32001D0913

Eiropas Centrālās bankas Lēmums

(2001. gada 6. decembris)

par euro banknošu emisiju

(ECB/2001/15)

(2001/913/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu (šeit turpmāk "Līgums"), jo īpaši tā 106. panta 1. punktu, un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (šeit turpmāk "Statūti"), jo īpaši to 16.pantu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma 106. panta 1. punktu un Statūtu 16. pantu, vienīgi Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei ir ekskluzīvas tiesības atļaut banknošu emisiju Kopienā; saskaņā ar šiem noteikumiem, ECB un valstu centrālās bankas (VCB) var emitēt banknotes, kas ir vienīgās banknotes, kam ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss iesaistītajās dalībvalstīs. Kopienu tiesībās ir paredzēta sistēma, kurā ir daudzi banknošu emitenti. ECB un VCB emitē euro banknotes.

(2) Atbilstoši 10. pantam Padomes Regulā (EK) 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu [1], no 2002. gada 1. janvāra ECB un VCB (šeit turpmāk "Eurosistēma") laidīs apgrozībā euro denominētas banknotes. Euro banknotes izsaka vienu un to pašu vienoto valūtu, un uz tām attiecas vienots tiesisks režīms.

(3) Uz euro banknošu emisiju nav jāattiecina daudzuma vai citi ierobežojumi, jo banknotes laiž apgrozībā pēc pieprasījuma.

(4) Kopēji noteikumi par euro banknotēm ir iekļauti 2001. gada 30. augusta Lēmumā ECB/2001/7 par euro banknošu nominālvērtībām, specifikācijām, atkārtotu emisiju, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības [2], kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu ECB/2001/14 [3]. ECB ir ieviesusi kopējas tehniskas specifikācijas euro banknotēm un kvalitātes kontroles pasākumus, lai nodrošinātu euro banknošu atbilstību šīm specifikācijām. Tādēļ visas euro banknotes ir vienādas pēc izskata un kvalitātes, un nav nekādu atšķirību starp vienas un tās pašas nominālvērtības banknotēm.

(5) Eurosistēmas dalībniekiem uz visām euro banknotēm būtu jāattiecina identiskas pieņemšanas un apstrādes prasības, neatkarīgi no tā, kurš tās laiž apgrozībā. Tādēļ esošā prakse, kad valsts valūtas vienībās izteiktās banknotes nonāk atpakaļ centrālajā bankā, kas tās emitējusi, nav piemērojama euro banknotēm. Euro banknošu emisijas režīma pamatā ir princips, ka euro banknotes nenonāk atpakaļ bankā, kas tās emitējusi.

(6) Atbilstoši Statūtu 29.1. pantam, katram Eiropas Centrālo banku sistēmas loceklim tiek piešķirta procentuālā daļa ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā, kā paredzēts 1998. gada 1. decembra Lēmumā ECB/1998/13 par valstu centrālo banku procentuālajām daļām ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā [4]; šo procentuālo daļu nosaka, pamatojoties uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu, un tā nosaka iemaksas ECB kapitālā, VCB ārvalstu valūtas rezerves aktīvu pārvešanu uz ECB, valstu centrālo banku monetāro ienākumu sadalījumu un ECB peļņas un zaudējumu sadalījumu.

(7) Euro banknotes ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visās iesaistītajās dalībvalstīs. Tās brīvi būs apgrozībā euro zonā, Eurosistēmas dalībnieki tās atkārtoti emitēs, un tās varēs arī glabāt vai lietot ārpus euro zonas. Saistības attiecībā uz apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības emisiju tāpēc jāsadala starp Eurosistēmas dalībniekiem saskaņā ar objektīvu kritēriju. Piemērots kritērijs ir katras VCB daļa ECB apmaksātajā kapitālā. Šo daļu iegūst, VCB proporcionāli piemērojot Statūtu 29.1. panta minēto kapitāla parakstīšanas atslēgu. Šis kritērijs neattiecas uz ECB, un euro banknošu procentuālo daļu, ko emitē ECB, nosaka Padome.

(8) Saskaņā ar Statūtu 9.2. pantu un 12.1. pantu, kas nosaka Eurosistēmas darbības decentralizācijas principu, visu euro banknošu, tostarp ECB emitēto euro banknošu, laišana apgrozībā un izņemšana no apgrozības, ir jāveic VCB. Saskaņā ar šo decentralizācijas principu arī euro banknošu fiziskā apstrāde ir jāveic VCB.

(9) Starpība starp euro banknošu vērtību, kas ir iedalītas katrai VCB saskaņā ar banknošu sadales sistēmu, un vērtību euro banknotēm, ko šīs VCB laiž apgrozībā, rada Eurosistēmas iekšējo atlikumu. Sakarā ar to, ka ECB nelaiž apgrozībā euro banknotes, tai jāuztur Eurosistēmas iekšējās prasības pret VCB par vērtību, kas ir vienāda ar tās emitēto euro banknošu daļu. Šo Eurosistēmas iekšējo atlikumu atlīdzinājums ietekmē VCB ieņēmumu pozīcijas, un tādēļ uz to attiecas Lēmums ECB/2001/16 (2001. gada 6. decembris) par iesaistīto dalībvalstu centrālo banku monetāro ienākumu sadali no 2002. finanšu gada [5], kura pamatā ir Statūtu 32. pants,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a) "VCB" ir to dalībvalstu valsts centrālās bankas, kas ir pieņēmušas vienoto valūtu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu;

b) "euro banknotes" ir banknotes, kas atbilst Lēmuma ECB/2001/7 prasībām un Padomes noteiktajām tehniskajām specifikācijām;

c) "kapitāla parakstīšanas atslēga" ir procentuālās daļas, ko iegūst, VCB piemērojot procentuālo daļu Statūtu 29.1. pantā paredzētajā atslēgā, un kas noteiktas ar Lēmumu ECB/1998/13;

d) "banknošu sadales sistēma" ir procentuālās daļas, ko iegūst, ņemot vērā ECB daļu kopējā euro banknošu emisijā un VCB daļai šajā kopumā piemērojot kapitāla parakstīšanas atslēgu (noapaļojot tā, lai tā bez atlikuma būtu dalāma ar 0,0005). Šā lēmuma pielikumā precizēta banknošu sadales sistēma, ko piemēro no 2002. gada 1. janvāra.

2. pants

Euro banknošu emisija

ECB un VCB emitē euro banknotes.

3. pants

Emitentu saistības

1. VCB laiž apgrozībā un izņem no apgrozības euro banknotes, un veic jebkādu fizisko apstrādi saistībā ar visām euro banknotēm, tostarp tām, ko emitējusi ECB.

2. Pēc turētāja pieprasījuma VCB pieņem visas euro banknotes apmaiņai pret līdzvērtīgas vērtības euro banknotēm vai, attiecībā uz kontu īpašniekiem, lai kreditētu viņu kontus, ko tur saņēmējā VCB.

3. Visas euro banknotes, ko tās pieņem, VCB uzskata par saistībām un rīkojas ar tām pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem.

4. VCB pieņemtās banknotes nepārsūta citām VCB un nodrošina to, ka šīs euro banknotes ir pieejamas atkārtotas emisijas vajadzībām. Izņēmuma gadījumos un saskaņā ar noteikumiem, ko noteikusi ECB:

a) saņēmēja VCB var iznīcināt deformētas, sabojātas, nolietotas vai no apgrozības izņemtas euro banknotes;

b) VCB turētās banknotes ar apgādi saistītu apsvērumu dēļ Eurosistēmā var pārdalīt vairumā.

4. pants

Euro banknošu sadalījums Eurosistēmā

1. Apgrozībā esošo euro banknošu kopējo vērtību sadala starp Eurosistēmas dalībniekiem, piemērojot banknošu sadales sistēmu.

2. Starpība starp euro banknošu vērtību, kas ir iedalītas katrai VCB saskaņā ar banknošu sadales sistēmu, un euro banknošu vērtību, ko šīs VCB laiž apgrozībā, rada Eurosistēmas iekšējo atlikumu. ECB proporcionāli VCB daļām kapitāla parakstīšanas atslēgā uztur Eurosistēmas iekšējās prasības pret VCB atbilstīgi vērtībai, kas ir vienāda ar tās emitēto euro banknošu vērtību.

5. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šis lēmums stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.

2. Šo lēmumu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2001. gada 6. decembrī

ECB Padomes vārdā —

Willem F. Duisenberg

[1] OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

[2] OV L 233, 31.8.2001., 55. lpp.

[3] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

[4] OV L 125, 19.5.1999., 33. lpp.

[5] Sk. šī Oficiālā Vēstneša 55. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

BANKNOŠU SADALES SISTĒMA NO 2002. GADA 1. JANVĀRA

European Central Bank | 8 % |

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique | 3,2550 % |

Deutsche Bundesbank | 27,8215 % |

Bank of Greece | 2,3360 % |

Banco de Espana | 10,1020 % |

Banque de France | 19,1210 % |

Central Bank of Ireland | 0,9650 % |

Banca d'Italia | 16,9190 % |

Banque centrale du Luxembourg | 0,1695 % |

De Nederlandsche Bank | 4,8595 % |

Oesterreichische Nationalbank | 2,6800 % |

Banco de Portugal | 2,1845 % |

Suomen Pankki | 1,5870 % |

Kopā | 100,000 % |

--------------------------------------------------