2.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/56

(1)

2001. gada 6. decembra Lēmums ECB/2001/16 par iesaistīto dalībvalstu centrālo banku monetārā ienākuma sadali no 2002. finanšu gada (1) nosaka kārtību, kādā tiek sadalīti euro ieviesušo valstu centrālo banku monetārais ienākums. Saskaņā ar Statūtu 32.5. pantu VCB kopējos monetāros ienākumus sadala VCB proporcionāli to apmaksātajām ECB kapitāla daļām. Lai pakāpeniski pielāgotu VCB bilances un peļņas un zaudējumu pārskatus, monetāro ienākumu sadale no 2002. līdz 2007. finanšu gadam ir koriģēta, lai ņemtu vērā starpību starp katras VCB apgrozībā esošo banknošu vidējo vērtību laikā no 1999. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 30. jūnijam un to banknošu vidējo vērtību, kāda tām būtu piešķirta šajā laikā saskaņā ar ECB kapitāla atslēgu. Šīs korekcijas ietver Eurosistēmas iekšējās neto saistības pret apgrozībā esošajām euro banknotēm, kas saskaņā ar Statūtu 32.2. pantu iekļautas saistību bāzē VCB monetāro ienākumu aprēķināšanai, jo šīs saistības ir līdzvērtīgas apgrozībā esošajām banknotēm.

(2)

Sakarā ar gaidāmo Eurosistēmas paplašināšanos nepieciešams pielāgot monetāro ienākumu sadales kārtību. Lai nodrošinātu taisnīgumu, konsekvenci un vienlīdzīgu attiekmi, pret Eurosistēmas jaunajām VCB finansiālā ziņā jābūt tādai pašai attieksmei kā pret pašreizējām Eurosistēmas VCB. Tas nozīmē, ka ik reizi, kad kāda dalībvalsts ievieš euro, ir jāpiemēro korekcijas procedūra un, to piemērojot, jāievēro tie paši principi, kādi tika ievēroti, piemērojot korekcijas procedūru 2002. līdz 2007. finanšu gadā. Tādējādi korekcijas periodi var pārklāties.

(3)

Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu (2) dažos jautājumos ļauj jaunajām iesaistītajām dalībvalstīm būt elastīgām, aizstājot to valūtas ar euro un ieviešot euro banknotes un monētas. Lai ar korekcijas procedūru panāktu finansiāli pareizus risinājumus, ir jāņem vērā individuālie scenāriji pārejai uz euro,

1)

Šādi groza 1. pantu:

Pēc “atsauces likmes” definīcijas iekļauj šādas definīcijas:

2)

Šādi groza 2. pantu:

Ar šādu punktu aizstāj 1. punktu:

“Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar apgrozībā esošajām euro banknotēm, aprēķina reizi mēnesī un iegrāmato ECB un VCB uzskaitē mēneša pirmajā darba dienā ar valutēšanas dienu iepriekšējā mēneša pēdējā darbadienā.

Ja dalībvalsts ievieš euro, tad pirmajā daļā noteiktos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar apgrozībā esošajām euro banknotēm, iegrāmato ECB un VCB uzskaitē ar valutēšanas dienu skaidras naudas nomaiņas dienā.”

3)

Ar šādu pantu aizstāj 4. pantu:

“4. pants

Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas

1.   Monetāro ienākumu aprēķina nolūkā katras VCB Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar apgrozībā esošajām banknotēm, koriģē ar kompensācijas apjomu, kas noteikts pēc šādas formulas:

C = (K – A) × S

kur

2.   VCB kompensācijas apjomu summa ir vienāda ar nulli.

3.   Kompensācijas apjomus aprēķina ik reizi, kad kāda dalībvalsts ievieš euro vai kad izmainās ECB parakstītā kapitāla atslēga.

4.   Jaunai dalībvalstij pievienojoties Eurosistēmai, tās VCB kompensācijas apjomu sadala starp esošajām Eurosistēmas VCB proporcionāli esošo Eurosistēmas VCB daļām parakstītā kapitāla atslēgā ar pretēju zīmi (+/–), un tas papildina visus kompensācijas apjomus, kādi jau ir spēkā attiecībā uz esošajām Eurosistēmas VCB.

5.   Kompensācijas apjomus un grāmatvedības ierakstus šo kompensācijas apjomu līdzsvarošanai iegrāmato atsevišķos Eurosistēmas kontos katras VCB uzskaitē ar valutēšanas dienu skaidras naudas nomaiņas dienā un tādu pašu valutēšanas dienu katru turpmāko gadu korekcijas periodā. Grāmatvedības ierakstus kompensācijas apjomu līdzsvarošanai neatlīdzina.

6.   Ja vērtība euro banknotēm, kuras Banque centrale du Luxembourg laidusi apgrozībā 2002. gadā, par 25 % vai vairāk pārsniedz tās apgrozībā esošo banknošu vidējo vērtību laikā no 1999. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 30. jūnijam, burts “A” 1. punktā dotajā formulā Banque centrale du Luxembourg vajadzībām ir vērtība banknotēm, kuras Banque centrale du Luxembourg laidusi apgrozībā 2002. gadā, ar augstāko robežu 2,2 miljardi euro. Piemērojot šo atkāpi, visiem kompensācijas apjomiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz 4. panta 1. punktu, 2002. gada beigās piemēro korekcijas ar atpakaļejošu spēku, lai nodrošinātu atbilstību 2. punktam. Šādas korekcijas ar atpakaļejošu spēku ir proporcionālas parakstītā kapitāla atslēgai.

7.   Atkāpjoties no 1. punkta, īpašu situāciju gadījumā saistībā ar banknošu apgrozības modeļu izmaiņām kā aprakstīts šī lēmuma III pielikumā, katras VCB Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar apgrozībā esošajām euro banknotēm, koriģē saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

8.   Šajā pantā noteiktās Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas vairs nepiemēro sākot ar pirmo dienu sestajā gadā pēc attiecīgā skaidras naudas nomaiņas gada.”

4)

Lēmuma I pielikumu groza saskaņā ar šī lēmuma I pielikumu.

5)

Lēmuma III pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikumu.