilddirektoram, finanšu direktoram vai līdzīga līmeņa vadītājam, vai pilnvarotai personai ar paraksta tiesībām kādas no minētajām personām vārdā.

Minētie noteikumi attiecas uz visiem darījuma partneriem neatkarīgi no to statusa – vai tas būtu mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai filiāle – un neatkarīgi no tā, vai IRB sistēmas apstiprinājumu sniedz uzraudzības iestāde tajā pašā valstī (attiecībā uz mātesuzņēmumiem un, iespējams, meitasuzņēmumiem) vai no mātesuzņēmuma piederības valsts uzraudzības iestādes (attiecībā uz filiālēm un, iespējams, meitasuzņēmumiem).

Visas darījuma partnera filiāles un meitasuzņēmumi drīkst izmantot sava mātesuzņēmuma IRB sistēmu, ja Eurosistēma apstiprinājusi IRB sistēmas izmantošanu EKNS nolūkos.

Darījuma partneriem, kas izmanto minēto IRB sistēmu, arī tiek piemērots Eurosistēmas rezultātu kontroles process (sk. 6.3.5. sadaļu). Papildus ar šo procesu saistītajām informācijas prasībām darījuma partnerim ir pienākums katru gadu (vai tad, kad to pieprasa attiecīgā nacionālā centrālā banka) sniegt šādu informāciju, ja vien attiecīgā uzraudzības iestāde šādu informāciju nenosūta tieši attiecīgajai nacionālajai centrālajai bankai:

—	darījuma partnera IRB sistēmas visjaunāko novērtējumu, ko veikusi darījuma partnera uzraudzības iestāde un kas tulkots tā piederības valsts nacionālās centrālās bankas darba valodā;

—	visas pārmaiņas darījuma partnera IRB sistēmā, ko iesaka vai pieprasa uzraudzības iestāde, norādot termiņu, līdz kuram šīs pārmaiņas jāievieš;

—	aktualizēta 3. pīlāra (tirgus disciplīna) gada informācija, kas darījuma partnerim regulāri jāpublicē saskaņā ar prasībām, ko paredz Bāzeles II principu sistēmas 3. pīlārs un KPD.

—	informācija par kompetento banku uzraudzības iestādi un ārējo auditoru.

Gada informācija jāparaksta darījuma partnera izpilddirektoram, finanšu direktoram vai līdzīga līmeņa vadītājam, vai pilnvarotai personai ar paraksta tiesībām kādas no minētajām personām vārdā. Attiecīgā uzraudzības iestāde un atbilstošos gadījumos – darījuma partnera ārējais auditors saņem no Eurosistēmas šīs vēstules kopiju.

Trešo personu sniegto kredītreitinga instrumentu avots

RI avots sastāv no trešo personu aplikācijām, kas, novērtējot debitoru kredītspēju, bez citas informācijas izmanto arī auditētus pārskatus. Ar instrumentiem jāstrādā RI kredītreitinga sniedzējiem. Darījuma partneriem, kas vēlas izmantot konkrētu RI EKNS vajadzībām, jāiesniedz pieprasījums savai nacionālajai centrālajai bankai, izmantojot attiecīgo Eurosistēmas piedāvāto šablonu, un jāpievieno papildu dokumentācija par RI, kā norādīts pieteikuma anketā. Eurosistēma pieņem lēmumu par ieteiktā RI apstiprināšanu. Lēmums balstās uz novērtējumu par atbilstību Eurosistēmas noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem (80).

Turklāt darījuma partnerim jāinformē RI sniedzējs par jebkuru kredītriska gadījumu, par kuru informēts tikai darījuma partneris, t.sk. par pieteikto debitoru maksājumu kavējumiem.

RI sniedzējam, kas ir EKNS dalībnieks, jāpiekrīt, ka tam tiek piemērots Eurosistēmas rezultātu kontroles process (81) (sk. 6.3.5. sadaļu). RI sniedzējam ir pienākums izveidot un uzturēt nepieciešamo infrastruktūru t.s. statiskā pūla kontrolei. Statiskā pūla izveidošanai un novērtēšanai jāatbilst EKNS darbības rezultātu kontroles vispārējām prasībām. RI sniedzējam jāapņemas informēt Eurosistēmu par darbības rezultātu novērtējumu, tiklīdz tas ir pabeigts. Tādēļ RI sniedzēji sagatavo ziņojumu par RI statiskā pūla darbības rezultātiem. Viņiem jāapņemas piecus gadus saglabāt statisko pūlu iekšējos ierakstus un detalizētu informāciju par saistību neizpildi.

6.3.5.   Kredītnovērtējuma sistēmu darbības rezultātu kontrole

EKNS darbības rezultātu kontroles process ietver katru gadu veiktu visu atbilstošo debitoru kopuma (statiskā pūla) novēroto saistību neizpildes rādītāju ex post salīdzinājumu ar Eurosistēmas kredītspējas slieksni, ko nosaka etalona PD. Šā procesa mērķis ir nodrošināt, lai kredītnovērtējumi būtu salīdzināmi gan sistēmu, gan avotu mērogā. Kontroles process notiek vienu gadu, sākot no dienas, kad statiskais pūls tiek noteikts.

Procesa pirmais elements ir atbilstošo parādnieku statiskā pūla (t.i., pūla, kas sastāv no visiem uzņēmumu un valsts sektora parādniekiem) apkopojums, ko katru gadu veic kredītnovērtējuma sistēmas nodrošinātājs, saņemot no sistēmas kredītnovērtējumu, kas atbilst šādam nosacījumam:

PD(i, t) ≤ 0,10 % (etalona PD(t)).

Visi parādnieki, kas atbilst šim nosacījumam perioda t sākumā, veido t perioda statisko pūlu. Paredzētā 12 mēnešu perioda beigās tiek aprēķināts parādnieku statiskā pūla realizētais saistību neizpildes rādītājs laikā t. Kredītreitinga sistēmas nodrošinātājam jāpiekrīt katru gadu iesniegt Eurosistēmai statiskajā pūlā ietilpstošo atbilstošo parādnieku skaitu laikā t un to parādnieku skaitu statiskajā pūlā (t), kuri neizpildīja saistības sekojošajā 12 mēnešu periodā.

Kredītnovērtējuma sistēmas statiskā pūla realizētais saistību neizpildes rādītājs, kas reģistrēts viena gada laikā, kalpo par EKNS darbības rezultātu kontroles procesa ievades datiem, un šis process sastāv no katru gadu veikta noteiktā un vairāku periodu novērtējuma. Ievērojamas novirzes gadījumā starp novēroto statiskā pūla saistību neizpildes rādītāju un kredītspējas slieksni viena un/vai vairāku gadu periodā Eurosistēma konsultējas ar kredītreitinga sistēmas nodrošinātāju, lai analizētu šīs novirzes cēloņus. Pēc šīs procedūras var sekot konkrētajai sistēmai piemērojamā kredītspējas sliekšņa korekcija.

Eurosistēma var nolemt apturēt vai izslēgt kredītnovērtējuma sistēmu tad, ja vairāku gadu laikā nav vērojama darbības uzlabošanās. Arī EKNS regulējošo noteikumu pārkāpuma rezultātā kredītsistēma tiks izslēgta no EKNS.

6.4.   Riska kontroles pasākumi

6.4.1.   Vispārējie principi

Riska kontroles pasākumus piemēro aktīviem, kas ir Eurosistēmas kredītoperāciju pamatā, lai pasargātu Eurosistēmu no finansiālu zaudējumu riska, ja pamatā esošie aktīvi jārealizē darījuma partnera saistību nepildīšanas dēļ. Eurosistēmas rīcībā esošie riska kontroles pasākumi aprakstīti 8. ielikumā.

Eurosistēma veic īpašus riska kontroles pasākumus atbilstoši darījuma partnera piedāvātajiem pamatā esošo aktīvu veidiem. ECB nosaka atbilstošos riska kontroles pasākumus tirgojamiem un netirgojamiem atbilstošajiem aktīviem. Riska kontroles pasākumi pamatā ir saskaņoti visā euro zonā (82) un tiem euro zonā būtu jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi jebkura veida atbilstošajiem aktīviem.

7. IELIKUMSRiska kontroles pasākumiPašlaik Eurosistēma veic šādus riska kontroles pasākumus.

—	Novērtējuma diskonti Pamatā esošo aktīvu novērtēšanā Eurosistēma piemēro “novērtējuma diskontus”. Tas nozīmē, ka pamatā esošā aktīva vērtību aprēķina kā aktīva tirgus vērtību pēc noteikta procenta (novērtējuma diskonta) atskaitīšanas.

—

Starpība līdz tirgus vērtībai (novērtējums pēc tirgus cenas) Eurosistēma pieprasa, lai laika gaitā tiktu uzturēta likviditāti nodrošinošo reverso darījumu pamatā esošo aktīvu ar diskontu koriģēta tirgus vērtība. Tas nozīmē, ja, veicot regulāru pārvērtēšanu, tiek konstatēts, ka pamatā esošo aktīvu vērtība kļuvusi zemāka par noteiktu līmeni, nacionālā centrālā banka prasa darījuma partneriem nodrošināt papildu aktīvus vai naudas līdzekļus (t.i., veic papildu nodrošinājuma pieprasījumu). Līdzīgi, ja pamatā esošo aktīvu vērtība pēc pārvērtēšanas pārsniedz noteiktu līmeni, darījuma partneris var saņemt atpakaļ tos aktīvus vai naudas līdzekļus, kuri veido līmeņa pārsniegumu (8. ielikumā sniegti aprēķini, kas attiecas uz papildu nodrošinājuma pieprasījuma veikšanu).

Pašlaik Eurosistēma neveic šādus riska kontroles pasākumus.

—	Sākotnējās rezerves Likviditāti papildinošajos reversajos darījumos Eurosistēma var piemērot sākotnējās rezerves. Tas nozīmē, ka darījuma partneriem jānodrošina pamatā esošie aktīvi, kuru vērtība ir vismaz vienāda ar Eurosistēmas piešķirto līdzekļu un sākotnējās rezerves vērtības summu.

—	Ierobežojumi attiecībā uz emitentiem/debitoriem vai garantijas devējiem Eurosistēma var piemērot risku ierobežojumus attiecībā uz emitentiem/debitoriem vai garantijas devējiem.

—	Papildu garantijas Lai pieņemtu noteiktus aktīvus, Eurosistēma var pieprasīt papildu garantijas no finansiāli stabiliem uzņēmumiem.

—	Izslēgšana Eurosistēma var neļaut izmantot noteiktus aktīvus tās monetārās politikas operācijās.

6.4.2.   Riska kontroles pasākumi tirgojamiem aktīviem

Riska kontroles struktūra tirgojamiem aktīviem ietver šādus galvenos elementus.

—

Atbilstoši tirgojamie aktīvi tiek iekļauti vienā no četrām likviditātes kategorijām, pamatojoties uz emitenta klasifikāciju un aktīva veidu. Šis sadalījums aprakstīts 6. tabulā. 6. tabula Tirgojamo aktīvu likviditātes kategorijas (83) I kategorija II kategorija III kategorija IV kategorija Centrālo valdību parāda instrumenti Vietējo un reģionālo valdību parāda instrumenti Tradicionālās nodrošinātās banku obligācijas Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri Centrālo banku emitētie parāda instrumenti (84) Jumbo nodrošinātās banku obligācijas (85) Kredītiestāžu parāda instrumenti     Aģentūru parāda instrumenti (86) Uzņēmumu un citu emitentu emitētie parāda instrumenti (86)     Starpvalstu parāda instrumenti

—

Atsevišķiem parāda instrumentiem piemēro konkrētu novērtējuma diskontu. Diskontus piemēro, no pamatā esošā aktīva tirgus vērtības atņemot konkrētus procentus. Diskonti ir atšķirīgi atbilstoši parāda instrumentu atlikušajam termiņam un kupona struktūrai, kas aprakstīta 7. tabulā par atbilstošajiem tirgojamiem parāda instrumentiem ar fiksētu kupona likmi un nulles kupona likmi (87).

—	Novērtējuma diskonti, kas tiek piemēroti visiem tirgojamiem apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem, ir vienādi visām likviditātes kategorijām un aprakstīti 8. tabulā.

—	Tirgojamiem parāda instrumentiem ar mainīgas procentu likmes kuponu (88) piemēro to pašu diskontu, kas tiek piemērots tādiem instrumentiem ar fiksētas procentu likmes kuponu, kuru termiņu grupa ir 0–1 gads, tajā likviditātes kategorijā, kurā instruments iekļauts.

—

Riska kontroles pasākumi, kas piemēroti tirgojamam parāda instrumentam ar vairāk nekā viena veida kupona maksājumu, atkarīgi tikai no atlikušajā instrumenta pastāvēšanas laikā veiktajiem kupona maksājumiem. Šādam instrumentam piemērotais novērtējuma diskonts noteikts vienāds ar vislielāko diskontu, kas piemērojams parāda instrumentiem ar tādu pašu atlikušo termiņu, un tiek ņemti vērā jebkura veida kupona maksājumi, kurus veic atlikušajā instrumenta pastāvēšanas laikā.

—	Likviditāti samazinošām operācijām nepiemēro novērtējuma diskontus.

—

Atkarībā no jurisdikcijas un nacionālajām operacionālajām sistēmām nacionālās centrālās bankas pieļauj pamatā esošo aktīvu pūla veidošanu un/vai pieprasa iezīmēt aktīvus, kas izmantoti katrā konkrētā darījumā. Pūla sistēmās darījuma partneris izveido pietiekamu pamatā esošo aktīvu pūlu, kas pieejams centrālajai bankai, lai segtu atbilstošos kredītus, ko tā piešķīrusi, tādējādi tas nozīmē, ka atsevišķi aktīvi nav saistīti ar noteiktām kredītoperācijām. Turpretī iezīmēšanas sistēmā katra kredītoperācija saistīta ar konkrētiem identificējamiem aktīviem. 7. tabula Novērtējuma diskonti, ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem aktīviem attiecībā uz fiksētas procentu likmes kupona un nulles kupona instrumentiem (%) Atlikušais termiņš (gados) Likviditātes kategorijas I kategorija II kategorija III kategorija IV kategorija fiksēts kupons nulles kupons fiksēts kupons nulles kupons fiksēts kupons nulles kupons fiksēts kupons nulles kupons 0–1 0,5 0,5 1 1 1,5 1,5 2 2 1–3 1,5 1,5 2,5 2,5 3 3 3,5 3,5 3–5 2,5 3 3,5 4 4,5 5 5,5 6 5–7 3 3,5 4,5 5 5,5 6 6,5 7 7–10 4 4,5 5,5 6,5 6,5 8 8 10 >10 5,5 8,5 7,5 12 9 15 12 18

—	Aktīvi jānovērtē katru dienu. Nacionālās centrālās bankas katru dienu aprēķina nepieciešamo pamatā esošo aktīvu vērtību, ņemot vērā kredītu atlikuma pārmaiņas, 6.5. sadaļā izklāstītos novērtēšanas principus un nepieciešamos novērtējuma diskontus.

—

Ja pēc novērtēšanas pamatā esošie aktīvi neatbilst attiecīgajā dienā aprēķinātajām prasībām, tiek pieprasīti vienādi papildu nodrošinājumi. Lai samazinātu papildu nodrošinājuma pieprasīšanas biežumu, nacionālās centrālās bankas var piemērot kontrolslieksni. Ja to piemēro, kontrolslieksnis ir 0,5 % no nodrošinātās likviditātes apjoma. Atkarībā no jurisdikcijas nacionālās centrālās bankas var pieprasīt papildu nodrošinājumu vai nu sniedzot papildu aktīvus, vai veicot maksājumus skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka, pamatā esošo aktīvu tirgus vērtībai samazinoties zemāk par zemāko kontrolslieksni, darījuma partneriem jānodrošina papildu aktīvi (vai skaidrā nauda). Līdzīgi, ja pamatā esošo aktīvu tirgus vērtība pēc to pārvērtēšanas pārsniegtu augšējo kontrolslieksni, nacionālā centrālā banka izsniegtu atpakaļ darījuma partnerim aktīvus (vai naudas līdzekļus), kas veido pārsniegumu (sk. 8. ielikumu). 8. tabula Novērtējuma diskonti, ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem (%) Atlikušais termiņš (gados) Apgriezti mainīgas procentu likmes kupons 0–1 2 1–3 7 3–5 10 5–7 12 7–10 17 >10 25

—	Pūla sistēmās darījuma partneri katru dienu var aizstāt pamatā esošos aktīvus.

—	Iezīmēšanas sistēmās nacionālās centrālās bankas var atļaut pamatā esošo aktīvu aizstāšanu.

—	ECB jebkurā laikā var nolemt svītrot atsevišķus parāda instrumentus no publicētā atbilstošo tirgojamo aktīvu saraksta (89).

8. IELIKUMSPieprasīto papildu nodrošinājumu aprēķināšanaKopējo atbilstošo aktīvu daudzumu J (kur j = 1 līdz J; vērtība C j,t laikā t), kas darījuma partnerim jānodrošina vairākām likviditāti palielinošām operācijām I (kur i = 1 līdz I; daudzums Li,t laikā t), nosaka ar šādu formulu: (1),kur:hj ir novērtējuma diskonts, kas piemērots atbilstošajam aktīvam j.Ja τ ir laika posms starp divām pārvērtēšanām, pieprasītā papildu nodrošinājuma bāze laikā t + τ ir vienāda ar: (2).Atkarībā no nacionālo centrālo banku nodrošinājuma pārvaldības sistēmu darbības iezīmēm nacionālās centrālās bankas, aprēķinot pieprasītā papildu nodrošinājuma bāzi, var ņemt vērā arī esošajās operācijās nodrošinātajai likviditātei uzkrātos procentus.Papildu nodrošinājumu pieprasa tikai tad, ja pieprasītā papildu nodrošinājuma bāze pārsniedz noteiktu kontrolsliekšņa līmeni.Pieņemsim, ka k = 0,5 % atbilst kontrolslieksnim. Iezīmēšanas sistēmā (I = 1) papildu nodrošinājumu pieprasa, ja: (darījuma partneris maksā pieprasīto papildu nodrošinājumu nacionālajai centrālajai bankai)vai (nacionālā centrālā banka maksā pieprasīto papildu nodrošinājumu darījuma partnerim).Pūla sistēmā darījuma partnerim pūlā jāiegulda vairāk aktīvu, ja:Pretēji tam pūla sistēmā darījuma partnerim pieejamā dienas ietvaros izsniegtā kredīta apjomu var izteikt šādi: (ja pozitīvs).Gan iezīmēšanas, gan pūla sistēmā papildu nodrošinājuma pieprasījumi nodrošina (1) formulā izteiktās attiecības atjaunošanu.

6.4.3.   Riska kontroles pasākumi netirgojamiem aktīviem

Kredītprasības

Atbilstošo kredītprasību riska kontroles sistēmu veido šādi galvenie elementi.

—	Atsevišķām kredītprasībām piemēro konkrētu novērtējuma diskontu. Diskonti ir atšķirīgi atbilstoši atlikušajam termiņam, procentu maksājumu veidam (fiksētas vai mainīgas procentu likmes) un nacionālo centrālo banku izmantotās novērtēšanas metodoloģijai (sk. 6.5. sadaļu), kā aprakstīts 9. tabulā.

—

Neatkarīgi no nacionālo centrālo banku izmantotās novērtēšanas metodoloģijas kredītprasībām ar mainīgas procentu likmes maksājumiem piemēro 7 % diskontu. Procentu maksājumu uzskata par mainīgas procentu likmes maksājumu, ja tas piesaistīts atsauces procentu likmei un ja šim maksājumam atbilstošais periods, kurā procentu likmi var mainīt, nav ilgāks par 1 gadu. Procentu maksājumus, kuru periods, kad var mainīt procentu likmi, ir ilgāks par 1 gadu, uzskata par maksājumiem ar fiksētu procentu likmi, un attiecīgais diskonta termiņš ir kredītprasības atlikušais termiņš.

—

Riska kontroles pasākumi, kas piemēroti kredītprasībai ar vairāk nekā viena veida procentu maksājumu, atkarīgi tikai no atlikušajā kredītprasības pastāvēšanas laikā veicamajiem procentu maksājumiem. Ja kredītprasības atlikušajā termiņā veicami vairāk nekā viena veida procentu maksājumi, atlikušos procentu maksājumus uzskata par maksājumiem ar fiksētu procentu likmi, un attiecīgais diskonta termiņš ir kredītprasības atlikušais termiņš.

—	Papildu nodrošinājumu sniegšanai tirgojamiem aktīviem nacionālās centrālās bankas piemēro to pašu kontrolslieksni (ja tāds nepieciešams), ko piemēro netirgojamiem aktīviem.

Netirgojami neliela apjoma ar hipotēkām nodrošināti parāda instrumenti

Netirgojamiem neliela apjoma ar hipotēkām nodrošinātiem parāda instrumentiem piemēro 20 % novērtējuma diskontu.

9. tabula

Novērtējuma diskonti, ko piemēro kredītprasībām ar fiksētas procentu likmes maksājumiem

(%)
Atlikušais termiņš (gados)	Fiksētas procentu likmes maksājums un novērtējums, kura pamatā ir NCB noteikta teorētiska cena	Fiksētas procentu likmes maksājums un novērtējums, kura pamatā ir NCB noteikta darījuma atlikuma summa
0–1	7	9
1–3	9	15
3–5	11	20
5–7	12	24
7–10	13	29
>10	17	41

6.5.   Pamatā esošo aktīvu novērtēšanas principi

Nosakot reversajos darījumos izmantoto pamatā esošo aktīvu vērtību, Eurosistēma piemēro šādus principus.

Tirgojamie aktīvi

—	Katram atbilstošam tirgojamam aktīvam Eurosistēma nosaka reprezentatīvāko cenas avotu, kas jāizmanto tirgus vērtības aprēķināšanā.

—

Tirgojama aktīva vērtību aprēķina, pamatojoties uz reprezentatīvāko cenu darbadienā pirms novērtējuma datuma. Ja kotēta vairāk nekā viena cena, izmanto zemāko no šīm cenām (parasti – piedāvājuma cenu). Ja konkrētajam aktīvam darbadienā pirms novērtējuma datuma nav noteikta reprezentatīvākā cena, izmanto pēdējo tirdzniecības cenu. Ja iegūtā atsauces cena ir vecāka par piecām dienām vai arī nav mainījusies vismaz piecas dienas, Eurosistēma nosaka teorētisko cenu.

—	Parāda instrumenta tirgus vērtību vai teorētisko vērtību aprēķina, ieskaitot uzkrātos procentus.

—

Atkarībā no nacionālo tiesību sistēmu atšķirībām un darbības prakses ar reversā darījuma laikā saņemtu aktīvu saistīto ienākumu plūsmu (piemēram, kuponu maksājumu) novērtēšana dažādās nacionālajās centrālajās bankās var būt atšķirīga. Ja ienākumu plūsma tiek pārvesta uz darījuma partnera kontu, nacionālās centrālās bankas pirms ienākumu pārveduma pārbauda, vai attiecīgās darbības joprojām pilnā apmērā sedz pietiekams pamatā esošo aktīvu apjoms. Nacionālās centrālās bankas cenšas nodrošināt to, lai ienākumu plūsmu novērtēšanas ekonomiskais efekts būtu tāds pats kā situācijā, kurā ienākumus darījuma partnerim pārskaita norēķinu dienā (90).

Netirgojamie aktīvi

Netirgojamo aktīvu vērtība tiek noteikta vai nu teorētiskās cenas, vai atlikuma summas apmērā.

Ja nacionālā centrālā banka novērtē aktīvu, izmantojot atlikuma summu, netirgojamiem aktīviem var tikt piemēroti lielāki diskonti (sk. 6.4.3. sadaļu).

6.6.   Atbilstošo aktīvu izmantošana pārrobežu darījumos

Eurosistēmas darījuma partneri var izmantot pamatā esošos aktīvus pārrobežu darījumos, t.i., tie var saņemt līdzekļus no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā tie reģistrēti, izmantojot aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī. Pamatā esošajiem aktīviem jābūt izmantojamiem pārrobežu darījumos visā euro zonā, veicot visu veidu operācijas, kurās Eurosistēma nodrošina likviditāti pret atbilstošiem aktīviem.

Nacionālās centrālās bankas (un ECB) izstrādājušas mehānismu, lai nodrošinātu, ka visus atbilstošos euro zonā emitētos/noguldītos aktīvus var izmantot pārrobežu darījumos. Tas ir centrālo banku korespondentattiecību modelis (CCBM), saskaņā ar kuru nacionālās centrālās bankas rīkojas kā vērtspapīru kontu turētājas (“korespondentes”) cita citai (un ECB) saistībā ar to vietējā depozitārijā vai norēķinu sistēmā pieņemtajiem aktīviem. Īpašus risinājumus var izmantot netirgojamiem aktīviem (t.i., kredītprasībām un RMBD), kurus nevar pārvest ar VNS starpniecību (91). CCBM var izmantot, lai nodrošinātu Eurosistēmas visu veidu kredītoperācijas. Papildus CCBM tirgojamo aktīvu pārrobežu pārvedumiem var izmantot atbilstošas savstarpējās VNS saiknes (92).

6.6.1.   Centrālo banku korespondentattiecību modelis

Centrālo banku korespondentattiecību modelis aplūkojams 3. attēlā.

3. ATTĒLS   Centrālo banku korespondentattiecību modelis

Visas nacionālās centrālās bankas cita citā uztur vērtspapīru kontus atbilstošo aktīvu izmantošanai pārrobežu darījumos. Precīza CCBM procedūra atkarīga no tā, vai atbilstošie aktīvi piesaistīti katram konkrētam darījumam vai tie atrodas pamatā esošo aktīvu pūlā (93).

—

Iezīmēšanas sistēmā, tiklīdz tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā darījuma partneris reģistrēts (t.i., “vietējā centrālā banka”), apstiprina darījuma partnera kredīta pieteikumu, darījuma partneris sniedz rīkojumu (ja nepieciešams, ar sava vērtspapīru konta turētāja starpniecību) tās valsts VNS, kurā tiek turēti viņa tirgojamie aktīvi, pārvest vietējās centrālās bankas kontam paredzētos vērtspapīrus uz šīs valsts centrālo banku. Kad korespondējošā centrālā banka informējusi vietējo centrālo banku par nodrošinājuma saņemšanu, tā pārskaita līdzekļus darījuma partnerim. Centrālās bankas neizsniedz līdzekļus, kamēr tās nav pārliecinātas, ka korespondējošā centrālā banka saņēmusi darījuma partnera tirgojamos aktīvus. Ja nepieciešams iekļauties norēķinu termiņos, darījuma partneri korespondējošās centrālās bankas kontā, izmantojot CCBM procedūras, var iepriekš noguldīt vietējai centrālajai bankai paredzētos aktīvus.

—

Pūla sistēmā darījuma partneris jebkurā laikā korespondējošajā centrālajā bankā var noguldīt vietējai centrālajai bankai paredzētos tirgojamos aktīvus. Tiklīdz korespondējošā centrālā banka informējusi vietējo centrālo banku par tirgojamo aktīvu saņemšanu, vietējā centrālā banka pievieno šos tirgojamos aktīvus darījuma partnera pūla kontam.

Netirgojamiem aktīviem (t.i., kredītprasībām un RMBD) izstrādātas konkrētas pārrobežu procedūras (93). Ja kredītprasības izmanto kā nodrošinājumu pārrobežu darījumā (94), kredītprasībām piemēro CCBM variantu, kura pamatā ir īpašumtiesību uz ķīlu nodošana vietējai centrālajai bankai vai arī īpašumtiesību maiņa par labu korespondējošajai centrālajai bankai, kas darbojas kā vietējās centrālās bankas aģents. Lai nodrošinātu iespēju pārrobežu darījumos izmantot RMBD, ieviests ad hoc variants, kura pamatā ir maksājums par labu korespondējošajai centrālajai bankai, kas darbojas kā vietējās centrālās bankas aģents.

CCBM pieejams darījuma partneriem (gan tirgojamiem, gan netirgojamiem aktīviem) no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks) katrā Eurosistēmas darbadienā. Darījuma partnerim, kas vēlas izmantot CCBM, par to jāpaziņo nacionālajai centrālajai bankai, no kuras tas vēlas saņemt kredītu, t.i., tā vietējai centrālajai bankai, līdz plkst. 16.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Turklāt darījuma partnerim jāpanāk, lai monetārās politikas operācijas nodrošinājums būtu pārvests uz korespondējošās centrālās bankas kontu, vēlākais, līdz plkst. 16.45 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Rīkojumus vai pārvedumus, kas saņemti pēc minētā termiņa, izskatīs kredīta piešķiršanai tikai nākamajā darbadienā. Ja darījuma partneri paredz nepieciešamību izmantot CCBM vēlu pēcpusdienā, tiem, ja iespējams, jāpārved aktīvi iepriekš (t.i., tie jānogulda iepriekš). Ārkārtas apstākļos vai, ja tas nepieciešams monetārās politikas mērķiem, ECB var nolemt pagarināt CCBM slēgšanas laiku līdz TARGET slēgšanas laikam.

4. ATTĒLS   Vērtspapīru norēķinu sistēmu savstarpējās saiknes

6.6.2.   Saiknes starp vērtspapīru norēķinu sistēmām

Papildus CCBM tirgojamo aktīvu pārrobežu pārvedumiem var izmantot atbilstošas ES SSS savstarpējās saiknes.

Tieša vai t.s. releja tipa saikne starp divām SSS dod iespēju vienas SSS dalībniekam turēt otrā SSS emitētos vērtspapīrus, nepiedaloties otrā SSS (95). Pirms šīs saiknes var izmantot nodrošinājuma pārvedumam Eurosistēmas kredītoperācijām, tās jānovērtē un jāapstiprina saskaņā ar ES VNS izmantošanas standartiem (96)  (97),

No Eurosistēmas viedokļa CCBM un ES SSS savstarpējām saiknēm ir vienāda loma – ļaut darījuma partneriem izmantot nodrošinājumu pārrobežu darījumos, t.i., tās ļauj darījuma partneriem izmantot nodrošinājumu, lai saņemtu kredītu no to vietējās centrālās bankas pat tad, ja šis nodrošinājums emitēts citas valsts VNS. CCBM un SSS saiknes veic šo funkciju dažādos veidos. CCBM pārrobežu attiecības pastāv starp nacionālajām centrālajām bankām. Tās darbojas kā vērtspapīru kontu turētājas cita citai. Izmantojot saiknes, pārrobežu attiecības pastāv starp SSS. Tās cita citai atver kopējos kontus. Aktīvus, kas noguldīti korespondējošajā centrālajā bankā, var izmantot tikai Eurosistēmas kredītoperāciju nodrošināšanai. Aktīvus, kas noguldīti ar saiknes palīdzību, var izmantot gan Eurosistēmas kredītoperācijām, gan jebkuram citam darījuma partnera izvēlētam mērķim. Izmantojot saiknes starp SSS, darījuma partneri glabā aktīvus savā kontā, kas atrodas to vietējā SSS, un tiem nav nepieciešams vērtspapīru kontu turētājs.

7. NODAĻA

OBLIGĀTĀS REZERVES (98)

7.1.   Vispārīgie apsvērumi

ECB pieprasa, lai Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas ietvaros kredītiestādes turētu obligātās rezerves nacionālo centrālo banku kontos. Šīs sistēmas tiesiskais pamatojums izklāstīts ECBS Statūtu 19. pantā, Padomes 1998. gada 23. novembra Regulā (EK) Nr. 2531/98 par Eiropas Centrālās bankas obligāto rezervju piemērošanu (10) un Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (99). Regulas ECB/2003/9 piemērošana nodrošina to, ka Eurosistēmas obligāto rezervju nosacījumi ir vienādi visā euro zonā.

Obligāto rezervju apjoms, kas jātur katrai iestādei, tiek noteikts saistībā ar tās rezervju bāzi. Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma ļauj darījuma partneriem izmantot vidējā atlikuma nosacījumus, kas nozīmē to, ka rezervju prasību izpilde noteikta, pamatojoties uz darījuma partneru rezervju kontu vidējiem atlikumiem izpildes perioda kalendārās dienas beigās. Iestādēm par obligāto rezervju turējumu maksā atlīdzību pēc Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju likmes.

Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma galvenokārt veic šādas monetārās funkcijas.

—	Naudas tirgus procentu likmju stabilizēšana: Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas vidējā atlikuma nosacījuma mērķis ir veicināt naudas tirgus procentu likmju stabilizēšanos, stimulējot iestādes izlīdzināt īslaicīgo likviditātes svārstību radītās sekas.

—	Strukturālā likviditātes deficīta izveidošana vai palielināšana: Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma veicina strukturālā likviditātes deficīta izveidošanos vai palielināšanos. Tas var palīdzēt uzlabot Eurosistēmas spēju efektīvi darboties kā likviditātes nodrošinātājai.

Piemērojot obligātās rezerves, ECB jārīkojas saskaņā ar Eurosistēmas mērķiem, kas noteikti Līguma 105. panta 1. punktā un ECBS Statūtu 2. pantā, kurš turklāt ietver izvairīšanās no būtiskas nevēlamas pārvietošanas vai atteikšanās no starpniekpakalpojumiem principu.

7.2.   Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības

Saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu ECB pieprasa dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm turēt obligātās rezerves. Tas nozīmē, ka Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma attiecas arī uz euro zonā nereģistrētu iestāžu filiālēm, kas atrodas euro zonā. Tomēr šī sistēma neattiecas uz euro zonā reģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kas neatrodas euro zonā.

Iestādes automātiski tiek atbrīvotas no rezervju prasībām tā izpildes perioda sākumā, kura laikā to atļauja darboties kā kredītiestādei ir atsaukta vai nodota vai kura laikā iesaistītās dalībvalsts tiesu iestāde vai cita kompetenta iestāde pieņem lēmumu par iestādes likvidācijas procesa uzsākšanu. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 un Regulu ECB/2003/9 ECB var arī nediskriminējošā veidā atbrīvot iestādes no to saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā, ja šīs sistēmas mērķi netiks sasniegti, piemērojot saistības konkrētajām iestādēm. Pieņemot lēmumu par katru šādu atbrīvojumu, ECB ņem vērā vienu vai vairākus šādus kritērijus:

—	iestāde veic īpašas mērķfunkcijas;

—	iestāde neveic aktīvas bankas darbības funkcijas, konkurējot ar citām kredītiestādēm; un/vai

—	visi iestādes noguldījumi paredzēti mērķiem, kas saistīti ar palīdzību reģionālajai un/vai starptautiskajai attīstībai.

ECB izveido un uztur to iestāžu sarakstu, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma. ECB arī publisko to iestāžu sarakstu, kuras atbrīvotas no saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā citu iemeslu dēļ, nevis sakarā ar reorganizācijas pasākumiem (100). Darījuma partneri var paļauties uz šiem sarakstiem, lemjot, vai to saistības ir parāds pret citu iestādi, uz kuru attiecas rezervju prasības. Saraksti, kas publiski pieejami pēc Eurosistēmas darbadienas beigām katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, ir spēkā rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodam, kas sākas kalendārajā mēnesī pēc diviem mēnešiem. Piemēram, februāra beigās publicētais saraksts būtu spēkā rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodam, kas sākas aprīlī.

7.3.   Obligāto rezervju noteikšana

Rezervju bāze un rezervju normas

Iestādes rezervju bāzi nosaka saistībā ar tās bilances sastāvdaļām. Par bilances datiem nacionālajām centrālajām bankām tiek ziņots saskaņā ar vispārējo ECB naudas un banku statistikas sistēmu (sk. 7.5. sadaļu) (101). To iestāžu bilances dati, uz kurām attiecas prasība sniegt pilnīgu pārskatu, konkrētā kalendārā mēneša beigās tiek izmantoti, lai noteiktu rezervju bāzi izpildes periodam, kas sākas kalendārajā mēnesī pēc diviem mēnešiem. Piemēram, rezervju bāzi, kas aprēķināta pēc bilances datiem februāra beigās, varētu izmantot, lai aprēķinātu rezervju prasības, kuras darījuma partneriem jāizpilda izpildes periodā, kas sākas aprīlī.

ECB naudas un banku statistikas pārskata sniegšanas sistēmā ietverta iespēja daļēji atbrīvot nelielas iestādes no pārskata sniegšanas pienākuma. Iestādēm, uz kurām attiecas šis nosacījums, katru ceturksni jāsniedz pārskats par ierobežotu bilances datu kopumu (ceturkšņa beigu dati) un noteikts ilgāks pārskata iesniegšanas termiņš nekā lielākām iestādēm. Šo iestāžu bilances datus, kas sniegti par konkrēto ceturksni, izmanto, lai ar divu mēnešu aizkavēšanos noteiktu rezervju bāzi trijiem nākamajiem izpildes periodiem. Piemēram, bilance pirmā ceturkšņa beigās – martā – būtu izmantojama rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodiem, kas sākas jūnijā, jūlijā un augustā.

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 ECB ir tiesīga iestāžu rezervju bāzē iekļaut saistības, kas rodas, pieņemot līdzekļus, un saistības, kas rodas ārpusbilances posteņos. Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas rezervju bāzē tiek iekļautas tikai saistību kategorijas “noguldījumi” un “emitētie parāda vērtspapīri” (sk. 9. ielikumu).

Rezervju bāzē netiek iekļautas saistības pret citām iestādēm, kas ietvertas to iestāžu sarakstā, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma, un saistības pret ECB un nacionālajām centrālajām bankām. Šajā sakarā saistību kategorijā “emitētie parāda vērtspapīri” emitentam, lai atskaitītu tos no rezervju bāzes, jāpierāda faktiskais šo instrumentu apjoms, kas atrodas citu iestāžu, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma, turējumā. Ja šādu pierādījumu sniegt nav iespējams, emitenti šim bilances postenim var piemērot fiksētas procentuālas daļas standartizētu atvilkumu (102).

Rezervju normas nosaka ECB, ievērojot maksimāli pieļaujamo limitu, kas norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 2531/98. ECB piemēro vienotu rezervju normu, kas nav nulle, lielākajai daļai rezervju bāzē iekļauto pozīciju. Šī rezervju norma norādīta Regulā ECB/2003/9. ECB nosaka nulles rezervju normu šādām saistību kategorijām: “noguldījumi ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem”, “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 2 gadiem”, “repo” un “parāda vērtspapīri ar termiņu ilgāku par 2 gadiem” (sk. 9. ielikumu). ECB var mainīt rezervju normas. Par rezervju normu pārmaiņām ECB paziņo pirms pirmā izpildes perioda sākuma, kurā pārmaiņas stājas spēkā.

Rezervju prasību aprēķināšana

Katras atsevišķas iestādes rezervju prasības tiek aprēķinātas, attiecīgo saistību apjomam piemērojot atbilstošajām saistību kategorijām noteiktās rezervju normas

Katra iestāde no tās rezervju prasībām veic atskaitījumu 100 000 euro apjomā katrā dalībvalstī, kurā tā pārstāvēta. Šāda atskaitījuma piešķīrums neierobežo to iestāžu juridiskās saistības, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma (103).

Rezervju prasība katram izpildes periodam tiek noapaļota līdz pilnam euro.

9. IELIKUMSRezervju bāze un rezervju normasA.   Saistības, kuras iekļautas rezervju bāzē un kurām tiek piemērota pozitīva rezervju normaNoguldījumi (104)

—	Noguldījumi uz nakti

—	Noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem

—	Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 2 gadiem

Emitētie parāda vērtspapīri

—	Parāda vērtspapīri ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem

B.   Saistības, kuras iekļautas rezervju bāzē un kurām tiek piemērota nulles rezervju normaNoguldījumi (104)

—	Noguldījumi ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem

—	Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 2 gadiem

—

Repo

Emitētie parāda vērtspapīri

—	Parāda vērtspapīri ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem

C.   Saistības, kas nav iekļautas rezervju bāzē

—	Saistības pret citām iestādēm, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma

—	Saistības pret ECB un nacionālajām centrālajām bankām

7.4.   Rezervju turēšana

Izpildes periods

ECB publicē rezervju prasību izpildes periodu kalendāru vismaz trīs mēnešus pirms katra gada sākuma (105). Izpildes periods sākas dienā, kad veicams norēķins par pirmo galveno refinansēšanas operāciju, kas tiek veikta pēc ECB Padomes sēdes, kurā paredzēts sniegt monetārās politikas kārtējā mēneša novērtējumu. Īpašos gadījumos, t.sk. atkarībā no pārmaiņām ECB Padomes sēžu grafikā, publicēto kalendāru iespējams labot.

Rezerves

Katrai iestādei jātur savas obligātās rezerves vienā vai vairākos rezervju kontos tās dalībvalsts centrālajā bankā, kurā iestāde reģistrēta. Iestādēs, kurām dalībvalstī ir vairāk nekā viens institūts, par kopējo obligāto rezervju prasību izpildi visos iestādes vietējos institūtos atbild galvenais birojs (106). Iestādei, kurai ir institūti vairāk nekā vienā dalībvalstī, jāuztur obligātās rezerves katrā tās dalībvalsts nacionālajā centrālajā bankā, kurā tai ir institūts, saistībā ar tās rezervju bāzi attiecīgajā dalībvalstī.

Iestādes norēķinu kontus nacionālajās centrālajās bankās var izmantot kā rezervju kontus. Rezerves, kas atrodas norēķinu kontos, var izmantot norēķiniem dienas ietvaros. Iestādes dienas rezerves tiek aprēķinātas, pamatojoties uz tās rezervju konta atlikumu dienas beigās.

Iestāde var vērsties pie tās dalībvalsts centrālās bankas, kurā tā pastāvīgi atrodas, lai saņemtu atļauju turēt obligātās rezerves netieši ar starpnieka palīdzību. Iespēju turēt obligātās rezerves ar starpnieka palīdzību vienmēr sniedz tikai tām iestādēm, kurās daļu pārvaldes funkciju (piemēram, finanšu līdzekļu pārvaldību) veic starpnieks (piemēram, krājbanku un kooperatīvo banku tīkli var centralizēt savu rezervju turējumu). Nosacījumi, kas attiecas uz obligāto rezervju turējumu ar starpnieka palīdzību, minēti Regulā ECB/2003/9.

Atlīdzība par rezervēm

Par nepieciešamo rezervju turējumu tiek maksāta atlīdzība pēc ECB galveno refinansēšanas operāciju vidējās likmes izpildes periodā (to nosaka saskaņā ar kalendāro dienu skaitu), ko aprēķina, izmantojot 10. ielikumā minēto formulu. Par rezervju turējumiem, kas pārsniedz nepieciešamās rezerves, atlīdzība netiek maksāta. Atlīdzību izmaksā otrajā NCB darbadienā pēc tā izpildes perioda beigām, kurā atlīdzība nopelnīta.

10. IELIKUMSAtlīdzības par nepieciešamo rezervju turējumu aprēķināšanaPar nepieciešamo rezervju turējumu tiek maksāta atlīdzība saskaņā ar šādu formulu:kur:

Rt	=	atlīdzība, ko izmaksā par nepieciešamo rezervju turējumu izpildes periodā t;
Ht	=	vidējais nepieciešamo rezervju dienas turējums izpildes periodā t;
nt	=	kalendāro dienu skaits izpildes periodā t;
rt	=	atlīdzības lielums, ko izmaksā par nepieciešamo rezervju turējumu izpildes periodā t. Atlīdzības lieluma standartnoapaļošana jāveic līdz diviem cipariem aiz komata;
i	=	izpildes perioda t kārtējā kalendārā diena;
MRi	=	pēdējās galvenās refinansēšanas operācijas, kas veikta pirms kalendārās dienas i vai šajā dienā, robežlikme.

7.5.   Pārskata sniegšana par rezervju bāzi, tās apstiprināšana un pārbaude

Rezervju bāzes posteņus, kas tiek ņemti vērā obligāto rezervju piemērošanai, aprēķina iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, un paziņo par tām nacionālajām centrālajām bankām saskaņā ar vispārējo ECB naudas un banku statistikas sistēmu (sk. 4. pielikumu). Iestādes rezervju bāzes un rezervju prasību paziņošanas un apstiprināšanas procedūras noteiktas Regulas ECB/2003/9 5. pantā.

Iestādes obligāto rezervju paziņošanas un apstiprināšanas procedūra ir šāda. Iniciatīvu aprēķināt attiecīgās iestādes obligātās rezerves attiecīgajam izpildes periodam uzņemas vai nu attiecīgā nacionālā centrālā banka, vai pati iestāde. Tā puse, kas aprēķinājusi obligātās rezerves, izziņo tās ne vēlāk kā triju NCB darbadienu laikā pirms izpildes perioda sākuma. Attiecīgā nacionālā centrālā banka var norādīt agrāku datumu nekā obligāto rezervju paziņošanas termiņš. Tā var arī norādīt papildu laika limitus, kuros iestāde paziņo par jebkādām pārmaiņām rezervju bāzē un jebkādām pārmaiņām izziņotajās obligātajās rezervēs. Pusei, kurai sniegts paziņojums, aprēķinātās obligātās rezerves jāapstiprina ne vēlāk kā NCB pēdējā darbadienā pirms izpildes perioda sākuma. Ja puse, kurai sniegts paziņojums, nav atbildējusi uz paziņojumu līdz NCB pēdējās darbadienas beigām pirms izpildes perioda sākuma, tiek uzskatīts, ka tā apstiprinājusi iestādes obligāto rezervju apjomu attiecīgajam izpildes periodam. Ja iestādes obligātās rezerves attiecīgajam izpildes periodam apstiprinātas, tās nevar mainīt.

Iestādēm, kuras var darboties kā starpnieki citu iestāžu rezervju netiešā turēšanā, Regulā ECB/2003/9 noteiktas īpašas pārskatu sniegšanas prasības. Rezervju turēšana ar starpnieka palīdzību nemaina iestādēm, kas uztur rezerves ar starpnieka palīdzību, noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas saistības.

ECB un nacionālajām centrālajām bankām ir tiesības saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 pārbaudīt savākto datu precizitāti un kvalitāti.

7.6.   Obligāto rezervju saistību neizpilde

Obligāto rezervju saistības nav izpildītas, ja iestādes kalendāro dienu beigu rezervju konta(-u) vidējais atlikums izpildes periodā ir mazāks nekā tās rezervju prasības attiecīgajam izpildes periodam.

Ja iestāde neizpilda visas rezervju prasības vai to daļu, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 ECB var piemērot jebkuru no šādām sankcijām:

—	maksājumu, kas līdz pat 5 procentu punktiem pārsniedz aizdevumu uz nakti procentu likmi, ko piemēro tam rezervju prasību apjomam, kuru attiecīgā iestāde nav nodrošinājusi; vai

—	maksājumu, kas ir līdz pat divām reizēm lielāks nekā aizdevuma uz nakti procentu likme, ko piemēro tam rezervju prasību apjomam, kuru attiecīgā iestāde nav nodrošinājusi; vai

—

prasību atbilstošajai iestādei veikt bezprocentu noguldījumu ECB vai nacionālajās centrālajās bankās, kas līdz pat trijām reizēm pārsniedz rezervju prasību apjomu, kuru attiecīgā iestāde nav nodrošinājusi. Noguldījuma termiņš nedrīkst būt ilgāks par periodu, kurā iestāde nav izpildījusi rezervju prasības.

Ja iestāde nepilda citas saistības, kas paredzētas ECB regulās un lēmumos saistībā ar Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmu (piemēram, ja tā laikus nesniedz svarīgus datus vai arī tie ir neprecīzi), ECB ir tiesības piemērot sankcijas saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas un Eiropas Centrālās bankas 1999. gada 23. septembra Regulu (EK) Nr. 2157/1999 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4) (9). ECB Valde var norādīt un publicēt kritērijus, saskaņā ar kuriem tā piemēros sankcijas, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 2531/98 7. panta 1. punktā (107).

Turklāt obligāto rezervju prasību nopietnu pārkāpumu gadījumā Eurosistēma var pārtraukt darījuma partneru dalību atklātā tirgus operācijās.

1. PIELIKUMS

MONETĀRĀS POLITIKAS OPERĀCIJU UN PROCEDŪRU PIEMĒRI

PIEMĒRU SARAKSTS

1. piemērs.

Likviditāti palielinošs reversais darījums fiksētas procentu likmes izsolē

2. piemērs.

Likviditāti palielinošs reversais darījums mainīgas procentu likmes izsolē

3. piemērs.

ECB parāda sertifikātu emisija mainīgas procentu likmes izsolē

4. piemērs.

Likviditāti samazinošs valūtas mijmaiņas darījums mainīgas procentu likmes izsolē

5. piemērs.

Likviditāti palielinošs valūtas mijmaiņas darījums mainīgas procentu likmes izsolē

6. piemērs.

Riska kontroles pasākumi

1. PIEMĒRSLikviditāti palielinošs reversais darījums fiksētas procentu likmes izsolēECB nolemj palielināt tirgus likviditāti ar reversā darījuma palīdzību, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūru.Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Darījuma partneris	Pieteikums (milj. euro)
1. banka	30
2. banka	40
3. banka	70
Kopā	140

ECB nolemj kopumā piedāvāt 105 milj. euro.Piešķīruma koeficients ir šāds.Piešķīrums darījuma partneriem ir šāds.

Darījuma partneris	Pieteikums (milj. euro)	Piešķīrums (milj. euro)
1. banka	30	22,5
2. banka	40	30,0
3. banka	70	52,5
Kopā	140	105,0

2. PIEMĒRSLikviditāti palielinošs reversais darījums mainīgas procentu likmes izsolēECB nolemj palielināt tirgus likviditāti ar reversā darījuma palīdzību, izmantojot mainīgas procentu likmes izsoles procedūru.Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Procentu likme (%)	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Pieteikumi kopā	Pieteikumu kopsumma
3,15				0	0
3,10		5	5	10	10
3,09		5	5	10	20
3,08		5	5	10	30
3,07	5	5	10	20	50
3,06	5	10	15	30	80
3,05	10	10	15	35	115
3,04	5	5	5	15	130
3,03	5		10	15	145
Kopā	30	45	70	145

ECB nolemj kopumā piedāvāt 94 milj. euro ar robežlikmi 3,05 %.Visi pieteikumi, kas pārsniedz 3,05 % (80 milj. euro kopsummā), tiek pilnībā apmierināti. Piešķīruma koeficients ar likmi 3,05 % ir šāds.Piešķīrums 1. bankai robežlikmes līmenī ir, piemēram:0,4 × 10 = 4Kopējais piešķīrums 1. bankai ir:5 + 5 + 4 = 14Piešķīruma rezultātus var apkopot šādi.

Darījuma partneri	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā
Pieteikumi kopā	30,0	45,0	70,0	145
Kopējais piešķīrums	14,0	34,0	46,0	94

Ja piešķīruma procedūra paredz vienas procentu likmes (holandiešu) izsoli, darījuma partneriem piedāvātajai summai piemērotā procentu likme ir 3,05 %.Ja piešķīruma procedūra paredz vairāku procentu likmju (amerikāņu) izsoli, darījuma partneriem piedāvātajām summām netiek piemērota vienāda procentu likme. Piemēram, 1. banka saņem 5 milj. euro ar 3,07 % likmi, 5 milj. euro ar 3,06 % likmi un 4 milj. euro ar 3,05 % likmi.

3. PIEMĒRSECB parāda sertifikātu emisija mainīgas procentu likmes izsolēECB nolemj samazināt tirgus likviditāti, mainīgas procentu likmes izsolē emitējot parāda sertifikātus.Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Procentu likme (%)	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Pieteikumi kopā	Pieteikumu kopsumma
3,00				0	0
3,01	5		5	10	10
3,02	5	5	5	15	25
3,03	5	5	5	15	40
3,04	10	5	10	25	65
3,05	20	40	10	70	135
3,06	5	10	10	25	160
3,08	5		10	15	175
3,10		5		5	180
Kopā	55	70	55	180

ECB nolemj kopumā piesaistīt summu ar 124,5 milj. euro lielu nominālvērtību ar robežlikmi 3,05 %.Visi pieteikumi, kuru likme nepārsniedz 3,05 % robežlikmi (65 milj. euro kopsummā), tiek pilnībā apmierināti. Piešķīruma koeficients ar likmi 3,05 % ir šāds.Piešķīrums 1. bankai robežlikmes līmenī ir, piemēram:0,85 × 20 = 17Kopējais piešķīrums 1. bankai ir:5 + 5 + 5 + 10 + 17 = 42Piešķīruma rezultātus var apkopot šādi.

Darījuma partneri	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā
Pieteikumi kopā	55,0	70,0	55,0	180,0
Kopējais piešķīrums	42,0	49,0	33,5	124,5

4. PIEMĒRSLikviditāti samazinošs valūtas mijmaiņas darījums mainīgas procentu likmes izsolēECB nolemj samazināt tirgus likviditāti, veicot valūtas mijmaiņas darījumu (EUR/USD) un izmantojot mainīgas procentu likmes izsoles procedūru. (Piezīme. Šajā piemērā euro tirgo ar uzcenojumu.)Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Mijmaiņas darījuma punkti (× 10 000)	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā	Pieteikumu kopsumma
6,84				0	0
6,80	5		5	10	10
6,76	5	5	5	15	25
6,71	5	5	5	15	40
6,67	10	10	5	25	65
6,63	25	35	40	100	165
6,58	10	20	10	40	205
6,54	5	10	10	25	230
6,49		5		5	235
Kopā	65	90	80	235

ECB nolemj piesaistīt 158 milj. euro, nosakot, ka mijmaiņas darījuma robežpunkts ir 6,63. Visi pieteikumi, kas pārsniedz 6,63 (65 milj. euro kopsummā), tiek pilnībā apmierināti. Piešķīruma koeficients ar likmi 6,63 ir šāds.Piešķīrums 1. bankai mijmaiņas darījuma robežpunktā ir, piemēram:0,93 × 25 = 23,25Kopējais piešķīrums 1. bankai ir:5 + 5 + 5 + 10 + 23,25 = 48,25Piešķīruma rezultātus var apkopot šādi.

Darījuma partneri	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā
Pieteikumi kopā	65,0	90,0	80,0	235,0
Kopējais piešķīrums	48,25	52,55	57,20	158,0

ECB nosaka EUR/USD darījuma sākumkursu 1,1300.Ja piešķīruma procedūra paredz vienas procentu likmes (holandiešu) izsoli, operācijas sākuma datumā Eurosistēma pērk 158 000 000 euro un pārdod 178 540 000 ASV dolāru. Operācijas beigu datumā Eurosistēma pārdod 158 000 000 euro un pērk 178 644 754 ASV dolārus (darījuma beigu kurss ir 1,130663 = 1,1300 + 0,000663).Ja piešķīruma procedūra paredz vairāku procentu likmju (amerikāņu) izsoli, Eurosistēma veic euro un ASV dolāru summu maiņu tā, kā tas atspoguļots tabulā.

Tagadnes darījums			Nākotnes darījums
Valūtas kurss	Pērk euro	Pārdod ASV dolārus	Valūtas kurss	Pārdod euro	Pērk ASV dolārus
1,1300			1,130684
1,1300	10 000 000	11 300 000	1,130680	10 000 000	11 306 800
1,1300	15 000 000	16 950 000	1,130676	15 000 000	16 960 140
1,1300	15 000 000	16 950 000	1,130671	15 000 000	16 960 065
1,1300	25 000 000	28 250 000	1,130667	25 000 000	28 266 675
1,1300	93 000 000	105 090 000	1,130663	93 000 000	105 151 659
1,1300			1,130658
1,1300			1,130654
1,1300			1,130649
Kopā	158 000 000	178 540 000		158 000 000	178 645 339

5. PIEMĒRSLikviditāti palielinošs valūtas mijmaiņas darījums mainīgas procentu likmes izsolēECB nolemj palielināt tirgus likviditāti, veicot valūtas mijmaiņas darījumu (EUR/USD) un izmantojot mainīgas procentu likmes izsoles procedūru. (Piezīme. Šajā piemērā euro tirgo ar uzcenojumu.)Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Mijmaiņas darījuma punkti (× 10 000)	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā	Pieteikumu kopsumma
6,23
6,27	5		5	10	10
6,32	5		5	10	20
6,36	10	5	5	20	40
6,41	10	10	20	40	80
6,45	20	40	20	80	160
6,49	5	20	10	35	195
6,54	5	5	10	20	215
6,58		5		5	220
Kopā	60	85	75	220

ECB nolemj piedāvāt 197 milj. euro, nosakot, ka mijmaiņas darījuma robežpunkts ir 6,54. Visi pieteikumi, kas mazāki par 6,54 (195 milj. euro kopsummā), tiek pilnībā apmierināti. Piešķīruma koeficients ar likmi 6,54 % ir šāds.Piešķīrums 1. bankai mijmaiņas darījuma robežpunktā ir, piemēram:0,10 × 5 = 0,5Kopējais piešķīrums 1. bankai ir:5 + 5 + 10 + 10 + 20 + 5 + 0,5 = 55,5Piešķīruma rezultātus var apkopot šādi.

Darījuma partneri	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā
Pieteikumi kopā	60,0	85,0	75,0	220
Kopējais piešķīrums	55,5	75,5	66,0	197

ECB nosaka EUR/USD darījuma sākumkursu 1,1300.Ja piešķīruma procedūra paredz vienas procentu likmes (holandiešu) izsoli, operācijas sākuma datumā Eurosistēma pārdod 197 000 000 euro un pērk 222 610 000 ASV dolāru. Operācijas beigu datumā Eurosistēma pērk 197 000 000 euro un pārdod 222 738 838 ASV dolārus (darījuma beigu kurss ir 1,130654 = 1,1300 + 0,000654).Ja piešķīruma procedūra paredz vairāku procentu likmju (amerikāņu) izsoli, Eurosistēma veic euro un ASV dolāru summu maiņu tā, kā tas atspoguļots tabulā.

Tagadnes darījums			Nākotnes darījums
Valūtas kurss	Pārdod euro	Pērk ASV dolārus	Valūtas kurss	Pērk euro	Pārdod ASV dolārus
1,1300			1,130623
1,1300	10 000 000	11 300 000	1,130627	10 000 000	11 306 270
1,1300	10 000 000	11 300 000	1,130632	10 000 000	11 306 320
1,1300	20 000 000	22 600 000	1,130636	20 000 000	22 612 720
1,1300	40 000 000	45 200 000	1,130641	40 000 000	45 225 640
1,1300	80 000 000	90 400 000	1,130645	80 000 000	90 451 600
1,1300	35 000 000	39 550 000	1,130649	35 000 000	39 572 715
1,1300	2 000 000	2 260 000	1,130654	2 000 000	2 261 308
1,1300			1,130658
Kopā	197 000 000	222 610 000		197 000 000	222 736 573

6. PIEMĒRSRiska kontroles pasākumiPiemērs ilustrē riska kontroles sistēmu, ko piemēro Eurosistēmas likviditāti palielinošajās operācijās izmantotajiem pamatā esošajiem aktīviem (108). Piemēra pamatā ir pieņēmums, ka darījuma partneris piedalās šādās Eurosistēmas monetārās politikas operācijās:

—	galvenajā refinansēšanas operācijā, kura sākas 2004. gada 28. jūlijā un beidzas 2004. gada 4. augustā un kurā darījuma partnerim piedāvā 50 milj. euro ar 4,24 % likmi;

—	ilgāka termiņa refinansēšanas operācijā, kura sākas 2004. gada 29. jūlijā un beidzas 2004. gada 21. oktobrī un kurā darījuma partnerim piedāvā 45 milj. euro ar 4,56 % likmi; un

—	galvenajā refinansēšanas operācijā, kura sākas 2004. gada 4. augustā un beidzas 2004. gada 11. augustā un kurā darījuma partnerim piedāvā 35 milj. euro ar 4,26 % likmi.

1. tabulā sniegti to pamatā esošo tirgojamo aktīvu rādītāji, kurus darījuma partneri izmanto kā nodrošinājumu šādās operācijās.1. Tabula Darījumu pamatā esošie tirgojamie aktīvi

Rādītāji
Nosaukums	Aktīvu grupa	Termiņš	Kupona definējums	Kupona izmaksas biežums	Atlikušais termiņš	Diskonts
A aktīvs	Instrumenti ar aktīvu nodrošinājumu	29.08.2006.	Fiksētā procentu likme	6 mēneši	2 gadi	3,50 %
B aktīvs	Centrālās valdības obligācijas	19.11.2008.	Mainīgā procentu likme	12 mēnešu	4 gadi	0,50 %
C aktīvs	Uzņēmumu obligācijas	12.05.2015.	Nulles kupona procentu likme		>10 gadu	15,00 %

Cenas procentos (t.sk. uzkrātie procenti) (109)
28.07.2004.	29.07.2004.	30.07.2004.	02.08.2004.	03.08.2004.	04.08.2004.	05.08.2004.
102,63	101,98	100,55	101,03	100,76	101,02	101,24
	98,35	97,95	98,15	98,56	98,73	98,57
					55,01	54,87

Iezīmēšanas sistēmaPirmkārt, pieņem, ka darījumus veic ar nacionālo centrālo banku, izmantojot sistēmu, kurā pamatā esošie aktīvi iezīmēti katram darījumam. Pamatā esošo aktīvu novērtēšanu veic katru dienu. Riska kontroles sistēmu var raksturot šādi (sk. arī 2. tabulu).

1.

2004. gada 28. jūlijā darījuma partneris veic repo darījumu ar nacionālo centrālo banku, kas iegādājas A aktīvu 50,6 milj. euro apjomā. A aktīvs ir ar aktīviem nodrošināts parāda instruments ar fiksētu kupona likmi, kura dzēšanas termiņš ir 2006. gada 29. augusts. Tā atlikušais termiņš ir 2 gadi, tāpēc nepieciešamais novērtējuma diskonts ir 3,5 %. A aktīva tirgus cena attiecīgajā tirgū konkrētajā dienā ir 102,63 % (t.sk. uzkrātie kupona procentu maksājumi). Darījuma partnerim jānodrošina A aktīvs apjomā, kas pēc 3,5 % novērtējuma diskonta atskaitīšanas pārsniedz piešķīruma summu 50 milj. euro. Tāpēc darījuma partneris nodod A aktīvu 50,6 milj. euro nominālvērtībā, kura koriģētā tirgus vērtība šajā dienā ir 50 113 203 euro.

2.

2004. gada 29. jūlijā darījuma partneris veic repo darījumu ar nacionālo centrālo banku, kas iegādājas A aktīvu 21 milj. euro apjomā (tirgus cena – 101,98 %, novērtējuma diskonts – 3,5 %) un B aktīvu 25 milj. euro apjomā (tirgus cena – 98,35 %). B aktīvs ir centrālās valdības obligācija ar mainīgas procentu likmes kupona maksājumiem, kam piemēro 0,5 % novērtējuma diskontu. Koriģētā A aktīva un B aktīva tirgus vērtība šajā dienā ir 45 130 810 euro un tādējādi pārsniedz pieprasīto summu – 45 000 000 euro. 2004. gada 29. jūlijā tiek pārvērtēti 2004. gada 28. jūlijā sāktās galvenās refinansēšanas operācijas pamatā esošie aktīvi. A aktīva tirgus cena ir 101,98 %, bet diskontētā tirgus vērtība joprojām nepārsniedz augstākā un zemākā kontrolsliekšņa summas. Tāpēc sākotnējais darījuma nodrošinājums tiek uzskatīts par pietiekamu, lai segtu gan sākotnēji nodrošināto līdzekļu summu, gan uzkrātos procentus 5 889 euro apjomā.

3.

2004. gada 30. jūlijā tiek pārvērtēti pamatā esošie aktīvi. A aktīva tirgus cena ir 100,55 % un B aktīva – 97,95 %. 2004. gada 28. jūlijā sāktās galvenās refinansēšanas operācijas uzkrātie procenti ir 11 778 euro, bet 2004. gada 29. jūlijā sāktās ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas uzkrātie procenti – 5 700 euro. Tādējādi A aktīva koriģētā tirgus vērtība pirmajā darījumā kļuvusi mazāka nekā darījuma summa, kurai nepieciešams nodrošinājums (t.i., nodrošinātie līdzekļi plus uzkrātie procenti; 914 218 euro), un arī mazāka nekā zemākā kontrolsliekšņa summa – 49 761 719 euro. Darījuma partneris nodod A aktīvu 950 000 euro nominālvērtībā, kas pēc 3,5 % novērtējuma diskonta atskaitīšanas no tirgus vērtības ar 100,55 % cenu atjauno trūkstošo darījuma nodrošinājumu (110). Papildu nodrošinājuma pieprasījums nepieciešams arī otrajā darījumā, jo tajā izmantoto aktīvu koriģētā tirgus vērtība (44 741 520 euro) ir mazāka par zemāko kontrolsliekšņa summu (44 780 672 euro), tāpēc darījuma partneris nodrošina B aktīvu 270 000 euro apjomā ar koriģēto tirgus vērtību 263 143 euro.

4.	2004. gada 2. un 3. augustā tiek pārvērtēti pamatā esošie aktīvi. 2004. gada 28. un 29. jūlijā veiktajiem darījumiem nav nepieciešams papildu nodrošinājums.

5.

2004. gada 4. augustā darījuma partneris atmaksā 2004. gada 28. jūlijā sāktās galvenās refinansēšanas operācijas rezultātā nodrošinātos līdzekļus, t.sk. uzkrātos procentus 41 222 euro apjomā, un saņem atpakaļ no nacionālās centrālās bankas A aktīvu 51 550 000 euro nominālvērtībā. Tajā pašā dienā darījuma partneris veic jaunu repo darījumu ar nacionālo centrālo banku, kas iegādājas C aktīvu 75 milj. euro nominālvērtībā. C aktīvs ir nulles kupona uzņēmuma obligācija, kuras atlikušais termiņš pārsniedz 10 gadus, tāpēc nepieciešamais novērtējuma diskonts ir 15 % un attiecīgā diskontētā tirgus vērtība šajā dienā – 35 068 875 euro. 2004. gada 29. jūlijā sāktās ilgtermiņa refinansēšanas operācijas pamatā esošo aktīvu pārvērtēšana atklāj, ka šo aktīvu koriģētā tirgus vērtība pārsniedz augšējā kontrolsliekšņa summu aptuveni par 262 000 euro, tāpēc darījuma partneris saņem atpakaļ no nacionālās centrālās bankas B aktīvu ar 262 000 euro nominālvērtību (111).

Pūla sistēmaOtrkārt, pieņem, ka darījumi ar nacionālo centrālo banku tiek veikti, izmantojot pūla sistēmu. Aktīvu pūla sistēmā iekļautie darījuma partnera izmantotie aktīvi nav iezīmēti konkrētiem darījumiem.Šajā piemērā izmanto tādu pašu darījumu secību, kāda tika izmantota iepriekšējā piemērā, kas paskaidro iezīmēšanas sistēmu. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pārvērtēšanas datumos visu pūla aktīvu pārvērtētajai tirgus vērtībai jāsedz viss darījuma partnera darījumu ar nacionālo centrālo banku atlikums. Šajā piemērā papildu nodrošinājuma pieprasījums 1 178 398 euro apjomā, kas tiek veikts 2004. gada 30. jūlijā, ir tāds pats kā iezīmēšanas sistēmas gadījumā. Darījuma partneris nodod A aktīvu 1 300 000 euro nominālvērtībā, kas pēc 3,5 % novērtējuma diskonta atskaitīšanas no 100,55 % tirgus cenas atjauno trūkstošo darījuma nodrošinājumu.Turklāt 2004. gada 4. augustā, kad pienāk termiņš 2004. gada 28. jūlijā sāktajai galvenajai refinansēšanas operācijai, darījuma partneris var paturēt savā ķīlas kontā esošos aktīvus. Iespējams arī vienu aktīvu apmainīt pret citu aktīvu, kā parādīts piemērā, kur A aktīvs ar 51,9 milj. euro nominālvērtību tiek aizstāts ar C aktīvu ar 75,5 milj. euro nominālvērtību, lai segtu visās refinansēšanas operācijās nodrošinātos līdzekļus un uzkrātos procentus.Pūla sistēmā izmantotā riska kontroles shēma aprakstīta 3. tabulā.

2. Tabula Iezīmēšanas sistēma

Datums	Sāktie darījumi	Sākuma datums	Beigu datums	Procentu likme	Nodrošinātie līdzekļi	Uzkrātie procenti	Kopējā sedzamā summa	Zemākā kontrolsliekšņa summa	Augstākā kontrolsliekšņa summa	Koriģētā tirgus vērtība	Papildu nodrošinājuma pieprasījums
28.07.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	—	50 000 000	49 750 000	50 250 000	50 113 203	—
29.07.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	5 889	50 005 889	49 755 859	50 255 918	49 795 814	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	—	45 000 000	44 775 000	45 225 000	45 130 810	—
30.07.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	11 778	50 011 778	49 761 719	50 261 837	49 097 560	– 914 218
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	5 700	45 005 700	44 780 672	45 230 729	44 741 520	– 264 180
02.08.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	29 444	50 029 444	49 779 297	50 279 592	50 258 131	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	22 800	45 022 800	44 797 686	45 247 914	45 152 222	—
03.08.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	35 333	50 035 333	49 785 157	50 285 510	50 123 818	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	28 500	45 028 500	44 803 358	45 253 643	45 200 595	—
04.08.2004.	Galvenā refinansēšana	04.08.2004.	11.08.2004.	4,26	35 000 000	—	35 000 000	34 825 000	35 175 000	35 068 875	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	34 200	45 034 200	44 809 029	45 259 371	45 296 029	261 829
05.08.2004.	Galvenā refinansēšana	04.08.2004.	11.08.2004.	4,26	35 000 000	4 142	35 004 142	34 829 121	35 179 162	34 979 625	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	39 900	45 039 900	44 814 701	45 265 100	45 043 420	—

3. Tabula Pūla sistēma

Datums	Nepabeigtie darījumi	Sākuma datums	Beigu datums	Procentu likme	Nodrošinātie līdzekļi	Uzkrātie procenti	Kopējā sedzamā summa	Zemākā kontrolsliekšņa summa (112)	Augstākā kontrolsliekšņa summa (113)	Koriģētā tirgus vērtība	Papildu nodrošinājuma pieprasījums
28.07.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	—	50 000 000	49 750 000	Nav piemērojama	50 113 203	—
29.07.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	5 889	95 005 889	94 530 859	Nav piemērojama	94 926 624	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	—
30.07.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	11 778	95 017 478	94 542 390	Nav piemērojama	93 839 080	–1 178 398
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	5 700
02.08.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	29 444	95 052 244	94 576 983	Nav piemērojama	95 487 902	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	22 800
03.08.2004.	Galvenā refinansēšana	28.07.2004.	04.08.2004.	4,24	50 000 000	35 333	95 063 833	94 588 514	Nav piemērojama	95 399 949	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	28 500
04.08.2004.	Galvenā refinansēšana	04.08.2004.	11.08.2004.	4,26	35 000 000	—	80 034 200	79 634 029	Nav piemērojama	80 333 458	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	34 200
05.08.2004.	Galvenā refinansēšana	04.08.2004.	11.08.2004.	4,26	35 000 000	4 142	80 044 042	79 643 821	Nav piemērojama	80 248 396	—
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.07.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000	39 900