32007R0958

Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Valoda
- Mans EUR-Lex
- Pieslēgties
- Reģistrēties
- Mani nesenie meklējumi (0)

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

EUROPA
EUR-Lex sākums
Regula - 958/2007 - LV - EUR-Lex

Dokuments 32007R0958

Palīdzība

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 958/2007 ( 2007. gada 27. jūlijs ) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2007/8)

OV L 211, 11.8.2007., 8./29. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 01 Sējums 007 Lpp. 139 - 161

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2014; Atcelts ar 32013R1073

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/958/oj

HTML

PDF

Oficiālais Vēstnesis

11.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 211/8

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (EK) Nr. 958/2007

(2007. gada 27. jūlijs)

par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku

(ECB/2007/8)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu statistikas ziņošanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) palīdzību ir tiesības atsauces ziņotāju ietvaros vākt statistisko informāciju par to, kas ir vajadzīgs Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu veikšanai. No Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka ieguldījumu fondi (IF) ir daļa no atsauces ziņotāju ECB statistikas ziņošanas prasību izpildes nolūkiem, t. sk. monetārās un banku statistikas jomā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pants liek ECB precizēt faktiskos ziņotājus atsauces ziņotāju ietvaros un paredz ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas ziņotāju klases no tās statistikas ziņošanas prasībām.

(2)

Lai pildītu tās uzdevumus un uzraudzītu finanšu aktivitātes, ko neveic monetārās finanšu iestādes (MFI), ECB vajadzīga augstas kvalitātes statistiskā informācija par IF darbību. Šo datu galvenais mērķis ir nodrošināt ECB ar visaptverošu situācijas statistisko atspoguļojumu attiecībā uz IF nozari iesaistītajās dalībvalstīs, kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju.

(3)

Lai ierobežotu ziņošanas pienākuma apjomu, NCB vajadzīgo informāciju par IF no faktiskajiem ziņotājiem drīkst saņemt citiem statistikas mērķiem izmantotā plašākā statistikas ziņošanas regulējuma ietvaros ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Lai veicinātu pārskatāmību, šādos gadījumos ziņotāji jāinformē par to, ka dati tiek vākti citiem statistikas mērķiem.

(4)	Par finanšu darījumiem pieejamie dati veicina padziļinātu analīzi monetārās politikas un citiem mērķiem. Dati par finanšu darījumiem un kā arī dati par krājumiem tiek izmantoti arī, lai apkopotu cita veida statistiku, jo īpaši euro zonas finanšu pārskatus.

(5)

Lai gan saskaņā ar Statūtu 34.1. pantu pieņemtās regulas nepiešķir tiesības vai neuzliek pienākumus neiesaistītajām dalībvalstīm, Statūtu 5. pants attiecas uz visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ieviesušas euro. Regulas (EK) Nr. 2533/98 17. apsvērums norāda, ka Statūtu 5. pants kopā ar Līguma 10. pantu (bijušais 5. pants) paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko neiesaistītās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistikas informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas ziņošanas prasības un statistikas jomā savlaicīgi sagatavotos šo valstu kļūšanai par iesaistītajām dalībvalstīm.

(6)	Lai gan šī regula galvenokārt attiecas uz IF, pilnīga informācija par IF emitēto uzrādītāja akciju turētājiem var nebūt tieši pieejama no IF, un ir nepieciešams pārskata grupā iekļaut citas iestādes.

(7)	Uz IF attieksies Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. pantā noteiktais ECB sankciju režīms.

(8)	Vēlākais līdz 2012. gadam ECB Padome novērtēs, vai šajā regulā noteikto kopsavilkuma ziņošanas pieeju atļaut lietot tikai dalībvalstīm, kuru ieguldījumu fondu nozare, ņemot vērā kopējos aktīvus, ir mazāka par euro zonā pārvaldīto kopējo aktīvu minimumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

—

“IF” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas:

a)	veic ieguldījumus finanšu un nefinanšu aktīvos II pielikuma izpratnē, ciktāl tā mērķis ir ieguldīt publiski piesaistīto kapitālu; un

atbilstoši Kopienas vai nacionālajiem tiesību aktiem nodibināts saskaņā ar:

i)	līgumtiesībām (kā pārvaldītājsabiedrību pārvaldīts kopfonds);

ii)	trasta tiesībām (kā daļu trasts (unit trust));

iii)	uzņēmējdarbības tiesībām (kā ieguldījumu sabiedrība); vai

iv)	jebkurš cits līdzīgs mehānisms.

IF definīcijā iekļauj:

a)	tos uzņēmumus, kuru daļas vai akcijas pēc turētāju lūguma tieši vai netieši atpērk vai atlīdzina no uzņēmuma aktīviem; un

b)	tos uzņēmumus, kuriem ir noteikts skaits emitēto akciju un kuru akcionāriem ir jāpērk vai jāpārdod esošās akcijas, kad tie iestājas fondā vai izstājas no tā.

IF definīcijā neiekļauj:

a)	pensiju fondus Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta un B pielikuma izpratnē; un

b)	naudas tirgus fondus 2001. gada 22. novembra Eiropas Centrālās bankas Regulas (EK) Nr. 2423/2001 par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci (ECB/2001/13) (2) I pielikuma izpratnē.

IF definīcijas mērķiem “publisks” aptver mazos, profesionālos un institucionālos ieguldītājus;

—	“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura ieviesusi euro,

—	“neiesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav ieviesusi euro,

—	“ziņotājs” ir ziņotājs Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē,

—

“rezidents” ir rezidents Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē; Šajā regulā, ja juridiskajai personai nav nekāda vērā ņemama fiziska klātbūtne, tās rezidenci nosaka pēc ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras likumiem juridiskā persona nodibināta. Ja juridiskajai personai nav statūtu, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, proti, valsti, kuras tiesību sistēma regulē šīs juridiskās personas izveidi un turpmāko pastāvēšanu,

—	“MFI” ir monetāra finanšu iestāde Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 1. daļas 1. punkta nozīmē,

—	“CFS” ir citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta un B pielikuma izpratnē,

—	“attiecīgā NCB” ir tās iesaistītās dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir attiecīgais IF.

2. pants

Faktiskie ziņotāji

1. Faktiskie ziņotāji ir IF, kas ir rezidenti iesaistīto dalībvalstu teritorijā. Paši IF vai to IF gadījumā, kas saskaņā ar nacionālajām tiesībām nav juridiskas personas, – personas, kas pilnvarotas tos pārstāvēt, atbild par saskaņā ar šo regulu prasītās statistiskās informācijas ziņošanu.

2. Neierobežojot 1. punktu, nolūkā vākt informāciju par IF emitēto uzrādītāja akciju turētājiem (I pielikuma 2. daļas 3. punkts) faktiskā pārskata grupa ietver arī MFI un CFS, kas nav IF. NCB šīm iestādēm var piešķirt atbrīvojumus ar nosacījumu, ka prasītā statistiskā informācija tiek vākta no citiem pieejamiem avotiem saskaņā ar I pielikuma 2. daļas 3. punktu. NCB pārbauda šī nosacījuma izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam ar ECB piekrišanu stājoties spēkā katra gada sākumā. Šīs regulas nolūkiem NCB var izveidot un uzturēt ziņotāju CFS, kas nav IF, sarakstu saskaņā ar I pielikuma 2. daļas 3. punktā noteiktajiem principiem.

3. pants

Atbrīvojumi

1. NCB var piešķirt atbrīvojumus kopējo aktīvu ziņā mazākajiem IF ar nosacījumu, ka IF, kas iekļauti ceturkšņa kopsavilkuma bilancē sastāda vismaz 95 % no kopējiem IF aktīviem krājumu ziņā katrā iesaistītajā dalībvalstī. NCB pārbauda šī nosacījuma izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā katra gada sākumā. IF, uz kuriem attiecas šādi atbrīvojumi, reizi ceturksnī paziņo tikai ceturkšņa beigu krājumu datus par emitētajām IF akcijām/daļām un, attiecīgā gadījumā, atbilstošajām ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem.

2. Atbrīvojumus var piešķirt IF, uz kuriem attiecas nacionālie grāmatvedības noteikumi, kas to aktīvus ļauj novērtēt retāk kā reizi ceturksnī. Tās IF kategorijas, kuriem NCB var piešķirt atbrīvojumus nosaka ECB Padome. Uz IF, kam piemēro šādus atbrīvojumus, šīs regulas 6. pantā izklāstītās prasības attiecas intervālos, kas atbilst šo IF grāmatvedības pienākumiem attiecībā uz to aktīvu novērtēšanas laikiem.

3. Tomēr IF var nolemt neizmantot atbrīvojumu un pilnībā ievērot 6. pantā norādītās ziņošanas prasības. Ja IF izdara šādu izvēli, pirms jebkurām izmaiņām minēto atbrīvojumu izmantošanā IF saņem attiecīgās NCB atļauju.

4. pants

IF saraksts statistikas mērķiem

1. Valdes izveido un uztur šai regulai pakļauto IF sarakstu, kurā vajadzības gadījumā iekļauti arī to apakšfondi 5. panta 2. punkta izpratnē. Saraksts var tikt veidots, izmantojot esošos nacionālo iestāžu uzraudzīto IF sarakstus, ja tādi saraksti pastāv, tos papildinot ar citiem IF, kas atbilst IF definīcijai 1. pantā.

2. NCB un ECB IF sarakstu statistikas mērķiem un tā atjauninājumus atbilstošā veidā dara pieejamu attiecīgajiem IF, tostarp elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot Internetu vai – pēc attiecīgo ziņotāju lūguma – papīra veidā.

3. IF saraksts statistikas mērķiem izmantojams vienīgi informācijas nolūkiem. Ja 2. punktā minētā saraksta jaunākais pieejamais elektroniskais variants ir nepareizs, ECB tomēr nepiemēro sankcijas iestādēm, kas nav pienācīgi izpildījusi ziņošanas prasības, ja tā labticīgi ir paļāvusies uz nepareizo sarakstu.

5. pants

Ziņošana par atsevišķiem fondiem

1. Faktiskie ziņotāji datus par to aktīviem un pasīviem ziņo par katru fondu.

2. Neierobežojot 1. punktu, ja IF savus aktīvus sadala dažādos apakšfondos tā, ka katra apakšfonda akcijas/daļas nodrošina dažādi aktīvi, katru apakšfondu uzskata par atsevišķu IF.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, saņemot attiecīgās NCB atļauju un saskaņā ar tās norādījumiem, IF par saviem aktīviem un pasīviem var ziņot kā grupa ar nosacījumu, ka rezultāts ir līdzīgs, kā ziņojot par atsevišķiem fondiem.

6. pants

Ceturkšņa un mēneša statistikas ziņošanas prasības

1. Faktiskie ziņotāji saskaņā ar I pielikumu sniedz:

a)	katru ceturksni – ceturkšņa beigu uzkrājumu datus par IF aktīviem un pasīviem un, vajadzības gadījumā, ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem; un

b)	katru mēnesi – mēneša beigu uzkrājumu datus par emitētajām IF akcijām/daļām un, vajadzības gadījumā, mēneša pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem.

2. Saņemot attiecīgās NCB atļauju un saskaņā ar tās norādījumiem, faktiskie ziņotāji statistisko informāciju ziņo, pamatojoties uz vienu no divām I pielikumā norādītajām ziņošanas metodēm, saskaņā ar II pielikuma definīcijām.

3. NCB var izvēlēties 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus vākt reizi mēnesī nevis reiz ceturksnī.

7. pants

Pārvērtēšanas korekcijas vai darījumi

1. Faktiskie ziņotāji saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem paziņo par pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem attiecībā uz kopsavilkuma informāciju saskaņā ar I pielikumā norādīto kombinēto vai kopsavilkuma metodi.

2. Saskaņā ar I pielikumā norādīto kombinēto metodi var iegūt vērtspapīru darījumu aplēses no atsevišķu vērtspapīru dalījuma (security-by-security) informācijas vai tieši vākt datus par darījumiem saskaņā ar atsevišķu vērtspapīru dalījuma principu.

3. Papildu prasības un norādījumi attiecībā uz pārvērtēšanas korekciju vai darījumu apkopošanu noteiktas III pielikumā.

8. pants

Grāmatvedības noteikumi

1. Ziņojot saskaņā ar šo regulu, IF ievēro grāmatvedības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos nacionālajos likumos, ar kuriem ievieš Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvu 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (3), vai, ja šis noteikums nav piemērojams, grāmatvedības noteikumus, kas noteikti citos IF piemērojamos nacionālajos vai starptautiskajos standartos.

2. Neskarot iesaistītajās dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, statistikas mērķiem par visiem finanšu aktīviem un pasīviem ziņo, ievērojot bruto principu.

9. pants

Savlaicīgums

1. NCB lemj par to, kad tām jāsaņem dati no ziņotājiem saskaņā ar 6. pantu, lai ievērotu 2. punktā noteiktos termiņus.

2. Nacionālās centrālās bankas nosūta ECB:

a)	uz IF sniegtajiem ceturkšņa datiem pamatotos ceturkšņa uzkrājumu kopsavilkuma datus un pārvērtēšanas korekcijas 28. darba dienas beigās, kas ir pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati; un

b)	uz IF sniegtajiem mēneša datiem par IF emitētajām akcijām/daļām vai faktiskajiem datiem saskaņā ar 6. panta 3. punktu pamatotos mēneša uzkrājumu kopsavilkuma datus un pārvērtēšanas korekcijas 28. darba dienas beigās, kas ir pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati.

10. pants

Obligātie standarti un nacionālais ziņošanas regulējums

1. Prasīto statistisko informāciju IF ziņo attiecīgajai NCB saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartiem.

2. Ziņošanas prasības, kuras jāievēro faktiskajiem ziņotājiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām īpatnībām. NCB nodrošina, ka šī ziņošanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt IV pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartu ievērošanu.

11. pants

Apvienošanās, dalīšanās un reorganizācijas

Apvienošanās, dalīšanās vai reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt ziņotāja statistikas pienākumu pildīšanu, kad nolūks īstenot šādu darbību kļuvis zināms publiski un vēl nav stājies spēkā, ziņotājs attiecīgo NCB informē par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas ziņošanas prasības.

12. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB realizē tiesības pārbaudīt vai piespiedu kārtā vākt informāciju, ko ziņotāji sniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai realizēt šādas tiesības. NCB šīs tiesības jo īpaši izmanto, ja iestāde, kas ir faktiskais ziņotājs, nepilda IV pielikumā izklāstītos obligātos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartus.

13. pants

Pirmā ziņošana

Pirmā ziņošana sākas ar mēneša un ceturkšņa datiem par 2008. gada decembri.

14. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2007. gada 27. jūlijā

ECB Padomes vārdā —

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2) OV L 333, 17.12.2001., 1. lpp.

(3) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

I PIELIKUMS

STATISTIKAS ZIŅOŠANAS PRASĪBAS

1. DAĻA

Ziņošanas metode

1.	ECB regulāri aprēķina visu iesaistīto dalībvalstu, ko uzskata par vienu ekonomikas teritoriju, IF aktīvu un pasīvu kopsavilkuma summu uzkrājumu un darījumu izteiksmē.

Faktiskie ziņotāji statistisko informāciju sniedz saskaņā ar vienu no šīm divām ziņošanas metodēm.

Kombinētā metode, saskaņā ar kuru:

—

katru ceturksni sniedz: i) atsevišķu vērtspapīru dalījuma (security-by-security) informāciju par IF turētiem vērtspapīriem ar publiski pieejamiem identifikācijas kodiem; ii) kopsavilkuma informāciju, kas iedalīta pēc instrumenta/termiņa kategorijas, valūtas un darījuma partneriem, par aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, un par vērtspapīriem, kam nav publiski pieejamu identifikācijas kodu; un iii) atsevišķu vērtspapīru dalījuma vai kopsavilkuma informāciju par emitēto IF akciju/daļu turētājiem, kā tas norādīts šī pielikuma 2. daļā. Attiecīgā NCB var lūgt ziņotājiem sniegt atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju par vērtspapīriem, kam nav publiski pieejamu identifikācijas kodu vai atsevišķu posteņu dalījuma (item-by-item) informāciju par aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, un

—	katru mēnesi sniedz atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju, kurā atsevišķi norādītas visas IF emitētās akcijas/daļas.

Kā noteikts 2. tabulā, papildus datiem attiecībā uz ailēm, kas atsevišķu vērtspapīru dalījuma ziņošanas kontekstā jāziņo, lai iegūtu kopsavilkuma informāciju par vērtspapīriem, attiecīgā NCB var lemt vākt arī datus par darījumiem saskaņā ar atsevišķu vērtspapīru dalījuma principu.

Kopsavilkuma datus sniedz izteiktus kā uzkrājumus un – saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem: i) kā pārvērtēšanu cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ; vai ii) darījumus.

Saņemot attiecīgās NCB iepriekšēju piekrišanu, ziņotāji, kas sniedz prasītos ceturkšņa datus saskaņā ar atsevišķu vērtspapīru dalījuma principu, prasītos mēneša datus var izvēlēties ziņot saskaņā ar kopsavilkuma principu, nevis sniedzot atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju.

Kopsavilkuma metode, saskaņā ar kuru:

—	katru ceturksni sniedz pilnu kopsavilkuma informācijas datu kopumu, kas iedalīts pēc instrumenta/termiņa kategorijas, valūtas un darījuma partneriem, par IF aktīviem un pasīviem, un

—	katru mēnesi sniedz kopsavilkuma informāciju par IF emitētajām akcijām/daļām.

Ceturkšņa un mēneša informāciju sniedz izteiktus kā uzkrājumus un – saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem: i) kā pārvērtēšanu cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ; vai ii) darījumus.

Informācija, ko, izmantojot kombinēto metodi, jāiesniedz NCB saskaņā ar atsevišķu vērtspapīru dalījuma principu, norādīta 2. tabulā. Ceturkšņa kopsavilkuma ziņošanas prasības uzkrājumiem norādītas 1. tabulā un prasības pārvērtēšanām cenu un valūtas kursa dēļ vai darījumiem norādītas 3. tabulā. Mēneša kopsavilkuma ziņošanas prasības uzkrājumiem un pārvērtēšanām cenu un valūtas kursa dēļ vai darījumiem norādītas 4. tabulā.

2. DAĻA

IF akciju/daļu turētāju rezidence un ekonomikas sektors

1.	Ziņotāji reizi ceturksnī ziņo datus par iesaistīto dalībvalstu IF emitēto IF akciju/daļu turētāju rezidenci saskaņā ar iekšzemes/pārējo iesaistīto dalībvalstu/pārējās pasaules iedalījumu. Iekšzemes un pārējo iesaistīto dalībvalstu darījumu partneri tiek iedalīti arī pēc sektora.

Attiecībā uz reģistrētajām akcijām/daļām tās emitējušais IF vai tos pārstāvošās personas ziņo datus par to emitēto akciju/daļu turētāju rezidences un sektora iedalījumu. Ja emitējušais IF nevar tiešā veidā identificēt turētāja rezidenci un sektoru, tas attiecīgos datus ziņo, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

Attiecībā uz uzrādītāja akcijām/daļām ziņotāji sniedz datus par IF akciju/daļu turētāju rezidences un sektora iedalījumu saskaņā ar pieeju, par kuru lēmusi attiecīgā NCB. Šīç prasības izpildei var izvēlēties vienu no šādām iespējām vai šo iespēju kombināciju, kuru izvēloties ņem vērā attiecīgo tirgu organizāciju un nacionālo tiesisko regulējumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo prasību laiku pa laikam izvērtē NCB.

Emitējušie IF:

Emitējušie IF vai tos pārstāvošās personas, vai šīs regulas 2. panta 2. punktā minētās iestādes ziņo datus par to emitēto akciju/daļu turētāju rezidences vai sektora iedalījumu. Šāda informācija var nākt no aģenta, kas izplata akcijas/daļas vai citas akciju/daļu emisijā, atpirkšanā vai pārvedumā iesaistītas iestādes.

MFI un CFI kā IF akciju/daļu pārvaldītāji:

Kā ziņotāji MFI un CFS, kas ir IF akciju/daļu pārvaldnieki, ziņo tādu akciju/daļu turētāju rezidences vai sektora iedalījuma datus, kuras emitējuši rezidenti IF un kuras tiek pārvaldītas turētāja vārdā vai cita starpnieka vārdā, kurš arī ir pārvaldnieks. Šo iespēju piemēro, ja: i) pārvaldnieks nodala IF akcijas/daļas, kas tiek turētas akciju/daļu turētāja vārdā, no akcijām/daļām, kas tiek turētas citu pārvaldnieku vārdā; un ii) vairums IF akciju/daļu iekšzemes rezidentu iestāžu pārvaldībā, kuras klasificētas kā finanšu starpnieki (MFI vai CFS).

MFI un CFS kā ziņotāji par rezidentu darījumiem ar nerezidentiem saistībā ar rezidentu IF akcijām/daļām:

Kā ziņotāji MFI un CFS, kas ziņo par rezidentu darījumiem ar nerezidentiem saistībā ar rezidentu IF akcijām/daļām, ziņo tādu akciju/daļu turētāju rezidences vai sektora iedalījuma datus, kuras emitējuši rezidenti IF un kuras tie tirgo turētāja vārdā vai cita darījumā iesaistīta starpnieka vārdā. Šo iespēju piemēro, ja: i) ziņošanas pārklājums ir visaptverošs, t. i., tas aptver pēc būtības visus ziņotāju veiktos darījumus; ii) tiek sniegti pareizi dati par pirkšanas un pārdošanas darījumiem ar iesaistīto dalībvalstu nerezidentiem; iii) vienu un to pašu akciju/daļu emisijas vērtības un dzēšanas vērtības atšķirība, izņemot komisijas maksas, ir minimāla; un iv) iesaistīto dalībvalstu nerezidentu turēto rezidenta IF emitēto akciju/daļu apjoms ir neliels.

d)	Ja nepiemēro a)–c) iespējas, ziņotāji, t. sk. MFI un CFS, kas nav IF, attiecīgos datus ziņo, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

4.	Ja vārda akcijas/daļas vai uzrādītāja akcijas/daļas tiek emitētas pirmo reizi vai ja attīstība tirgū liek mainīt izvēli vai izvēles iespēju kombināciju, NCB attiecībā uz 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām var piešķirt atbrīvojumu uz vienu gadu.

3. DAĻA

Ziņošanas tabulas

1. tabula

Uzkrājumi

Dati, kas jāsniedz katru ceturksni

A.	Iekšzemes (kopā)

B.	Pārējās iesaistītās dalībvalstis (kopā)

PP (kopā)

D.	Nav nodalīti

MFI

Ne-MFI - Kopā

MFI

Ne-MFI - Kopā

t.sk. neiesaistītās dalībvalstis

t.sk. ASV

t.sk. Japāna

Valdība

Pārējie rezidenti

Valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu paligsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Aprošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniedības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

AKTĪVI

1.	Prasības no noguldījumiem un kredītiem

2.	Neakciju vērtspapīri

2e.

Euro

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

2x.	Ārvalstu valūtas

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

2t.	Valūtas kopā

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

3.	Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

t.sk. kotētās akcijas, izņemot IF un NTF akcijas/daļas

t.sk. IF un NTF akcijas/daļas

4.	Atvasinātie finanšu instrumenti

5.	Nefinanšu aktīvi (t.sk. fiksētie aktīvi)

6.	Pārējie aktīvi

PASĪVI

7.	Saņemtie kredīti un noguldījumi

8.	IF akcijas/daļas (1)

9.	Atvasinātie finanšu instrumenti

10.	Pārējie pasīvi

IF, kas izmanto kopsavilkuma metodi, ziņo visās ailēs, t.sk. melnās un pelēkās.

IF, kas izmanto kombinēto metodi, ziņo: i) melnajās ailēs; ii) 2. tabulā pieprasīto informāciju par vērtspapīriem, datus par kuriem vāc, pamatojoties uz katra vērtspapīra principu; un iii) pelēkajās ailēs par vērtspapīriem, datus par kuriem nevāc, pamatojoties uz katra vērtspapīra principu.

2. tabula

Vajadzīgā atsevišķu vērtspapīru dalījuma informācija

Izmantojot kombinēto metodi, dati tālāk norādītās tabulas ailēs par katru vērtspapīru, kas klasificēts vērtspapīru kategorijās “neakciju vērtspapīri”, “akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri” un “emitētās ieguldījumu fondu akcijas/daļas” jāziņo saskaņā ar šādiem noteikumiem.

a)	Jāziņo dati par 1. aili.

b)	Gadījumā, ja attiecīgā NCB pati tieši nevāc atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju par darījumiem, jāziņo dati par divām no trim ailēm (t. i., 2. un 3. aili, 2. un 4. aili, vai 3. un 4. aili).

Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši vāc atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju par darījumiem, jāziņo dati arī par šādām ailēm:

i)	5. aile vai 6. un 7. aile; un

ii)	4. aile vai 2. un 3. aile.

d)	Attiecīgā NCB var lūgt ziņotājiem sniegt datus arī 8. ailē.

e)	Attiecīgā NCB iepriekš minētajos b) un c) ii) gadījumos var nolemt vākt tikai datus attiecībā uz 2. aili. Tādā gadījumā NCB vismaz reizi gadā jāpārbauda un jāziņo ECB, ka NCB ziņoto kopsavilkuma datu kvalitāte, t. sk. pārskatīšanas biežums un apjoms, palikusi tāda pati.

Aile	Nosaukums
1.	Vērtspapīra identifikācijas kods
2.	Vienību skaits vai nominālā kopsavilkuma summa
3.	Cena
4.	Kopējā summa
5.	Darījumi
6.	Nopirktie (aktīvi) vai emitētie (pasīvi) vērtspapīri
7.	Pārdotie (aktīvi) vai dzēstie (pasīvi) vērtspapīri
8.	Vērtspapīra grāmatojuma valūta

3. tabula

Pārvērtēšanas korekcijas vai darījumi

Dati, kas jāsniedz katru ceturksni

A.	Iekšzemes (kopā)

B.	Pārējās iesaistītās dalībvalstis (kopā)

PP (kopā)

D.	Nav nodalīti

MFI

Ne-MFI - Kopā

MFI

Ne-MFI - Kopā

t.sk. neiesaistītās dalībvalstis

t.sk. ASV

t.sk. Japāna

Valdība

Pārējie rezidenti

Valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības (S. 14 + S. 15)

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Aprošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniedības apkalpoiošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

AKTĪVI

1.	Prasības no noguldījumiem un kredītiem

2.	Neakciju vērtspapīri

2e.

Euro

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

2x.	Ārvalstu valūtas

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ilgāk par 2 gadiem

2t.	Valūtas kopā

līdz 1 gadam

OBLIGĀTI

1–2 gadi

OBLIGĀTI

ilgāk par 2 gadiem

OBLIGĀTI

3.	Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

OBLIGĀTI

t.sk. kotētās akcijas, izņemot IF un NTF lakcijas/daļas

OBLIGĀTI

t.sk. IF un NTF akcijas/daļas

OBLIGĀTI

4.	Atvasinātie finanšu instrumenti

OBLIGĀTI (3)

5.	Nefinanšu aktīvi (t.sk. fiksētie aktīvi)

OBLIGĀTI (3)

6.	Pārējie aktīvi

PASĪVI

7.	Saņemtie kredīti un noguldījumi

8.	IF akcijas/daļas (2)

OBLIGĀTI

9.	Atvasinātie finanšu instrumenti

OBLIGĀTI (3)

10.	Pārējie pasīvi

IF, kas izmanto kopsavilkurma metodi, ziņo par visām ar “OBLIGĀTI” apzīmētajām ailēm; NCB var attiecināt šīs prasības uz melnajām un pelēkajām ailēm, kas nesatur vārdu “OBLIGĀTI”.

IF, kas izmanto kombinēto metodi, ziņo: i) melnajās ailēs, kas apzīmētas ar “OBLIGĀTI”; ii) pelēkajās ailēs, kas apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, par vērtspapīriem, datus par kuriem, nevāc pamatojoties uz katra vērtspapīra principu; un iii) gadījumā, ja attiecīgā NCB tiesi vāc katra vērtspapīra informāciju par darījumiem, – 2. tabulā pieprasīto informāciju par vērtspapīriem, datus par kuriem vāc, pamatojoties uz katra vērtspapīra principu.

NCB šīs prasības var attiecināt uz: i) melnajām ailēm, kas nav apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, un ii) pelēkajām ailēm, kas nav apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, par vērtspapīriem, datus par kuriem nevāc, pamatojoties uz katra vērtspapīra principu.

4. tabula

Uzrājumi; Pārvērtēšanas koekcijas vai darījumi

Dati, kas jāsniedz katru mēnesi

A.	Iekšzemes (kopā)

B.	Pārējās iesaistītās dalībvalstis (kopā)

D.	Nav nodalīti

MFI

Ne-MFI - Kopā

MFI

Ne-MFI - Kopā

Kopā

Valdība

Pārējie rezidenti

Valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedribas s (S. 123 + S. 124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Apdrošināšanas šan as sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

PASTVĪ

8.	IF akcijas/daļas

(1) Ja ziņotājs nevar tieši noteikt turētāja rezidenci un sektoru, tas attiecīgos datus ziņo pamatojoties uz pieejamo informāciju. Uzrādītāja akciju gadījumā informāciju var vākt no MFI vai CFS, kas nav ieguldījumu fondi (kā norādīts šīs regulas 2. panta 2. punktā un I pielikuma 2. daļas 3. punktā).

(2) Ja ziņotājs nevar tieši noteikt turētāja rezidenci un sektoru, tas attiecīgos datus ziņo, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Uzrādītāja akciju gadījumā informāciju var vākt no MFI vai CFS, kas nav ieguldījumu fondi (kā norādīts šīs regulas 2. panta 2. punktā un I pielikuma 2. daļas 3. punktā).

(3) NCB var atbrīvot IF no šī posteņa ziņošanas, ja 1. tabulā uzskaitītie ceturkšņa uzskrājumi ir mazāk nekā 5 % no IF emitētajām akcijām/daļām.

II PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

1. daļa

Instrumentu kategoriju definīcijas

Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko NCB transponē kategorijās, ko saskaņā ar šo regulu piemēro nacionālajā līmenī (1). Definīcijas atsaucas Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (EKS 95).

A TABULA

IF aktīvu un pasīvu instrumentu kategoriju definīcijas

AKTĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.	Prasības no noguldījumiem un kredītiem

Ziņošanas nolūkiem tie ir līdzekļi, ko IF aizdevuši aizņēmējiem, par ko nav dokumentālu pierādījumu vai ir tikai viens dokuments (pat ja tas kļuvis apstrīdams). Tas aptver aktīvus noguldījumu formā:

—

noguldījumus MFI:

a)	pārvedamus noguldījumus: noguldījumus (nacionālajā vai ārvalstu valūtā), kas ir tūlīt konvertējami valūtā vai pārvedami ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tml., abos gadījumos bez ievērojamiem ierobežojumiem vai soda naudas (EKS 95, 5.42.–5.44. punkts);

pārējie noguldījumi: visi noguldījumu turējumi, kas nav pārvedami noguldījumi. Pārējos noguldījumus nevar izmantot, lai veiktu maksājumus jebkurā laikā, un tie nav konvertējami valūtā vai pārvedamos noguldījumos bez jebkāda veida ierobežojumiem vai soda naudas. Šajā apakškategorijā ietilpst noguldījumi uz laiku un krājnoguldījumi (EKS 95, 5.45.–5.49. punkts),

—	netirgojamu vērtspapīru turējumi Tādu vērtspapīru turējumi, kas nav akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri un kas ir netirgojami un nevar tikt tirgoti otrreizējos tirgos (skat. arī “tirgojami kredīti”),

—	tirgojami kredīti Kredīti, kas de facto kļuvuši tirgojami, klasificē aktīvu postenī “noguldījumu un kredītu prasības” ar nosacījumu, ka tos joprojām apliecina viens dokuments un ka tos parasti tirgo tikai atsevišķos gadījumos,

—	prasības no reversajiem repo Pretvērtība naudai, ko izmaksāja apmaiņā pret vērtspapīriem, kurus IF nopirka par noteiktu cenu ar apņemšanos tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīru noteiktā datumā nākotnē pārdot atpakaļ par fiksētu cenu (skat. 7. kategoriju).

Šis postenis ietver arī euro un ārvalstu valūtu apgrozībā esošo banknošu un monētu turējumus, ko parasti izmanto, lai veiktu maksājumus

2.	Neakciju vērtspapīri

Vērtspapīru, kas nav akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri, turējumi, kas ir tirgojami un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai var tikt tirgū kompensēti, un kas turētājam nepiešķir īpašuma tiesības emitenta iestādē.

Šis postenis ietver:

—	vērtspapīru turējumus (neatkarīgi no tā, vai tos apliecina dokumenti), kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu kupona maksājumu un/vai noteiktas fiksētas summas veidā kādā noteiktā dienā (vai dienās) vai sākot no emisijas laikā noteiktas dienas,

—	tirgojami kredīti, kas restrukturizēti lielā skaitā identisku dokumentu un kas var tikt tirgoti otrreizējos tirgos (skat. arī “tirgojami kredīti” 1. kategorijā),

—	subordinētie parādi parāda vērtspapīru veidā,

—

lai nodrošinātu konsekventu pieeju salīdzinājumā ar repo tipa operācijām, vērtspapīru, kas aizdoti saskaņā ar vērtspapīru aizdošanas operācijām paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek pārvesti uz pagaidu ieguvēja bilanci), ja ir apņemšanās veikt pretēju operāciju nevis tikai iespēja to darīt (skat. arī 7. kategoriju).

Neakciju vērtspapīru turējumiem jābūt iedalītiem pēc termiņa. Tas nozīmē termiņu emisijas laikā (sākotnējo termiņu), un tas apzīmē fiksētu finanšu instrumenta pastāvēšanas laiku, pirms kura iestāšanās tas nevar tikt dzēsts

3.	Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

Vērtspapīru turējumi, kas apliecina īpašuma tiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie vērtspapīri parasti turētājiem dod tiesības saņemt daļu sabiedrības vai kvazisabiedrības peļņas un daļu pašu kapitāla likvidācijas gadījumā. Šī kategorija aptver četras galvenās apakškategorijas:

—	IF un NTF akcijas/daļas,

—	kotētās akcijas, izņemot IF un NTF akcijas/daļas,

—	nekotētās akcijas, izņemot IF un NTF akcijas/daļas; nekotētās akcijas (EKS 95, 5.90.–5.93. punkts),

—	pārējie kapitāla vērtspapīri: visu veidu kapitāla vērtspapīri, kas nav klasificēti iepriekš minētajās apakškategorijās (EKS 95, 5.94.–5.95. punkts)

3.a	Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri, t. sk. kotētās akcijas, izņemot IF un NTF akcijas/daļas

Akcijas, kuru cenas tiek kotētas atzītā biržā vai cita veida otrreizējā tirgū (EKS 95, 5.90.–5.93. punkts)

3.b	Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, t. sk. IF un NTF akcijas/daļas

Šis aktīvu postenis ietver IF un NTF emitētu akciju/daļu turējumus, kas statistikas nolūkiem iekļauti IF un MFI sarakstā.

NTF ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuru akcijas/daļas likviditātes aspektā ir tuvas noguldījumiem un kuri galvenokārt iegulda naudas tirgus instrumentos un/vai NTF akcijās/daļās, un/vai citos pārvedamos parāda instrumentos ar termiņu līdz vienam gadam, ieskaitot, un/vai banku depozītos, un/vai cenšas nodrošināt peļņas likmi, kas tuvojas naudas tirgus instrumentu procentu likmēm. NTF ir definēti Regulā (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci.

IF ir definēti šīs regulas 1. pantā

4.	Atvasinātie finanšu instrumenti

Saskaņā ar pastāvošajiem starptautiskajiem statistikas standartiem, uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kam ir tirgus vērtība, principā būtu jāattiecina grāmatošana bilancē. Atvasinātajiem instrumentiem tirgus vērtība ir tad, ja tie tiek tirgoti organizētos tirgos, t. i. biržās, vai gadījumos, kad regulāri var tikt veikts to ieskaits ārpusbiržas tirgos.

Šajā postenī jāziņo par šādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem:

—	izvēles līgumiem, tirgojamiem vai ārpusbiržas,

—	aizdevuma izvēles līgumiem (warrants),

—	nākotnes līgumiem, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība tāpēc, ka tie ir tirgojami vai var tikt ieskaitīti, un

—	mijmaiņas līgumiem, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība tāpēc, ka tie ir tirgojami vai var tikt ieskaitīti.

Atvasinātos finanšu instrumentus, kuri grāmatojami bilancē, grāmato pēc to tirgus vērtības, kas ir tirgus cena vai ir tai līdzvērtīga.

Atvasinātos instrumentus bilancē grāmato saskaņā ar bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu bruto tirgus vērtību grāmato bilances aktīvu pusē, bet līgumus ar negatīvu bruto tirgus vērtību grāmato pasīvu pusē. Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem kā bilances posteņus negrāmato. Atvasinātos finanšu instrumentus var grāmatot pēc neto principa saskaņā ar dažādām vērtēšanas metodēm. Gadījumā, ja ir pieejamas tikai neto pozīcijas, vai pozīcijas tiek grāmatotas ar vērtību, kas nav tirgus vērtība, ziņo par šīm pozīcijām

5.	Nefinanšu aktīvi (t. sk. fiksētie aktīvi)

Šo posteni veido:

—	ieguldījumi fiksētos materiālajos aktīvos (piem., mājokļos, citās ēkās un struktūrās un nedzīvojamās ēkās) un vērtslietās (piem., dārgmetālos), un

—	materiālie un nemateriālie nefinanšu aktīvi, ko IF plāno atkārtoti izmantot ilgāk par vienu gadu. Tie aptver zemi un ēkas, ko aizņem IF, kā arī iekārtas, programmnodrošinājumu un citu infrastruktūru

6.	Pārējie aktīvi

Šis ir atlikuma postenis bilances aktīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti aktīvi”. NCB šajā postenī var pieprasīt šādu individuālu iedalījumu:

—	pienākošies uzkrātie procenti no noguldījumiem un kredītiem,

—	uzkrātie procenti par neakciju vērtspapīriem,

—	uzkrātā īres maksa par ēkām,

—	pienākošās summas, kas nav saistītas ar IF pamatdarbību

PASĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

7.	Saņemtie kredīti un noguldījumi

Summas, ko IF ir parādā kreditoriem, kas nav tās summas, kuras izriet no tirgojamu vērtspapīru emisijas. Šo posteni veido:

—	kredīti: ziņotājam IF piešķirtie kredīti, par ko nav dokumentālu pierādījumu vai ir tikai viens dokuments (pat ja tas kļuvis tirgojams),

—

repo: Pretvērtība naudai, ko saņēma apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kuru IF pārdeva par noteiktu cenu ar apņemšanos tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīru/zeltu noteiktā datumā nākotnē nopirkt atpakaļ par fiksētu cenu. Summas, ko IF saņem apmaiņā pret trešajai personai pārvestiem vērtspapīriem/zeltu (“pagaidu ieguvējs”) jāklasificē pie “atpirkšanas līgumiem”, ja ir apņemšanās veikt pretēju operāciju un ne tikai iespēja to veikt. Tas norāda uz to, ka operācijas laikā IF patur faktiskās (ekonomiskās) īpašumtiesības uz iesaistītajiem vērtspapīriem/zeltu. Šajā sakarā juridisko īpašumtiesību nodošana nav būtiska pazīme, lai noteiktu par ko uzskatīt repo veida operācijas. Ja pagaidu ieguvējs pārdod repo operācijas laikā saņemtos vērtspapīrus/zeltu, šo pārdošanu iegrāmato kā nepārprotamu darījumu ar vērtspapīriem/zeltu, bet pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu posteni vērtspapīru/zelta portfelī.

Tālāk izklāstītie trīs repo tipa operāciju varianti ir strukturēti tā, ka tie atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai tos uzskatītu par nodrošinātiem kredītiem. Tādēļ IF saņemtās summas (apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas pagaidām nodoti trešajai personai) tiek klasificētas pie “atpirkšanas līgumiem”:

—	summas, kas saņemtas apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas pagaidām nodoti trešajai personai, atpirkšanas līguma veidā,

—	summas, kas saņemtas apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas pagaidām nodoti trešajai personai, obligāciju aizdevuma veidā (pret skaidras naudas nodrošinājumu),

—	summas, kas saņemtas apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas pagaidām nodoti trešajai personai, pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā

8.	IF akcijas/daļas

Akcijas vai daļas, t. sk. kapitāla vērtspapīru veidā, ko emitējuši IF, kas iekļauti IF sarakstā statistikas nolūkiem. Šis postenis ir kopējās saistības pret IF akcionāriem. Iekļauti ir arī līdzekļi, kas izriet no nesadalītās peļņas vai līdzekļi, ko ziņotāji IF nošķīruši iespējamiem maksājumiem un saistībām nākotnē.

Šajā regulā:

—	“IF vārda akcijas/daļas” ir IF akcijas/daļas, attiecībā uz kurām saskaņā nacionālajiem likumiem tiek veikta IF akciju/daļu turētāju identifikācija, t. sk. par turētāja rezidenci un sektoru,

—	“IF uzrādītāja akcijas/daļas” ir IF akcijas/daļas, attiecībā uz kurām saskaņā nacionālajiem likumiem netiek veikta IF akciju/daļu turētāju identifikācija, vai attiecībā uz kurām netiek fiksēta informācija par turētāja rezidenci un sektoru

9.	Atvasinātie finanšu instrumenti

Skatīt 4. kategoriju

10.	Pārējie pasīvi

Šis ir atlikuma postenis bilances pasīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti pasīvi”.

NCB šajā postenī var pieprasīt šādu individuālu iedalījumu:

—	emitētie parāda vērtspapīri Vērtspapīri, kas nav IF emitēti kapitāla vērtspapīri un kas parasti ir tirgojami un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kas var tikt tirgū kompensēti, un kas turētājam nepiešķir īpašuma tiesības emitenta iestādē,

—	maksājamie uzkrātie procenti no kredītiem un noguldījumiem,

—	maksājamās summas, kas nav saistītas ar IF pamatdarbību (summas, kas jāmaksā piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālie maksājumi, utt.),

—	uzkrājumi saistībām pret trešajām personām (pensijas, dividendes, utt.),

—	neto pozīcijas, kas izriet no vērtspapīru aizdošanas bez skaidras naudas nodrošinājuma,

—	neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem

2. daļa

Atsevišķu vērtspapīru dalījuma apzīmējumu definīcijas

B TABULA

Atsevišķu vērtspapīru dalījuma apzīmējumu definīcijas

Aile	Apraksts
Vērtspapīra identifikācijas kods	Kods, kas ir vērtspapīra unikāls identifikators. Tas var būt ISIN kods vai cits vērtspapīra identifikācijas kods saskaņā ar NCB norādījumiem
Vienību skaits vai nominālā kopsavilkuma summa	Vērtspapīra vienību skaits vai nominālā kopsavilkuma summa, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās
Cena	Vērtspapīra vienības cena vai procentuālā daļa no nominālās kopsavilkuma summas, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās. Cena parasti ir tirgus cena, vai tuvu tirgus cenai. NCB šajā pozīcijā var pieprasīt norādīt arī uzkrātos procentus
Kopējā summa	Kopējā vērtspapīra summa. Ja vērtspapīri tiek tirgoti vienībās, šī summa ir vienāda ar vērtspapīru skaitu kas reizināts ar vienības cenu. Ja vērtspapīri tiek tirgoti summās nevis vienībās, šī summa ir vienāda ar nominālo kopsavilkuma summu, kas reizināta ar cenu, kura izteikta kā procentuālā daļa. Kopējā summa principā ir vienāda ar tirgus cenu vai tuvu tirgus cenai. NCB šajā pozīcijā var pieprasīt norādīt arī uzkrātos procentus
Darījumi	Vērtspapīru pirkumu summa, no kuras atņemta pārdošana (vērtspapīri aktīvu pusē), vai emisijas, no kurām atņemtas dzēšanas (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības
Nopirktie (aktīvi) vai emitētie (pasīvi) vērtspapīri	Vērtspapīru pirkumu summa (vērtspapīri aktīvu pusē), vai emisijas summa (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības
Pārdotie (aktīvi) vai dzēstie (pasīvi) vērtspapīri	Vērtspapīru pārdošanas summa (vērtspapīri aktīvu pusē), vai dzēšanas summa (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības
Vērtspapīra grāmatojuma valūta	Tās valūtas ISO kods vai līdzvērtīgs kods, kuru izmanto, lai izteiktu vērtspapīra cenu un/vai atlikušo daudzumu

3. daļa

Sektoru definīcijas

Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 95. Darījumu partnerus, kas atrodas iesaistīto dalībvalstu teritorijā, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar IF un MFI sarakstu statistikas nolūkiem un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā. Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai.

C TABULA

Sektoru definīcijas

Sektors

Definīcija

MFI

Rezidentes nacionālās centrālās bankas, rezidentes kredītiestādes, kas definētas Kopienas tiesībās, un pārējās rezidentes finanšu iestādes, kas pieņem noguldījumus un/vai noguldījumu ekvivalentus no vienībām, kas nav MFI, un savā vārdā (vismaz no ekonomikas viedokļa) piešķir kredītus un/vai veic ieguldījumus vērtspapīros (Regula (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13))

Valdība

Rezidentu struktūras, kas galvenokārt ražo netirgojamas preces un pakalpojumus, kas paredzēti individuālam un kolektīvam patēriņam, un/vai veic nacionālā ienākuma un bagātības sadali (EKS 95, 2.68.–2.70. punkts)

3.	Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības

Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības (izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi un/vai noguldījumu aizstājēji, pret institucionālajām vienībām, kas nav MFI vai apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 95, 2.53.–2.56. punkts). Iekļautas ir arī finanšu palīgsabiedrības, kuras veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt veic finanšu palīgdarbības (EKS 95, 2.57.–2.59. punkts). Šeit iekļauj šajā regulā definētos IF

4.	Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību risku apkopošanas rezultātā (EKS 95, 2.60.–2.67. punkts)

5.	Nefinanšu sabiedrības

Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet gan galvenokārt ar preču ražošanu un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu (EKS 95, 2.21.–2.31. punkts)

6.	Mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes

Individuālās personas vai personu grupas kā preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam patēriņam un kā tirgus preču un nefinanšu un finanšu pakalpojumu ražotāji ar nosacījumu, ka viņu darbība nav kvazisabiedrību darbība. Ir iekļautas bezpeļņas institūcijas, kas apkalpo mājsaimniecības un kas galvenokārt ražo ārpus tirgus preces un pakalpojumus konkrētām mājsaimniecību grupām (EKS 95, 2.75.–2.88. punkts)

(1) T. i., šīs tabulas nav atsevišķu finanšu instrumentu saraksts.

III PIELIKUMS

PĀRVĒRTĒŠANAS KOREKCIJAS VAI DARĪJUMI

Faktiskajiem ziņotājiem jāziņo par pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem, kā tas izklāstīts šīs regulas 7. pantā. Ja faktiskie ziņotāji paziņo pārvērtēšanas korekcijas, tās atbilstoši attiecīgās NCB apstiprinājumam aptver pārvērtēšanu cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ vai tikai cenu pārmaiņas atsauces periodā. Ja pārvērtēšanas korekcijas aptver tikai pārvērtēšanu cenu pārmaiņu dēļ, attiecīgā NCB apkopo vajadzīgos datus, kas aptver vismaz valūtu dalījumu sterliņu mārciņās, Savienoto Valstu dolāros, Japānas jenās un Šveices frankos, lai nodrošinātu pārvērtēšanu valūtas kursa pārmaiņu dēļ.

“Finanšu darījumi” ir darījumi, kas izriet no finanšu aktīvu vai pasīvu īpašumtiesību radīšanas, likvidācijas vai maiņas. Šos darījumus mēra, izmantojot perioda beigu ziņošanas datumu uzkrājumu pozīciju starpību, kuram atņem to pārmaiņu ietekmi, kuras izraisa “pārvērtēšanas korekcijas” (ko izraisa cenu un valūtas kursa pārmaiņas) un “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas”. ECB statistiskā informācija vajadzīga, lai apkopotu darījumus korekciju formā, kuras aptver “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas” un “cenu un valūtas kursa pārvērtēšanas”. Finanšu darījumiem principā jāatbilst EKS 95, bet tas var atšķirties nacionālās prakses dēļ.

“Cenu un valūtas kursa pārvērtēšana” atsaucas uz svārstībām aktīvu un pasīvu novērtēšanā, kas rodas no pārmaiņām aktīvu un pasīvu cenās un/vai valūtas kursos, kas ietekmē euro izteiktās ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un pasīvu vērtības. Korekcija attiecībā uz aktīvu/pasīvu cenu pārvērtēšanu attiecas uz svārstībām aktīvu un pasīvu novērtēšanā, kas rodas no pārmaiņām cenā ar kādu aktīvi/pasīvi tiek grāmatoti vai pārdoti. Cenu pārvērtēšanas ietver pārmaiņas, kas laika gaitā notiek perioda beigu uzkrājumu vērtībā, jo mainījusies atsauces vērtība, ar kādu tie tiek grāmatoti, t. i. turēšanas peļņa/zaudējumi. Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp beigu periodu ziņošanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu/pasīvu vērtībā, kad tā izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turēšanas peļņa/zaudējumi un nenotiek pateicoties finanšu darījumiem, darījumu dati no šīm ietekmēm ir jāatbrīvo. Principā “cenu un valūtas kursa pārvērtēšanas” ietver arī vērtēšanas pārmaiņas darījumu ar aktīviem/pasīviem rezultātā, t. i. realizēto peļņu/zaudējumus, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras.

IV PIELIKUMS

FAKTISKO ZIŅOTĀJU PIEMĒROTIE OBLIGĀTIE STANDARTI

Ziņotājiem jāievēro šādi obligātie standarti, lai atbilstu ECB statistikas ziņošanas prasībām.

1. Datu nosūtīšanas obligātie standarti

a)	Ziņošana nacionālajām centrālajām bankām ir savlaicīga un attiecīgās NCB noteiktajos termiņos;

b)	statistikas ziņojumi ir tādā veidā un formātā, kādu nosaka NCB ziņošanas tehniskās prasības;

c)	jānorāda ziņotāja kontaktpersona(-as);

d)	jāievēro datu nosūtīšanas NCB tehniskās specifikācijas; un

e)	atsevišķu vērtspapīru dalījuma ziņošanas gadījumā ziņotāji pēc attiecīgās NCB lūguma sniedz papildu informāciju (piem., emitenta nosaukumu, emisijas datumu), kas vajadzīga, lai identificētu vērtspapīrus, kuru vērtspapīra identifikācijas kodi ir kļūdaini vai nav publiski pieejami.

2. Precizitātes obligātie standarti

Statistiskajai informācijai jābūt pareizai:

—	jāievēro visi lineārie ierobežojumi (piem., aktīviem un pasīviem jāatbilst, apakšsummām kopā jābūt vienādām ar kopsummu); un

—	datiem jāsaskan visos intervālos;

b)	ziņotājiem jābūt gataviem sniegt informāciju par notikumiem, uz ko norāda iesniegtie dati;

c)	statistiskajai informācijai jābūt pilnīgai: datu izlaidumiem jābūt zināmiem, paskaidrotiem nacionālajai centrālajai bankai un vajadzības gadījumā pēc iespējas ātrāk novērstiem;

d)	statistiskajā informācijā nedrīkst būt turpinātu un strukturālu izlaidumu;

e)	ziņotājiem jāievēro NCB noteiktās dimensijas un decimāldaļas datu tehniskajai nosūtīšanai; un

f)	ziņotājiem jāievēro NCB noteiktā noapaļošanas kārtība datu tehniskajai nosūtīšanai.

3. Konceptuālās atbilstības obligātie standarti

a)	Statistiskā informācija atbilst šajā Regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

b)	attiecīgā gadījumā, ja izdara atkāpes no šīm definīcijām un klasifikācijas, ziņotāji regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp lietoto metodi un šajā Regulā noteikto metodi; un

c)	ziņotājiem jāspēj paskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo periodu skaitļiem.

4. Obligātie standarti labojumiem

Jāievēro ECB un NCB noteikto pārskatīšanas politiku un procedūras. Veicot ārkārtas labojumu, sniedz paskaidrojuma piezīmes.

Augša