I PIELIKUMS

MONETĀRĀS POLITIKAS ĪSTENOŠANA EURO ZONĀ —

Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru vispārējā dokumentācija

2005. gada februāris

SATURS

Ievads

1. NODAĻA

1.	Pārskats par monetārās politikas principiem

1.1.	Eiropas Centrālo banku sistēma

1.2.	Eurosistēmas mērķi

1.3.	Eurosistēmas monetārās politikas instrumenti

1.3.1.

Atklātā tirgus operācijas

1.3.2.

Pastāvīgās iespējas

1.3.3.

Obligātās rezerves

1.4.	Darījuma partneri

1.5.	Pamatā esošie aktīvi

1.6.	Monetārās politikas principu grozījumi

2. NODAĻA

2.	Atbilstošie darījuma partneri

2.1.	Vispārējie atbilstības kritēriji

2.2.	Darījuma partneru atlase ātrajām izsolēm un divpusējām operācijām

2.3.	Sankcijas darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā

2.4.	Piekļuves pārtraukšana vai liegšana piesardzības apsvērumu dēļ

3. NODAĻA

3.	Atklātā tirgus operācijas

3.1.	Reversie darījumi

3.1.1.

Vispārīgie apsvērumi

3.1.2.

Galvenās refinansēšanas operācijas

3.1.3.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

3.1.4.

Precizējošās reversās operācijas

3.1.5.

Strukturālās reversās operācijas

3.2.	Tiešie darījumi

3.3.	ECB parāda sertifikātu emisija

3.4.	Valūtas mijmaiņas darījumi

3.5.	Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste

4. NODAĻA

4.	Pastāvīgās iespējas

4.1.	Aizdevumu iespēja uz nakti

4.2.	Noguldījumu iespēja

5. NODAĻA

5.	Procedūras

5.1.	Izsoles procedūras

5.1.1.

Vispārīgie apsvērumi

5.1.2.

Izsoļu operāciju grafiks

5.1.3.

Izsoles operāciju izziņošana

5.1.4.

Darījuma partneru izsoles pieteikumu sagatavošana un iesniegšana

5.1.5.

Izsoles piešķīruma procedūras

5.1.6.

Izsoles rezultātu paziņošana

5.2.	Divpusējo operāciju procedūras

5.3.	Norēķinu procedūras

5.3.1.

Vispārīgie apsvērumi

5.3.2.

Norēķini par atklātā tirgus operācijām

5.3.3.

Dienas beigu procedūras

6. NODAĻA

6.	Atbilstošie aktīvi

6.1.	Vispārīgie apsvērumi

6.2.	Pirmā līmeņa aktīvi

6.3.	Otrā līmeņa aktīvi

6.4.	Riska kontroles pasākumi

6.4.1.

Riska kontroles pasākumi pirmā līmeņa aktīviem

6.4.2.

Riska kontroles pasākumi otrā līmeņa aktīviem

6.5.	Pamatā esošo aktīvu novērtēšanas principi

6.6.	Atbilstošo aktīvu izmantošana pārrobežu darījumos

6.6.1.

Centrālo banku korespondentattiecību modelis

6.6.2.

Vērtspapīru norēķinu sistēmu saiknes

7. NODAĻA

7.	Obligātas rezerves

7.1.	Vispārīgie apsvērumi

7.2.	Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības

7.3.	Obligāto rezervju noteikšana

7.4.	Rezervju turēšana

7.5.	Pārskata sniegšana par rezervju bāzi, tās apstiprināšana un pārbaude

7.6.	Obligāto rezervju saistību neizpilde

Pielikumi

1. Pielikums

Monetārās politikas operāciju un procedūru piemēri

2. Pielikums

Terminu skaidrojums

3. Pielikums

Darījuma partneru atlase valūtas intervences operācijām un valūtas mijmaiņas darījumiem monetārās politikas mērķiem

4. Pielikums

Eiropas Centrālās bankas monetārās un banku statistikas pārskatu sniegšanas noteikumi

5. Pielikums

Eurosistēmas interneta lapas

6. Pielikums

Procedūras un sankcijas, ko piemēro darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā

Ielikumu, attēlu un tabulu saraksts

Ielikumi

1.	ECB parāda sertifikātu emisija

2.	Valūtas mijmaiņas darījumi

3.	Izsoles procedūru posmi

4.	Fiksētas procentu likmes izsoļu piešķīrums

5.	Euro veiktās mainīgas procentu likmes izsoļu piešķīrums

6.	Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsoļu piešķīrums

7.	Nodrošinājuma vienotā saraksta sagatavošanas turpmākie posmi

8.	Riska kontroles pasākumi

9.	Pirmā līmeņa aktīvu likviditātes kategorijas

10.	Novērtējuma diskontu līmenis (%), kas piemērots atbilstošiem pirmā līmeņa aktīviem attiecībā uz fiksētas procentu likmes kupona un nulles kupona instrumentiem

11.	Novērtējuma diskontu līmenis (%), kas piemērots atbilstošiem pirmā līmeņa apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem

12.	Pieprasīto papildu nodrošinājumu aprēķināšana

13.	Novērtējuma diskontu līmenis (%), kas piemērots atbilstošiem otrā līmeņa aktīviem

14.	Rezervju bāze un rezervju normas

15.	Atlīdzības par nepieciešamo rezervju turējumu aprēķināšana

Attēli

1.	Standartizsoļu posmu parastais laika grafiks

2.	Ātro izsoļu posmu parastais laika grafiks

3.	Centrālo banku korespondentattiecību modelis

4.	Vērtspapīru norēķinu sistēmu savstarpējās saiknes

Tabulas

1.	Eurosistēmas monetāras politikas operācijas

2.	Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju parastās tirdzniecības dienas

3.	Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju parastie norēķinu datumi

4.	Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošie aktīvi

Saīsinājumi

CCBM	Centrālo banku korespondentattiecibu modelis (correspondent central banking model)
CVD	Centrālais vērtspapīru depozitārijs
DVP	Piegāde pret samaksu (delivery-versus-payment)
ECB	Eiropas Centrālā banka
ECBS	Eiropas Centrālo banku sistēma
EEK	Eiropas Ekonomikas kopiena
EEZ	Eiropas Ekonomikas zona
EK	Eiropas Kopiena
EMM	ECB maksājumu mehānisms
ES	Eiropas Savienība
FOP	Bez maksas (free of payment)
ISIN	Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (International Securities Identification Number)
MFI	Monetārā finanšu iestāde
NCB	Nacionālā centrālā banka
PVKIU	Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums
RTGS	Reālā laika bruto norēķini
Strip	Atsevišķa procentu un pamatsummas tirdzniecība (separate trading of interest and principal)
TARGET	Eiropas Vienotā automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system)
VNS	Vērtspapīru norēķinu sistēma

Ievads

Šis dokuments sniedz Eurosistēmas (1) vienotās monetārās politikas darbības principus euro zonā. Dokuments, kas veido daļu no Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru tiesiskā pamata, ir Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru “Vispārējā dokumentācija” un īpaši paredzēts, lai darījuma partneriem sniegtu nepieciešamo informāciju saistībā ar Eurosistēmas monetārās politikas principiem.

Vispārējā dokumentācija pati par sevi nepiešķir tiesības un nerada saistības darījuma partneriem. Eurosistēmas un tās darījuma partneru tiesiskās attiecības nosaka attiecīgi līgumi vai reglamentējoši noteikumi.

Šim dokumentam ir septiņas nodaļas. Pārskats par Eurosistēmas monetārās politikas darbības principiem sniegts 1. nodaļā. 2. nodaļā raksturoti Eurosistēmas monetārās politikas operācijās iesaistīto darījuma partneru atbilstības kritēriji. Atklātā tirgus operācijas aprakstītas 3. nodaļā, bet darījuma partneriem pieejamās pastāvīgās iespējas — 4. nodaļā. Monetārās politikas operācijās piemērotās procedūras aplūkotas 5. nodaļā. 6. nodaļā noteikti monetārās politikas operāciju pamatā esošo aktīvu atbilstības kritēriji. Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma raksturota 7. nodaļā.

Pielikumi sniedz monetārās politikas operāciju piemērus, terminu skaidrojumu, Eurosistēmas valūtas intervences operāciju darījuma partneru atlases kritērijus, raksturo Eiropas Centrālās bankas naudas un banku darbības statistisko datu iesniegšanas sistēmu, sniedz Eurosistēmas interneta lapu adrešu sarakstu un apraksta procedūras un sankcijas, ko piemēro darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā.

1. NODAĻA

1.	PĀRSKATS PAR MONETĀRĀS POLITIKAS PRINCIPIEM

1.1.	Eiropas centrālo banku sistēma

Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (2). ECBS veic darbības saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (Līgums) un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (ECBS Statūti). ECBS pārvalda ECB lēmējinstitūcijas. Tādējādi ECB Padome atbild par monetārās politikas formulēšanu, bet Valde pilnvarota īstenot monetāro politiku saskaņā ar Padomes pieņemtajiem lēmumiem un pamatnostādnēm. Ciktāl tiek uzskatīts par iespējamu un atbilstošu, kā arī lai nodrošinātu darbības efektivitāti, ECB vēršas pie nacionālajām centrālajām bankām (3), lai tiktu veiktas operācijas, kas ir daļa no Eurosistēmas uzdevumiem. Eurosistēmas monetārās politikas operācijas tiek veiktas saskaņā ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs (4).

1.2.	Eurosistēmas mērķi

Eurosistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti, kā noteikts Līguma 105. pantā. Nekaitējot tās galvenajam mērķim — cenu stabilitātei —, Eurosistēmai jāatbalsta Eiropas Kopienas vispārējā ekonomiskā politika, īstenojot šos mērķus, Eurosistēmai jādarbojas saskaņā ar atklāta tirgus ekonomikas principu, kas paredz brīvu konkurenci, veicinot efektīvu resursu sadali.

1.3.	Eurosistēmas monetārās politikas instrumenti

Lai sasniegtu savus mērķus, Eurosistēmas rīcībā ir vairāki monetārās politikas instrumenti; Eurosistēma veic atklātā tirgus operācijas, piedāvā pastāvīgās iespējas un pieprasa kredītiestādēm izveidot obligātās rezerves Eurosistēmas kontos.

1.3.1.

Atklātā tirgus operācijas

Atklātā tirgus operācijām ir svarīga nozīme Eurosistēmas monetārajā politikā, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Atklātā tirgus operāciju veikšanai Eurosistēmai pieejami pieci instrumentu veidi. Nozīmīgākais instruments ir reversie darījumi (atpirkšanas līgumu vai nodrošinātu aizņēmumu veidā). Eurosistēma var izmantot arī tiešos darījumus, parāda sertifikātu emisiju, valūtas mijmainas darījumus un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaisti. Atklātā tirgus operācijas veic pēc ECB iniciatīvas, ECB arī pieņem lēmumu par izmantojamā instrumenta izvēli un nosaka tā izmantošanas noteikumus. Šīs operācijas var veikt, izmantojot standartizsoles, ātrās izsoles vai divpusējās procedūras (5). Pēc to mērķiem, regularitātes un procedūrām Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas var iedalīt šādās četrās kategorijās (sk. arī 1. tabulu):

—

galvenās refinansēšanas operācijas ir regulāri likviditāti palielinošie reversie katras nedēļas darījumi, parasti ar termiņu l nedēļa. Šīs operācijas veic nacionālās centrālās bankas, izmantojot standartizsoles. Galvenajām refinansēšanas operācijām ir izšķiroša nozīme Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju mērķu sasniegšanā, un tās ir galvenais finanšu sektora refinansēšanas veids;

—

ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ir likviditāti palielinošie reversie katra mēneša darījumi, parasti ar termiņu 3 mēneši. Šo operāciju mērķis ir nodrošināt darījuma partneriem papildu ilgāka termiņa refinansēšanu, un tās veic nacionālās centrālās bankas, izmantojot standartizsoles. Parasti Eurosistēma nekad neparedz izmantot šīs operācijas kā signālus tirgum, tāpēc tās īsteno, piemērojot piedāvātās likmes;

—

precizējošās operācijas veic uz ad hoc pamata, lai kontrolētu likviditāti un ietekmētu procentu likmju virzību, īpaši — lai mazinātu neparedzētu likviditātes svārstību izraisīto ietekmi uz procentu likmēm tirgū. Precizējošās operācijas galvenokārt veic kā reversos darījumus, taču tās var veikt arī kā tiešos darījumus, valūtas mijmaiņas darījumus un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistes veidā. Precizējošajās operācijās izmantotos instrumentus un procedūras pielāgo darījumu veidiem un konkrētajiem operāciju mērķiem. Precizējošās operācijas parasti veic nacionālās centrālās bankas, izmantojot ātrās izsoles vai divpusējās procedūras. ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības pašai veikt precizējošās divpusējās operācijas;

—

Eurosistēma var izmantot arī strukturālās operācijas, emitējot parāda sertifikātus, veicot reversos darījumus un tiešos darījumus. Šīs operācijas veic tad, ja ECB vēlas koriģēt Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru (regulāri vai neregulāri). Strukturālās operācijas reverso darījumu un parāda instrumentu emisijas veidā īsteno nacionālās centrālās bankas ar standartizsoļu palīdzību. Strukturālās operācijas tiešo darījumu veidā veic ar divpusējo procedūru palīdzību.

1.3.2.

Pastāvīgās iespējas

Pastāvīgo iespēju mērķis ir palielināt un mazināt likviditāti uz nakti, norādīt uz monetārās politikas vispārējo virzību un noteikt tirgus procentu likmju uz nakti robežu. Atbilstošajiem darījuma partneriem pēc pašu iniciatīvas pieejamas divas pastāvīgās iespējas ar noteikumu, ka tiek ievēroti daži operacionālās piekļuves nosacījumi (sk. arī 1. tabulu):

—

darījuma partneri var izmantot aizdevumu iespēju uz nakti, lai no nacionālajām centrālajām bankām uz nakti saņemtu līdzekļus pret atbilstošiem aktīviem. Normālos apstākļos nav kredītlimitu vai citu ierobežojumu, kas regulētu darījuma partneru piekļuvi šai iespējai, izņemot prasību nodrošināt pietiekamus pamatā esošos aktīvus. Maksimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti parasti nepārsniedz aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmi;

—

darījuma partneri var izmantot noguldījumu iespēju noguldījumiem uz nakti nacionālajās centrālajās bankās. Normālos apstākļos nav noguldījumu limita vai citu ierobežojumu, kas regulētu darījuma partneru piekļuvi šai iespējai. Minimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti parasti nav zemāka par noguldījumu iespējas procentu likmi.

Pastāvīgās iespējas decentralizēti pārvalda nacionālās centrālās bankas.

1.3.3.

Obligātās rezerves

Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma attiecas uz euro zonas kredītiestādēm, un tās mērķis galvenokārt ir naudas tirgus procentu likmju stabilizēšana un strukturāla likviditātes deficīta radīšana (vai palielināšana). Katras iestādes obligāto rezervju apjoms tiek noteikts atbilstoši tās bilances sastāvdaļām. Lai sasniegtu mērķi — stabilizētu procentu likmes —, Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma ļauj iestādēm izmantot rezervju vidējā atlikuma nosacījumu. Rezervju prasību izpildi nosaka, pamatojoties uz iestādes dienas vidējo rezervju konta atlikumu rezervju prasību izpildes periodā. Atlīdzība iestādei par obligāto rezervju turēšanu tiek maksāta saskaņā ar Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi.

1.4.	Darījuma partneri

Eurosistēmas monetārās politikas principi formulēti tā, lai nodrošinātu plaša darījuma partneru loka dalību. Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu, var izmantot pastāvīgās iespējas un piedalīties atklātā tirgus operācijās, izmantojot Standartizsoles. Eurosistēma var izvēlēties ierobežotu darījuma partneru skaitu dalībai precizējošajās operācijās. Tiešajos darījumos darījuma partneru loks a priori netiek ierobežots. Valūtas mijmaiņas darījumos, ko veic monetārās politikas mērķiem, iesaista aktīvus valūtas tirgus dalībniekus. Darījuma partneru loks šajās operācijās ir ierobežots — piedalās vienīgi tās Eurosistēmas valūtas intervences operācijām izraudzītās iestādes, kuras atrodas euro zonā.

1.5.	Pamatā esošie aktīvi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 18.1. pantu visām Eurosistēmas kredītoperācijām (t.L, likviditāti palielinošajām operācijām) jābūt atbilstošam nodrošinājumam. Eurosistēma savu operāciju nodrošinājumam pieņem dažādus pamatā esošos aktīvus. Tiek nošķirti (galvenokārt Eurosistēmas iekšējām vajadzībām) divi atbilstošo aktīvu līmeņi: pirmais līmenis un otrais līmenis. Taču šo atšķirību turpmāko gadu laikā pakāpeniski likvidēs, lai Eurosistēmas nodrošinājuma struktūrā atstātu vienotu pamatā esošo aktīvu sarakstu. Pašlaik pirmā līmeņa aktīvi ir tirgojami parāda instrumenti, kas atbilst vienotiem ECB noteiktiem atbilstības kritērijiem visā euro zonā. Otro līmeni veido tirgojami un netirgojami papildu aktīvi, kuri ir īpaši svarīgi nacionālajiem finanšu tirgiem un banku sistēmām un kuru atbilstības kritērijus nosaka nacionālās centrālās bankas, bet apstiprina ECB. Attiecībā uz aktīvu kvalitāti un to atbilstību dažādiem Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veidiem starp šiem līmeņiem nav atšķirību (izņemot to, ka otrā līmeņa aktīvus Eurosistema parasti neizmanto tiešajos darījumos). Atbilstošos aktīvus var izmantot pārrobežu darījumos, lietojot centrālo banku korespondentattiecību modeli (CCBM) vai atbilstošas ES vērtspapīru norēķinu sistēmu (VNS) saiknes kā visu Eurosistēmas kredītu veidu nodrošinājumu (6). Visus Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošos aktīvus var izmantot arī kā nodrošinājumu dienas ietvaros izsniegtajam kredītam.

1.6.	Monetārās politikas principu grozījumi

ECB Padome jebkurā laikā var mainīt Eurosistēmas monetārās politikas operāciju instrumentus, nosacījumus, kritērijus un procedūras.

1. TABULA.

Eurosistēmas monetārās politikas operācijas

Monetāras politikas operācijas	Darījumu veidi		Termiņš	Biežums	Procedūra
	Likviditātes palielināšana	Likviditātes samazināšana
Atklātā tirgus operācijas
Galvenās refinansēšanas operācijas	Reversie darījumi	—	1 nedēļa	Katru nedēļa	Standartizsoles
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas	Reversie darījumi	—	3 mēneši	Katru mēnesi	Standartizsoles
Precizējošās operācijas	— Reversie darījumi — Valūtas mijmaiņas darījumi	— Reversie darījumi — Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste — Valūtas mijmaiņas darījumi	Nestandartizēts	Neregulāri	— Ātrās izsoles — Divpusējās procedūras
	Tiešā pirkšana	Tiešā pārdošana	—	Neregulāri	Divpusējās procedūras
Strukturālās operācijas	Reversie darījumi	Parāda sertifikātu emisija	Standartizēts/nestandartizēts	Regulāri un neregulāri	Standartizsoles
	Tiešā pirkšana	Tiešā pārdošana	—	Neregulāri	Divpusējās procedūras
Pastāvīgās iespējas
Aizdevumu iespēja uz nakti	Reversie darījumi	—	Uz nakti	Piekļuve pēc darījuma partneru ieskatiem
Noguldījumu iespēja	—	Noguldījumi	Uz nakti	Piekļuve pēc darījuma partneru ieskatiem

2. NODAĻA

2.	ATBILSTOŠIE DARĪJUMA PARTNERI

2.1.	Vispārējie atbilstības kritēriji

Eurosistēmas monetārās politikas operāciju darījuma partneriem jāatbilst noteiktiem atbilstības kritērijiem (7). Šie kritēriji noteikti, lai plašam iestāžu lokam nodrošinātu piekļuvi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, veicinot vienlīdzīgu attieksmi pret iestādēm visā euro zonā un nodrošinot to, ka darījuma partneri ievēro noteiktas darbības un piesardzības prasības:

—

vienīgi tās iestādes, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma, kas noteikta saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu, var būt darījuma partneres. Iestādes, kuras atbrīvotas no saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā (sk. 7.2. sadaļu), nevar kļūt par darījuma partnerēm Eurosistēmas pastāvīgajās iespējās un atklātā tirgus operācijās;

—

darījuma partneriem jābūt finansiāli stabiliem. Tiem obligāti jāpiemēro vismaz viena no ES/EEZ saskaņotās uzraudzības formām, un to veic valsts iestādes (8). Tomēr finansiāli stabilas iestādes, uz kurām attiecas līdzvērtīga līmeņa nesaskaņota valsts uzraudzība, arī var pieņemt kā darījuma partneres, piemēram, euro zonā reģistrētas tādu iestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ);

—	darījuma partneriem jāatbilst visiem darbības kritērijiem, ko paredz attiecīgie līgumi vai reglamentējošie nosacījumi, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB), lai nodrošinātu efektīvu Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanu.

Minētie vispārējie atbilstības kritēriji saskaņoti visā euro zonā. Iestādes, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem, var:

—	piekļūt Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām un

—	piedalīties Eurosistēmas atklātā tirgus operācijās, ko veic, īstenojot standartizsoles.

Iestāde var piekļūt Eurosistēmas pastāvīgajam iespējām un atklātā tirgus operācijām, ko veic, īstenojot standartizsoles, tikai ar tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas starpniecību, kurā iestāde reģistrēta. Ja iestādei ir institūti (galvenais birojs vai filiāles) vairāk nekā vienā dalībvalstī, katram institūtam ir piekļuve šīm operācijām ar tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas starpniecību, kurā tā atrodas, kaut arī pieteikumus izsolei var iesniegt tikai viens institūts (vai nu galvenais birojs, vai izraudzītā filiāle) katrā dalībvalstī.

2.2.	Darījuma partneru atlase ātrajām izsolēm un divpusējām operācijām

Tiešajos darījumos darījuma partneru loks a priori netiek ierobežots.

Valūtas mijmaiņas darījumos, ko veic monetārās politikas mērķiem, darījuma partneriem jāspēj efektīvi veikt liela apjoma valūtas operācijas jebkuros tirgus apstākļos. Valūtas mijmaiņas darījuma partneru loks atbilst to darījuma partneru lokam, kuri atrodas euro zonā un izraudzīti Eurosistēmas valūtas intervences operācijām. Kritēriji un procedūras, ko piemēro darījuma partneru atlasei ārvalstu valūtas intervences operācijām, sniegti 3. pielikumā.

Citām operācijām, kas pamatojas uz ātrajām izsolēm un divpusējām procedūrām (precizējošajiem reversajiem darījumiem un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaisti), katra nacionālā centrālā banka izvēlas darījuma partneru grupu no tām dalībvalstīs reģistrētajām iestādēm, kuras atbilst darījuma partneru vispārējiem atbilstības kritērijiem. Tādējādi aktivitāte naudas tirgū ir galvenais izvēles kritērijs. Citi kritēriji, kurus varētu ņemt vērā, ir, piemēram, tirgus operāciju nodaļas efektivitāte un tas, cik ievērojami ir potenciāli piedāvājamie aktīvi.

Ātrajās izsoles un divpusējas operācijas nacionāla centrālā banka sadarbojas vienīgi ar tiem darījuma partneriem, kuri iekļauti to attiecīgajās precizējošo operāciju darījuma partneru grupās. Ja operacionālu iemeslu dēļ nacionālā centrālā banka katrā operācijā nevar sadarboties ar visiem tās precizējošo operāciju darījuma partneriem, šajā dalībvalstī darījuma partnerus atlasa pēc rotācijas principa, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi.

ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības pašai veikt precizējošās divpusējās operācijas. Ja ECB būtu jāveic divpusējās operācijas, darījuma partneru atlasi šādos gadījumos veiktu ECB, piemērojot rotācijas principu tiem darījuma partneriem euro zonā, kuri tiesīgi piedalīties ātrajās izsolēs un divpusējās operācijās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi.

2.3.	Sankcijas darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā

Iestādēm, kas nepilda no ECB regulām un lēmumiem saistībā ar obligāto rezervju piemērošanu izrietošās saistības, ECB piemēro sankcijas saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (9), Eiropas Centrālās bankas 1999. gada 23. septembra Regulu (EK) Nr. 2157/1999 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4) (10), Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2531/98 par obligāto rezervju piemērošanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (11) (ar grozījumiem), un Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (12). Atbilstošās sankcijas un to piemērošanas kārtība izklāstīta minētajās regulās. Turklāt, ja pieļauti nopietni obligāto rezervju prasību pārkāpumi, Eurosistēma var pārtraukt darījuma partneru dalību atklātā tirgus operācijās.

Saskaņā ar līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, ko piemēro attiecīgā nacionālācentrāla banka (vai ECB), Eurosistemai ir tiesības un tā piemēros darījuma partneriem finansiālus sodus vai pārtrauks darījuma partneru dalību atklātā tirgus operācijās, ja darījuma partneri nepildīs saistības, kas izriet no līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, kurus piemēro nacionālās centrālās bankas (vai ECB), kā norādīts tālāk.

Tas attiecas uz izsoles noteikumu pārkāpumiem (ja darījuma partneris nevar pārvest pietiekamu pamatā esošo aktīvu apjomu, lai norēķinātos par līdzekļiem, kas tam piešķirti likviditāti palielinošā operācijā, vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par tam piešķirto summu likviditāti samazinošās operācijās) un divpusējo darījumu pārkāpumiem (ja darījuma partneris nevar nodrošināt pietiekamu atbilstošo pamatā esošo aktīvu apjomu vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par divpusējo darījumu līgumsummu).

Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad darījuma partneris neievēro pamatā esošo aktīvu izmantošanas noteikumus (ja darījuma partneris izmanto aktīvus, kas ir vai ir kļuvuši neatbilstoši, vai ja šis darījuma partneris tos nevar izmantot, piemēram, tāpēc, ka starp emitentu/garantijas devēju un darījuma partneri ir ciešas saiknes vai tie ir identiski), un uz gadījumiem, kad netiek ievērotas dienas beigu procedūras un nosacījumi attiecībā uz piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti (ja darījuma partneris, kam dienas beigās ir negatīva norēķinu konta bilance, neievēro nosacījumus attiecībā uz piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti).

Turklāt darbības apturēšanu, ko piemēro darījuma partnerim, kurš nepilda saistības, var piemērot tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas citās dalībvalstīs. Ja kā ārkārtas pasākums darbības apturēšana piemērota sakarā ar pārkāpuma smagumu, par ko liecina, piemēram, tā biežums vai ilgums, darījuma partnerim uz noteiktu laiku var liegt dalību jebkādas monetārās politikas operācijās nākotnē.

Finansiālos sodus, ko piemēro nacionālās centrālās bankas, ja pieļauti pārkāpumi attiecībā uz izsoļu noteikumiem, divpusējiem darījumiem, pamatā esošajiem aktīviem, dienas beigu procedūrām vai piekļuves nosacījumiem aizdevumu iespējai uz nakti, aprēķina pēc iepriekš noteiktas soda procentu likmes (kā norādīts 6. pielikumā).

2.4.	Piekļuves pārtraukšana vai liegšana piesardzības apsvērumu dēļ

Saskaņā ar līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB), Eurosistēma piesardzības apsvērumu dēļ darījuma partnerim var pārtraukt vai liegt piekļuvi monetārās politikas instrumentiem.

Turklāt darījuma partneru piekļuves pārtraukšanas vai liegšanas pasākumus var piemērot dažos gadījumos, uz kuriem attiecināms jēdziens “kāda darījuma partnera saistību neizpilde”, kā definēts līgumos vai regulējošajos nosacījumos, ko piemēro nacionālās centrālās bankas.

3. NODAĻA

3.	ATKLĀTĀ TIRGUS OPERĀCIJAS

Atklātā tirgus operācijām ir svarīga nozīme Eurosistēmas monetārajā politikā, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Atbilstoši mērķiem, biežumam un procedūrām Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas var iedalīt četrās kategorijās: galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, precizējošās operācijas un strukturālās operācijas. Attiecībā uz izmantotajiem instrumentiem reversie darījumi ir galvenais Eurosistēmas atklātā tirgus instruments, un to var izmantot visās četrās operāciju kategorijās, bet parāda sertifikātus var izmantot strukturālajās likviditāti samazinošajās operācijās. Turklāt Eurosistēmai precizējošo operāciju veikšanai pieejami trīs citi instrumenti: tiešie darījumi, valūtas mijmaiņas darījumi un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste. Turpmākajās sadaļās detalizēti izklāstītas dažādo Eurosistēmā izmantoto atklātā tirgus instrumentu raksturīgās iezīmes.

3.1.	Reversie darījumi

3.1.1.

Vispārīgie apsvērumi

a)   Instrumenta veids

Reversie darījumi attiecas uz operācijām, kurās Eurosistēmā pērk vai pārdod atbilstošos aktīvus saskaņā ar atpirkšanas līgumiem vai veic kreditēšanas operācijas pret atbilstošo aktīvu nodrošinājumu. Reversie darījumi tiek izmantoti galvenajās refinansēšanas operācijās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās. Turklāt Eurosistēmā var izmantot reversos darījumus strukturālajās un precizējošajās operācijās.

b)   Juridiskā būtība

Nacionālās centrālās bankas var veikt reversos darījumus vai nu atpirkšanas līgumu veidā (t.L, īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet kreditoram, bet puses vienojas veikt reverso darījumu, kādā brīdī nākotnē nododot aktīvu atpakaļ debitoram), vai arī kā nodrošinātus aizdevumus (t.L, attiecībā uz aktīviem tiek nodrošinātas tiesības saņemt vērtspapīru procentu ienākumus, bet, ja parādsaistības tiek nokārtotas, īpašuma tiesības uz aktīvu saglabā debitors). Detalizēti nosacījumi reversajiem darījumiem, kuru pamatā ir atpirkšanas līgumi, izklāstīti līguma noteikumos, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB). Attiecībā uz reversajiem darījumiem, kuru pamatā ir nodrošināti aizdevumi, ņem vērā dažādas procedūras un formalitātes, kas dažādās jurisdikcijās nepieciešamas, lai nodibinātu un pēc tam īstenotu attiecīgās tiesības uz nodrošinājumu (piemēram, ķīlu).

c)   Procentu nosacījumi

Starpība starp pirkšanas cenu un atpirkšanas cenu atpirkšanas līgumā atbilst procentiem, kas jāmaksā par aizņēmuma vai aizdevuma summu operācijas termiņa laikā, t.L, atpirkšanas cenā iekļauts attiecīgais procentu maksājums. Procentu likmi reversajiem darījumiem nodrošināta aizdevuma veidā nosaka, kredīta summai operācijas termiņā piemērojot noteiktu procentu likmi. Procentu likme, ko piemēro Eurosistēmas reversajām atklātā tirgus operācijām, ir vienkārša procentu likme saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”.

3.1.2.

Galvenās refinansēšanas operācijas

Galvenās refinansēšanas operācijas ir svarīgākās Eurosistēmas veiktās atklātā tirgus operācijas, kurām ir izšķiroša nozīme, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Turklāt tās nodrošina lielāko finanšu sektora refinansēšanas daļu.

Galveno refinansēšanas operāciju iezīmes var būt šādas:

—	tās ir likviditāti palielinošas operācijas;

—	tās veic regulāri katru nedēļu (13);

—	parasti to termiņš ir l nedēļa (14);

—	tas decentralizēti veic nacionālas centrālas bankas;

—	tās veic ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

—	visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoles pieteikumus galvenajām refinansēšanas operācijām; un

—	kā pamatā esošos aktīvus galvenajām refinansēšanas operācijām var izmantot gan pirmā, gan otrā līmeņa aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.1.3.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

Eurosistēma veic arī regulāras refinansēšanas operācijas, kuru termiņš parasti ir 3 mēneši un kuras paredzētas, lai finanšu sektoram nodrošinātu papildu ilgāka termiņa refinansējumu. Šīs operācijas ir tikai neliela globālā refinansēšanas apjoma daļa. Tā kā šīs operācijas nekad netiek veiktas, lai sūtītu signālus tirgum, Eurosistēma parasti tās īsteno, piemērojot tai piedāvātās procentu likmes. Tādējādi ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas parasti veic ar mainīgas procentu likmes izsoļu palīdzību, un ECB periodiski norāda turpmākajās izsolēs piedāvāto apjomu. Ārkārtas apstākļos Eurosistēma var veikt arī ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ar fiksētas procentu likmes izsoļu starpniecību.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju iezīmes var būt šādas:

—	tās ir likviditāti palielinošas operācijas;

—	tās veic regulāri katru mēnesi (15);

—	parasti to termiņš ir 3 mēneši (16);

—	tās decentralizēti veic nacionālas centrālas bankas;

—	tās veic ar standartizsoļu palīdzību (ka noteikts 5.1. sadaļā);

—	visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2. l. sadaļā), var iesniegt izsoles pieteikumus ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām; un

—	kā pamatā esošos aktīvus ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām var izmantot gan pirmā, gan otrā līmeņa aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.1.4.

Precizējošās reversās operācijas

Eurosistēma var veikt precizējošās operācijas reverso atklātā tirgus darījumu veidā. Precizējošo operāciju mērķis ir pārvaldīt likviditāti tirgū un ietekmēt procentu likmju virzību, īpaši — lai mazinātu negaidītu tirgus likviditātes svārstību ietekmi uz procentu likmēm. Tā kā pastāv potenciāla vajadzība ātri rīkoties neparedzētu tirgus pārmaiņu gadījumā, vēlams, lai Eurosistēma saglabātu augstu elastības pakāpi, izvēloties procedūras un darbības iezīmes šādu operāciju veikšanai.

Precizējošo reverso operāciju iezīmes var būt šādas:

—	tās var būt likviditāti palielinošas vai likviditāti samazinošas operācijas;

—	to biežums nav noteikts;

—	to termiņš nav noteikts;

—	likviditāti palielinošos precizējošos reversos darījumus parasti veic ar ātro izsoļu palīdzību, lai gan nav liegta iespēja izmantot divpusējās procedūras (sk. 5. nodaļu);

—	likviditāti samazinošos precizējošos reversos darījumus vienmēr veic ar divpusējo procedūru palīdzību (kā noteikts 5.2. sadaļā);

—	parasti šādas operācijas decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības veikt divpusējās precizējošās reversās operācijas);

—	saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem Eurosistēma var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu, kas piedalīsies precizējošajās reversajās operācijās; un

—	kā pamatā esošos aktīvus precizējošajām reversajām operācijām var izmantot gan pirmā, gan otrā līmeņa aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.1.5.

Strukturālās reversās operācijas

Eurosistēma var veikt strukturālās operācijas reverso atklātā tirgus darījumu veidā, lai koriģētu Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru.

Šo operāciju iezīmes var būt šādas:

—	tās ir likviditāti palielinošas operācijas;

—	to biežums var būt regulārs vai neregulārs;

—	to termiņš a priori nav noteikts;

—	tās veic ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

—	tās decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas;

—	visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoles pieteikumus strukturālajām reversajām operācijām; un

—	kā pamatā esošos aktīvus strukturālajām reversajām operācijām var izmantot gan pirmā, gan otrā līmeņa aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.2.	Tiešie darījumi

a)   Instrumenta veids

Tiešie atklātā tirgus darījumi ir operācijas, kurās Eurosistēma pērk vai pārdod atbilstošos aktīvus tieši tirgū. Šādas operācijas veic tikai strukturālos un precizējošos nolūkos.

b)   Juridiskā būtība

Tiešais darījums paredz pilnīgu īpašuma tiesību pāreju no pārdevēja pircējam bez saistītas reversas īpašuma tiesību pārejas. Darījumus veic saskaņā ar tirgus principiem, kas piemērojami darījumā izmantotajam parāda instrumentam.

c)   Cenu noteikumi

Aprēķinot cenas, Eurosistēma darbojas saskaņā ar visplašāk pieņemtajiem tirgus principiem, kas piemērojami darījumā izmantotajiem parāda instrumentiem.

d)   Citas iezīmes

Eurosistēmas tiešo darījumu iezīmes var būt šādas:

—	tās var būt likviditāti palielinošas (tiešā pirkšana) vai likviditāti samazinošas (tiešā pārdošana) operācijas;

—	to biežums nav noteikts;

—	tos veic ar divpusējo procedūru palīdzību (kā noteikts 5.2. sadaļā);

—	parasti tos decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības veikt precizējošās tiešās operācijas);

—	darījuma partneru lokam a priori nav noteikti nekādi ierobežojumi; un

—	tiešajos darījumos kā pamatā esošie aktīvi parasti tiek izmantoti tikai pirmā līmeņa instrumenti (kā noteikts 6.1. sadaļā).

3.3.	ECB parāda sertifikātu emisija

a)   Instrumenta veids

ECB var emitēt parāda sertifikātus, lai koriģētu Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru, lai radītu (vai palielinātu) likviditātes deficītu tirgū.

b)   Juridiskā būtība

Sertifikāti ir ECB parādsaistības attiecībā pret sertifikāta turētāju. Sertifikātus emitē un ieraksta veidā glabā euro zonas vērtspapīru depozitārijos. ECB nepiemēro nekādus ierobežojumus sertifikātu pārvedamībai. Detalizēti noteikumi par ECB parāda sertifikātiem tiks iekļauti nosacījumos attiecībā uz šādiem sertifikātiem.

c)   Procentu nosacījumi

Sertifikātus emitē ar diskontu, t.L, tos emitē zem nominālvērtības un dzēšanas datumā dzēš atbilstoši nominālvērtībai. Emisijas apjoma un dzēšanas apjoma starpība ir vienāda ar to procentu summu, kas saskaņā ar noteikto procentu likmi uzkrāta emisijas apjomam sertifikāta termiņā. Piemērojamā procentu likme ir vienkārša procentu likme, aprēķināta saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”. Emisijas apjoma aprēķins sniegts 1. ielikumā.

1. IELIKUMSECB parāda sertifikātu emisijaEmisijas apjoms ir: kur:

N	=	parāda sertifikāta nominālvērtība;
rI	=	procentu likme (%);
D	=	parāda sertifikāta termiņš (dienās);
PT	=	parāda sertifikāta emisijas apjoms.

d)   Citas iezīmes

ECB parāda sertifikātu emisijas iezīmes var būt šādas:

—	sertifikātus emitē, lai mazinātu tirgus likviditāti;

—	sertifikātus var emitēt regulāri vai neregulāri;

—	sertifikātu termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem;

—	sertifikātus emitē ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

—	sertifikātus decentralizēti izsola un dzēš nacionālās centrālās bankas; un

—	visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2. l. sadaļā), var iesniegt izsoļu pieteikumus, lai parakstītos uz ECB parāda sertifikātiem.

3.4.	Valūtas mijmainas darījumi

a)   Instrumenta veids

Monetārās politikas mērķiem veiktie valūtas mijmaiņas darījumi sastāv no vienlaikus veiktiem tagadnes un nākotnes darījumiem, kuros euro maina pret ārvalstu valūtu. Tos izmanto precizēšanas vajadzībām, galvenokārt lai pārvaldītu likviditāti tirgū un ietekmētu procentu likmju virzību.

b)   Juridiskā būtība

Monetārās politikas mērķiem veiktie valūtas mijmaiņas darījumi ir operācijas, kurās Eurosistēma pērk (vai pārdod) euro par ārvalstu valūtu tagadnes darījumā un vienlaikus pārdod (vai pērk) tos atpakaļ nākotnes darījumā noteiktā atpirkšanas datumā. Detalizēti valūtas mijmaiņas darījumu nosacījumi ietverti līgumā, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB).

c)   Valūtas un valūtas kursu nosacījumi

Eurosistēma vienmēr veic operācijas tikai ar plaši tirgotām valūtām un saskaņā ar standarta tirgus praksi. Katrā valūtas mijmaiņas operācijā Eurosistēma un darījuma partneri vienojas par mijmaiņas darījuma punktiem. Mijmaiņas darījuma punkti ir starpība starp nākotnes darījuma valūtas kursu un tagadnes darījuma valūtas kursu. Euro mijmaiņas darījuma punkti attiecībā pret attiecīgo ārvalstu valūtu tiek noteikti saskaņā ar vispārējiem tirgus principiem. Valūtas mijmaiņas darījumu valūtas kursa nosacījumi noteikti 2. ielikumā.

2. IELIKUMSValūtas mijmaiņas darījumi

S	=	euro (EUR) sākumkurss (valūtas mijmaiņas darījuma noslēgšanas dienā) attiecībā pret kādu valūtu ABC:
FM	=	euro beigu kurss attiecība pret kādu valūtu ABC mijmaiņas darījuma atpirkšanas datumā (M):
ΔM	=	nākotnes kursu starpības punkti starp euro un ABC mijmaiņas darījuma atpirkšanas datumā (M):
N(.)	=	tagadnes valūtas summa; N(.)M ir nākotnes valūtas summa: vai vai

d)   Citas iezīmes

Valūtas mijmaiņas darījumu iezīmes var būt šādas:

—	tās var būt likviditāti palielinošas vai likviditāti samazinošas operācijas;

—	to biežums nav noteikts;

—	to termiņš nav noteikts;

—	tos veic ar ātro izsoļu vai divpusējo procedūru palīdzību (sk. 5. nodaļu);

—	parasti tos decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB ir tiesības veikt divpusējus valūtas mijmaiņas darījumus); un

—	saskaņā ar 2.2. sadaļā un 3. pielikumā noteiktajiem kritērijiem Eurosistēma var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu dalībai valūtas mijmaiņas darījumos.

3.5.	Noguldījumu ar noteiktu terminu piesaiste

a)   Instrumenta veids

Eurosistēma var piedāvāt darījuma partneriem izvietot noguldījumus ar noteiktu termiņu, par kuriem tiek maksāta atlīdzība, tās dalībvalsts centrālajā bankā, kurā reģistrēts darījuma partneris. Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste paredzēta tikai precizējošām vajadzībām, lai mazinātu likviditāti tirgū.

b)   Juridiskā būtība

No darījuma partneriem pieņemtie noguldījumi ir ar noteiktu termiņu un nemainīgu procentu likmi. Nacionālās centrālās bankas apmaiņā pret noguldījumiem nesniedz nekādu nodrošinājumu.

c)   Procentu nosacījumi

Noguldījumam piemērotā procentu likme ir vienkārša procentu likme, aprēķināta saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”. Procentus maksā noguldījuma termiņa beigās.

d)   Citas iezīmes

Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistes iezīmes var būt šādas:

—	noguldījumus piesaista, lai mazinātu likviditāti;

—	noguldījumu piesaistes biežums nav noteikts;

—	noguldījumu termiņš nav noteikts;

—	noguldījumu piesaisti parasti veic ar ātro izsoļu palīdzību, lai gan nav liegta iespēja izmantot divpusējās procedūras (sk. 5. nodaļu);

—	parasti noguldījumu piesaisti decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome var nolemt, vai ārkārtas apstākļos ECB var veikt noguldījumu ar noteiktu termiņu (17) divpusēju piesaisti); un

—	saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem Eurosistēma var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei.

4. NODAĻA

4.	PASTĀVĪGĀS IESPĒJAS

4.1.	Aizdevumu iespēja uz nakti

a)   Instrumenta veids

Darījuma partneri var izmantot aizdevumu iespēju uz nakti, lai no nacionālajām centrālajām bankām uz nakti saņemtu naudas līdzekļus pret atbilstošiem aktīviem ar iepriekš noteiktu procentu likmi (kā noteikts 6. nodaļā). Minētā iespēja paredzēta darījuma partneru īslaicīgu likviditātes vajadzību nodrošināšanai. Parastos apstākļos maksimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti ir šīs iespējas procentu likme. Šīs iespējas izmantošanas nosacījumi visā euro zonā ir vienādi.

b)   Juridiskā būtība

Nacionālās centrālās bankas var palielināt likviditāti, izmantojot aizdevumu iespēju uz nakti vai nu atpirkšanas līgumu uz nakti veidā (t.i., īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet kreditoram, bet puses vienojas veikt reverso darījumu, nākamajā darbadienā nododot aktīvu atpakaļ debitoram), vai arī kā nodrošinātus aizdevumus uz nakti (t.i., attiecībā uz aktīviem tiek nodrošinātas tiesības saņemt vērtspapīru procentu ienākumus, bet, ja parādsaistības tiek nokārtotas, īpašuma tiesības uz aktīvu saglabā debitors). Detalizēti atpirkšanas līgumu nosacījumi ietverti līgumos, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka. Noteikumos par likviditātes palielināšanu, izmantojot aizdevumu, ņem vērā dažādas procedūras un formalitātes, kas dažādās jurisdikcijās nepieciešamas, lai nodibinātu un pēc tam īstenotu attiecīgās tiesības uz nodotu nodrošinājumu (ķīlu).

c)   Piekļuves nosacījumi

Iestādes, kas atbilst 2.1. sadaļā noteiktajiem darījuma partneru vispārējiem atbilstības kritērijiem, var piekļūt aizdevumu iespējai uz nakti. Piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti nodrošina tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā reģistrēta attiecīgā iestāde. Piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti nodrošina tikai dienās, kad darbojas attiecīgā nacionālā reālā laika bruto norēķinu (RTGS) sistēma un attiecīgā(-ās) vērtspapīru norēķinu sistēma(-as) (VNS).

Katras darbadienas beigas debeta pozīcijas darījuma partneru norēķinu kontos nacionālajā centrālajā bankā automātiski uzskata par pieprasījumu aizdevumu iespējas uz nakti izmantošanai. Piekļuves procedūras aizdevumu iespējai uz nakti dienas beigās noteiktas 5.3.3. sadaļā.

Darījuma partneris var iegūt piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti, arī nosūtot pieprasījumu tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā šis darījuma partneris reģistrēts. Lai nacionālā centrālā banka varētu apstrādāt pieprasījumu tajā pašā dienā, tai jāsaņem pieprasījums ne vēlāk kā 30 minūtes pēc faktiskā TARGET slēgšanas laika (18), (19). TARGET sistēmas slēgšanas laiks vienmēr ir pīkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Pēdējā Eurosistēmas rezervju prasību izpildes perioda darbadienā termiņš, kas noteikts piekļuves pieprasījumam aizdevumu iespējai uz nakti, tiek pagarināts vēl par 30 minūtēm. Pieprasījumā jānorāda kredīta summa un, ja darījuma pamatā esošie aktīvi nav jau iepriekš noguldīti nacionālajā centrālajā bankā, jānorāda pamatā esošie aktīvi, kas tiks izmantoti kā nodrošinājums darījuma veikšanai.

Izņemot prasību uzrādīt pietiekamus pamatā esošos atbilstošos aktīvus, nav nekādu ierobežojumu līdzekļiem, ko var piešķirt, izmantojot aizdevumu iespēju uz nakti.

d)   Termiņš un procentu nosacījumi

Kredīts, izmantojot aizdevumu iespēju, tiek izsniegts uz nakti. Darījuma partneriem, kas tieši piedalās TARGET, kredītu atmaksā laikā, kad tiek atvērta attiecīgā nacionālā RTGS sistēma un attiecīgā(-ās) VNS, nākamajā šo sistēmu darbības dienā.

Eurosistema procentu likmi paziņo iepriekš, un to aprēķina kā vienkāršu procentu likmi saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”. ECB var mainīt procentu likmi jebkurā laikā, un tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā Eurosistēmas darbadienā (20). Aizdevumu iespējas procentus un kredītu atmaksā vienlaikus.

e)   Iespējas darbības pārtraukšana

Piekļuvi iespējai nodrošina tikai saskaņā ar ECB mērķiem un vispārīgiem monetārās politikas apsvērumiem. ECB var jebkurā laikā mainīt iespējas nosacījumus vai pārtraukt tās darbību.

4.2.	Noguldījumu iespēja

a)   Instrumenta veids

Darījuma partneri var izmantot noguldījumu iespēju, lai veiktu noguldījumus uz nakti nacionālajās centrālajās bankās. Par noguldījumiem tiek maksāta atlīdzība saskaņā ar iepriekš noteiktu procentu likmi. Parastos apstākļos minimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti ir noguldījumu iespējas procentu likme. Noguldījumu iespējas nosacījumi visā euro zonā ir vienādi (21).

b)   Juridiskā būtība

Par noguldījumiem uz nakti, kas pieņemti no darījuma partneriem, tiek maksāta atlīdzība pēc fiksētas procentu likmes. Apmaiņā pret noguldījumu darījuma partnerim netiek sniegts nodrošinājums.

c)   Piekļuves nosacījumi (22)

Iestādes, kas atbilst 2.1. sadaļā noteiktajiem darījuma partneru vispārējiem atbilstības kritērijiem, var piekļūt noguldījumu iespējai. Piekļuvi noguldījumu iespējai piešķir tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā reģistrēta iestāde. Piekļuvi noguldījumu iespējai piešķir tikai dienās, kad atvērta attiecīgā nacionālā RTGS sistēma.

Lai varētu iegūt noguldījumu iespēju, darījuma partnerim jānosūta pieprasījums tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā šis darījuma partneris reģistrēts. Lai nacionāla centrāla banka varētu apstrādāt pieprasījumu tajā pašā dienā, tai jāsaņem pieprasījums ne vēlāk kā 30 minūtes pēc faktiskā TARGET slēgšanas laika, kas vienmēr ir pīkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks) (23), (24). Pēdējā Eurosistēmas rezervju prasību izpildes perioda darbadienā termiņš, kas noteikts piekļuves pieprasījumam noguldījumu iespējai, tiek pagarināts vēl par 30 minūtēm. Pieprasījumā jānorāda summa, kas tiks noguldīta, izmantojot noguldījumu iespēju.

Summa, ko darījuma partneris var noguldīt, izmantojot noguldījumu iespēju, netiek ierobežota.

d)   Termiņš un procentu nosacījumi

To noguldījumu termiņš, kuri veikti, izmantojot noguldījumu iespēju, ir nakts. Darījuma partneriem, kas tieši piedalās TARGET, to noguldījumu termiņš, kuri veikti, izmantojot noguldījumu iespēju, ir laiks, kad tiek atvērta attiecīgā nacionālā RTGS sistēma, nākamajā šīs sistēmas darbības dienā.

Procentu likmi Eurosistema paziņo iepriekš, un to aprēķina kā vienkāršu procentu likmi saskaņā ar dienu aprēķina principu “faktiskais dienu skaits/360”. ECB var mainīt procentu likmi jebkurā laikā, un tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā Eurosistemas darbadiena. Procentus par noguldījumiem maksā noguldījuma termiņa beigās.

e)   Iespējas darbības pārtraukšana

Piekļuvi noguldījumu iespējai nodrošina tikai saskaņā ar ECB mērķiem un vispārīgiem monetārās politikas apsvērumiem. ECB jebkurā laikā var mainīt iespējas nosacījumus vai pārtraukt tās darbību.

5. NODAĻA

5.	PROCEDŪRAS

5.1.	Izsoles procedūras

5.1.1.

Vispārīgie apsvērumi

Parasti Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas veic izsoļu procedūru veidā. Eurosistēmas izsoles procedūras īsteno sešos posmos, kā noteikts 3. ielikumā.

Eurosistēma izmanto divu dažādu veidu izsoļu procedūras — standartizsoles un ātrās izsoles. Gan standartizsoļu, gan ātro izsoļu procedūras ir vienādas, izņemot laika grafikus un darījuma partneru loku.

3. IELIKUMSIzsoles procedūru posmi1. posms. Paziņojums par izsoli:a)ECB paziņojums, izmantojot publiskos informācijas tīklus;b)nacionālo centrālo banku paziņojums, izmantojot nacionālos informācijas tīklus un tieši individuāliem darījuma partneriem (ja nepieciešams).2. posms. Darījuma partneru izsoles pieteikumu sagatavošana un iesniegšana. 3. posms. Eurosistēmas veikta izsoles pieteikumu apkopošana. 4. posms. Izsoles piešķīruma sadale un izsoles rezultātu paziņošana:a)ECB piešķīruma lēmums;b)piešķīruma rezultātu paziņošana.5. posms. Individuālo piešķīruma rezultātu apstiprināšana. 6. posms. Darījumu norēķini (sk. 5.3. sadaļu).

a)   Standartizsoles

Standartizsoles veic ne vēlāk kā 24 stundu laikā no paziņojuma par izsoli līdz piešķīruma rezultātu apstiprināšanai (ja starp pieteikuma iesniegšanas termiņu un piešķīruma rezultātu paziņošanu ir aptuveni divas stundas laika), l. attēls sniedz pārskatu par standartizsoļu posmu parasto laika grafiku. ECB var nolemt mainīt atsevišķu operāciju laika grafiku, ja tas nepieciešams.

Galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas un strukturālās operācijas (izņemot tiešos darījumus) vienmēr tiek veiktas kā standartizsoles. Tajās var piedalīties darījuma partneri, kas atbilst 2.1. sadaļā minētajiem vispārējiem atbilstības kritērijiem.

b)   Ātrās izsoles

Ātrās izsoles parasti veic 90 minūšu laikā no paziņojuma par izsoli līdz piešķīruma rezultātu apstiprināšanai, kas notiek tūlīt pēc izsoles rezultātu paziņošanas. Ātrās izsoles parastais laika grafiks parādīts 2. attēlā. ECB var nolemt mainīt atsevišķu operāciju laika grafiku, ja tas nepieciešams. Ātrās izsoles tiek izmantotas tikai precizējošo operāciju veikšanai. Saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem un procedūrām Eurosistēma dalībai ātrajās izsolēs var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu.

c)   Fiksētas procentu likmes un mainīgas procentu likmes izsoles

Eurosistēmai ir iespēja veikt vai nu fiksētas procentu likmes (apjoma), vai arī mainīgas procentu likmes (procentu) izsoles. Fiksētas procentu likmes izsolē ECB iepriekš nosaka procentu likmi un iesaistītie darījuma partneri iesniedz pieteikumus par naudas apjomu, ar kādu tie vēlas piedalīties darījumā ar fiksēto procentu likmi (25). Mainīgas procentu likmes izsolē darījuma partneri iesniedz pieteikumus par naudas apjomu un procentu likmi, ar kādu tie vēlas iesaistīties darījumos ar nacionālajām centrālajām bankām (26).

5.1.2.

Izsoļu operāciju grafiks

a)   Galvenās un ilgāka termina refinansēšanas operācijas

Galvenās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas tiek veiktas saskaņā ar Eurosistēmaspublicēto indikatīvo grafiku (27). Šo grafiku publicē ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tā gada sākuma, kurā šis grafiks būs spēkā. Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju parastās tirdzniecības dienas noteiktas 2. tabulā. ECB tiecas nodrošināt, lai visu dalībvalstu darījuma partneri varētu piedalīties galvenajās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās. Tāpēc, veidojot šo operāciju grafiku, ECB veic nepieciešamās korekcijas parastajā grafikā, ņemot vērā atsevišķo dalībvalstu svētku dienas.

2. TABULA.

Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju parastās tirdzniecības dienas

Operācijas veids	Parastā tirdzniecības diena (T)
Galvenās refinansēšanas operācijas	Katra otrdiena
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas	Katra kalendārā mēneša pēdējā trešdiena (28)

b)   Strukturālās operācijas

Strukturālās operācijas standartizsoļu veidā nenotiek saskaņā ar kādu iepriekš izveidotu grafiku. Taču parasti tās tiek veiktas un par tām norēķinās tikai tajās dienās, kas visās dalībvalstīs ir NCB darbadienas (29).

c)   Precizējošās operācijas

Precizējošās operācijas netiek veiktas saskaņā ar kādu iepriekš izveidotu grafiku. ECB var nolemt veikt precizējošās operācijas jebkurā Eurosistēmas darbadienā. Šādās operācijās piedalās tikai to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kurās darījuma diena, norēķinu diena un atmaksāšanas diena ir NCB darbadienas.

5.1.3.

Izsoles operāciju izziņošana

Eurosistēmas standartizsoles tiek publiski izziņotas, izmantojot informācijas tīklus. Turklāt nacionālās centrālās bankas var izziņot izsoles operāciju tieši darījuma partneriem, neizmantojot informācijas tīklus. Parasti publiskajā izsoles paziņojumā iekļauta šāda informācija:

—	izsoles operācijas atsauces numurs;

—	izsoles operācijas datums;

—	operācijas veids (likviditātes palielināšana vai samazināšana un paredzētais monetārās politikas instrumenta veids);

—	operācijas termiņš;

—	izsoles veids (fiksētas vai mainīgas procentu likmes izsole);

—	piešķiršanas metode (“holandiešu” vai “amerikāņu” izsole, kā noteikts 5.1.5. d) sadaļā);

—	paredzētais operācijas apjoms (parasti tikai ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām);

—	fiksētas procentu likmes izsoles procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma punkts (fiksētas procentu likmes izsolēm);

—	minimālā/maksimālā apstiprinātā procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma punkts (ja nepieciešams);

—	operācijas sākuma datums un termiņa beigu datums (ja nepieciešams) vai instrumenta novērtējuma datums un termiņa beigu datums (parāda sertifikātu emisijai);

—	iesaistītās valūtas un valūta, kuras apjoms tiek uzturēts nemainīgs (valūtas mijmaiņas darījumiem);

—	darījuma atsauces sākumkurss, kas izmantojams izsoles pieteikumu aprēķināšanā (valūtas mijmaiņas darījumiem);

—	izsoles pieteikuma maksimālais limits (ja tāds ir);

—	minimālais pretendentam izsole piešķiramais apjoms (ja tāds ir);

—	minimālais piešķirtā apjoma koeficients (ja tāds ir);

—	laika grafiks izsoles pieteikumu iesniegšanai;

—	sertifikātu denominācija (parāda sertifikātu emisijai) un

—	emisijas ISIN kods (parāda sertifikātu emisijai).

Lai veicinātu precizējošo operāciju caurredzamību, Eurosistēma ātrās izsoles parasti publiski izziņo iepriekš. Taču ārkārtas apstākļos ECB var nolemt ātrās izsoles iepriekš publiski neizzinot. Ātro izsoļu izziņošana notiek saskaņā ar tādām pašām procedūrām, kādas piemēro standartizsolēs. Ātrajās izsolēs (gan publiski izziņotās, gan publiski neizziņotās) ar izraudzītajiem darījuma partneriem tieši sazinās nacionālās centrālās bankas.

5.1.4.

Darījuma partneru izsoles pieteikumu sagatavošana un iesniegšana

Darījuma partneru izsoles pieteikumiem jābūt noformētiem atbilstoši standartam, ko nacionālās centrālās bankas paredzējušas attiecīgajai operācijai. Izsoles pieteikumi jāiesniedz tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā atrodas iestādes institūts (galvenais birojs vai filiāle). Iestādes izsoles pieteikumus katrā dalībvalstī var iesniegt tikai viens institūts (galvenais birojs vai izraudzītā filiāle).

Fiksētas procentu likmes izsolēs darījuma partneriem izsoles pieteikumos jānorāda naudas summa, ko tie vēlas izmantot darījumā ar nacionālajām centrālajām bankām (30).

Mainīgas procentu likmes izsolēs darījuma partneri var iesniegt izsoles pieteikumus ar ne vairāk kā desmit dažādiem procentu likmju/ cenu/mijmaiņas darījuma punktu līmeņiem. Katrā pieteikumā jānorāda naudas apjoms, ko tie veļas izmantot darījuma ar nacionālajam centrālajām bankām, un attiecīgā procentu likme (31), (32). Procentu likmju pieteikumos procentu likmes solis ir 0.01 procentu punkts. Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījuma izsolēs mijmaiņas darījuma punkti nosakāmi saskaņā ar standarta tirgus principiem, un to solis ir 0.01 mijmaiņas darījuma punkts.

Galvenajām refinansēšanas operācijām minimālais pieteikuma apjoms ir 1 000 000 euro. Pieteikumos, kas pārsniedz šo summu, darījuma apjoma solis ir 100 000 euro. Tādu pašu minimālo darījuma apjoma soli un pieteikuma apjomu piemēro precizējošajās un strukturālajās operācijās. Minimālo pieteikuma apjomu piemēro katram atsevišķam procentu likmes/ cenas/mijmaiņas darījuma punktu līmenim.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām nacionālā centrālā banka nosaka minimālo pieteikuma apjomu robežās no 10 000 euro līdz 1 000 000 euro. Pieteikumos, kas pārsniedz šo summu, darījuma apjoma solis ir 10 000 euro. Minimālo pieteikuma apjomu piemēro atsevišķi katram procentu likmes līmenim.

ECB var noteikt maksimālo pieteikuma limitu, lai nepieļautu neatbilstoši lielus pieteikumus. Katrs šāds maksimālais pieteikuma limits vienmēr tiek norādīts publiskajā izsoles paziņojumā.

Darījuma partneriem vienmēr jāspēj segt tiem piešķirtos apjomus ar pietiekamu apjomu atbilstošo pamatā esošo aktīvu (33). Līgumu un normatīvo aktu nosacījumi, kurus piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka, pieļauj soda piemērošanu, ja darījuma partneris nespēj pārvest pamatā esošos aktīvus vai skaidro naudu pietiekama apjoma, lai norēķinātos par summu, kas tam piešķirta izsoles operācijā.

Pieteikumus var atcelt līdz pat pieteikumu iesniegšanas termiņam. Pieteikumi, kas iesniegti pēc izsoles izziņošanas ziņojumā norādītā termiņa, ir nederīgi. Nacionālās centrālās bankas lemj par to, vai termiņš ievērots. Nacionālās centrālās bankas noraida visus darījuma partnera pieteikumus, ja pieteikumu kopsumma pārsniedz ECB noteikto maksimālo pieteikuma limitu. Nacionālās centrālās bankas noraida arī tos pieteikumus, kas mazāki par minimālo pieteikuma apjomu vai mazāki par minimālo vai pārsniedz maksimālo apstiprināto procentu likmi/cenu/mijmaiņas darījuma punktu. Turklāt nacionālās centrālās bankas var noraidīt pieteikumus, kas ir nepilnīgi vai neatbilst standartam. Ja pieteikums noraidīts, attiecīgā nacionālā centrālā banka informē darījuma partneri par savu lēmumu pirms izsoles piešķīruma.

5.1.5.

Izsoles piešķīruma procedūras

a)   Fiksētas procentu likmes izsoles

Sadalot fiksētas procentu likmes izsoles apjomu, darījuma partneru pieteikumi tiek summēti. Ja pieteikumu kopsumma pārsniedz kopējo piešķiramās likviditātes apjomu, iesniegtie pieteikumi tiek apmierināti proporcionāli piedāvātajam apjomam, pamatojoties uz izsoles apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu (sk. 4. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirtais apjoms jānoapaļo līdz pilnam euro. Tomēr fiksētas procentu likmes izsolēs ECB var nolemt katram pretendentam piešķirt minimālo apjomu/daļu.

4. IELIKUMSFiksētas procentu likmes izsoļu piešķīrumsPiešķīruma koeficients: Darījuma partnerim i piešķirtais apjoms: kur:A= piešķirtais kopapjoms;n= darījuma partneru kopskaits;a i = darījuma partnera i pieteikuma apjoms;all%= piešķīruma koeficients;all i = darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms.

b)   Euro veiktas mainīgas procentu likmes izsoles

Mainīgas procentu likmes izsolēs, kas veiktas euro un paredzētas likviditātes palielināšanai, pieteikumi tiek sakārtoti piedāvātās procentu likmes dilstošā secībā. Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar visaugstāko procentu likmi; pēc tam seko pieteikumi ar pakāpeniski zemākām procentu likmēm, līdz viss sadalāmais izsoles apjoms ir izlietots. Ja viszemākās apstiprinātas procentu likmes līmenī (t.i., robežlikmes līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz neizsolītā apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu robežlikmes līmenī (sk. 5. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz pilnam euro.

5. IELIKUMSEuro veiktās mainīgas procentu likmes izsoļu piešķīrums(piemērs attiecas uz pieteikumiem, kas izteikti procentu likmju veidā)Piešķīruma koeficients robežlikmes līmenī:Piešķīrums darījuma partnerim i robežlikmes līmeni:Darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms:kur:A= piešķirtais kopapjoms;r s = darījuma partneru procentu likmes s pieteikums;n= darījuma partneru kopskaits;a(r s ) i = darījuma partnera i pieteikuma apjoms ar procentu likmi s (r s );a(r s )= pieteikumu kopsumma ar konkrēto procentu likmi (r s ): r m = robežlikme: likviditāti palielinošai izsolei; likviditāti samazinošai izsolei;r m-1= procentu likme pirms robežlikmes (pēdējā procentu likme, ar kuru pieteikumi ir pilnībā apmierināti): likviditāti palielinošai izsolei; likviditāti samazinošai izsolei;all%(r m )= piešķīruma koeficients robežlikmes līmenī;all%(r s ) i = piešķīrums darījuma partnerim i, ja procentu likme ir s;all i = darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms.

Mainīgas procentu likmes izsolēs, kas paredzētas likviditātes samazināšanai (tās var izmantot parāda sertifikātu emisijai un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei), pieteikumi tiek sakārtoti piedāvāto procentu likmju augošā secībā (vai piedāvāto cenu dilstošā secībā). Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar viszemāko procentu likmi (augstāko cenu), pēc tam — pieteikumi ar augstākām procentu likmēm (zemākām cenām), līdz izlietots viss likviditātes samazināšanai paredzētais līdzekļu apjoms. Ja visaugstākās apstiprinātās procentu likmes (viszemākās cenas) līmenī (t.i, robežlikmes/cenas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā sadalāmā apjoma attiecību pret pieteikumu kopapjomu ar robežlikmi/cenu (sk. 5. ielikumu). Parāda sertifikātu emisijai katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz tuvākajam parāda sertifikātu nominālvērtības darījuma solim. Citām likviditāti samazinošām operācijām katram darījuma partnerim piešķirtais apjoms jānoapaļo līdz pilnam euro.

Mainīgas procentu likmes izsolēs ECB var nolemt piešķirt katram veiksmīgajam pretendentam minimālo apjomu.

c)   Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsoles

Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs, kas paredzētas likviditātes palielināšanai, pieteikumi tiek sakārtoti mijmaiņas darījuma punktu kotācijas augošā secībā (34). Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar viszemāko mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, pēc tam seko pieteikumi ar pakāpeniski augstāku mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, līdz izlietots viss noteiktais sadalāmais valūtas apjoms. Ja visaugstākās apstiprinātās mijmaiņas darījuma punkta kotācijas līmenī (t.i., valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā sadalāmā apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī (sk. 6. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz pilnam euro.

6. IELIKUMSMainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsoļu piešķīrumsPiešķīruma koeficients valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī:Piešķīrums darījuma partnerim i mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī:Darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms:kur:A= piešķirtais kopapjoms;Δ s = darījuma partneru noteiktā mijmaiņas darījuma punkta kotācijas s pieteikums;n= darījuma partneru kopskaits;a(Δ s ) i = darījuma partnera i pieteikuma apjoms, ja mijmaiņas darījuma punkta kotācija ir s (Δ s );a(Δ s )= pieteikumu kopsumma, ja mijmaiņas darījuma punkta kotācija ir s (Δ s ); Δ m = mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācija: likviditāti palielinošam valūtas mijmaiņas darījumam; likviditāti samazinošam valūtas mijmaiņas darījumam;Δ m-1= mijmaiņas darījuma punkta kotācija pirms valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas (pēdējā mijmaiņas darījuma punkta kotācija, ar kuru visi pieteikumi tiek pilnīgi apmierināti): likviditāti palielinošam valūtas mijmaiņas darījumam; likviditāti samazinošam valūtas mijmaiņas darījumam;all%(Δ m )= piešķīruma koeficients valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī;all(Δ s ) i = piešķīrums darījuma partnerim i, ja valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācija ir s;all i = darījuma partnerim i piešķirtais kopapjoms.

Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs, kas paredzētas likviditātes samazināšanai, pieteikumus sakārto mijmaiņas darījuma punktu kotācijas dilstošā secībā. Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar visaugstāko mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, pēc tam seko pieteikumi ar pakāpeniski zemāku mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, līdz viss samazināmais noteiktais valūtas apjoms sadalīts. Ja viszemākās apstiprinātās mijmaiņas darījuma punkta kotācijas līmenī (t.i., valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā sadalāmā apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī (sk. 6. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz pilnam euro.

d)   Izsoles veids

Mainīgas procentu likmes izsolēm Eurosistēma var piemērot vai nu vienas procentu likmes izsoles, vai arī vairāku procentu likmju izsoles procedūras. Vienas procentu likmes izsolē (holandiešu izsole) piešķirtā apjoma procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma punkta kotācija, ko piemēro visiem apmierinātajiem pieteikumiem, ir vienāda ar robežlikmi/cenu/ mijmaiņas darījuma punkta kotaciju (t.i., kotaciju, kurā izlietots kopējais izsoles apjoms), Vairāku procentu likmju izsolē (amerikāņu izsole) piešķirta apjoma procentu likme/cena/ mijmaiņas darījuma punkta kotācija ir vienāda ar procentu likmi/cenu/mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, kas piedāvāta katrā atsevišķajā pieteikumā.

5.1.6.

Izsoles rezultātu paziņošana

Standartizsoļu un ātro izsoļu rezultātus paziņo publiski, izmantojot informācijas tīklus. Turklāt nacionālās centrālās bankas var paziņot izsoles rezultātu tieši darījuma partneriem, neizmantojot informācijas tīklus. Parasti publiskajā izsoles rezultāta paziņojumā iekļauta šāda informācija:

—	izsoles operācijas atsauces numurs;

—	izsoles operācijas datums;

—	operācijas veids;

—	operācijas termiņš;

—	Eurosistēmas darījuma partneru pieteikumu kopsumma;

—	pieteikumu iesniedzēju skaits;

—	iesaistītās valūtas (valūtas mijmaiņas darījumiem);

—	kopējais piešķirtais/izsolītais apjoms;

—	piešķīruma koeficients (fiksētas procentu likmes izsolēm);

—	darījuma sākumkurss (valūtas mijmaiņas darījumiem);

—	apstiprinātā robežlikme/cena/mijmaiņas darījuma punkts un robežlikmes/cenas/ mijmaiņas darījuma punkta apstiprinātais piešķīruma koeficients (mainīgas procentu likmes izsolei);

—	minimālā pieteikuma procentu likme, maksimālā pieteikuma procentu likme un vidēja svērta piešķīruma likme (vairāku procentu likmju izsolēm);

—	operācijas sākuma datums un termiņa beigu datums (ja nepieciešams) vai instrumenta novērtējuma datums un termiņa beigu datums (parāda sertifikātu emisijai);

—	minimālais piešķīrums kādam darījuma partnerim (ja tāds ir);

—	minimālais piešķīruma koeficients (ja tāds ir);

—	sertifikātu nominālvērtība (parāda sertifikātu emisijai) un

—	emisijas ISIN kods (parāda sertifikātu emisijai).

Nacionālās centrālās bankas tieši apstiprina veiksmīgajiem darījuma partneriem individuālos izsoles rezultātus.

5.2.	Divpusējo operāciju procedūras

a)   Vispārīgie apsvērumi

Nacionālās centrālās bankas var veikt operācijas, pamatojoties uz divpusējām procedūrām (35). Šīs procedūras var izmantot precizējošajās atklātā tirgus operācijās un strukturālajās tiešajās operācijās. Plašā nozīmē divpusējās operācijas ir jebkādas procedūras, kurās Eurosistēma veic darījumu ar vienu vai vairākiem darījuma partneriem, nerīkojot izsoli. Šajā ziņā izšķir divus dažādus divpusējo procedūru veidus: operācijas, kurās Eurosistēma ar darījuma partneriem sazinās tieši, un operācijas, kas tiek veiktas ar biržu un tirgus aģentu starpniecību.

b)   Tieša sazināšanās ar darījuma partneriem

Šajā procedūrā nacionālās centrālās bankas tieši sazinās ar vienu vai vairākiem iekšzemes darījuma partneriem, kuri izraudzīti saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar precīzam ECB sniegtam instrukcijām nacionālas centrālās bankas lemj, vai iesaistīties darījumā ar šiem darījuma partneriem. Darījumi tiek veikti ar nacionālo centrālo banku starpniecību.

Ja ECB Padome nolemtu, ka ārkārtas apstākļos divpusējās operācijas varētu veikt arī pati ECB (vai arī viena vai vairākas nacionālās centrālās bankas, kas darbojas ECB vārdā), šādu operāciju procedūras tiktu attiecīgi pielāgotas. Tādā gadījumā ECB (vai nacionālā(-ās) centrālā(-ās) banka(-as), kas darbojas ECB vārdā) tieši sazinātos ar vienu vai vairākiem darījuma partneriem euro zonā, kuri izraudzīti saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem. ECB (vai nacionālā(-ās) centrālā(-ās) banka(-as), kas darbojas ECB vārdā) lemtu par to, vai iesaistīties darījumā ar šiem darījuma partneriem. Taču darījumi tiktu veikti decentralizēti ar nacionālo centrālo banku starpniecību.

Divpusējās operācijas, ko veic, tieši sazinoties ar darījuma partneriem, var piemērot reversajiem darījumiem, tiešajiem darījumiem, valūtas mijmaiņas darījumiem un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei.

c)   Ar biržu un tirgus aģentu starpniecību veiktās operācijas

Nacionālās centrālās bankas var veikt tiešos darījumus ar biržu un tirgus aģentu starpniecību. Šajās operācijās darījuma partneru loks a priori nav ierobežots un procedūras tiek pielāgotas tirgus principiem, ko piemēro attiecīgajiem parāda instrumentiem. ECB Padome lemj, vai ārkārtas apstākļos ECB pati (vai nacionālā(-ās) centrālā(-ās) banka(-as), kas darbojas ECB vārdā) var veikt precizējošās tiešās operācijas ar biržu un tirgus aģentu starpniecību.

d)   Divpusējo operāciju izziņošana

Parasti divpusējās operācijas iepriekš publiski neizziņo. Turklāt ECB var lemt par divpusējo operāciju rezultātu publisku neizziņošanu.

e)   Operāciju veikšanas dienas

ECB var nolemt veikt precizējošās divpusējās operācijas jebkurā Eurosistēmas darbadienā. Šādās operācijās piedalās tikai tās dalībvalstu nacionālas centrālas bankas, kuras darījuma diena, norēķinu diena un atmaksāšanas diena ir NCB darbadienas.

Tiešas divpusējās operācijas strukturāliem mērķiem parasti veic un par tām norēķinās tikai tajās dienās, kas ir NCB darbadienas visās dalībvalstīs.

5.3.	Norēķinu procedūras

5.3.1.

Vispārīgie apsvērumi

Norēķinus par naudas darījumiem, kas saistīti ar Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām vai dalību atklātā tirgus operācijās, veic, izmantojot darījuma partneru kontus nacionālajās centrālajās bankās (vai kontus norēķinu bankās, kas piedalās TARGET sistēmā). Naudas darījumu norēķinus veic tikai pēc galīgā operācijas pamatā esošo aktīvu pārveduma (vai vienlaikus ar šo pārvedumu). Tas nozīmē, ka pamatā esošajiem aktīviem jābūt iepriekš deponētiem vērtspapīru kontos nacionālajās centrālajās bankās vai arī norēķins ar šīm nacionālajām centrālajām bankām jāveic pēc principa — piegāde pret samaksu dienas laikā. Pamatā esošo aktīvu pārvedumu veic, izmantojot darījuma partneru vērtspapīru norēķinu kontus VNS, kas atbilst ECB obligātajiem standartiem (36). Darījuma partneri, kuriem nav vērtspapīru konta nacionālajā centrālajā bankā vai vērtspapīru norēķinu konta VNS, kas atbilst ECB obligātajiem standartiem, var veikt pamatā esošo aktīvu pārvedumu ar korespondentkredītiestādes vērtspapīru norēķinu konta vai vērtspapīru konta starpniecību.

Norēķinu procedūras sīkāk izklāstītas līgumu nosacījumos, ko nacionālās centrālās bankas (vai ECB) piemēro konkrētajiem monetārās politikas instrumentiem. Norēķinu procedūras dažādās nacionālajās centrālajās bankās var nedaudz atšķirties nacionālo tiesību aktu un nacionālās prakses atšķirību dēļ.

5.3.2.

Norēķini par atklātā tirgus operācijām

Norēķinus par atklāta tirgus operācijām, kuru pamatā ir standartizsoles (t.L, galvenajām refinansēšanas operācijām, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām un strukturālajām operācijām), parasti veic pirmajā dienā pēc darījuma dienas, kurā atvērtas visas atbilstošās nacionālās RTGS sistēmas un VNS. Principā Eurosistēmas mērķis ir panākt, lai norēķini par darījumiem, kas saistīti ar tās atklātā tirgus operācijām, vienlaikus tiktu veikti visās dalībvalstīs ar visiem darījuma partneriem, kas nodrošinājuši pietiekamus pamatā esošos aktīvus. Taču darbības ierobežojumu un VNS tehnisko īpatnību dēļ norēķinu veikšanas konkrētais laiks dienas robežās atklātā tirgus operācijām euro zonā var atšķirties. Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju norēķinu veikšanas laiks parasti sakrīt ar laiku, kad veic atmaksu par iepriekšējo atbilstoša termiņa operāciju.

Eurosistēmas mērķis ir panākt, lai norēķini par atklātā tirgus operācijām, kuru pamatā ir ātrās izsoles un divpusējās procedūras, tiktu veikti darījuma dienā. Taču Eurosistēma operatīvu iemeslu dēļ dažkārt šīm operācijām, īpaši tiešajiem darījumiem (precizējošajām un strukturālajām operācijām) un valūtas mijmaiņas darījumiem, var piemērot citus norēķinu datumus (sk. 3. tabulu).

3. TABULA.

Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju parastie norēķinu datumi (37)

Monetāras politikas instruments	Norēķinu datums standartizsolēs	Norēķinu datums ātrajās izsolēs un divpusējās procedūrās
Reversie darījumi	T+1 (38)	T
Tiešie darījumi	—	Saskaņā ar tirgus principiem attiecībā uz darījuma pamatā esošajiem aktīviem
Parāda sertifikātu emisija	T+1	—
Valūtas mijmaiņas darījumi	—	T, T+1 vai T+2
Noguldījumu ar noteikto termiņu piesaiste	—	T

5.3.3.

Dienas beigu procedūras

Dienas beigu procedūras noteiktas dokumentācija, kas attiecas uz nacionālajām RTGS sistēmām un TARGET sistēmu. TARGET sistēmas slēgšanas laiks vienmēr ir plkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Pēc slēgšanas turpmākie maksājuma uzdevumi apstrādei nacionālajās RTGS sistēmās netiek pieņemti, lai gan pirms slēgšanas pieņemto atlikušo maksājuma uzdevumu apstrāde turpinās. Darījuma partneru pieprasījumi par piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti vai noguldījumu iespējai uz nakti jāiesniedz attiecīgajai nacionālajai centrālajai bankai ne vēlāk kā 30 minūtes pēc faktiskās TARGET sistēmas slēgšanas (39).

Ja atbilstošo darījuma partneru norēķinu kontos (nacionālajās RTGS sistēmās) pēc dienas beigu kontroles procedūru veikšanas izveidojies negatīvs atlikums, tas automātiski tiek uzskatīts par pieprasījumu izmantot aizdevumu iespēju uz nakti (sk. 4.1. sadaļu).

6. NODAĻA

6.	ATBILSTOŠIE AKTĪVI

6.1.	Vispārīgie apsvērumi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 18.1. pantu ECB un nacionālajām centrālajām bankām atļauts veikt darījumus finanšu tirgos, pērkot un pārdodot pamatā esošos aktīvus tieši vai saskaņā ar atpirkšanas līgumiem, un noteikts, ka visām Eurosistēmas kredītoperācijām jābūt ar atbilstošu nodrošinājumu. Tādējādi visas Eurosistēmas likviditāti palielinošās operācijas balstās uz pamatā esošajiem aktīviem, kurus darījuma partneri nodrošina vai nu nododot aktīvu īpašuma tiesības (tiešo darījumu vai atpirkšanas līgumu gadījumā), vai ar ķīlu, ar kuru nodrošināti attiecīgie aktīvi (nodrošinātu aizdevumu gadījumā) (40).

Lai pasargātu Eurosistēmu no zaudējumiem monetārās politikas operācijās, nodrošinātu vienādu attieksmi pret darījuma partneriem un uzlabotu darbības efektivitāti, pamatā esošajiem aktīviem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, lai tos varētu izmantot Eurosistēmas monetārās politikas operācijās.

Ekonomikas un monetārās savienības izveides sākumā pienācīga uzmanība bija jāpievērš dalībvalstīs esošajām finanšu struktūras atšķirībām. Tāpēc galvenokārt Eurosistēmas iekšējām vajadzībām tika nošķirtas divas Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošu aktīvu kategorijas. Šīs divas kategorijas attiecīgi tiek sauktas par “pirmo līmeni” un “otro līmeni”:

—	pirmo līmeni veido tirgojami parāda instrumenti, kas atbilst euro zonā vienotiem ECB noteiktiem atbilstības kritērijiem; un

—

otro līmeni veido tirgojami un netirgojami papildu aktīvi, kuri ir īpaši svarīgi nacionālajiem finanšu tirgiem un banku sistēmām un kuru atbilstības kritērijus nosaka nacionālās centrālās bankas saskaņā ar ECB noteikto atbilstības kritēriju minimumu. ECB jāapstiprina attiecīgo nacionālo centrālo banku piemērotie īpašie otrā līmeņa atbilstības kritēriji.

Abi līmeņi neatšķiras pēc aktīvu kvalitātes un to atbilstības dažādiem Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veidiem (izņemot to, ka otrā līmeņa aktīvus Eurosistēma parasti neizmanto tiešajos darījumos). Aktīvus, kas atbilst Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, var izmantot arī kā pamatā esošos aktīvus dienas ietvaros izsniegtajam kredītam.

Uz pirmā līmeņa un otrā līmeņa aktīviem attiecas 6.4. sadaļā norādītie riska kontroles pasākumi. Eurosistēmas darījuma partneri var izmantot atbilstošos aktīvus pārrobežu darījumos, t.L, tie var saņemt līdzekļus no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā tie reģistrēti, izmantojot aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī (sk. 6.6. sadaļu).

Eurosistēma patlaban gatavojas ieviest Eurosistēmas kredītoperācijām atbilstoša nodrošinājuma vienoto sarakstu (tālāk tekstā — vienotais saraksts). Vienoto sarakstu ieviesīs pakāpeniski, un visbeidzot tas aizstās pašreizējo atbilstoša nodrošinājuma divu līmeņu sistēmu. Lielākā daļa aktīvu kategoriju, kas pašlaik ir atbilstoši kā otrā līmeņa aktīvi, būs atbilstoši vienotajā sarakstā. Tie daži otrā līmeņa aktīvi, kas saskaņā ar atbilstības kritērijiem nav iekļaujami vienotajā sarakstā, pakāpeniski tiks likvidēti.

Vienotā saraksta sagatavošanas pirmais posms ietvēra šādas darbības:

a)	jaunas kategorijas — iepriekš neatbilstoša nodrošinājuma, t.L, euro izteiktu parāda instrumentu, kurus emitējuši uzņēmumi, kas reģistrēti to 10 valstu grupā (G10), kuras neietilpst Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), — iekļaušana pirmajā līmenī;

b)	to nosacījumu pilnveide, kuriem jāatbilst neregulētiem tirgiem, lai tie būtu pieņemami Eurosistēmai;

c)	vērtspapīru svītrošana no otrā līmeņa sarakstiem tajās valstīs, kas pašlaik tos uzskata par atbilstošiem.

Minētās pārmaiņas stājās spēkā nekavējoties, un tās izklāstītas 6.2. un 6.3. sadaļā. Tomēr, tā kā gaidāms, ka tās izraisīs zināmas pārmaiņas atbilstoša nodrošinājuma sarakstā, izstrādāta kārtība aktīvu svītrošanai no šā saraksta. Parāda instrumenti, kas iekļauti vērtspapīru sarakstā, kotēti vai tirgoti par nepieņemamiem atzītos neregulētos tirgos, līdz 2007. gada maijam joprojām būs atbilstoši.

Tālākas pārmaiņas saistībā ar vienotā saraksta ieviešanu tiks īstenotas vēlāk (sk. 7. ielikumu).

7. IELIKUMSNodrošinājuma vienotā saraksta sagatavošanas turpmākie posmiVienotā saraksta sagatavošanas otrajā posmā ECB Padome principā apstiprinājusi visu euro zonas valstu banku aizdevumu, kā arī netirgojamu (retail) ar hipotēku nodrošinātu parāda instrumentu, no kuriem patlaban tikai Īrijas ar hipotēku nodrošinātās parādzīmes ir atbilstošas kā nodrošinājums, iekļaušanu vienotajā sarakstā. Banku aizdevumu atbilstības konkrēto nosacījumu un ieviešanas laika noteikšanas process tiek pabeigts, un, kad būs atrisināti visi ieviešanas jautājumi, tas tiks paziņots.Tiks nodrošināta Padomes iepriekš pieņemto un turpmāko lēmumu par nodrošinājuma struktūru konsekvence.

6.2.	Pirmā līmeņa aktīvi

ECB sagatavo un uztur pirmā līmeņa aktīvu sarakstu. Šis saraksts ir publiski pieejams (41).

ECB emitētie parāda sertifikāti tiek iekļauti sarakstā kā pirmā līmeņa aktīvi. Pirmā līmeņa aktīvu sarakstā tiek iekļauti arī parāda sertifikāti, kurus nacionālās centrālās bankas emitējušas, pirms attiecīgā dalībvalsts ieviesusi euro.

Citiem pirmā līmeņa aktīviem piemēro šādus atbilstības kritērijus (sk. arī 4. tabulu):

—

tiem jābūt parāda instrumentiem: a) ar fiksētu beznosacījumu pamatsummu un b) kuponu, kas nevar izraisīt negatīvu naudas plūsmu. Turklāt kuponam jābūt vienam no šāda veida kuponiem: 1) nulles kuponam; 2) fiksētas procentu likmes kuponam vai arī 3) mainīgas procentu likmes kuponam, kas piesaistīts atsauces procentu likmei. Kupons var būt piesaistīts paša emitenta reitinga pārmaiņām. Turklāt atbilstošas ir arī obligācijas, kas indeksētas ar inflāciju. Šādas iezīmes jāsaglabā līdz saistību dzēšanai (42);

—

tiem jāatbilst augstiem kreditstandartiem. Novērtējot parāda instrumentu kredītstandartus, ECB turklāt ņem vērā pieejamos tirgus reitinga aģentūru piešķirtos reitingus, garantijas, kuras sniedz finansiāli stabili garantijas devēji (43), kā arī konkrētus oficiālus kritērijus, kas nodrošinātu ļoti lielu aizsardzību finanšu instrumentu turētājiem (44);

—	tiem jābūt pārvedamiem dematerializētā veidā;

—

tie jānogulda/jāreģistrē (jāemitē) EEZ centrālajā bankā vai centrālajā vērtspapīru depozitārijā (CVD), kas atbilst ECB noteikto standartu minimumam. Tiem jāatrodas (ar tiem jāveic norēķini) euro zonā, izmantojot Eurosistēmas vai VNS kontu, kas atbilst ECB noteiktajiem standartiem (lai uz reģistrāciju un realizāciju attiektos euro zonas valsts tiesību akti). Ja CVD, kas emitē aktīvu, un VNS, kurā tas atrodas turējumā, nav identiski, starp šīm iestādēm jāizveido ECB apstiprināta saikne (45);

—	tiem jābūt izteiktiem euro (46);

—

tie jāemitē (vai jāgarantē) EEZ reģistrētiem uzņēmumiem (47). Parāda instrumentus var emitēt arī uzņēmumi, kas reģistrēti G10 valstīs, kuras neietilpst EEZ (48). Šajā gadījumā parāda instrumentus var uzskatīt par atbilstošiem tikai tad, ja Eurosistēma pārliecinās, ka tās tiesības tiks aizsargātas Eurosistēmas noteiktā, atbilstošā veidā saskaņā ar attiecīgās G10 valsts tiesību aktiem, kura neietilpst EEZ. Šajā nolūkā būs jāiesniedz formas un satura ziņā Eurosistēmai pieņemams juridisks atzinums, pirms aktīvus varēs uzskatīt par atbilstošiem;

—

tie jāiekļauj vērtspapīru sarakstos vai jākotē regulētā tirgū, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem (49), vai jāiekļauj sarakstos, jākotē vai jāveic tirdzniecība konkrētos neregulētos tirgos, kā noteikusi ECB (50). Novērtējot neregulētus tirgus, Eurosistēma balstās uz trim principiem — drošību, caurredzamību un pieejamību (51). Turklāt, nosakot atsevišķu parāda instrumentu atbilstību, ECB jāņem vērā tirgus likviditāte.

Neraugoties uz iekļaušanu pirmā līmeņa sarakstā, darījuma partneris nedrīkst kā pamatā esošos aktīvus iesniegt nekādus parāda instrumentus, kurus emitējis vai garantē šis darījuma partneris vai jebkurš cits uzņēmums, ar kuru darījuma partnerim ir ciešas saiknes (52), (53), (54).

Neraugoties uz iekļaušanu pirmā līmeņa sarakstā, nacionālās centrālās bankas var nolemt nepieņemt kā pamatā esošos aktīvus šādus instrumentus:

—	parāda instrumentus, kas jādzēš pirms tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datuma, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus (55); un

—	parāda instrumentus ar ienākumu plūsmu (piemēram, kupona maksājums) laika periodā līdz tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datumam, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus.

Visiem pirmā līmeņa aktīviem jābūt izmantojamiem pārrobežu darījumos visā euro zonā. Tādējādi visiem Eurosistēmas darījuma partneriem jābūt spējīgiem izmantot šādus aktīvus vai nu ar saikņu ar savu iekšzemes VNS, vai arī ar citu atbilstošu mehānismu palīdzību, lai saņemtu kredītu no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā darījuma partneris reģistrēts (sk. 6.6. sadaļu).

Pirmā līmeņa aktīvi ir atbilstoši visām monetārās politikas operācijām, kas balstās uz pamatā esošajiem aktīviem, t.i., reversajiem un tiešajiem atklātā tirgus darījumiem un aizdevumu iespējai uz nakti.

6.3.	Otrā līmeņa aktīvi

Papildus tiem parāda instrumentiem, kuri atbilst pirmā līmeņa atbilstības kritērijiem, nacionālās centrālās bankas var uzskatīt par atbilstošiem aktīviem otrā līmeņa aktīvus, kuri ir īpaši svarīgi to nacionālajiem finanšu tirgiem un banku sistēmām. Otrā līmeņa aktīvu atbilstības kritērijus nosaka nacionālās centrālās bankas saskaņā ar turpmāk minēto atbilstības kritēriju minimumu. Otrā līmeņa aktīvu konkrētie nacionālie atbilstības kritēriji jāapstiprina ECB. Nacionālās centrālās bankas sagatavo un uztur konkrētās valsts atbilstošo otrā līmeņa aktīvu sarakstus. Šie saraksti ir publiski pieejami (56).

Otrā līmeņa aktīviem jāatbilst šādam atbilstības kritēriju minimumam (sk. arī 4. tabulu):

—

tie var būt parada instrumenti (tirgojami vai netirgojami) ar a) fiksētu beznosacījumu pamatsummu un b) kuponu, kas nevar izraisīt negatīvu naudas plūsmu. Turklāt šim kuponam jābūt vienam no šāda veida kuponiem: 1) nulles kuponam; 2) fiksētas procentu likmes kuponam vai 3) mainīgas procentu likmes kuponam, kas piesaistīts attiecīgajai atsauces procentu likmei. Kupons var būt piesaistīts paša emitenta reitinga pārmaiņām. Turklāt atbilstošas ir arī obligācijas, kas indeksētas ar inflāciju. Šādas parāda instrumentu iezīmes jānodrošina līdz attiecīgo saistību dzēšanai; 4. TABULA. Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošie aktīvi Kritēriji Pirmais līmenis Otrais līmenis Aktīva veids — ECB parāda sertifikāti — Citi tirgojami parāda instrumenti' (57), (58) — Tirgojami parāda instrumenti (57) — Netirgojami parāda instrumenti (57) Norēķinu procedūras Instrumenti jāglabā centralizēti dematerializētā veidā nacionālajā centrālajā bankā vai VNS, kas atbilst ECB noteikto standartu minimumam Aktīviem jābūt viegli pieejamiem nacionālajai centrālajai bankai, kura tos iekļāvusi otrā līmeņa sarakstā Emitenta veids — Centrālas bankas — Valsts sektors — Privātais sektors (59) — Starptautiskās un starpvalstu iestādes — Valsts sektors — Privātais sektors (60) Kredītstandarts ECB jāatzīst aktīvs par augstas kredītkvalitātes aktīvu (kas varētu ietvert atbilstošu tāda EEZ garantijas devēja garantiju, kuru ECB atzinusi par finansiāli stabilu) Nacionālajai centrālajai bankai, kas iekļāvusi aktīvu otrā līmeņa sarakstā (kas varētu ietvert atbilstošu tāda euro zonas garantijas devēja garantiju, kuru par finansiāli stabilu atzinusi nacionālā centrālā banka, kas iekļāvusi aktīvu savā otrā līmeņa aktīvu sarakstā), jāatzīst aktīvs par augstas kredītkvalitātes aktīvu Emitenta reģistrācijas vieta EEZ un G10 valstis, kas neietilpst EEZ (61) Euro zona Garantijas devēja reģistrācijas vieta EEZ Euro zona Aktīva atrašanas vieta — Emisijas vieta: EEZ — Norēķinu veikšanas vieta: euro zona (62) Euro zona (62) Valūta Euro (63) Euro (63) Izmantošana parrobežu darījumos Jā Jā

—

tiem jābūt parāda saistībām pret tādiem uzņēmumiem, kurus nacionālā centrālā banka, kas iekļāvusi to aktīvus otrā līmeņa sarakstā, uzskata par finansiāli stabiliem (vai to garantētām parāda saistībām) (64). Tiem jābūt viegli pieejamiem nacionālajai centrālajai bankai, kura šos aktīvus iekļāvusi otrā līmeņa sarakstā;

—	tiem jāatrodas euro zonā (lai uz to reģistrāciju un realizāciju attiektos euro zonas valsts tiesību akti);

—	tiem jābūt izteiktiem euro (65);

—	tie jāemitē (vai jāgarantē) uzņēmumiem, kas reģistrēti euro zonā.

Neraugoties uz iekļaušanu otrā līmeņa sarakstos, darījuma partneris nedrīkst kā pamatā esošos aktīvus iesniegt nekādas parāda saistības pret šo darījuma partneri vai kādu citu uzņēmumu, ar kuru darījuma partnerim ir ciešas saiknes (66), (67), (68).

Neraugoties uz iekļaušanu otrā līmeņa sarakstos, nacionālās centrālās bankas var nolemt nepieņemt kā pamatā esošos aktīvus šādus aktīvus:

—	parāda instrumentus, kas jāatmaksā pirms tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datuma, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus (69); vai

—	parāda instrumentus ar ienākumu plūsmu (piemēram, kupona maksājums) laika periodā līdz tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datumam, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus.

Visiem otrā līmeņa aktīviem jābūt izmantojamiem pārrobežu darījumos visā euro zonā. Tādējādi visiem Eurosistēmas darījuma partneriem jābūt spējīgiem izmantot šādus aktīvus vai nu ar saikņu ar savu iekšzemes VNS, vai arī ar citu atbilstošu mehānismu palīdzību, lai saņemtu līdzekļus no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā darījuma partneris reģistrēts (sk. 6.6. sadaļu).

Otrā līmeņa aktīvus var izmantot reversajiem atklātā tirgus darījumiem un aizdevumu iespējai uz nakti. Eurosistēma tos tiešajos darījumos parasti neizmanto.

6.4.	Riska kontroles pasākumi

Riska kontroles pasākumus piemēro aktīviem, kas ir Eurosistēmas monetārās politikas operāciju pamatā, lai pasargātu Eurosistēmu no finansiālu zaudējumu riska, ja pamatā esošie aktīvi jārealizē darījuma partnera saistību nepildīšanas dēļ. Eurosistēmas rīcībā esošie riska kontroles pasākumi aprakstīti 8. ielikumā.

8. IELIKUMSRiska kontroles pasākumiPašlaik Eurosistēma veic šādus riska kontroles pasākumus.

—	Novērtējuma diskonti Pamatā esošo aktīvu novērtēšanā Eurosistēma piemēro “novērtējuma diskontus”. Tas nozīmē, ka pamatā esošā aktīva vērtību aprēķina kā aktīva tirgus vērtību pēc noteikta procenta (novērtējuma diskonta) atskaitīšanas.

—

Starpība līdz tirgus vērtībai (novērtējums pēc tirgus cenas) Eurosistēma pieprasa, lai laika gaitā tiktu uzturēta likviditāti nodrošinošo reverso darījumu pamatā esošo aktīvu ar diskontu koriģēta tirgus vērtība. Tas nozīmē, ja, veicot regulāru pārvērtēšanu, tiek konstatēts, ka pamatā esošo aktīvu vērtība kļuvusi zemāka par noteiktu līmeni, nacionālā centrālā banka prasa darījuma partneriem nodrošināt papildu aktīvus vai naudas līdzekļus (t.i., veic papildu nodrošinājuma pieprasījumu). Līdzīgi, ja pamatā esošo aktīvu vērtība pēc pārvērtēšanas pārsniedz noteiktu līmeni, darījuma partneris var saņemt atpakaļ tos aktīvus vai naudas līdzekļus, kuri veido līmeņa pārsniegumu (12. ielikumā sniegti aprēķini, kas attiecas uz papildu nodrošinājuma pieprasījuma veikšanu).

Pašlaik Eurosistēma neveic šādus riska kontroles pasākumus.

—	Sākotnējās rezerves Likviditāti papildinošajos reversajos darījumos Eurosistēma var piemērot sākotnējās rezerves. Tas nozīmē, ka darījuma partneriem jānodrošina pamatā esošie aktīvi, kuru vērtība ir vismaz vienāda ar Eurosistēmas piešķirto līdzekļu un sākotnējās rezerves vērtības summu.

—	Ierobežojumi attiecībā uz emitentiem/debitoriem vai garantiju devējiem Eurosistēma var piemērot risku ierobežojumus attiecībā uz emitentiem/debitoriem vai garantiju devējiem.

—	Papildu garantijas Lai pieņemtu noteiktus aktīvus, Eurosistēma var pieprasīt papildu garantijas no finansiāli stabiliem uzņēmumiem.

—	Izslēgšana Eurosistēma var neļaut izmantot noteiktus aktīvus tās monetārās politikas operācijās.

6.4.1.

Riska kontroles pasākumi pirmā līmeņa aktīviem

Eurosistēma veic īpašus riska kontroles pasākumus atbilstoši darījuma partnera piedāvātajiem pamata esošo aktīvu veidiem. Pirmā līmeņa aktīviem atbilstošos riska kontroles pasākumus nosaka ECB. Riska kontroles pasākumi pirmā līmeņa aktīviem pamatā ir saskaņoti visā euro zonā (70). Riska kontroles struktūra pirmā līmeņa aktīviem ietver šādus galvenos elementus.

—

Atbilstoši pirmā līmeņa aktīvi tiek iekļauti vienā no četrām kategorijām likviditātes dilstošā secībā, pamatojoties uz emitenta klasifikāciju un aktīva veidu. Atbilstošo pirmā līmeņa aktīvu iekļaušana četrās likviditātes kategorijās aprakstīta 9. ielikumā. 9. IELIKUMS Pirmā līmeņa aktīvu likviditātes kategorijas (71) I kategorija II kategorija III kategorija IV kategorija Centrālo valdību parāda instrumenti Vietējo un reģionālo valdību parāda instrumenti Tradicionālie Pfandbrief veida parāda instrumenti Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (72) Centrālo banku emitētie parāda instrumenti (73) Jumbo Pfandbrief veida parāda instrumenti (74) Kredītiestāžu parāda instrumenti     Aģentūru parāda instrumenti (75) Uzņēmumu un citu emitentu emitētie parāda instrumenti (75)     Starpvalstu parada instrumenti

—

Atsevišķiem parāda instrumentiem piemēro konkrētu “novērtējuma diskontu”. Diskontus piemēro, no pamata esoša aktīva tirgus vērtības atņemot konkrētus procentus. Diskonti ir atšķirīgi atbilstoši parāda instrumentu atlikušajam termiņam un kupona struktūrai, kas aprakstīta 10. un 11. ielikumā. 10. IELIKUMSNovērtējuma diskontu līmenis (%), kas piemērots atbilstošiem pirmā līmeņa aktīviem attiecībā uz fiksētas procentu likmes kupona un nulles kupona instrumentiem Likviditātes kategorijas   I kategorija II kategorija III kategorija IV kategorija Atlikušais termiņš (gados) fiksēts kupons nulles kupons fiksēts kupons nulles kupons fiksēts kupons nulles kupons fiksēts kupons nulles kupons 0–1 0,5 0,5 1 1 1,5 1,5 2 2 1–3 1,5 1,5 2,5 2,5 3 3 3,5 3,5 3–5 2,5 3 3,5 4 4,5 5 5,5 6 5–7 3 3,5 4,5 5 5,5 6 6,5 7 7–10 4 4,5 5,5 6,5 6,5 8 8 10 > 10 5,5 8,5 7,5 12 9 15 12 18

—	Visiem pirmā līmeņa fiksētas procentu likmes kupona un nulles kupona instrumentiem piemērotie novērtējuma diskonti aprakstīti 10. ielikumā (76).

—

Visiem pirmā līmeņa apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem tiek piemēroti tie paši novērtējuma diskonti, kas ir vienādi visām likviditātes kategorijām un aprakstīti 11. ielikumā. 11. IELIKUMSNovērtējuma diskontu līmenis (%), kas piemērots atbilstošiem pirmā līmeņa apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem Atlikušais termiņš (gados) Apgriezti mainīgas procentu likmes kupons 0–1 2 1–3 7 3–5 10 5–7 12 7–10 17 > 10 25

—	Parāda instrumentiem ar mainīgas procentu likmes kuponu (77) piemēro to pašu diskontu, kas tiek piemērots tādiem instrumentiem ar fiksētas procentu likmes kuponu, kuru termiņu grupa ir 0—1 gads, tajā likviditātes kategorijā, kurā instruments iekļauts.

—

Riska kontroles pasākumi, kas piemēroti parāda instrumentam ar vairāk nekā viena veida kupona maksājumu, atkarīgi tikai no atlikušajā instrumenta pastāvēšanas laikā veiktajiem kupona maksājumiem. Šādam instrumentam piemērotais novērtējuma diskonts noteikts vienāds ar vislielāko diskontu, kas piemērojams parāda instrumentiem ar tādu pašu atlikušo termiņu, un tiek ņemti vērā jebkura veida kupona maksājumi, kurus veic atlikušajā instrumenta pastāvēšanas laikā.

—	Likviditāti samazinošām operācijām nepiemēro novērtējuma diskontus.

—

Atkarība no jurisdikcijas un nacionālajam operacionālajām sistēmām nacionālās centrālās bankas pieļauj pamatā esošo aktīvu pūla veidošanu un/vai pieprasa iezīmēt aktīvus, kas izmantoti katrā konkrētā darījumā. Pūla sistēmās darījuma partneris izveido pietiekamu pamatā esošo aktīvu pūlu, kas pieejams centrālajai bankai, lai segtu atbilstošos kredītus, ko tā piešķīrusi, tādējādi tas nozīmē, ka atsevišķi aktīvi nav saistīti ar noteiktām kredītoperācijām. Turpretī iezīmēšanas sistēmā katra kredītoperācija saistīta ar konkrētiem identificējamiem aktīviem.

—	Aktīvi jānovērtē katru dienu. Nacionālas centrālās bankas katru dienu aprēķina nepieciešamo pamatā esošo aktīvu vērtību, ņemot vērā kredītu atlikuma pārmaiņas, 6.5. sadaļā izklāstītos novērtēšanas principus un nepieciešamos novērtējuma diskontus.

—

Ja pēc novērtēšanas pamatā esošie aktīvi neatbilst attiecīgajā dienā aprēķinātajām prasībām, tiek pieprasīti vienādi papildu nodrošinājumi. Lai samazinātu papildu nodrošinājuma pieprasīšanas biežumu, nacionālās centrālās bankas var piemērot kontrolslieksni. Ja to piemēro, kontrolslieksnis ir 0,5 % no nodrošinātas likviditātes apjoma. Atkarībā no jurisdikcijas nacionālās centrālās bankas var pieprasīt papildu nodrošinājumu vai nu sniedzot papildu aktīvus, vai veicot maksājumus skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka pamatā esošo aktīvu tirgus vērtībai samazinoties zemāk par zemāko kontrolslieksni, darījuma partneriem jānodrošina papildu aktīvi (vai skaidrā nauda). Līdzīgi, ja pamatā esošo aktīvu tirgus vērtība pēc to pārvērtēšanas pārsniegtu augšējo kontrolslieksni, nacionālā centrālā banka izsniegtu atpakaļ darījuma partnerim aktīvus (vai naudas līdzekļus), kas veido pārsniegumu (sk. 12. ielikumu). 12. IELIKUMSPieprasīto papildu nodrošinājumu aprēķināšanaKopējo atbilstošo aktīvu daudzumu J (kur j = 1 līdz J; vērtība Cj,t laikā t), kas darījuma partnerim jānodrošina vairākām likviditāti palielinošām operācijām I (kur i = 1 līdz I; daudzums Li,t laikā t), nosaka ar šādu formulu:kur:hj ir novērtējuma diskonts, kas piemērots atbilstošajam aktīvam j.Ja τ ir laika posms starp divām pārvērtēšanām, pieprasītā papildu nodrošinājuma bāze laikā t+τ ir vienāda ar:Atkarībā no nacionālo centrālo banku nodrošinājuma pārvaldības sistēmu darbības iezīmēm nacionālās centrālās bankas, aprēķinot pieprasītā papildu nodrošinājuma bāzi, var ņemt vērā arī esošajās operācijās nodrošinātajai likviditātei uzkrātos procentus.Papildu nodrošinājumu pieprasa tikai tad, ja pieprasītā papildu nodrošinājuma bāze pārsniedz noteiktu kontrolsliekšņa līmeni.Pieņemsim, ka k = 0,5 % atbilst kontrolslieksnim. Iezīmēšanas sistēmā (I=1) papildu nodrošinājumu pieprasa, ja: (darījuma partneris maksā pieprasīto papildu nodrošinājumu nacionālajai centrālajai bankai) vai (nacionālā centrālā banka maksā pieprasīto papildu nodrošinājumu darījuma partnerim).Pūla sistēmā darījuma partnerim pūlā jāiegulda vairāk aktīvu, ja:Pretēji tam pūla sistēmā darījuma partnerim pieejamā dienas ietvaros izsniegtā kredīta apjomu var izteikt šādi: (ja pozitīvs).Gan iezīmēšanas, gan pūla sistēmā papildu nodrošinājuma pieprasījumi nodrošina (1) formulā izteiktās attiecības atjaunošanu.

—	Pūla sistēmās darījuma partneri katru dienu var aizstāt pamatā esošos aktīvus.

—	Iezīmēšanas sistēmās nacionālās centrālās bankas var atļaut pamatā esošo aktīvu aizstāšanu.

—	ECB jebkurā laikā var nolemt svītrot atsevišķus parāda instrumentus no atbilstošo pirmā līmeņa instrumentu saraksta (78).

6.4.2.

Riska kontroles pasākumi otrā līmeņa aktīviem

Piemērotus riska kontroles pasākumus otrā līmeņa aktīviem veic tā nacionālā centrālā banka, kura iekļāvusi šos aktīvus otrā līmeņa sarakstā. Nacionālo centrālo banku riska kontroles pasākumu piemērošana jāapstiprina ECB. Nosakot atbilstošus riska kontroles pasākumus, Eurosistēma cenšas nodrošināt nediskriminējošus nosacījumus otrā līmeņa aktīviem visā euro zonā. Šādā sistēmā otrā līmeņa aktīviem piemērotie novērtējuma diskonti atspoguļo īpašus riskus, kas saistīti ar šiem aktīviem, un ir vismaz tikpat obligāti kā pirmā līmeņa aktīviem piemērotie novērtējuma diskonti. Otrā līmeņa aktīvus iedala trīs dažādās diskontu grupās, atspoguļojot to būtisko pazīmju un likviditātes atšķirības. Otrā līmeņa aktīvu likviditātes kategorijas un novērtējuma diskonti aprakstīti 13. ielikumā.

13. IELIKUMSNovērtējuma diskontu līmenis (%), kas piemērots atbilstošiem otrā līmeņa aktīviemNovērtējuma diskonti (%), kas piemēroti tirgojamiem parāda instrumentiem ar ierobežotu likviditāti (79)

Atlikušais termiņš (gados)	Fiksēts kupons	Nulles kupons
0–1	2	2
1–3	3,5	3,5
3–5	5,5	6
5–7	6,5	7
7–10	8	10
>10	12	18

Otra līmeņa apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem piemērotie papildu diskontiVisiem otrā līmeņa apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem piemērotie novērtējuma diskonti ir vienādi ar tiem, kas piemēroti pirmā līmeņa apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem.2.   Novērtējuma diskonti (%), kas piemēroti parāda instrumentiem ar daļēju likviditāti un īpašām iezīmēm

Atlikušais termiņš (gados)	Fiksēts kupons	Nulles kupons
0–1	4	4
1–3	8	8
3–5	15	16
5–7	17	18
7–10	22	23
>10	24	25

3.   Novērtējuma diskonti, kas piemēroti netirgojamiem parada instrumentiem

Tirdzniecības vekseļiem:	4 % instrumentiem ar atlikušo termiņu līdz 6 mēnešiem.
Banku aizdevumiem:	12 % aizdevumiem ar atlikušo termiņu līdz 6 mēnešiem un 22 % aizdevumiem ar atlikušo termiņu no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem.

Ar hipotēkām nodrošinātām parādzīmēm: 22 %.

Otra līmeņa aktīvu iekļaušanu viena no šādam likviditātes grupām ierosina nacionālās centrālās bankas, un ECB to apstiprina.

1.   Tirgojami parāda instrumenti ar ierobežotu likviditāti:

lielākā daļa otrā līmeņa aktīvu ietilpst šajā kategorijā. Lai gan likviditātes pakāpē var būt dažas atšķirības, kopumā aktīvi ir līdzīgi tajā ziņā, ka to otrreizējais tirgus ir neliels, to cenas var nenoteikt katru dienu un parasta apjoma tirdzniecība var ietekmēt cenu.

2.   Parāda instrumenti ar daļēju likviditāti un īpašām iezīmēm:

šiem aktīviem, kam piemīt daži tirgojamības aspekti, nepieciešams papildu laiks, lai tos realizētu tirgū. Tas attiecas uz aktīviem, kas parasti nav tirgojami, bet kam ir īpašas iezīmes, kuras tos padara daļēji tirgojamus, ieskaitot tirgus izsoles procedūras (ja nepieciešams aktīvus realizēt) un cenas novērtēšanu katru dienu.

3.   Netirgojami parāda instrumenti:

praksē šie instrumenti ir netirgojami, tāpēc to likviditāte ir zema vai tās nav.

Uz otrā līmeņa aktīviem ar mainīgas procentu likmes kuponiem un parāda instrumentiem ar vairāk nekā viena veida kuponu maksājumiem attiecas tie paši noteikumi, kuri attiecas uz pirmā līmeņa aktīviem, ja vien ECB nav noteikusi citādi (80).

Pieprasīto papildu nodrošinājumu sniegšanai otrā līmeņa aktīviem nacionālās centrālās bankas piemēro to pašu kontrolslieksni (ja tāds nepieciešams), ko piemēro pirmā līmeņa aktīviem. Turklāt nacionālās centrālās bankas var noteikt ierobežojumus otrā līmeņa aktīvu pieņemšanai, pieprasīt papildu garantijas un jebkurā laikā nolemt svītrot atsevišķus aktīvus no saviem otrā līmeņa sarakstiem.

6.5.	Pamata esošo aktīvu novērtēšanas principi

Nosakot reversajos darījumos izmantoto pamatā esošo aktīvu vērtību, Eurosistēma piemēro šādus principus.

—	Katram tirgojamam aktīvam, kas atbilst pirmajam vai otrajam līmenim, Eurosistēma nosaka vienu atsauces cenas avotu. Tas ari nozīmē, ka aktīviem, kas iekļauti vērtspapīru sarakstā, kotēti vai tirgoti vairāk nekā vienā tirgū, par attiecīgā aktīva cenas avotu izmanto tikai vienu no šiem tirgiem.

—	Katram atsauces tirgum Eurosistēma nosaka reprezentatīvāko cenu, kas jāizmanto tirgus vērtības aprēķināšanā. Ja kotēta vairāk nekā viena cena, izmanto zemāko no šim cenām (parasti piedāvājuma cenu).

—	Tirgojamo aktīvu vērtību aprēķina, pamatojoties uz reprezentatīvāko cenu darbadienā pirms novērtējuma datuma.

—	Ja konkrētajam aktīvam darbadienā pirms novērtējuma datuma nav noteikta reprezentatīvākā cena, izmanto pēdējo tirdzniecības cenu. Ja tirdzniecības cena nav pieejama, nacionālā centrālā banka nosaka cenu, ņemot vērā pēdējo atsauces tirgū noteikto aktīva cenu.

—	Parāda instrumenta tirgus vērtību aprēķina, ieskaitot uzkrātos procentus.

—

Atkarībā no nacionālo tiesību sistēmu atšķirībām un darbības prakses ar reversā darījuma laikā saņemtu aktīvu saistīto ienākumu plūsmu (piemēram, kupona maksājumu) novērtēšana dažādās nacionālajās centrālajās bankās var būt atšķirīga. Ja ienākumu plūsma tiek pārvesta uz darījuma partnera kontu, nacionālās centrālās bankas pirms ienākumu pārveduma pārbauda, vai attiecīgās darbības joprojām pilnā apmērā sedz pietiekams pamatā esošo aktīvu apjoms. Nacionālās centrālās bankas cenšas nodrošināt to, lai ienākumu plūsmu novērtēšanas ekonomiskais efekts būtu tāds pats kā situācijā, kurā ienākumus darījuma partnerim pārskaita norēķinu dienā (81).

—	Netirgojamiem otrā līmeņa aktīviem nacionālā centrālā banka, kas iekļāvusi aktīvus otrā līmeņa sarakstā, nosaka atsevišķus novērtēšanas principus.

6.6.	Atbilstošo aktīvu izmantošana pārrobežu darījumos

Eurosistēmas darījuma partneri var izmantot pamatā esošos aktīvus pārrobežu darījumos, t.i., tie var saņemt līdzekļus no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā tie reģistrēti, izmantojot aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī. Pamata esošajiem aktīviem jābūt izmantojamiem pārrobežu darījumos visā euro zonā, veicot visu veidu operācijas, kurās Eurosistēma nodrošina likviditāti pret atbilstošiem aktīviem.

Nacionālās centrālās bankas (un ECB) izstrādājušas mehānismu, lai nodrošinātu, ka visus atbilstošos euro zonā emitētos/noguldītos aktīvus var izmantot pārrobežu darījumos. Tas ir centrālo banku korespondentattiecību modelis (CCBM), saskaņā ar kuru nacionālās centrālās bankas rīkojas kā vērtspapīru kontu turētājas (“korespondentes”) cita citai (un ECB) saistībā ar to vietējā depozitārijā vai norēķinu sistēmā pieņemtajiem aktīviem, īpašus risinājumus var izmantot netirgojamiem aktīviem vai otrā līmeņa aktīviem ar ierobežotu likviditāti un īpašām iezīmēm, kurus nevar pārvest ar VNS starpniecību (82). CCBM var izmantot, lai nodrošinātu Eurosistēmas visu veidu kredītoperācijas. Papildus CCBM vērtspapīru pārrobežu pārvedumiem var izmantot atbilstošas savstarpējās VNS saiknes (83).

6.6.1.

Centrālo banku korespondentattiecību modelis

Centrālo banku korespondentattiecību modelis aplūkojams 3. attēlā.

Visas nacionālās centrālās bankas cita citā uztur vērtspapīru kontus atbilstošo aktīvu izmantošanai pārrobežu darījumos. Precīza CCBM procedūra atkarīga no tā, vai atbilstošie aktīvi piesaistīti katram konkrētam darījumam vai tie atrodas pamatā esošo aktīvu pūlā (84).

—

Iezīmēšanas sistēma, tiklīdz tas dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā darījuma partneris reģistrēts (t.i., “vietējā centrālā banka”), apstiprina kredīta pieteikumu, darījuma partneris sniedz rīkojumu (ja nepieciešams, ar sava vērtspapīru konta turētāja starpniecību) tās valsts VNS, kurā tiek turēti viņa vērtspapīri, pārvest vietējās centrālās bankas kontam paredzētos vērtspapīrus uz šīs valsts centrālo banku. Kad centrālā banka korespondentbanka informējusi vietējo centrālo banku par nodrošinājuma saņemšanu, tā pārskaita līdzekļus darījuma partnerim. Centrālās bankas neizsniedz līdzekļus, kamēr tās nav pārliecinātas, ka centrālā banka korespondentbanka saņēmusi darījuma partnera vērtspapīrus. Ja nepieciešams iekļauties norēķinu termiņos, darījuma partneri centrālās bankas korespondentbankas kontā, izmantojot CCBM procedūras, var iepriekš noguldīt vietējai centrālajai bankai paredzētos aktīvus.

—

Pūla sistēmā darījuma partneris jebkurā laikā centrālajā bankā korespondentbanka var noguldīt vietējai centrālajai bankai paredzētos vērtspapīrus. Tiklīdz centrālā banka korespondentbanka informējusi vietējo centrālo banku par vērtspapīru saņemšanu, vietējā centrālā banka pievieno šos vērtspapīrus darījuma partnera pūla kontam.

CCBM pieejams darījuma partneriem no pīkst. 9.00 līdz pīkst. 16.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks) katrā Eurosistēmas darbadienā. Darījuma partnerim, kas vēlas izmantot CCBM, par to jāpaziņo nacionālajai centrālajai bankai, no kuras tas vēlas saņemt kredītu, t.L, tā vietējai centrālajai bankai, līdz pīkst. 16.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Turklāt darījuma partnerim jāpanāk, lai monetārās politikas operācijas nodrošinājums būtu pārvests uz centrālās bankas korespondentbankas kontu, vēlākais, līdz pīkst. 16.45 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Rīkojumus vai pārvedumus, kas saņemti pēc minētā termiņa, izskatīs kredīta piešķiršanai tikai nākamajā darbadienā. Ja darījuma partneri paredz nepieciešamību izmantot CCBM vēlu pēcpusdienā, tiem, ja iespējams, jāpārved aktīvi iepriekš (t.L, aktīvi jānogulda iepriekš). Ārkārtas apstākļos vai, ja tas nepieciešams monetārās politikas mērķiem, ECB var nolemt pagarināt CCBM slēgšanas laiku līdz TARGET slēgšanas laikam.

6.6.2.

Vērtspapīru norēķinu sistēmu saiknes

Papildus CCBM vērtspapīru pārrobežu pārvedumiem var izmantot atbilstošas ES VNS savstarpējās saiknes.

Saikne starp divām VNS dod iespēju vienas VNS dalībniekam turēt otrā VNS emitētos vērtspapīrus, nepiedaloties otrā VNS. Pirms šīs saiknes var izmantot nodrošinājuma pārvedumam Eurosistēmas kredītoperācijām, tās jānovērtē un jāapstiprina saskaņā ar ES VNS izmantošanas standartiem (85), (86)

No Eurosistēmas viedokļa CCBM un ES VNS savstarpējām saiknēm ir vienāda loma — ļaut darījuma partneriem izmantot nodrošinājumu pārrobežu darījumos, t.i., tās ļauj darījuma partneriem izmantot nodrošinājumu, lai saņemtu kredītu no to vietējās centrālās bankas pat tad, ja šis nodrošinājums emitēts citas valsts VNS. CCBM un VNS saiknes veic šo funkciju dažādos veidos. CCBM pārrobežu attiecības pastāv starp nacionālajām centrālajām bankām. Tās darbojas kā vērtspapīru kontu turētājas cita citai. Izmantojot saiknes, pārrobežu attiecības pastāv starp VNS. Tās cita citai atver kopējos kontus. Aktīvus, kas noguldīti centrālajā bankā korespondentbankā, var izmantot tikai Eurosistēmas kredītoperāciju nodrošināšanai. Aktīvus, kas noguldīti ar saiknes palīdzību, var izmantot gan Eurosistēmas kredītoperācijām, gan jebkuram citam darījuma partnera izvēlētam mērķim. Izmantojot saiknes starp VNS, darījuma partneri glabā aktīvus savā kontā, kas atrodas to vietējā VNS, un tiem nav nepieciešams vērtspapīru kontu turētājs.

7. NODAĻA

7.	OBLIGĀTĀS REZERVES (87)

7.1.	Vispārīgie apsvērumi

ECB pieprasa, lai Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas ietvaros kredītiestādes turētu obligātās rezerves nacionālo centrālo banku kontos. Šīs sistēmas tiesiskais pamatojums izklāstīts ECBS Statūtu 19. pantā, Padomes 1998. gada 23. novembra Regulā (EK) Nr. 2531/98 par Eiropas Centrālās bankas obligāto rezervju piemērošanu (88) un Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (89). Regulas ECB/2003/9 piemērošana nodrošina to, ka Eurosistēmas obligāto rezervju nosacījumi ir vienādi visā euro zonā.

Obligāto rezervju apjoms, kas jātur katrai iestādei, tiek noteikts saistībā ar tās rezervju bāzi. Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma ļauj darījuma partneriem izmantot vidējā atlikuma nosacījumus, kas nozīmē to, ka rezervju prasību izpilde noteikta, pamatojoties uz darījuma partneru rezervju kontu vidējiem atlikumiem izpildes perioda kalendārās dienas beigās. Iestādēm par obligāto rezervju turējumu maksā atlīdzību pēc Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju likmes.

Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma galvenokārt veic šādas monetārās funkcijas.

—	Naudas tirgus procentu likmju stabilizēšana Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas vidējā atlikuma nosacījuma mērķis ir veicināt naudas tirgus procentu likmju stabilizēšanos, stimulējot iestādes izlīdzināt īslaicīgo likviditātes svārstību radītās sekas.

—	Strukturālā likviditātes deficīta izveidošana vai palielināšana Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma veicina strukturālā likviditātes deficīta izveidošanos vai palielināšanos. Tas var palīdzēt uzlabot Eurosistēmas spēju efektīvi darboties kā likviditātes nodrošinātājai.

Piemērojot obligātās rezerves, ECB jārīkojas saskaņā ar Eurosistēmas mērķiem, kas noteikti Līguma 105. panta 1. punktā un ECBS Statūtu 2. panta, kurš turklāt ietver izvairīšanas no būtiskas nevēlamas pārvietošanas vai atteikšanās no starpniekpakalpojumiem principu.

7.2.	Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības

Saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu ECB pieprasa dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm turēt obligātās rezerves. Tas nozīmē, ka Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma attiecas arī uz euro zonā nereģistrētu iestāžu filiālēm, kas atrodas euro zonā. Tomēr šī sistēma neattiecas uz euro zonā reģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kas neatrodas euro zonā.

Iestādes automātiski tiek atbrīvotas no rezervju prasībām tā izpildes perioda sākumā, kura laikā to atļauja darboties kā kredītiestādei ir atsaukta vai nodota vai kura laikā iesaistītās dalībvalsts tiesu iestāde vai cita kompetenta iestāde pieņem lēmumu par iestādes likvidācijas procesa uzsākšanu. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 un Regulu ECB/2003/9 ECB var arī nediskriminējošā veidā atbrīvot iestādes no to saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā, ja šīs sistēmas mērķi netiks sasniegti, piemērojot saistības konkrētajām iestādēm. Pieņemot lēmumu par katru šādu atbrīvojumu, ECB ņem vērā vienu vai vairākus šādus kritērijus:

—	iestāde veic īpašas mērķfunkcijas;

—	iestāde neveic aktīvas bankas darbības funkcijas, konkurējot ar citām kredītiestādēm; un/vai

—	visi iestādes noguldījumi paredzēti mērķiem, kas saistīti ar palīdzību reģionālajai un/vai starptautiskajai attīstībai.

ECB izveido un uztur to iestāžu sarakstu, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma. ECB arī publisko to iestāžu sarakstu, kuras atbrīvotas no saistībām Eurosistemas obligāto rezervju sistēmā citu iemeslu dēļ, nevis sakarā ar reorganizācijas pasākumiem (90). Darījuma partneri var paļauties uz šiem sarakstiem, lemjot, vai to saistības ir parāds pret citu iestādi, uz kuru attiecas rezervju prasības. Saraksti, kas publiski pieejami pēc Eurosistemas darbadienas beigām katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, ir spēkā rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodam, kas sākas kalendārajā mēnesī pēc diviem mēnešiem. Piemēram, februāra beigās publicētais saraksts būtu spēkā rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodam, kas sākas aprīlī.

7.3.	Obligāto rezervju noteikšana

a)   Rezervju bāze un rezervju normas

Iestādes rezervju bāzi nosaka saistībā ar tās bilances sastāvdaļām. Par bilances datiem nacionālajām centrālajām bankām tiek ziņots saskaņā ar vispārējo ECB naudas un banku statistikas sistēmu (sk. 7.5. sadaļu) (91). To iestāžu bilances dati, uz kurām attiecas prasība sniegt pilnīgu pārskatu, konkrētā kalendārā mēneša beigās tiek izmantoti, lai noteiktu rezervju bāzi izpildes periodam, kas sākas kalendārajā mēnesī pēc diviem mēnešiem. Piemēram, rezervju bāzi, kas aprēķināta pēc bilances datiem februāra beigās, varētu izmantot, lai aprēķinātu rezervju prasības, kuras darījuma partneriem jāizpilda izpildes periodā, kas sākas aprīlī.

ECB naudas un banku statistikas pārskata sniegšanas sistēmā ietverta iespēja daļēji atbrīvot nelielas iestādes no pārskata sniegšanas pienākuma. Iestādēm, uz kurām attiecas šis nosacījums, katru ceturksni jāsniedz pārskats par ierobežotu bilances datu kopumu (ceturkšņa beigu dati) un noteikts ilgāks pārskata iesniegšanas termiņš nekā lielākām iestādēm. Šo iestāžu bilances datus, kas sniegti par konkrēto ceturksni, izmanto, lai ar divu mēnešu aizkavēšanos noteiktu rezervju bāzi trim nākamajiem izpildes periodiem. Piemēram, bilance pirmā ceturkšņa beigās — martā — būtu izmantojama rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodiem, kas sakas jūnija, jūlija un augustā.

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 ECB ir tiesīga iestāžu rezervju bāzē iekļaut saistības, kas rodas, pieņemot līdzekļus, un saistības, kas rodas ārpusbilances posteņos. Eurosistemas obligāto rezervju sistēmas rezervju bāzē tiek iekļautas tikai saistību kategorijas “noguldījumi” un “emitētie parāda vērtspapīri” (sk. 14. ielikumu).

Rezervju bāzē netiek iekļautas saistības pret citām iestādēm, kas ietvertas to iestāžu sarakstā, uz kurām attiecas Eurosistemas obligāto rezervju sistēma, un saistības pret ECB un nacionālajām centrālajām bankām. Šajā sakarā saistību kategorijā “emitētie parāda vērtspapīri” emitentam, lai atskaitītu tos no rezervju bāzes, jāpierāda faktiskais šo instrumentu apjoms, kas atrodas citu iestāžu, uz kurām attiecas Eurosistemas obligāto rezervju sistēma, turējumā. Ja šādu pierādījumu sniegt nav iespējams, emitenti šim bilances postenim var piemērot fiksētas procentuālas daļas standartizētu atvilkumu (92).

Rezervju normas nosaka ECB, ievērojot maksimāli pieļaujamo limitu, kas norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 2531/98. ECB piemēro vienotu rezervju normu, kas nav nulle, lielākajai daļai rezervju bāzē iekļauto pozīciju. Šī rezervju norma norādīta ECB Regulā par obligātajām rezervēm. ECB nosaka nulles rezervju normu šādām saistību kategorijām: “noguldījumi ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem”, “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 2 gadiem”, “repo” un “parāda vērtspapīri ar termiņu ilgāku par 2 gadiem” (sk. 14. ielikumu). ECB var mainīt rezervju normas jebkurā laikā. Par rezervju normu pārmaiņām ECB paziņo pirms pirmā izpildes perioda sākuma, kurā pārmaiņas stājas spēkā.

14. IELIKUMSRezervju bāze un rezervju normasA.   Saistības, kuras iekļautas rezervju bāzē un kurām tiek piemērota pozitīva rezervju normaNoguldījumi

—	Noguldījumi uz nakti

—	Noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem

—	Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 2 gadiem

Emitētie parāda vērtspapīri

—	Parāda vērtspapīri ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem

B.   Saistības, kuras iekļautas rezervju bāzē un kurām tiek piemērota nulles rezervju normaNoguldījumi

—	Noguldījumi ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem

—	Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 2 gadiem

—

Repo

Emitētie parāda vērtspapīri

—	Parāda vērtspapīri ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem

C.   Saistības, kas nav iekļautas rezervju bāzē

—	Saistības pret citām iestādēm, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma

—	Saistības pret ECB un nacionālajām centrālajām bankām

b)   Rezervju prasību aprēķināšana

Katras atsevišķas iestādes rezervju prasības tiek aprēķinātas, attiecīgo saistību apjomam piemērojot atbilstošajām saistību kategorijām noteiktās rezervju normas.

Katra iestāde no tās rezervju prasībām veic atskaitījumu 100 000 euro apjomā katrā dalībvalstī, kurā tā pārstāvēta. Šāda atskaitījuma piešķīrums nedrīkst ierobežot to iestāžu juridiskās saistības, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma (93).

Rezervju prasība katram izpildes periodam tiek noapaļota līdz pilnam euro.

7.4.	Rezervju turēšana

a)   Izpildes periods

ECB publicē rezervju prasību izpildes periodu kalendāru vismaz trīs mēnešus pirms katra gada sākuma (94). Izpildes periods sākas dienā, kad veicams norēķins par pirmo galveno refinansēšanas operāciju, kas tiek veikta pēc ECB Padomes sēdes, kurā paredzēts sniegt monetārās politikas kārtējā mēneša novērtējumu, īpašos gadījumos, t.sk. atkarībā no pārmaiņām ECB Padomes sēžu grafikā, publicēto kalendāru iespējams labot.

b)   Rezerves

Katrai iestādei jātur savas obligātās rezerves vienā vai vairākos rezervju kontos tās dalībvalsts centrālajā bankā, kurā iestāde reģistrēta. Iestādēs, kurām dalībvalstī ir vairāk nekā viens institūts, par kopējo obligāto rezervju prasību izpildi visos iestādes vietējos institūtos atbild galvenais birojs (95). Iestādei, kurai ir institūti vairāk nekā vienā dalībvalstī, jāuztur obligātās rezerves katrā tās dalībvalsts nacionālajā centrālajā bankā, kurā tai ir institūts, saistībā ar tās rezervju bāzi attiecīgajā dalībvalstī.

Iestādes norēķinu kontus nacionālajās centrālajās bankās var izmantot kā rezervju kontus. Rezerves, kas atrodas norēķinu kontos, var izmantot norēķiniem dienas ietvaros. Iestādes dienas rezerves tiek aprēķinātas, pamatojoties uz tās rezervju konta atlikumu dienas beigās.

Iestāde var vērsties pie tās dalībvalsts centrālās bankas, kurā tā pastāvīgi atrodas, lai saņemtu atļauju turēt obligātās rezerves netieši ar starpnieka palīdzību. Iespēju turēt obligātās rezerves ar starpnieka palīdzību vienmēr sniedz tikai tām iestādēm, kurās daļu pārvaldes funkciju (piemēram, finanšu līdzekļu pārvaldību) veic starpnieks (piemēram, krājbanku un kooperatīvo banku tīkli var centralizēt savu rezervju turējumu). Nosacījumi, kas attiecas uz obligāto rezervju turējumu ar starpnieka palīdzību, minēti Regulā ECB/2003/9.

c)   Atlīdzība par rezervēm

Par nepieciešamo rezervju turējumu tiek maksāta atlīdzība pēc ECB galveno refinansēšanas operāciju vidējās likmes izpildes periodā (to nosaka saskaņā ar kalendāro dienu skaitu), ko aprēķina, izmantojot 15. ielikumā minēto formulu. Par rezervju turējumiem, kas pārsniedz nepieciešamās rezerves, atlīdzība netiek maksāta. Atlīdzību izmaksā otrajā NCB darbadienā pēc tā izpildes perioda beigām, kurā atlīdzība nopelnīta.

15. IELIKUMSAtlīdzības par nepieciešamo rezervju turējumu aprēķināšanaPar nepieciešamo rezervju turējumu tiek maksāta atlīdzība saskaņā ar šādu formulu: kur:

Rt	=	atlīdzība, ko izmaksa par nepieciešamo rezervju turējumu izpildes perioda t;
Ht	=	vidējais nepieciešamo rezervju dienas turējums izpildes periodā t;
nt	=	kalendāro dienu skaits izpildes periodā t;
rt	=	atlīdzības lielums, ko izmaksa par nepieciešamo rezervju turējumu izpildes perioda t. Atlīdzības lieluma standartnoapaļošana jāveic līdz diviem cipariem aiz komata;
i	=	izpildes perioda t kārtējā kalendārā diena;
MR i	=	pēdējās galvenās refinansēšanas operācijas, kas veikta pirms kalendārās dienas i vai šajā dienā, robežlikme.

7.5.	Pārskata sniegšana par rezervju bāzi, tās apstiprināšana un pārbaude

Rezervju bāzes posteņus, kas tiek ņemti vērā obligāto rezervju piemērošanai, aprēķina iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, un paziņo par tām nacionālajām centrālajām bankām saskaņā ar vispārējo ECB naudas un banku statistikas sistēmu (sk. 4. pielikumu). Iestādes rezervju bāzes un rezervju prasību paziņošanas un apstiprināšanas procedūras noteiktas Regulas ECB/2003/9 5. pantā.

Iestādes obligāto rezervju paziņošanas un apstiprināšanas procedūra ir šāda. Iniciatīvu aprēķināt attiecīgās iestādes obligātās rezerves attiecīgajam izpildes periodam uzņemas vai nu attiecīgā iesaistītā nacionālā centrālā banka, vai pati iestāde. Tā puse, kas aprēķinājusi obligātās rezerves, izziņo tās ne vēlāk kā triju NCB darbadienu laikā pirms izpildes perioda sākuma. Attiecīgā iesaistītā nacionālā centrālā banka var norādīt agrāku datumu nekā obligāto rezervju paziņošanas termiņš. Tā var arī norādīt papildu laika limitus, kuros iestāde paziņo par jebkādām pārmaiņām rezervju bāzē un jebkādām pārmaiņām izziņotajās obligātajās rezervēs. Pusei, kurai sniegts paziņojums, aprēķinātās obligātās rezerves jāapstiprina ne vēlāk kā NCB pēdējā darbadienā pirms izpildes perioda sākuma. Ja puse, kurai sniegts paziņojums, nav atbildējusi uz paziņojumu līdz NCB pēdējās darbadienas beigām pirms izpildes perioda sākuma, tiek uzskatīts, ka tā apstiprinājusi iestādes obligāto rezervju apjomu attiecīgajam izpildes periodam. Ja iestādes obligātās rezerves attiecīgajam izpildes periodam apstiprinātas, tās nevar mainīt.

Iestādēm, kuras var darboties kā starpnieki citu iestāžu rezervju netiešā turēšanā, Regulā ECB/2003/9 noteiktas īpašas pārskatu sniegšanas prasības. Rezervju turēšana ar starpnieka palīdzību nemaina iestādēm, kas uztur rezerves ar starpnieka palīdzību, noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas saistības.

ECB un nacionālajām centrālajām bankām ir tiesības saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 pārbaudīt savākto datu precizitāti un kvalitāti.

7.6.	Obligāto rezervju saistību neizpilde

Obligāto rezervju saistības nav izpildītas, ja iestādes kalendāro dienu beigu rezervju konta(-u) vidējais atlikums izpildes periodā ir mazāks nekā tās rezervju prasības attiecīgajam izpildes periodam.

Ja iestāde neizpilda visas rezervju prasības vai to daļu, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 ECB var piemērot jebkuru no šādām sankcijām:

—	maksājumu, kas līdz pat 5 procentu punktiem pārsniedz aizdevumu uz nakti procentu likmi, ko piemēro tam rezervju prasību apjomam, kuru attiecīgā iestāde nav nodrošinājusi; vai

—	maksājumu, kas ir līdz pat divām reizēm lielāks nekā aizdevumu uz nakti procentu likme, ko piemēro tam rezervju prasību apjomam, kuru attiecīgā iestāde nav nodrošinājusi; vai

—

prasību atbilstošajai iestādei veikt bezprocentu noguldījumu ECB vai nacionālajās centrālajās bankās, kas līdz pat trim reizēm pārsniedz rezervju prasību apjomu, kuru attiecīgā iestāde nav nodrošinājusi. Noguldījuma termiņš nedrīkst būt ilgāks par periodu, kurā iestāde nav izpildījusi rezervju prasības.

Ja iestāde nepilda citas saistības, kas paredzētas ECB regulās un lēmumos saistībā ar Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmu (piemēram, ja tā laikus nesniedz svarīgus datus vai arī tie ir neprecīzi), ECB ir tiesības piemērot sankcijas saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas un Eiropas Centrālās bankas 1999. gada 23. septembra Regulu (EK) Nr. 2157/1999 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4) (96). ECB Valde var norādīt un publicēt kritērijus, saskaņā ar kuriem tā piemēros sankcijas, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 2531/98 7. panta 1. punktā (97).

Turklāt obligāto rezervju prasību nopietnu pārkāpumu gadījumā Eurosistēma var pārtraukt darījuma partneru dalību atklātā tirgus operācijās.

1. PIELIKUMS

Monetārās politikas operāciju un procedūru piemēri

Piemēru saraksts

1. piemērs.

Likviditāti palielinošs reversais darījums fiksētas procentu likmes izsolē

2. piemērs.

Likviditāti palielinošs reversais darījums mainīgas procentu likmes izsolē

3. piemērs.

ECB parāda sertifikātu emisija mainīgas procentu likmes izsolē

4. piemērs.

Likviditāti samazinošs valūtas mijmaiņas darījums mainīgas procentu likmes izsolē

5. piemērs.

Likviditāti palielinošs valūtas mijmaiņas darījums mainīgas procentu likmes izsolē

6. piemērs.

Riska kontroles pasākumi

1. PIEMĒRSLikviditāti palielinošs reversais darījums fiksētas procentu likmes izsolēECB nolemj palielināt tirgus likviditāti ar reversā darījuma palīdzību, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūru.Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Darījuma partneris	Pieteikums (milj. euro)
1. banka	30
2. banka	40
3. banka	70
Kopā	140

ECB nolemj kopumā piedāvāt 105 milj. euro.Piešķīruma koeficients ir šāds.Piešķīrums darījuma partneriem ir šāds.

Darījuma partneris	Pieteikums (milj. euro)	Piešķīrums (milj. euro)
1. banka	30	22,5
2. banka	40	30,0
3. banka	70	52,5
Kopā	140	105,0

2. PIEMĒRSLikviditāti palielinošs reversais darījums mainīgas procentu likmes izsolēECB nolemj palielināt tirgus likviditāti ar reversā darījuma starpniecību, izmantojot mainīgas procentu likmes izsoles procedūru.Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Procentu likme (%)	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Pieteikumi kopā	Pieteikumu kopsumma
3,15				0	0
3,10		5	5	10	10
3,09		5	5	10	20
3,08		5	5	10	30
3,07	5	5	10	20	50
3,06	5	10	15	30	80
3,05	10	10	15	35	115
3,04	5	5	5	15	130
3,03	5		10	15	145
Kopā	30	45	70	145

ECB nolemj kopumā piedāvāt 94 milj. euro ar robežlikmi 3,05 %.Visi pieteikumi, kas pārsniedz 3,05 % (80 milj. euro kopsummā), tiek pilnībā apmierināti. Piešķīruma koeficients ar likmi 3,05 % ir šāds.Piešķīrums 1. bankai robežlikmes līmeni ir, piemēram:Kopējais piešķīrums 1. bankai ir:Piešķīruma rezultātus var apkopot šādi.

Darījuma partneri	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā
Pieteikumi kopā	30,0	45,0	70,0	145
Kopējais piešķīrums	14,0	34,0	46,0	94

Piešķīruma procedūra paredz vienas procentu likmes (holandiešu) izsoli, darījuma partneriem piedāvātajai summai piemērotā procentu likme ir 3,05 %.Ja piešķīruma procedūra paredz vairāku procentu likmju (amerikāņu) izsoli, darījuma partneriem piedāvātajām summām netiek piemērota vienāda procentu likme. Piemēram, 1. banka saņem 5 milj. euro ar 3,07 % likmi, 5 milj. euro ar 3,06 % likmi un 4 milj. euro ar 3,05 % likmi.

3. PIEMĒRSECB parāda sertifikātu emisija mainīgas procentu likmes izsolēECB nolemj samazināt tirgus likviditāti, mainīgas procentu likmes izsolē emitējot parāda sertifikātus.Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Procentu likme (%)	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Pieteikumi kopā	Pieteikumu kopsumma
3,00				0	0
3,01	5		5	10	10
3,02	5	5	5	15	25
3,03	5	5	5	15	40
3,04	10	5	10	25	65
3,05	20	40	10	70	135
3,06	5	10	10	25	160
3,08	5		10	15	175
3,10		5		5	180
Kopā	55	70	55	180

ECB nolemj kopuma piesaistīt summu ar 124.5 milj. euro lielu nominālvērtību ar robežlikmi 3,05 %.Visi pieteikumi, kuru likme nepārsniedz 3,05 % robežlikmi (65 milj. euro kopsummā), tiek pilnībā apmierināti. Piešķīruma koeficients ar likmi 3,05 % ir šāds.Piešķīrums 1. bankai robežlikmes līmenī ir, piemēram:Kopējais piešķīrums 1. bankai ir:Piešķīruma rezultātus var apkopot šādi.

Darījuma partneri	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā
Pieteikumi kopā	55,0	70,0	55,0	180,0
Kopējais piešķīrums	42,0	49,0	33,5	124,5

4. PIEMĒRSLikviditāti samazinošs valūtas mijmainas darījums mainīgas procentu likmes izsolēECB nolemj samazināt tirgus likviditāti, veicot valūtas mijmaiņas darījumu (EUR/USD) un izmantojot mainīgas procentu likmes izsoles procedūru. (Piezīme. Šajā piemērā euro tirgo ar uzcenojumu.)Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Mijmaiņas darījuma punkti (× 10,000)	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā	Pieteikumu kopsumma
6,84				0	0
6,80	5		5	10	10
6,76	5	5	5	15	25
6,71	5	5	5	15	40
6,67	10	10	5	25	65
6,63	25	35	40	100	165
6,58	10	20	10	40	205
6,54	5	10	10	25	230
6,49		5		5	235
Kopā	65	90	80	235

ECB nolemj piesaistīt 158 milj. euro, nosakot, ka mijmaiņas darījuma robežpunkts ir 6,63. Visi pieteikumi, kas pārsniedz 6,63 (65 milj. euro kopsummā), tiek pilnībā apmierināti. Piešķīruma koeficients ar likmi 6,63 ir šāds.Piešķīrums 1. bankai mijmaiņas darījuma robežpunkta ir, piemēram:Kopējais piešķīrums 1. bankai ir:Piešķīruma rezultātus var apkopot šādi.

Darījuma partneri	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā
Pieteikumi kopā	65,0	90,0	80,0	235,0
Kopējais piešķīrums	48,25	52,55	57,20	158,0

ECB nosaka EUR/USD darījuma sākumkursu 1,1300.Ja piešķīruma procedūra paredz vienas procentu likmes (holandiešu) izsoli, operācijas sākuma datumā Eurosistēma pērk 158 000 000 euro un pārdod 178 540 000 ASV dolāru. Operācijas beigu datumā Eurosistēma pārdod 158 000 000 euro un pērk 178 644 754 ASV dolārus (darījuma beigu kurss ir 1,130663 = 1,1300 + 0,000663).Ja piešķīruma procedūra paredz vairāku procentu likmju (amerikāņu) izsoli, Eurosistēma veic euro un ASV dolāru summu maiņu tā, kā tas atspoguļots tabulā.

Tagadnes darījums			Nākotnes darījums
Valūtas kurss	Pērk euro	Pārdod ASV dolārus	Valūtas kurss	Pārdod euro	Pērk ASV dolārus
1,1300			1,130684
1,1300	10 000 000	11 300 000	1,130680	10 000 000	11 306 800
1,1300	15 000 000	16 950 000	1,130676	15 000 000	16 960 140
1,1300	15 000 000	16 950 000	1,130671	15 000 000	16 960 065
1,1300	25 000 000	28 250 000	1,130667	25 000 000	28 266 675
1,1300	93 000 000	105 090 000	1,130663	93 000 000	105 151 659
1,1300			1,130658
1,1300			1,130654
1,1300			1,130649
Kopā	158 000 000	178 540 000		158 000 000	178 645 339

5. PIEMĒRSLikviditāti palielinošs valūtas mijmainas darījums mainīgas procentu likmes izsolēECB nolemj palielināt tirgus likviditāti, veicot valūtas mijmaiņas darījumu (EUR/USD) un izmantojot mainīgas procentu likmes izsoles procedūru. (Piezīme. Šajā piemērā euro tirgo ar uzcenojumu.)Trīs darījuma partneri iesniedz šādus pieteikumus.

Mijmaiņas darījuma punkti (× 10,000)	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā	Pieteikumu kopsumma
6,23
6,27	5		5	10	10
6,32	5		5	10	20
6,36	10	5	5	20	40
6,41	10	10	20	40	80
6,45	20	40	20	80	160
6,49	5	20	10	35	195
6,54	5	5	10	20	215
6,58		5		5	220
Kopā	60	85	75	220

ECB nolemj piedāvāt 197 milj. euro, nosakot, ka mijmaiņas darījuma robežpunkts ir 6,54. Visi pieteikumi, kas mazāki par 6,54 (195 milj. euro kopsummā), tiek pilnībā apmierināti. Piešķīruma koeficients ar likmi 6,54 % ir šāds.Piešķīrums 1. bankai mijmaiņas darījuma robežpunkta ir, piemēram:Kopējais piešķīrums 1. bankai ir:Piešķīruma rezultātus var apkopot šādi.

Darījuma partneri	Summa (milj. euro)
	1. banka	2. banka	3. banka	Kopā
Pieteikumi kopā	60,0	85,0	75,0	220
Kopējais piešķīrums	55,5	75,5	66,0	197

ECB nosaka EUR/USD darījuma sākumkursu 1,1300.Ja piešķīruma procedūra paredz vienas procentu likmes (holandiešu) izsoli, operācijas sākuma datumā Eurosistēma pārdod 197 000 000 euro un pērk 222 610 000 ASV dolāru. Operācijas beigu datumā Eurosistēma pērk 197 000 000 euro un pārdod 222 738 838 ASV dolārus (darījuma beigu kurss ir 1,130654 = 1,1300 + 0,000654).Ja piešķīruma procedūra paredz vairāku procentu likmju (amerikāņu) izsoli, Eurosistēma veic euro un ASV dolāru summu maiņu tā, kā tas atspoguļots tabulā.

Tagadnes darījums			Nākotnes darījums
Valūtas kurss	Pārdod euro	Pērk ASV dolārus	Valūtas kurss	Pērk euro	Pārdod ASV dolārus
1,1300			1,130623
1,1300	10 000 000	11 300 000	1,130627	10 000 000	11 306 270
1,1300	10 000 000	11 300 000	1,130632	10 000 000	11 306 320
1,1300	20 000 000	22 600 000	1,130636	20 000 000	22 612 720
1,1300	40 000 000	45 200 000	1,130641	40 000 000	45 225 640
1,1300	80 000 000	90 400 000	1,130645	80 000 000	90 451 600
1,1300	35 000 000	39 550 000	1,130649	35 000 000	39 572 715
1,1300	2 000 000	2 260 000	1,130654	2 000 000	2 261 308
1,1300			1,130658
Kopā	197 000 000	222 610 000		197 000 000	222 736 573

6. PIEMĒRSRiska kontroles pasākumiPiemērs ilustrē riska kontroles sistēmu, ko piemēro Eurosistēmas likviditāti palielinošajās operācijās izmantotajiem pamatā esošajiem aktīviem (98). Piemēra pamatā ir pieņēmums, ka darījuma partneris piedalās šādās Eurosistēmas monetārās politikas operācijās:

—	galvenajā refinansēšanas operācijā, kura sākas 2004. gada 28. jūlijā un beidzās 2004. gada 4. augustā un kurā darījuma partnerim piedāvā 50 milj. euro ar 4,24 % likmi;

—	ilgāka termiņa refinansēšanas operācijā, kura sākas 2004. gada 29. jūlijā un beidzās 2004. gada 21. oktobrī un kurā darījuma partnerim piedāvā 45 milj. euro ar 4,56 % likmi; un

—	galvenajā refinansēšanas operācijā, kura sākas 2004. gada 4. augustā un beidzās 2004. gada 11. augustā un kurā darījuma partnerim piedāvā 35 milj. euro ar 4,26 % likmi.

1. tabulā sniegti to pamatā esošo pirmā līmeņa aktīvu rādītāji, kurus darījuma partneri izmanto kā nodrošinājumu šādās operācijās.1. Tabula. Pamatā esošie pirmā līmeņa aktīviRadītāji

Nosaukums	Aktīvu grupa	Termiņš	Kupona definējums	Kupona izmaksas biežums	Atlikušais termiņš	Diskonts
A aktīvs	Instrumenti ar aktīvu nodrošinājumu	29.8.2006.	Fiksēta procentu likme	6 mēneši	2 gadi	3,50 %
B aktīvs	Centrālās valdības obligācijas	19.11.2008.	Mainīgā procentu likme	12 mēnešu	4 gadi	0,50 %
C aktīvs	Uzņēmumu obligācijas	12.5.2015.	Nulles kupona procentu likme		> 10 gadu	15,00 %

Cenas procentos (t.sk. uzkrātie procenti) (99)

28.7.2004.	29.7.2004.	30.7.2004.	2.8.2004.	3.8.2004.	4.8.2004.	5.8.2004.
102,63	101,98	100,55	101,03	100,76	101,02	101,24
	98,35	97,95	98,15	98,56	98,73	98,57
					55,01	54,87

Iezīmēšanas sistēmaPirmkārt, pieņem, ka darījumus veic ar nacionālo centrālo banku, izmantojot sistēmu, kuras pamatā esošie aktīvi iezīmēti katram darījumam. Pamatā esošo aktīvu novērtēšanu veic katru dienu. Riska kontroles sistēmu var raksturot šādi (sk. arī 2. tabulu).

1.

2004. gada 28. jūlijā darījuma partneris veic repo darījumu ar nacionālo centrālo banku, kas iegādājas A aktīvu 50.6 milj. euro apjomā. A aktīvs ir ar aktīviem nodrošināts parāda instruments ar fiksētu kupona likmi, kura dzēšanas termiņš ir 2006. gada 29. augusts. Tā atlikušais termiņš ir 2 gadi, tāpēc nepieciešamais novērtējuma diskonts ir 3,5 %. A aktīva tirgus cena attiecīgajā tirgū konkrētajā dienā ir 102,63 % (t.sk. uzkrātie kupona procentu maksājumi). Darījuma partnerim jānodrošina A aktīvs apjomā, kas pēc 3,5 % novērtējuma diskonta atskaitīšanas pārsniedz piešķīruma summu 50 milj. euro. Tāpēc darījuma partneris nodod A aktīvu 50.6 milj. euro nominālvērtībā, kura koriģētā tirgus vērtība šajā dienā ir 50 113 203 euro.

2.

2004. gada 29. jūlijā darījuma partneris veic repo darījumu ar nacionālo centrālo banku, kas iegādājas A aktīvu 21 milj. euro apjomā (tirgus cena — 101,98 %, novērtējuma diskonts — 3,5 %) un B aktīvu 25 milj. euro apjomā (tirgus cena — 98,35 %). B aktīvs ir centrālās valdības obligācija ar mainīgas procentu likmes kupona maksājumiem, kam piemēro 0,5 % novērtējuma diskontu. Koriģētā A aktīva un B aktīva tirgus vērtība šajā dienā ir 45 130 810 euro un tādējādi pārsniedz pieprasīto summu — 45 000 000 euro. 2004. gada 29. jūlijā tiek pārvērtēti 2004. gada 28. jūlijā sāktās galvenās refinansēšanas operācijas pamatā esošie aktīvi. A aktīva tirgus cena ir 101,98 %, bet diskontētā tirgus vērtība joprojām nepārsniedz augstākā un zemākā kontrolsliekšņa summas. Tāpēc sākotnējais darījuma nodrošinājums tiek uzskatīts par pietiekamu, lai segtu gan sākotnēji nodrošināto līdzekļu summu, gan uzkrātos procentus 5 889 euro apjomā.

3.

2004. gada 30. jūlijā tiek pārvērtēti pamatā esošie aktīvi. A aktīva tirgus cena ir 100,55 % un B aktīva — 97,95 %. 2004. gada 28. jūlijā sāktās galvenās refinansēšanas operācijas uzkrātie procenti ir 11 778 euro, bet 2004. gada 29. jūlijā sāktās ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas uzkrātie procenti — 5 700 euro. Tādējādi A aktīva koriģētā tirgus vērtība pirmajā darījumā kļuvusi mazāka nekā darījuma summa, kurai nepieciešams nodrošinājums (t.i., nodrošinātie līdzekļi plus uzkrātie procenti; 914 218 euro), un arī mazāka nekā zemākā kontrolsliekšņa summa — 49 761 719 euro. Darījuma partneris nodod A aktīvu 950 000 euro nominālvērtībā, kas pēc 3,5 % novērtējuma diskonta atskaitīšanas no tirgus vērtības ar 100,55 % cenu atjauno trūkstošo darījuma nodrošinājumu (100). Papildu nodrošinājuma pieprasījums nepieciešams arī otrajā darījumā, jo tajā izmantoto aktīvu koriģētā tirgus vērtība (44 741 520 euro) ir mazāka par zemāko kontrolsliekšņa summu (44 780 672 euro), tāpēc darījuma partneris nodrošina B aktīvu 270 000 euro apjomā ar koriģēto tirgus vērtību 263 143 euro.

4.	2004. gada 2. un 3. augusta tiek pārvērtēti pamata esošie aktīvi. 2004. gada 28. un 29. jūlija veiktajiem darījumiem nav nepieciešams papildu nodrošinājums.

5.

2004. gada 4. augustā darījuma partneris atmaksā 2004. gada 28. jūlijā sāktās galvenās refinansēšanas operācijas rezultātā nodrošinātos līdzekļus, t.sk. uzkrātos procentus 41 222 euro apjomā, un saņem atpakaļ no nacionālās centrālās bankas A aktīvu 51 550 000 euro nominālvērtībā. Tajā pašā dienā darījuma partneris veic jaunu repo darījumu ar nacionālo centrālo banku, kas iegādājas C aktīvu 75 milj. euro nominālvērtībā. C aktīvs ir nulles kupona uzņēmuma obligācija, kuras atlikušais termiņš pārsniedz 10 gadus, tāpēc nepieciešamais novērtējuma diskonts ir 15 % un attiecīgā diskontētā tirgus vērtība šajā dienā — 35 068 875 euro. 2004. gada 29. jūlijā sāktās ilgtermiņa refinansēšanas operācijas pamatā esošo aktīvu pārvērtēšana atklāj, ka šo aktīvu koriģētā tirgus vērtība pārsniedz augšējā kontrolsliekšņa summu aptuveni par 262 000 euro, tāpēc darījuma partneris saņem atpakaļ no nacionālās centrālās bankas B aktīvu ar 262 000 euro nominālvērtību (101).

Pūla sistēmaOtrkārt, pieņem, ka darījumi ar nacionālo centrālo banku tiek veikti, izmantojot pūla sistēmu. Aktīvu pūla sistēmā iekļautie darījuma partnera izmantotie aktīvi nav iezīmēti konkrētiem darījumiem.Šajā piemērā izmanto tādu pašu darījumu secību, kāda tika izmantota iepriekšējā piemērā, kas paskaidro iezīmēšanas sistēmu. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pārvērtēšanas datumos visu pūla aktīvu pārvērtētajai tirgus vērtībai jāsedz viss darījuma partnera darījumu ar nacionālo centrālo banku atlikums. Šajā piemērā papildu nodrošinājuma pieprasījums 1 178 398 euro apjomā, kas tiek veikts 2004. gada 30. jūlijā, ir tāds pats kā iezīmēšanas sistēmas gadījumā. Darījuma partneris nodod A aktīvu 1 300 000 euro nominālvērtībā, kas pēc 3,5 % novērtējuma diskonta atskaitīšanas no 100,55 % tirgus cenas atjauno trūkstošo darījuma nodrošinājumu.Turklāt 2004. gada 4. augustā, kad pienāk termiņš 2004. gada 28. jūlijā sāktajai galvenajai refinansēšanas operācijai, darījuma partneris var paturēt savā ķīlas kontā esošos aktīvus. Iespējams arī vienu aktīvu apmainīt pret citu aktīvu, kā parādīts piemērā, kur A aktīvs ar 51,9 milj. euro nominālvērtību tiek aizstāts ar C aktīvu ar 75,5 milj. euro nominālvērtību, lai segtu visās refinansēšanas operācijās nodrošinātos līdzekļus un uzkrātos procentus.Pūla sistēmā izmantotā riska kontroles shēma aprakstīta 3. tabulā.

2. Tabula. Iezīmēšanas sistēma

Datums	Nepabeigtie darījumi	Sākuma datums	Beigu datums	Procentu likme	Nodrošinātie līdzekļi
28.7.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	4.8.2004.	4,24	50 000 000
29.7.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	4.8.2004.	4,24	50 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
30.7.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	4.8.2004.	4,24	50 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
2.8.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	04.8.2004.	4,24	50 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
3.8.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	4.8.2004.	4,24	50 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
4.8.2004.	Galvenā refinansēšana	4.8.2004.	11.8.2004.	4,26	35 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
5.8.2004.	Galvenā refinansēšana	4.8.2004.	11.8.2004.	4,26	35 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000

Uzkrātie procenti	Kopējā sedzamā summa	Zemākā kontrolsliekšņa summa	Augstākā kontrolsliekšņa summa	Koriģētā tirgus vērtība	Papildu nodrošinājuma pieprasījums
—	50 000 000	49 750 000	50 250 000	50 113 203	—
5 889	50 005 889	49 755 859	50 255 918	49 795 814	—
—	45 000 000	44 775 000	45 225 000	45 130 810	—
11 778	50 011 778	49 761 719	50 261 837	49 097 560	– 914 218
5 700	45 005 700	44 780 672	45 230 729	44 741 520	– 264 180
29 444	50 029 444	49 779 297	50 279 592	50 258 131	—
22 800	45 022 800	44 797 686	45 247 914	45 152 222	—
35 333	50 035 333	49 785 157	50 285 510	50 123 818	—
28 500	45 028 500	44 803 358	45 253 643	45 200 595	—
—	35 000 000	34 825 000	35 175 000	35 068 875	—
34 200	45 034 200	44 809 029	45 259 371	45 296 029	261 829
4 142	35 004 142	34 829 121	35 179 162	34 979 625	—
39 900	45 039 900	44 814 701	45 265 100	45 043 420	—

3. Tabula. Pūla sistēma

Datums	Nepabeigtie darījumi	Sakuma datums	Beigu datums	Procentu likme	Nodrošinātie līdzekļi
28.7.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	04.8.2004.	4,24	50 000 000
29.7.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	04.8.2004.	4,24	50 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
30.7.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	4.8.2004.	4,24	50 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
2.8.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	4.8.2004.	4,24	50 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
3.8.2004.	Galvenā refinansēšana	28.7.2004.	4.8.2004.	4,24	50 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
4.8.2004.	Galvenā refinansēšana	4.8.2004.	11.8.2004.	4,26	35 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000
5.8.2004.	Galvenā refinansēšana	4.8.2004.	11.8.2004.	4,26	35 000 000
	Ilgāka termiņa refinansēšana	29.7.2004.	27.10.2004.	4,56	45 000 000

Uzkrātie procenti	Kopējā sedzamā summa	Zemākā kontrolsliekšņa summa  (102)	Augstākā kontrolsliekšņa summa  (103)	Koriģētā tirgus vērtība	Papildu nodrošinājuma pieprasījums
—	50 000 000	49 750 000	Nav piemērojama	50 113 203	—
5 889	95 005 889	94 530 859	Nav piemērojama	94 926 624	—
—
11 778	95 017 478	94 542 390	Nav piemērojama	93 839 080	– 1 178 398
5 700
29 444	95 052 244	94 576 983	Nav piemērojama	95 487 902	—
22 800
35 333	95 063 833	94 588 514	Nav piemērojama	95 399 949	—
28 500
—	80 034 200	79 634 029	Nav piemērojama	80 333 458	—
34 200
4 142	80 044 042	79 643 821	Nav piemērojama	80 248 396	—
39 900