EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32013O0025

2013/458/ES: Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ( 2013. gada 30. jūlijs ), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (ECB/2013/25)

OV L 247, 18.9.2013., 38./42. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2013/458/oj

18.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/38


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2013. gada 30. jūlijs),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā

(ECB/2013/25)

(2013/458/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1., 3.3., 5.1., 12.1., 14.3. un 16. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 4. un 8. pantu,

ņemot vērā 7. pantu 2011. gada 9. decembra Pamatnostādnē ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (2),

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas Statistikas komitejas viedokli,

tā kā:

(1)

Dažos gadījumos strikta Pamatnostādnes ECB/2011/23 III pielikumā noteiktās pašreizējās novērtēšanas metodes piemērošana attiecībā uz biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību līdzdalību apstiprinošiem vērtspapīriem var izsaukt novirzes starptautisko investīciju neto bilancē. Šādos gadījumos jāļauj dalībvalstīm izmantot kādu no pārējām novērtēšanas metodēm, kas izklāstītas SVF Maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances rokasgrāmatas sestajā izdevumā, un tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne ECB/2011/23.

(2)

Saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2011/23 7. pantu Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valde ir tiesīga veikt tehniskus grozījumus Pamatnostādnes ECB/2011/23 pielikumos ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskata sniedzēju pienākumus dalībvalstīs.

(3)

Šajā pamatnostādnē paredzētās pārmaiņas ir tehniski grozījumi, kuri nemaina pārskatu sniegšanas prasību konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskata sniedzēju pienākumus dalībvalstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi

Pamatnostādnes ECB/2011/23 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, kuru valūta ir euro.

2.   Neierobežojot Pamatnostādnes ECB/2011/23 8. panta 2. punktu, šo pamatnostādni piemēro no 2014. gada 1. jūnija.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2013. gada 30. jūlijā

ECB Valdes vārdā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  OV L 65, 3.3.2012., 1. lpp.


PIELIKUMS

Pamatnostādnes ECB/2011/23 II un III pielikumu groza šādi:

1)

II pielikuma 3. tabulas II un III daļu aizstāj ar šādām:

“II.   Iepriekš noteikti ārvalstu valūtas aktīvu īstermiņa neto samazinājumi (nominālvērtība)

 

Atlikušais termiņš

 

Līdz 1 mēnesim

Ilgāk par 1 mēnesi un līdz 3 mēnešiem

Ilgāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam

Visi termiņi

Aizdevumi, vērtspapīri un noguldījumi ārvalstu valūtā

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Aizplūde (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Pamatsumma

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Procenti

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ieplūde (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Pamatsumma

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Procenti

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ārpusbiržas nākotnes līgumu un biržā tirgoto nākotnes līgumu, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas (t. sk. valūtas mijmaiņas līgumu otrais solis – ārpusbiržas nākotnes darījumi)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsās pozīcijas (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garās pozīcijas (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citi

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Aizplūde, kas saistīta ar repo darījumiem (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ieplūde, kas saistīta ar reverse repo darījumiem (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Tirdzniecības kredīti (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Tirdzniecības kredīti (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citi parādi kreditoriem (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citi debitoru parādi (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

III.   Iespējamās ārvalstu valūtas aktīvu īstermiņa neto pārmaiņas

Iespējamās saistības ārvalstu valūtā

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garantijas ar nodrošinājumu parādiem ar samaksas termiņu līdz vienam gadam

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Pārējās iespējamās saistības

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ārvalstu valūtā emitētie iespējas vērtspapīri (obligācijas ar pārdošanas iespēju)

 

 

 

Geo 0

Neizmantotas beznosacījumu kredītlīnijas:

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citās nacionālajās monetārajās iestādēs, SNB, SVF un citās starptautiskajās organizācijās

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citās nacionālajās monetārajās iestādēs (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

SNB (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

SVF (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citās starptautiskajās organizācijās (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Bankās un citās finanšu iestādēs, kuru centrālais birojs reģistrēts pārskata sniedzējā valstī (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Bankās un citās finanšu iestādēs, kuru centrālais birojs reģistrēts ārvalstīs (+)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Neizmantotas beznosacījumu kredītlīnijas, kas atvērtas:

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citām nacionālajām monetārajām iestādēm, SNB, SVF un citām starptautiskajām organizācijām

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citām nacionālajām monetārajām iestādēm (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

SNB (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

SVF (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citām starptautiskajām organizācijām (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Bankām un citām finanšu iestādēm, kuru centrālais birojs reģistrēts pārskata sniedzējā valstī (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Bankām un citām finanšu iestādēm, kuru centrālais birojs reģistrēts ārvalstīs (–)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Ārvalstu valūtas iespējas līgumu, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsās pozīcijas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Nopirktās pārdošanas iespējas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Vēl neizmantotās pirkšanas iespējas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garās pozīcijas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Nopirktās pirkšanas iespējas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Vēl neizmantotās pārdošanas iespējas

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

PRO MEMORIA: ienesīgie iespējas līgumi

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Pēc pašreizējā valūtas kursa

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

+ 5 % (5 % samazinājums)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

– 5 % (5 % palielinājums)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

+ 10 % (10 % samazinājums)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

– 10 % (10 % palielinājums)

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Citi

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Īsā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0

 

Garā pozīcija

Geo 0

Geo 0

Geo 0”

 

2)

III pielikuma 6.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.1.   Tiešās investīcijas

Tiešās investīcijas ir saistītas ar kādas valsts rezidentu, kuram ir kontrole vai ievērojama ietekme uz tāda uzņēmuma pārvaldību, kas ir rezidents citā valstī. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (MBR6) šādas attiecības apliecina tas, ka investoram, kas ir rezidents vienā valstī, uzņēmumā, kas ir rezidents citā valstī, tieši vai netieši pieder 10 % vai vairāk balsstiesību. Pamatojoties uz šo kritēriju, tiešo investīciju sakarība var pastāvēt starp vairākiem radniecīgiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai saistība iekļauj vienu ķēdi vai vairākas ķēdes. Tā var paplašināties uz tiešajām investīcijām uzņēmuma filiālēs, apakšfiliālēs un līdzdalībniekos. Ja tiešās investīcijas ir noteiktas, visas turpmākās finanšu pārmaiņas/turējumus starp saistītajām vienībām reģistrē kā tiešo investīciju darījumus/pozīcijas.

Pašu kapitāls iekļauj pašu kapitālu meitasuzņēmumos, kā arī visas kapitāla daļas filiālēs un saistītajos uzņēmumos. Reinvestētā peļņa sastāv no kompensējoša ieraksta tiešā investora peļņas daļā, ko filiāles vai saistītie uzņēmumi nav sadalījuši kā dividendes, un meitasuzņēmumu peļņas, kas nav pārskaitīta tiešajam investoram un kas ir reģistrēta kā “ieguldījumu ienākumi” (sk. 3.2.3.).

Tiešo investīciju pašu kapitāls un parāda instrumenti tiek tālāk sadalīti atbilstoši attiecībām iestāžu starpā, kā arī saskaņā ar investīciju virzību. Tiek nošķirti trīs tiešo investīciju attiecību veidi:

a)

tiešo investoru ieguldījumi tiešo investīciju uzņēmumos. Šajā kategorijā iekļauj investīciju plūsmas (un krājumus) no tiešā investora uz tā tiešo investīciju uzņēmumiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši vai netieši kontrolēti vai ietekmēti);

b)

reversais ieguldījums. Šis attiecību veids attiecas uz investīciju plūsmām (un krājumiem) no tiešo investīciju uzņēmumiem uz tiešo investoru;

c)

saistīto uzņēmumu starpā. Tas attiecas uz plūsmām (un krājumiem) tādu uzņēmumu starpā, kas nekontrolē un neietekmē viens otru, bet kas abi ir viena tiešā investora kontrolē vai ietekmē.

Saistībā ar tiešo investīciju pozīciju novērtēšanu līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri, kas tiek kotēti biržā, tiek vērtēti atbilstoši tirgus cenai. Biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību gadījumā līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus vērtē, pamatojoties uz bilances vērtību, izmantojot kopēju definīciju, kas iekļauj šādus grāmatvedības posteņus:

a)

apmaksāto kapitālu (izņemot pašu akcijas un iekļaujot akciju emisijas uzcenojuma kontus);

b)

visus rezervju veidus (iekļaujot ieguldījumu pārvedumus, ja grāmatvedības pamatnostādnes tos uzskata par uzņēmumu rezervēm);

c)

nesadalīto peļņu pēc zaudējumu atskaitīšanas (iekļaujot pašreizējā gada rezultātus).

Finanšu kontā iegrāmatotie darījumi ar biržā nekotētu uzņēmumu līdzdalību apstiprinošajiem vērtspapīriem var atšķirties no pašu līdzekļiem pēc bilances vērtības, kas iegrāmatoti SIB. Šādas atšķirības iegrāmato kā citas cenu pārmaiņas.

Lai palielinātu aktīvu un pasīvu novērtēšanas konsekvenci, biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību līdzdalības vērtspapīrus var vērtēt saskaņā ar kādu no pārējām MBR6 7.16. punktā minētajām novērtēšanas metodēm, ja izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)

vismaz viens no tiešo investīciju ķēdes uzņēmumiem tiek kotēts biržā, un vismaz viens netiek kotēts biržā, un tas rada ievērojamu novirzi ķēdē ietilpstošas sabiedrības neto SIB – šādā gadījumā biržā kotētās sabiedrības tirgus cenu var izmantot kā atsauci biržā nekotēto sabiedrību novērtēšanai;

b)

tiešo investīciju uzņēmumu ķēdē rodas atšķirības iegūto nemateriālo vērtību iegrāmatošanā, kuru rezultātā notiek ievērojama novirze tās valsts neto SIB, kuras rezidente ir ķēdes vidū esošā sabiedrība;

c)

tiešo investīciju ķēdē esošo uzņēmumu konti izteikti dažādās valūtās, un valūtas kursa svārstības rada ievērojamu novirzi tās valsts neto SIB, kuras rezidente ir ķēdes vidū esošā sabiedrība.

Ja biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību līdzdalības vērtspapīrus vērtē, piemērojot kādu no alternatīvajām novērtēšanas metodēm, SIB apkopotājs tiek aicināts informēt darījuma partnera valsts SIB apkopotāju par alternatīvās metodes izmantošanu, kā arī ar to sadarboties, lai samazinātu divpusējas asimetriskas iegrāmatošanas risku. Šo informāciju ECBS ietvaros nosūta, izmantojot pastāvošās procedūras, kā arī dara zināmu ECB publikācijā “Eiropas Savienības maksājumu bilances / starptautisko investīciju bilances statistikas metodes”, kuras mērķis ir sekot eurozonas dalībvalstīs piemērotajiem jēdzieniem, definīcijām un statistikas apkopošanas metodēm (sk. V pielikumu).

Kā labākā prakse visām dalībvalstīm tiek ieteikts ārvalstu tiešo investīciju līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus un reinvestēto peļņu apkopot, pamatojoties uz ārvalstu tiešo investīciju apsekojumu rezultātiem, ko veic vismaz reizi gadā (1).


(1)  Jāpārtrauc šāda prakse: i) atļaut pārskatu sniedzējiem izvēlēties novērtēšanas kritērijus (tirgus vērtība vai bilances vērtība); ii) piemērot nepārtrauktās inventarizācijas metodi / maksājumu bilances pārmaiņu uzkrāšanu krājumu aprēķināšanai.”


Augša