EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem
Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32005O0004
Guideline of the European Central Bank of 15 February 2005 amending Guideline ECB/2003/2 concerning certain statistical reporting requirements of the European Central Bank and the procedures for reporting by the national central banks of statistical information in the field of money and banking statistics (ECB/2005/4)
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2005. gada 15. februāris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2003/2 par dažām Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām un procedūrām, kas valstu centrālajām bankām jāievēro, paziņojot statistikas datus monetārās un banku statistikas jomā (ECB/2005/4)
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2005. gada 15. februāris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2003/2 par dažām Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām un procedūrām, kas valstu centrālajām bankām jāievēro, paziņojot statistikas datus monetārās un banku statistikas jomā (ECB/2005/4)
OV L 109, 29.4.2005., 6./80. lpp.
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 10 Sējums 007 Lpp. 8 - 82
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 007 Lpp. 8 - 82
Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 02/09/2007; Iesaist. atcelta ar 32007O0009
|
29.4.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 109/6 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE
(2005. gada 15. februāris),
ar ko groza Pamatnostādni ECB/2003/2 par dažām Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām un procedūrām, kas valstu centrālajām bankām jāievēro, paziņojot statistikas datus monetārās un banku statistikas jomā
(ECB/2005/4)
(2005/326/EK)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus, un jo īpaši to 5.1. pantu, 12.1. pantu un 14.3. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Pārskatot 2003. gada 6. februāra Pamatnostādni ECB/2003/2 par dažām Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām un procedūrām, kas valstu centrālajām bankām jāievēro, paziņojot statistikas datus monetārās un banku statistikas jomā (1), neieciešams izdarīt dažus grozījumus. |
|
(2) |
Vajadzīgi daži grozījumi pamattekstā un I un II pielikumā, jo svītrots III pielikums, kurā bija datu piegādes grafiki dažāda veida statistikai. III pielikums svītrots tādēļ, ka turpmāk Eiropas Centrālā banka (ECB) šos grafikus valstu centrālajām bankām (VCB) paziņos katru gadu septembra beigās attiecībā uz datu pārsūtīšanu nākošajā gadā. |
|
(3) |
V pielikums jāgroza, lai kredītiestāžu ziņošanas shēmu saskaņotu ar shēmu, ko izmanto VCB un citas finanšu iestādes. |
|
(4) |
Lai neradītu pārpratumus, VI pielikumā terminu “strukturālie statistikas rādītāji” jāaizstāj ar “strukturālie finanšu rādītāji”. |
|
(5) |
VII pielikums jāgroza tā, lai postenis “centrālās valdības turētās banknotes un monētas” kļūtu par augstas prioritātes pakāpes papildposteņi. Tas palīdzēs uzlabot monetāro kopsavilkuma rādītāju aprēķināšanu. |
|
(6) |
IX pielikums jāgroza tā, lai tajā iekļautu prasību ziņot monetārās un banku statistikas papildposteņus, kas vajadzīgi ceturkšņa monetārās savienības finanšu kontu (MSFK) sagatavošanai. |
|
(7) |
Attiecībā uz dažu finanšu instrumentu novērtēšanā izmantotajiem vērtēšanas noteikumiem X pielikums jāgroza saistībā ar grozījumiem 2001. gada 22. novembra Regulā ECB/2001/13 par monetāro finanšu iestāžu sektora konsolidēto bilanci (2). Turklāt jāgroza 5. tabula, lai tajā iekļautu ceturkšņa papildposteņu korekcijas. |
|
(8) |
XIII pielikums jāgroza, lai ņemtu vērā jaunās ceturkšņa papildposteņu korekcijas, kas tagad tiek prasītas saskaņā ar X pielikumu. |
|
(9) |
XVI pielikums jāgroza tā, lai datu piegādes grafiks saskaņā ar to ziņojamiem datiem atbilstu rezervju bāzes statistikai. |
|
(10) |
XVIII pielikums jāgroza, lai tajā iekļautu jaunu prasību sniegt transakciju datus un datus par ieguldījumu fondu emitēto daļu/akciju pārdošanu un atpirkšanu. Turklāt jāiekļauj arī prasība par jaunajām laikrindām, ko izmantos MSFK sagatavošanā. |
|
(11) |
XIX pielikums jāgroza, lai tajā iekļautu formulu nulles kuponu obligāciju novērtēšanai. |
|
(12) |
Pārskatīšanas rezultātā vajadzīgi daži papildu grozījumi, cita starpā tādēļ, ka 2004. gada 1. maijā pievienojās jaunas dalībvalstis, un tādēļ, ka beidzies dažu pārejas ziņošanas procedūru un atbrīvojumu termiņš. |
|
(13) |
Saskaņā ar Statūtu 12.1. un 14.3. pantu ECB pamatnostādnes ir neatņemama Kopienas tiesību sastāvdaļa, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Pamatnostādni ECB/2003/2 groza šādi:
|
1. |
Pamatnostādnes 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Valstu centrālās bankas saskaņā ar Regulu ECB/2001/13 sagatavo un ziņo divu apakšnozaru – “centrālās bankas” un attiecīgās dalībvalsts “citu MFI” – kopsavilkuma bilances. Vajadzīgie statistikas dati attiecībā uz centrālās bankas bilanci ir precīzāk noteikti šīs pamatnostādnes I pielikuma salīdzinājuma tabulās attiecībā uz monetāro un banku statistiku. Statistikas ziņošanas nolūkiem ECB no savas bilances iegūst datus, kas atbilst datiem, kurus ieguvušas valstu centrālās bankas no savām bilancēm. Valstu centrālās bankas kā savu bilanču sagatavotāji ievēro II pielikumā noteikto procedūru, statistikas nolūkā pastāvīgi kontrolējot atbilstību starp Eurosistēmas mēneša beigu kopsavilkuma bilanci un savu nedēļas finanšu pārskatu un pastāvīgi paziņojot ECB savas kontroles rezultātus. ECB kā savas bilances sagatavotāja ievēro to pašu procedūru. Statistikas informāciju ziņo saskaņā ar gada grafiku, ko nosaka ECB un katra gada septembra beigās paziņo VCB.” |
|
2. |
Pamatnostādnes 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Lai ECB varētu regulāri sagatavot MFI procentu likmju statistiku, valstu centrālās bankas ziņo statistikas informāciju saskaņā ar XX pielikumu. Statistikas informāciju ziņo saskaņā ar gada grafiku, ko nosaka ECB un katra gada septembra beigās paziņo VCB.” |
|
3. |
Saskaņā ar šīs Pamatnostādnes I pielikumu groza I, II, V, VII, X, VX, XVI, XIX un XX pielikumu. |
|
4. |
Svītro III pielikumu. |
|
5. |
Tās VI pielikumu aizstāj ar šīs pamatnostādnes II pielikumu. |
|
6. |
Tās IX pielikumu aizstāj ar šīs pamatnostādnes III pielikumu. |
|
7. |
Tās XIII pielikumu aizstāj ar šīs pamatnostādnes IV pielikumu. |
|
8. |
Ar šīs pamatnostādnes V pielikumu aizstāj XVIII pielikumu (izņemot: i) tā 1. papildinājuma tabulu, kuras nosaukums ir “CFS, kas nav ieguldījumu fondi, sērijas, kuras nosūtāmas ECB (pamatrādītāji/papildposteņi)”; un ii) tā 2. papildinājumu). |
2. pants
Šī pamatnostādne stājas spēkā 2005. gada 17. februārī.
3. pants
Šī pamatnostādne ir adresēta to dalībvalstu centrālajām bankām, kas pieņēmušas vienoto valūtu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
Frankfurtē pie Mainas, 2005. gada 15. februārī.
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētājs
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 241, 26.9.2003., 1. lpp. Pamatnostādnē grozījumi izdarīti ar Pamatnostādni ECB/2004/1 (OV L 83, 20.3.2004., 29. lpp.).
(2) OV L 333, 17.12.2001, 1. lpp., Regula, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Regulu ECB/2004/21 (OV L 371, 18.12.2004, 42. lpp.).
I PIELIKUMS
Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2003/2 I, II, V, VII, X, XV, XVI, XIX un XX pielikumu:
|
1. |
I pielikuma pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Valstu centrālās bankas (VCB) un Eiropas Centrālā banka (ECB) kā statistikas informācijas sagatavotāji par savām bilancēm izmanto šādas salīdzinājuma tabulas, regulāri kontrolējot atbilstību starp Eurosistēmas mēneša beigu kopsavilkuma bilanci statistikas nolūkos un dienas finanšu pārskatiem grāmatvedības un likviditātes pārvaldības nolūkos. Statistikas informāciju ziņo saskaņā ar gada grafiku, ko nosaka ECB un katra gada septembra beigās paziņo VCB.” |
|
2. |
II pielikumu groza šādi:
|
|
3. |
V pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
4. |
VII pielikumu groza šādi:
|
|
5. |
X pielikumā izdara šādus grozījumus:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6. |
XV pielikumu groza šādi:
|
|
7. |
XVI pielikuma iedaļu, kuras nosaukums ir “Regulāra datu paziņošana” aizstāj ar šādu: “Trīs laikrindas attiecībā uz kredītiestādēm, kas attiecas uz atlikumu skaitļiem mēneša beigās, nosūta ECB reizi mēnesī līdz tai VCB darba dienai, kas ir pirms rezervju izpildes perioda sākuma. Sērijas nosūta pat tad, ja saistītos bilances posteņus dalībvalstī nepiemēro, lai ļautu veikt posteņu konsekventu apstrādi konsolidētās bilances ietvaros (10). (10) Nepiemērojamo bilances posteņu pareiza ziņošana ir izklāstīta XIII pielikumā.”" |
|
8. |
XIX pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
9. |
XX pielikumu groza šādi:
|
(5) Šajā slejā iekļauj pārējo ES dalībvalstu valūtas (izņemot DKK, SEK un GBP).”
II PIELIKUMS
"VI PIELIKUMS
STRUKTURĀLIE FINANŠU RĀDĪTĀJI
PĀRSKATA SHĒMA UN APKOPOŠANAS NORĀDĪJUMI
Ievads
|
1. |
Lai veiktu regulāru banku struktūru analīzi Eiropas Savienībā (ES), Banku uzraudzības komitejai ir vajadzīgi dati vairāku strukturālo rādītāju sagatavošanai. Strukturālo rādītāju saraksts ietver 29 sērijas. Divpadsmit no šīm sērijām var sagatavot, pamatojoties uz Eiropas Centrālajā bankā (ECB) jau pieejamiem datiem. Vēl 14 rādītājus var sagatavot, vienīgi izmantojot no valstu centrālajām bankām (VCB) savāktus papildu datus, savukārt atlikušos trīs rādītājus sagatavo Banku attīstības darba grupa, izmantojot citus nesaskaņotus avotus. |
|
2. |
Šajā pielikumā ir dota pārskata shēma un sagatavošanas norādījumi 14 rādītājiem, kurus sagatavo, izmantojot no VCB iegūtus datus. Šīs datu vākšanas pamatā ir informācija, kas jau pieejama Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS). |
|
3. |
Tālāk ir redzams pilns rādītāju saraksts. Rādītāji, kas jāsagatavo, izmantojot valstu centrālo banku sniegtos papildu datus, ir izcelti ar trekniem burtiem. 1. TABULA Strukturālie rādītāji, kas iedalīti pēc datu avotu kategorijām
|
1. iedaļa Pārskata shēma
|
4. |
Šo datu nosūtīšanai izmantojamā pārskata shēma ir pievienota kā 1. papildinājums. Dati kredītiestāžu strukturālo rādītāju aprēķināšanai ir jāiesniedz reizi gadā. Datus paziņo līdz katra gada marta beigām, atsaucoties uz iepriekšējo gadu. Sagaidāms, ka šo termiņa prasību var izpildīt attiecībā uz visiem rādītājiem, izņemot rādītāju Nr. 3 “KI darbinieku skaits”, kur dati, ja iespējams, jāiesniedz līdz katra gada maija beigām, atsaucoties uz iepriekšējo gadu. |
|
5. |
Statistikas prasības ietver datus, kas izteikti kā atlikumi, absolūtie skaitļi vai attiecības, kā norādīts. Papildus atlikumiem ir prasība ziņot plūsmu korekciju datus, ja tādi ir pieejami. Bilances datu gadījumā plūsmu korekcijas attiecas uz cenu un ārvalstu valūtas pārvērtēšanu, norakstīšanu, samazinājumiem un pārklasificēšanu. Lai vienkāršotu pārskata shēmu, plūsmu korekcijas ir jāpaziņo, apkopotas vienotā rādītājā, bez tālāka sadalījuma pēc korekciju veida. Ja plūsmu korekcijas nav pieejamas, lietotāji paļausies tikai uz atlikumu starpībām, kas pielāgotas, ņemot vērā valūtas kursa izmaiņas (ko aprēķina ECB). Absolūto skaitļu vai attiecību gadījumā plūsmu korekcijas nepiemēro. |
|
6. |
Savāktajiem datiem principā ir jāaptver 100 % iestāžu, kas Kopienas tiesību aktos definētas kā KI (skat. Regulas ECB/2001/13 I pielikuma 1. daļas I.2. iedaļu). Tajos gadījumos, kad faktiskā ziņošanas aptveramība ir mazāka nekā 100 % sakarā ar atlikušās grupas principa piemērošanu, valstu centrālajām bankām sniegtie dati ir jānoapaļo uz augšu, lai nodrošinātu 100 % piemērošanas jomu. Tas nodrošina rādītāju salīdzināmību dalībvalstu starpā un to atbilstību MFI bilances datiem, kurus noapaļo uz augšu saskaņā ar XIV pielikumu. |
|
7. |
ECB, datus saņemot, veiks vienkāršas atbilstības pārbaudes. Piemēram, ja rādītājs Nr. 18 ir nulle, arī rādītājam Nr. 19 ir jābūt nullei. Tas pats attiecas uz rādītājiem Nr. 20 – 21, 23 – 24 un 25 – 26. Turklāt var veikt arī rādītāju Nr. 18 un 23 un MFI saraksta salīdzinošas pārbaudes. Nosūtīšanas norādījumi ir pievienoti 2. papildinājumā. |
2. iedaļa Apkopošanas norādījumi
|
8. |
Valstu centrālās bankas nodrošina datus attiecībā uz 14 rādītājiem (1. tabulas otrā grupa) saskaņā ar tālāk izklāstītajiem konceptuālajiem un metodoloģiskajiem noteikumiem. Vispārīgais mērķis ir nodrošināt, cik iespējams, NBS datu apkopošanā pieņemto statistikas principu ievērošanu (kurus izmanto lielākajai daļai 1. tabulas pirmās grupas rādītāju). Piemēram, dati ir jāapkopo, nevis jākonsolidē; dzīvesvietas un reģistrācijas vietas principa piemērošanā jāievēro tā dēvētā “reģistrācijas valsts pieeja”; bilances dati jāpaziņo kā bruto skaitļi; utt. |
|
9. |
Valstu centrālo banku iesniedzamie dati ir aprakstīti tālāk. Valstu centrālajām bankām ir jāziņo ECB par jebkādām atkāpēm no tālāk aprakstītajām definīcijām un noteikumiem valsts prakses pārraudzīšanas nolūkā. Informācija par iespējamām atkāpēm jāpaziņo pārskata shēmas pēdējā ailē. |
|
10. |
Rādītājs Nr. 2: KI vietējo vienību (“filiāļu”) skaits. Šis rādītājs attiecas uz filiāļu skaitu pārskata perioda beigās. Filiāļu definīcija ir sniegta Regulā ECB/2001/13: “Filiāles ir nereģistrētas struktūrvienības (bez neatkarīga juridiska statusa), kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam.” (1) Šajā rādītājā jāietver tikai KI piederošas filiāles. Institucionālu vienību, kas pašas nav KI, biroji nav jāietver pat tad, ja tās pieder tai pašai grupai kā KI. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no jebkādiem sagrozījumiem salīdzinājumā starp šo rādītāju un, piemēram, rādītāju Nr. 7 par KI aktīvu kopsummu. |
|
11. |
Konsekvences nolūkā visām valstu centrālajām bankām ir jāizmanto ECB filiāles definīcija. |
|
12. |
Rādītājs Nr. 3: KI darbinieku skaits. Šis rādītājs attiecas uz vidējo darbinieku skaitu pārskata gadā. Šim rādītājam izmantotā definīcija ir tuva Eurostat definīcijai (2). Tomēr šā rādītāja datos jāietver tikai KI nodarbinātais personāls. Finanšu iestāžu, kas pašas nav KI, darbinieki no tiem ir jāizslēdz, pat ja šīs iestādes pieder vienai un tai pašai grupai. |
|
13. |
Rādītājs Nr. 5: Piecu lielāko KI īpatsvars aktīvu kopsummā (CR5). Šis rādītājs attiecas uz banku darbības koncentrāciju. Lietotāji ir devuši priekšroku konsolidētas “grupas pieejas” izmantošanai šā rādītāja aprēķināšanai, kur divas vai vairākas vienai un tai pašai grupai piederošas iestādes uzskata par vienu iestādi. Pielietot šo pieeju, izmantojot NBS datus, pašreiz nav iespējams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, NBS dati ir nekonsolidēti (3), tādēļ nebūtu iespējams iekļaut pārējo grupas iestāžu bilances, nedz arī izslēgt grupas savstarpējās aktīvu un pasīvu pozīcijas. Otrkārt, informācija par īpašniekiem, iespējams, visos gadījumos nebūs pieejama un būtu jāiegūst no uzraudzības iestāžu avotiem. |
|
14. |
Šo iemeslu dēļ valstu centrālajām bankām, aprēķinot rādītāju Nr. 5, ir jāievēro nekonsolidēta “apkopojoša” pieeja, proti, tām 1) jāsarindo pārskata kredītiestāžu kopējās bilances; 2) jāaprēķina piecu lielāko kopējo bilanču summa un visu kopējo bilanču summa; un 3) jāizdala abi skaitļi. ECB paziņojamie dati jāizsaka procentu veidā (piemēram, vērtība 72,4296 % jāpaziņo kā 72,4296, nevis kā 0,7243). Lai gan piecu lielāko banku sastāvs laika gaitā var mainīties, valstu centrālajām bankām jānorāda piecu lielāko KI daļa tikai noteiktā laikā (pārskata gada decembra beigās). |
|
15. |
Rādītājs Nr. 6: Herfindāla indekss KI aktīvu kopsummai. Līdzīgi iepriekšējam rādītājam, arī šis attiecas uz banku darbības koncentrāciju. Ciktāl iespējams, valstu centrālajām bankām jāievēro “apkopojoša” pieeja. Šā rādītāja aprēķini būtu pilnīgi precīzi tikai tad, ja būtu pieejama katras atsevišķās KI bilance. Tomēr, tā kā NBS satvars ļauj KI grupām izņēmuma kārtā sniegt konsolidētus ziņojumus, visa nepieciešamā statistikas informācija, iespējams, nav pieejama (kā varētu būtu Nīderlandes Rabobank gadījumā). Šajā gadījumā Herfindāla indeksa aprēķinā ir jāiekļauj katras grupā ietvertās KI kopsavilkuma bilance, varbūt izmantojot šo iestāžu gada finanšu pārskatos atrodamo grāmatvedības informāciju. Turklāt iespējams, ka ne visas atlikušās grupas KI datus paziņo gada beigās. Šādā gadījumā dati jānoapaļo uz augšu. |
|
16. |
Herfindāla indeksu iegūst saskaitot visu banku sektora KI tirgus daļu kvadrātus un paziņo ECB saskaņā ar šādu formulu: 
kur: n = KI kopējais skaits valstī Xi = KI kopējie aktīvi
|
= visu valsts KI kopējie aktīvi|
17. |
Rādītājs Nr. 15: Apdrošināšanas sabiedrību kopējie ieguldījumi. Šā rādītāja noteikšanas nolūkā (4) apdrošināšanas sabiedrību definē kā uzņēmumu, kas saņēmis oficiālu licenci saskaņā ar Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmās Direktīvas 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz darbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas jomā, izņemot dzīvības apdrošināšanu (5) 6. pantu, vai Padomes 1979. gada 5. marta Pirmās Direktīvas 79/267/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu dzīvības tiešās apdrošināšanas jomā (6) 6. pantu. Pārapdrošināšanas nozare netiek iekļauta. Informācija attiecas uz šo sabiedrību kopējiem finanšu aktīviem, ko iegūst, no kopsavilkuma kopējās bilances atskaitot nefinanšu aktīvus (piemēram, pamatlīdzekļus). Vajadzības gadījumā skaitļi ir jānoapaļo uz augšu, lai nodrošinātu 100 % aptveramību. Ja nav pieejama atsevišķa informācija par apdrošināšanas sabiedrībām, šo rādītāju var apvienot ar rādītāju Nr. 17 “Pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma”, izveidojot vienu rādītāju. Valstu centrālajām bankām sērija ir jānorāda, ja pieņem “apvienotu” reģistrēšanu. |
|
18. |
Rādītājs Nr. 17: Pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma. Šī informācija attiecas uz tā dēvēto “autonomo pensiju fondu”, proti, atsevišķu institucionālu vienību, kuru galvenā darbība ir pensiju finansēšana, kopējām kopsavilkuma bilancēm; tās nav apdrošināšanas sabiedrības (7). Ja nav pieejama atsevišķa informācija par pensiju fondiem, šo rādītāju var apvienot ar rādītāju Nr. 15, izveidojot vienotu rādītāju. Šajā gadījumā attiecībā uz rādītāju Nr. 17 jāsniedz nulles paziņojums. |
|
19. |
Rādītājs Nr. 18: EEZ valstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu skaitu, kuras pieder pārējās EEZ valstīs reģistrētām KI, proti, izņemot iekšzemes filiāles. Ja KI konkrētā valstī ir vairāk nekā viena filiāle, to skaita kā vienu. Tā kā MFI saraksta vajadzībām vāktie dati ECB ir pieejami tikai kopš 1999. gada janvāra, valstu centrālajām bankām jāsniedz trūkstošie dati par 1997. un 1998. gada beigām. Valstu centrālajām bankām jānodrošina, lai dati no 1999. gada beigām un vēlāk atbilstu tiem datiem, kurus paziņo saskaņā ar MFI sarakstu. |
|
20. |
Rādītājs Nr. 19: EEZ valstu KI filiāļu aktīvu kopsumma. Šis rādītājs attiecas uz filiāļu, kuras aptver rādītājs Nr. 18, kopējām kopsavilkuma bilancēm. |
|
21. |
Rādītājs Nr. 20: EEZ valstu KI meitasuzņēmumu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to meitasuzņēmumu skaitu, kuras kontrolē pārējās EEZ valstīs reģistrētās KI, proti, izņemot iekšzemes meitasuzņēmumus. ECB meitasuzņēmuma definīcija ir ietverta Regulā ECB/2001/13: “Meitasuzņēmumi ir atsevišķi reģistrēti uzņēmumi, kuros citam uzņēmumam pieder vairākuma daļas vai visas daļas…”. Nav jāuzskaita visi meitasuzņēmumi, bet tikai tie, kas paši ir KI. |
|
22. |
Rādītājs Nr. 21: EEZ valstu KI meitasuzņēmumu aktīvu kopsumma. Šis rādītājs attiecas uz meitasuzņēmumu, kurus aptver rādītājs Nr. 20, kopējām kopsavilkuma bilancēm. |
|
23. |
Rādītājs Nr. 23: Trešo valstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to rezidentu filiāļu skaitu, kas pieder trešās valstīs reģistrētām KI. Trešās valstis ir tās, kuras nav piederīgas EEZ. Ja bankai konkrētā valstī ir vairāk nekā viena filiāle, to skaita kā vienu. Valstu centrālajām bankām atkal ir jānodrošina, lai dati atbilstu tiem datiem, kurus paziņo saskaņā ar MFI sarakstu. |
|
24. |
Rādītājs Nr. 24: Trešo valstu KI filiāļu aktīvu kopsumma. Šis rādītājs attiecas uz filiāļu, kuras aptver rādītājs Nr. 23, kopējām kopsavilkuma bilancēm. |
|
25. |
Rādītājs Nr. 25: Trešo valstu KI meitasuzņēmumu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to meitasuzņēmumu skaitu, kas reģistrēti savu valstu teritorijā, kurus kontrolē trešās valstīs reģistrētas KI. |
|
26. |
Rādītājs Nr. 26: Trešo valstu KI meitasuzņēmumu aktīvu kopsumma. Šis rādītājs attiecas uz meitasuzņēmumu, kurus aptver rādītājs Nr. 25, kopējām kopsavilkuma bilancēm. |
1. papildinājums
Pārskata shēma 14 strukturālajiem finanšu rādītājiem, kas sastādīti, izmantojot VCB sniegtos datus
Valsts: …
Pārskata gads: …
|
Indikators: |
Atlikums |
Plūsmu korekcijas |
Atkāpes no definīcijām |
||
|
|
nav datu |
|
||
|
|
nav datu |
|
||
|
|
nav datu |
|
||
|
|
nav datu |
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
nav datu |
|
||
|
|
|
|
||
|
|
nav datu |
|
||
|
|
|
|
||
|
|
nav datu |
|
||
|
|
|
|
||
|
|
nav datu |
|
||
|
|
|
|
2. papildinājums
Banku strukturālo finanšu rādītāju elektroniska pārsūtīšana – atslēgas grupas identifikators: ECB_SSI1
Strukturālo finanšu rādītāju atslēgas grupa attiecas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kredītiestāžu (KI), apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu nozaru strukturālajiem rādītājiem. Tas ir sastādīts, iespējami daudz balstoties uz atslēgas grupas kodu sarakstiem un vērtībām, kas jau noteiktas bilances posteņu (BP) statistikai.
1. iedaļa Dimensijas
Tālāk dotajā tabulā ir aprakstītas ECB_SSI1 atslēgas grupā izmantotās dimensijas. Šajā statistikā kā būtiskas laikrindas identificēšanai ir noteiktas astoņas dimensijas.
1. TABULA
ECB_SSI1 atslēgas grupā izmantotās dimensijas
|
Novietojums kodā: |
Jēdziens (mnemonisks) |
Jēdziena nosaukums |
Vērtības formāts |
Kodu saraksts (mnemonisks) |
Kodu saraksta nosaukums |
|
1 |
FREQ |
Biežums |
AN1 |
CL_FREQ |
Biežuma kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
2 |
REF_AREA |
Atsauces apgabals |
AN2 |
CL_AREA_EE |
Apgabalu kodu saraksts (Eurostat BoP, ECB) |
|
3 |
REF_SECTOR |
Atsauce uz sektoru dalījumu EKS 95 |
AN4 |
CL_REF_SECTOR |
Atsauces uz sektoru dalījumu EKS 95 kodu saraksts (ECB) |
|
4 |
SSI_INDICATOR |
Strukturālā finanšu rādītāja “nosaukums” |
AN3 |
CL_SSI_INDICATOR |
Strukturālā finanšu rādītāja kodu saraksts (ECB) |
|
5 |
DATA_TYPE |
Datu veids |
AN1 |
CL_DATA_TYPE |
Monetāro un banku datu veids, plūsma un pozīcija (ECB, BIS) |
|
6 |
COUNT_AREA |
Darījuma partnera mītnes apgabals |
AN2 |
CL_AREA_EE |
Apgabalu kodu saraksts (Eurostat BoP, ECB) |
|
7 |
CURRENCY_TRANS |
Darījuma valūta |
AN3 |
CL_CURRENCY |
Valūtu kodu saraksts (ECB, BIS, Eurostat BoP) |
|
8 |
SERIES_DENOM |
Sērijas vai īpašā aprēķina nosaukums |
AN1 |
CL_SERIES_DENOM |
Sērijas vai īpašā aprēķina nosaukumu kodu saraksts (ECB) |
Katrai no astoņām statistikas dimensijām vērtības ņem no atbilstoša kodu saraksta. Piemēram, saskaņā ar iepriekš minēto tabulu dimensijai REF_AREA (atsauces apgabals) vērtības ņem no CL_AREA_EE kodu saraksta. ECB_SSI1 atslēgas grupas dimensiju apraksts ir izklāstīts tālāk, ievērojot to pašu secību, kādā tie redzami atslēgā.
Dimensija Nr. 1. Biežums (FREQ; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija norāda paziņotās laikrindas biežumu. ECB_SSI1 atslēgas grupā izmantotā vērtība gada datiem ir “A”, un to iegūst no kodu saraksta CL_FREQ.
Dimensija Nr. 2: Atsauces apgabals (REF_AREA; garums: divas rakstzīmes)
Šī dimensija apzīmē ziņotājas iestādes rezidences valsti. Saistītais kodu saraksts CL_AREA_EE satur standarta ISO valstu sarakstu un dažas papildu vērtības, kas aprakstītas arī 6. punktā (dimensija Nr. 6: Darījuma partnera mītnes apgabals). ECB_SSI1 atslēgas grupā izmantotā vērtību apakškopa atbilst ES dalībvalstīm.
Dimensija Nr. 3: Atsauce uz sektoru dalījumu EKS 95 (ESA95_SECTOR; garums: četras rakstzīmes)
Šī dimensija norāda strukturālo rādītāju atskaites nozari un ir saistīta ar kodu sarakstu CL_ESA95_SECTOR. Pašreiz izmanto četru vērtību apakškopu: kredītiestādes (kā noteikts Kopienas tiesību aktos) (“122C”), apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (“1250”) un atsevišķi – apdrošināšanas sabiedrības (“1251”) un pensiju fondi (“1252”).
Dimensija Nr. 4: Strukturālā statistikas rādītāja “nosaukums” (SSI_INDICATOR; garums: trīs rakstzīmes)
Šī dimensija apzīmē rādītāju sarakstu un ir saistīta ar kodu sarakstu CL_SSI_INDICATOR. Dažādiem rādītājiem piešķirtās vērtības apzīmē ar priedēkli. Vērtību “H” izmanto Herfindāla indeksam, vērtību “N” visiem rādītājiem, ko izsaka absolūtos skaitļos, vērtību “S” rādītājiem, ko izsaka kā daļu, un, visbeidzot, vērtību “T” – kopējiem aktīviem.
Dimensija Nr. 5: Datu veids (DATA_TYPE; garums: viena rakstzīme)
Dimensiju apraksta kodu saraksts CL_DATA_TYPE, un tā norāda paziņojamo datu veidu: bruto atlikumi (“1”), pārklasificēšana un citas korekcijas (“5”), citas pārvērtēšanas korekcijas (“7”) un nav norādīts (“X”). Vērtību “X”, nav norādīts, izmanto, lai paziņotu attiecības un indeksa sērijas, savukārt vērtību “1”, atlikumi, izmanto, lai paziņotu absolūtos skaitļus un atlikumu sērijas (piemēram, darbinieku skaits; aktīvu kopsumma).
Korekcijas dati ir piemērojami tikai ar atsauci uz bilances posteņu sēriju, tie nav piemērojami un tos nepaziņo attiecībā uz absolūtiem skaitļiem, koeficientiem un indeksiem.
Pārklasificēšana un citas korekcijas ietver izmaiņas aktīvos un pasīvos pārskata nozares bilancē, kuru pamatā ir 1) izmaiņas ziņotāju grupā; 2) uzņēmumu reorganizēšana; 3) aktīvu un pasīvu pārklasificēšana; un 4) ziņošanas kļūdu labošana, ko tehnisku iemeslu dēļ nevar izņemt no atlikumu datiem visā attiecīgajā periodā. Pārklasificēšana 2001. gadam būs jo īpaši jāpiemēro izmaiņām sakarā ar Grieķijas pievienošanos euro zonai.
Pārējās pārvērtēšanas korekcijas ietver emitēto, pārdoto un turēto vērtspapīru cenu izmaiņas sakarā ar kredītu, kam piemēro norakstīšanu vai samazināšanu, svītrošanu no bilances.
Dimensija Nr. 6: Darījuma partnera mītnes apgabals (COUNT_AREA; garums: divas rakstzīmes)
Šī dimensija izsaka strukturālā rādītāja darījumu partnera mītnes apgabalu. Ar šo jēdzienu saistītais kodu saraksts ir CL_AREA_EE, kas satur standarta ISO valstu sarakstu un papildu vērtības (piemēram, “U6” – “Iekšzemes: tā pati valsts, kas ziņotājām kredītiestādēm”). ECB_SSI1 atslēgas grupas vajadzībām izmanto šādu vērtību apakškopu: iekšzemes (iekšzemes un atsauces apgabals) (“U6”), pārējās Eiropas Ekonomikas zonas valstis (visas valstis, izņemot atsauces apgabalu) (“A0”) un papildus Eiropas Ekonomikas zona (“A7”) gan euro zonas ziņotāju, gan ārpus euro zonas ziņotāju gadījumā.
Dimensija Nr. 7: Darījuma valūta (CURRENCY_TRANS; garums: trīs rakstzīmes)
Šī dimensija apraksta valūtu, kurā ir izteikti strukturālie rādītāji, un ir saistīta ar kodu sarakstu CL_CURRENCY. ECB_SSI1 atslēgas grupā izmanto tikai vērtības “Z01” attiecībā uz visas valūtas kopā un “Z0Z” attiecībā uz nav piemērojams.
Dimensija Nr. 8: Sērijas vai īpašā aprēķina nosaukums (SERIES_DENOM; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija precizē, vai paziņotā sērija ir izteikta valsts vai kopējā (euro) valūtā. Šis jēdziens ir piemērojams tikai bilances posteņu sērijām (piemēram, aktīvu kopsummai). ECB_SSI1 atslēgas grupā izmanto tikai trīs vērtības no kodu saraksta CL_SERIES_DENOM – “N” valsts valūta, “E” euro un “Z” nav piemērojams). Neiesaistītās dalībvalstis un Grieķija (periodā līdz 2000. gadam un to ieskaitot) izmantos kodu “N”, savukārt kodu “E” izmantos euro zonas dalībvalstis (tostarp Grieķija no 2001. gada).
Pilns ECB nosūtāmo sērijas kodu saraksts ir norādīts 3. papildinājumā.
2. iedaļa Raksturlielumi
Papildus astoņām dimensijām, kas nosaka kodu, ir noteikts raksturlielumu kopums (8 14). Tie ir dažādos līmeņos pievienoti apmaiņas informācijai:
2. TABULA
Strukturālo finanšu rādītāju atslēgas grupa (ECB_SSI1): Kodētie un nekodētie raksturlielumi
|
Piešķires līmenis |
Statistikas jēdziens |
Vērtības formāts |
Kodu saraksts |
||
|
Radniecīgās sērijas raksturlielumi (apmaiņa notiek, izmantojot FNS grupu) |
|||||
|
Radniecīga sērija |
TITLE_COMPL |
Nosaukuma papildinātājs |
AN..1050 |
Nekodēts |
|
|
Radniecīga sērija |
UNIT |
Vienība |
AN..12 |
CL_UNIT |
Vienību kodu saraksts (BIS, ECB, Eurostat BoP) |
|
Radniecīga sērija |
UNIT_MULT |
Vienības reizinātājs |
AN..2 |
CL_UNIT_MULT |
Vienību reizinātāju saraksts (BIS, ECB, Eurostat BoP) |
|
Radniecīga sērija |
DECIMALS |
Decimālzīmes |
N1 |
CL_DECIMALS |
Decimālzīmju kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
Radniecīga sērija |
TITLE |
Nosaukums |
AN..70 |
Nekodēts |
|
|
Radniecīga sērija |
NAT_TITLE |
Valsts valodas nosaukums |
AN..350 |
Nekodēts |
|
|
Radniecīga sērija |
COMPILATION |
Apkopošana |
AN..1050 |
Nekodēts |
|
|
Radniecīga sērija |
COVERAGE |
Aptveramība |
AN..350 |
Nekodēts |
|
|
Laikrindas raksturlielumi (apmaiņa notiek, izmantojot FNS grupu) |
|||||
|
Laikrinda |
COLLECTION |
Vākšanas rādītājs |
AN1 |
CL_COLLECTION |
Vākšanas rādītāju kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
Laikrinda |
AVAILABILITY |
Pieejamība |
AN1 |
CL_AVAILABILITY |
Organizāciju pieejamības kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
Laikrinda |
DOM_SER_IDS |
Iekšzemes sēriju identifikatori |
AN..70 |
Nekodēts |
|
|
Laikrinda |
BREAKS |
Pārrāvumi |
AN..350 |
Nekodēts |
|
|
Novērojuma raksturlielumi (apmaiņa notiek līdz ar datiem galvenajā ARR segmenta) |
|||||
|
Novērojums |
OBS_STATUS |
Novērojuma statuss |
AN1 |
CL_OBS_STATUS |
Novērojuma statusa kodu saraksts (BIS, ECB, Eurostat BoP) |
|
Novērojums |
OBS_CONF |
Novērojuma konfidencialitāte |
AN1 |
CL_OBS_CONF |
Novērojuma konfidencialitātes kodu saraksts (Eurostat BoP, ECB |
|
Novērojums |
OBS_PRE_BREAK |
Novērojuma vērtība pirms pārrāvuma |
AN..15 |
Nekodēts |
|
|
Novērojums |
OBS_COM |
Novērojuma piezīme |
AN..350 |
Nekodēts |
|
Katru no šiem raksturlielumiem papildus raksturo dažas tehniskas īpašības, kuras ir uzskaitītas tālāk dotajā tabulā.
3. TABULA
Valstu centrālo banku (VCB) ziņojumi ECB. ECB_SSI1 atslēgas grupas kopējās raksturlielumu īpašības
|
|
Statuss |
Pirmo vērtību nosaka… (10) |
VCB var izmainīt |
|
TITLE_COMPL |
M |
ECB |
Nē |
|
UNIT |
M |
ECB |
Nē |
|
UNIT_MULT |
M |
ECB |
Nē |
|
DECIMALS |
M |
ECB |
Nē |
|
TITLE |
C |
ECB |
Nē |
|
NAT_TITLE |
C |
VCB |
Jā |
|
COMPILATION |
C |
VCB |
Jā (9) |
|
COVERAGE |
C |
VCB |
Jā (9) |
|
COLLECTION |
M |
ECB |
Nē |
|
AVAILABILITY |
M |
ECB/VCB |
Jā |
|
DOM_SER_IDS |
C |
VCB |
Jā |
|
BREAKS |
C |
VCB |
Jā |
|
OBS_STATUS |
M |
VCB |
Jā |
|
OBS_CONF |
C |
VCB |
Jā |
|
OBS_PRE_BREAK |
C |
VCB |
Jā |
|
OBS_COM |
C |
VCB/ECB |
Jā |
|
|
M: Obligāts, C: Izvēles |
|
|
Tālāk ir dots apraksts katram raksturlielumam, tostarp atsauces kodu sarakstam (kas apzīmēts ar lielajiem burtiem kā CL_****), kad vien to piemēro.
2.1. iedaļa. Radniecīgās sērijas raksturlielumi
Obligāti:
|
— |
TITLE_COMPL (nekodēts): Šo raksturlielumu nosaka, uzglabā un izplata ECB (tas būs angļu valodā ar maksimālo garumu 1 050 rakstzīmes). Ja valsts centrālā banka vēlētos izdarīt izmaiņas, pārskatīšanu var veikt pēc apspriešanās ar ECB, tomēr šo pārskatīšanu veiks ECB. |
|
— |
UNIT (kodu saraksts: CL_UNIT): Šis raksturlielums nodrošina paziņoto datu mērvienību. Iesaistītās dalībvalstis paziņo datus euro par tiem posteņiem, kur tas piemērojams, un ECB nosaka šo raksturlielumu “EUR” (DENOM = “EUR”). Neiesaistīto dalībvalstu gadījumā šā raksturlieluma vērtība ir vienāda ar atbilstošo valsts valūtu. Sērijām, kuras paziņo kā absolūtas vērtības, un indeksam ECB šo raksturlielumu noteiks kā vērtību “UNITS”, un sērijām, kuras paziņo kā procentuālus daudzumus, uz vērtību “PC”. |
|
— |
UNIT_MULT (kodu saraksts: CL_UNIT_MULT): Šis raksturlielums sniedz informāciju par to, vai sērija ir izteikta miljonos (UNIT_MULT = “6”), miljardos (UNIT_MULT = “9”) utt. Valstu centrālās bankas paziņo datus, kas attiecas uz kredītiestāžu bilances posteņu sērijām miljonos, un ECB noteiks vērtību “6” (UNIT_MULT = “6”). Sērijām, kuras paziņo kā absolūtus skaitļus, kā procentuālus daudzumus vai kā indeksus, ECB noteiks vērtību “0” (UNIT_MULT = “0”). |
|
— |
DECIMALS (kodu saraksts: CL_DECIMALS): Šis raksturlielums norāda zīmju skaitu aiz komata, kādu piešķir novērojumu vērtībām. Valstu centrālās bankas paziņo bilances posteņu sērijas un sērijas, kas izsaka absolūtos skaitļus, ar 0 zīmēm aiz komata, un ECB šīm sērijām noteiks raksturlieluma vērtību 0 (līdz ar to DECIMALS = “0”). Indeksa sērijas un tās sērijas, kas izsaka procentuālos daudzumus, tiks paziņotas ar četrām zīmēm aiz komata, un ECB šīm sērijām noteiks raksturlieluma vērtību 4 (līdz ar to DECIMALS = “4”). |
Izvēles:
|
— |
TITLE (nekodēts): Sērijas nosaukumā ir pieļaujamas maksimāli 70 rakstu zīmes. Ņemot vērā ierobežoto telpu, tā vietā izmanto raksturlielumu TITLE COMPLEMENT kā obligātu raksturlielumu. Raksturlielumu TITLE turpmāk varētu izmantot īsu nosaukumu veidošanai. |
|
— |
NAT_TITLE (nekodēts): Valstu centrālās bankas var izmantot šo raksturlielumu, lai sniegtu precīzu aprakstu un citas papildinošas vai atšķirības specifikācijas valstu valodās. Lai gan lielie burti un mazie burti neizraisa problēmas, rakstu zīmes ar akcentiem un paplašināti burtu vai ciparu simboli pirms regulāras izmantošanas jāpārbauda. |
|
— |
COMPILATION (nekodēts): Šo raksturlielumu izmanto apkopošanas metožu, svēruma, statistikas procedūru, indeksa veida u.c. sīkākiem tekstuāliem paskaidrojumiem:
|
|
— |
COVERAGE (nekodēts): Šis raksturlielums apraksta ziņotāju grupu un tās aptveramību dažādām starpnieku kategorijām. Tam jāapraksta starpnieka veids dažādiem rādītājiem. Ja ir zināms, ka aptveramība ir daļēja, tiek sniegta tirgus daļu aplēse. Jānorāda arī, vai rādītāji ir noapaļoti uz augšu. |
2.2. iedaļa. Laikrindas raksturlielumi
Obligāti:
|
— |
COLLECTION (kodu saraksts: CL_COLLECTION): Šis raksturlielums sniedz skaidrojumu par laiku, kad tiek vākti novērojumi (piemēram, perioda sākums, vidus vai beigas), vai norādi par to, vai dati ir vidējie, augstākie vai zemākie rādītāji attiecīgā periodā, utt. ECB noteiks strukturālo statistikas rādītāju sērijas kā “perioda beigu” (COLLECTION = “E”). |
|
— |
AVAILABILITY (kodu saraksts: CL_AVAILABILITY): Šis raksturlielums norāda iestādes, kurām datus var darīt pieejamus. Ja ir vajadzīga īpaša attieksme pret konkrētiem novērojumiem, var izmantot raksturlielumu OBSERVATION CONFIDENTIALITY (skat. tālāk). |
Izvēles:
|
— |
DOM_SER_IDS (nekodēts): Šis raksturlielums dod iespēju atsaukties uz kodu, kuru izmanto valstu datubāzēs, lai identificētu attiecīgās sērijas (var precizēt arī formulas, izmantojot valstu atsauces kodus). |
|
— |
BREAKS (nekodēts): Šis raksturlielums sniedz aprakstu pārrāvumiem un galvenajām izmaiņām, kādas laika gaitā radušās sēriju vākšanā, ziņošanas aptveramībā un sagatavošanā. Pārrāvumu gadījumā vēlams norādīt to, ciktāl vecus un jaunus datus var uzskatīt par salīdzināmiem (līdz 350 rakstu zīmēm). |
2.3. iedaļa. Novērojumu raksturlielumi
Obligāti:
|
— |
OBS_STATUS (kodu saraksts: CL_OBS_STATUS): Valstu centrālās bankas paziņo novērojuma statusa vērtību, kas pievienota katram nosūtītam un saņemtam novērojumam. Šis raksturlielums ir obligāts un ir jāsniedz līdz ar katru datu sūtījumu katram atsevišķam novērojumam. Ja valstu centrālās bankas pārskata šā raksturlieluma vērtību, nosūta gan novērojuma vērtību (pat ja tā nemainās), gan norādi par jauno novērojuma statusu. Tālāk dotajā sarakstā ir precizētas šo raksturlielumu sagaidāmās vērtības (saskaņā ar pieņemto hierarhiju) šīs statistikas nolūkā:
|
|
— |
Ja novērojumam izmanto divus raksturlielumus, ziņo par svarīgāko no tiem. Ja, piemēram, novērojums ir gan provizoriska vērtība, gan aplēses rezultāts, priekšroku dod “aplēses” lielumam un izmanto apzīmējumu “E”. |
Izvēles:
|
— |
OBS_CONF (kodu saraksts: CL_OBS_CONF): Ja valsts centrālā banka vēlas nodalīt viena vai vairāku konkrētu novērojumu konfidencialitātes statusu, tā var izmantot raksturlielumu OBSERVATION CONFIDENTIALITY. Šā raksturlieluma vērtību (ja tāda ir) drīkst izmainīt, kad datu sūtītājs tos nosūta. |
|
— |
OBS_PRE_BREAK (nekodēts): Šis raksturlielums satur vērtību pirms pārrāvuma, kas ir skaitļu lauks līdzīgi novērojumam. To norāda, kad notiek sērijas pārrāvums. |
|
— |
OBS_COM (nekodēts): Šo raksturlielumu var izmantot, lai, sniegtu rakstiskas piezīmes novērojuma līmenī (piemēram, aprakstot konkrētam novērojumam izdarītas aplēses vai pieņēmumus datu trūkuma dēļ, izskaidrojot iespējamā neparastā novērojuma iemeslu, vai sniedzot sīkas ziņas par izmaiņām paziņotajās laikrindās). |
Plūsmu korekciju dati, ja tādi pieejamai, jāpaziņo attiecībā uz rādītājiem Nr. 17, 19, 21, 24 un 26. Plūsmu korekcijas attiecas uz cenu pārvērtēšanu, norakstīšanu, samazinājumiem un pārklasificēšanu.
3. iedaļa. Pārskatīšanas politika
Valstu centrālajām bankām paziņotie dati var būt jāpārskata. Piemēro šādus vispārīgus principus:
|
— |
visu regulāro ikgadējo datu nosūtīšanas laikā papildus pēdējam gadam var nosūtīt gan “parastos” (proti, iepriekšējā gada datu grozījumus), gan “vēsturiskos” grozījumus, |
|
— |
izņēmuma kārtā vēsturiskos grozījumus, kas ievērojami uzlabo datu kvalitāti, var pieņemt gada laikā, |
|
— |
būtisku grozījumu gadījumā ECB ir jāsniedz paskaidrojumi. |
3. papildinājums
1. TABULA
Dati par atlikumiem
Strukturālo finanšu rādītāju sēriju kodi
|
Rādītāji |
1. Iekšzemes telpa |
2. Pārējās EEZ valstis |
3. Ārpus EEZ |
|||
|
KI |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
KI |
KI |
|||
|
Kopā |
Apdrošināšanas sabiedrības |
Pensiju fondi |
||||
|
KI darbinieku skaits |
S1 |
|
||||
|
KI filiāļu skaits |
S2 |
|
S3 |
S4 |
||
|
KI meitasuzņēmumu skaits |
|
S5 |
S6 |
|||
|
Herfindāla indekss KI aktīvu kopsummai (CR5) |
S7 |
|
||||
|
5 lielāko KI īpatsvars aktīvu kopsummā |
S8 |
|
||||
|
Aktīvu kopsumma (8 14) |
|
S9* |
S10 |
S11 |
|
|
|
Filiāļu aktīvu kopsumma |
|
S12 |
S13 |
|||
|
Meitasuzņēmumu aktīvu kopsumma |
|
S14 |
S15 |
|||
2. TABULA
Korekciju dati
Strukturālo finanšu rādītāju sēriju kodi
|
Rādītāji |
1. Iekšzemes telpa |
2. Pārējās EEZ valstis |
3. Ārpus EEZ |
|||
|
KI |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
KI |
KI |
|||
|
Kopā |
Apdrošināšanas sabiedrības |
Pensiju fondi |
||||
|
Pārklasificēšana un citas korekcijas |
||||||
|
Aktīvu kopsumma |
|
S16 |
S17 |
S18 |
|
|
|
Filiāļu aktīvu kopsumma |
|
S19 |
S20 |
|||
|
Meitasuzņēmumu aktīvu kopsumma |
|
S21 |
S22 |
|||
|
Pārējās pārvērtēšanas korekcijas |
||||||
|
Aktīvu kopsumma |
|
S23 |
S24 |
S25 |
|
|
|
Filiāļu aktīvu kopsumma |
|
S26 |
S27 |
|||
|
Meitasuzņēmumu aktīvu kopsumma |
|
S28 |
S29 |
|||
|
Neiesaistītajām dalībvalstīm un Grieķijai līdz 2001. gadam “denominācijas valūtai” sērijas koda pēdējā dimensijā E koda vietā izmanto N kodu. |
||||||
(1) Šo rādītāju apkopo arī Eurostat, taču ar lielu kavēšanos. Eurostat izmanto šādu vietējās vienības definīciju: “Uzņēmums vai tā daļa (piemēram, cehs, rūpnīca, noliktava, birojs, raktuve vai glabātava), kas atrodas ģeogrāfiski noteiktā vietā. Šajā vietā vai no šīs vietas veic saimniecisku darbību, kuras sakarā – ar dažiem izņēmumiem – viena vai vairākas personas strādā (kaut vai tikai nepilnu laiku) vienā un tajā pašā uzņēmumā.” (Cf. Eurostat, Methodological manual for statistics on credit institutions, version 1.8, December 2001, pp. 11 and 23.) Šī rokasgrāmata ir pieejama Eurostat pēc pieprasījuma, lai gan tikai angļu valodā.
(2) Šo rādītāju apkopo arī Eurostat, kurš izmanto šādu definīciju: “Nodarbināto personu skaitu definē kā to personu kopējo skaitu, kas strādā apsekojamā vienībā (ieskaitot strādājošus īpašniekus, apsekojamajā vienībā regulāri strādājošus partnerus un nealgotus ģimenes darbiniekus), kā arī personas, kas strādā ārpus apsekojamās vienības, bet kas ir tai piederīgas un kam tā maksā algas (piem., tirdzniecības pārstāvji, piegādātāji, remonta un apkopes strādnieki). Ieskaita arī personas, kas darbu kavē īslaicīgi (piem., personas, kas ir slimības atvaļinājumā, apmaksātā atvaļinājumā vai kādā īpašā atvaļinājumā), personas, kas streiko, bet ne personas, kas atstājušas darbu uz nenoteiktu laiku. Ieskaita arī nepilnas slodzes darbiniekus, kurus par tādiem var uzskatīt atbilstoši attiecīgās valsts likumiem un kuri ir iekļauti algu sarakstos, kā arī algu sarakstos iekļautus sezonas strādniekus, stažierus un mājās strādājošos. Nodarbināto personu skaitā neieskaita darbaspēku, ko apsekojamai vienībai piegādā citi uzņēmumi, personas, kas veic remontdarbus vai apkopes darbus citu uzņēmumu uzdevumā, kā arī personas obligātajā militārajā dienestā. Ar nealgotiem ģimenes darbiniekiem saprot personas, kas dzīvo kopā ar apsekojamās vienības īpašnieku un regulāri strādā apsekojamā vienībā, bet ar kuriem nav noslēgts darba līgums un kuri par padarīto darbu nesaņem noteiktu naudas summu. Termins attiecas tikai uz tādām personām, kurām nav pamatdarba kādā citā vienībā, kur tās iekļautas algu sarakstā. Piezīme. Lai pārbaudītu datu salīdzināmību, ir jānorāda, vai brīvprātīgie darbinieki ir iekļauti šajā postenī vai ne. [Komisijas Regula (EK) Nr. 2700/98 par rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām, kods 16110]. Piezīmes. Uzņēmumu grupām sadale uzņēmuma līmenī jānodrošina, ievērojot noteiktus sadales principus (jāietver direktori rīkotāji; jāizslēdz aģenti, kas nav pieņemti darbā). Nodarbināto personu skaitu nosaka kā gada vidējo rādītāju.” (Eurostat, Methodological manual for statistics on credit institutions, version 1.8, December 2001, p. 34.)
(3) Tomēr viens izņēmums tiek pieļauts saskaņā ar Regulu ECB/2001/13, kurā ir atļauts paziņot kopsavilkuma bilances datus par kredītiestāžu grupām (piemēram, Nīderlandes Rabobank gadījumā).
(4) Atbilstošā EKS 95 nozare šim rādītājam ir S. 125a. “EKS 95” ir Eiropas kontu sistēma 1995, kas ietverta A pielikumā Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas valstu un reģionu kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.).
(5) OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(6) OV L 63, 13.3.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(7) Atbilstošā EKS 95 nozare šim rādītājam ir S. 125b.
(8) Raksturlielumi ir statistikas jēdzieni, kas sniedz papildu kodētu (piemēram, vienība) un nekodētu (piemēram, apkopošanas metode) informāciju par apmaiņas datiem. “Obligāts” attiecas uz raksturlielumiem, kuriem visi partneri zina vērtības. “Izvēles” attiecas uz raksturlielumiem, kurus nosaka tikai tad, ja tie zināmi ziņotājā iestādē (piemēram, iekšzemes sēriju kodi), vai arī jebkad, kad tie piemērojami (piemēram, apkopošana, sadalījumi). Apmaiņai ar raksturlielumu vērtībām jānotiek tikai tad, ja tās nosaka pirmo reizi, un jebkad, kad tās mainās. Katrā apmaiņā ir iekļauts novērojuma statuss, kas pievienots katram novērojumam.
(9) Par izmaiņām jāziņo pa faksu/elektronisko pastu atbildīgajai ECB darbības jomai.
(10) ECB nozīmē ECB Statistikas ģenerāldirektorātu.
(11) Ja sakarā ar vietējo tirgus praksi vai tiesisko regulējumu laikrinda (vai tās daļa) nav piemērojama (tai atbilstošā parādība nepastāv), paziņo trūkstošu vērtību (“-”) ar novērojuma statusu “M”.
(12) Ja sakarā ar vietējiem statistikas nosacījumiem datus laikrindai nesavāc noteiktos datumos vai visam laikrindas garumam (tās pamatā esošā ekonomiskā parādība pastāv, taču statistiski netiek apsekota), katrā periodā paziņo trūkstošu vērtību (“-”) ar novērojuma statusu “L”.
(13) Vēlāk šos novērojumus izsaka noteiktās vērtībās (novērojuma statuss “A”). Jaunās pārskatītās vērtības nomaina iepriekšējos provizoriskos novērojumus.
(14) Neiesaistītajām dalībvalstīm un Grieķijai līdz 2001. gadam “denominācijas valūtai” sērijas koda pēdējā dimensijā E koda vietā izmanto N kodu.
III PIELIKUMS
“IX PIELIKUMS
IESNIEDZAMIE PAPILDPOSTEŅI
Pārskata shēma
|
1. |
Šajā pielikumā uzskaitītie papildposteņi pieder bilances posteņu atslēgas grupai, kas aprakstīta XIII pielikumā. Sērijas ir jāpaziņo reizi mēnesī (I un II iedaļas posteņi) vai reizi ceturksnī (III iedaļas posteņi) un tajā pašā termiņā, kā obligātā ikmēneša un ceturkšņa monetārās finanšu iestādes (MFI) bilances statistika saskaņā ar Regulu ECB/2003/13. |
I. Papildposteņi kopsavilkuma monetāro rādītāju un tiem atbilstošo bilances posteņu iegūšanai un novērtēšanai
|
2. |
Lai apkopotu kopsavilkuma monetāros radītājus un euro zonas monetārās savienības finanšu kontus (MSFK), valstu centrālas bankas paziņo statistikas informāciju par “skaidras naudas apgrozībā”, “emitēto parāda vērtspapīru” un “pārējo aktīvu/pasīvu” papildu analīzi. Šos prioritāros papildposteņus A un B tabulās ataino kā ar treknu rāmi apvilktas šūnas, un tie ir definēti tālāk tekstā. Pārējie papildposteņi ir nepieciešami, lai ļautu izdarīt sīkāku MFI bilances statistikas analīzi. |
3. Skaidra nauda apgrozībā, tostarp euro banknotes, valstu valūtu banknotes, monētas, euro monētas un valstu valūtu monētas (M1 līdz M5).
|
— |
Euro banknotes (M1) ir emitētās euro banknotes, kas iekļautas postenī “skaidra nauda apgrozībā”. |
|
— |
Valstu valūtu banknotes (M2) ir banknotes līdzšinējās valūtās, ko valstu centrālās bankas emitējušas līdz 2002. gada 1. janvārim un kas vēl nav izpirktas valstu centrālajās bankās. Ziņo no 2002. gada janvāra vismaz 2002. gadā. |
|
— |
Monētas (M3) attiecas uz monētu daudzumu, izteiktu euro, ko emitējušas valstu iestādes (valstu centrālās bankas/centrālās valdības) un ko paziņo posteņa “skaidra nauda apgrozībā” ietvaros valsts centrālās bankas bilancē. |
|
— |
Euro monētas (M4) ir valstu iestāžu (valstu centrālo banku/centrālo valdību) emitētas euro monētas. |
|
— |
Valstu valūtu monētas (M5) ir līdzšinējo valūtu monētas, ko valstu iestādes (valstu centrālās bankas/centrālās valdības) emitējušas līdz 2002. gada 1. janvārim un kas vēl nav izpirktas valstu centrālajās bankās. |
4. Eiropas Centrālās bankas (ECB)/valstu centrālo banku (VCB) emitētu apgrozāmu vērtspapīru turētāji (M6 līdz M8)
ECB/valstu centrālo banku emitēti parāda vērtspapīri, kas iedalīti pēc to turētāju dzīvesvietas vai reģistrācijas vietas saskaņā ar šādu iedalījumu trijās grupās: iekšzemes/citas iesaistītās dalībvalstis/pārējā pasaule.
5. Uzkrātie procenti noguldījumiem (M9, M38)
Par noguldījumiem maksājami procenti, kas reģistrēti tad, kad tie uzkrājušies (t.i. uz uzkrāto procentu bāzes), nevis tad, kad tie faktiski samaksāti (t.i. uz skaidras naudas bāzes).
6. Uzkrātie procenti kredītiem (M38, M42)
Par kredītiem saņemami procenti, kas reģistrēti tad, kad tie uzkrājušies (t.i. uz uzkrāto procentu bāzes), nevis tad, kad tie faktiski saņemti (t.i. uz skaidras naudas bāzes).
A TABULA
ECB/valstu centrālo banku dati (atlikumi) (1)
|
|
Iekšzemes |
Citas iesaistītās dalībvalstis |
Pārējā pasaule |
Nav iedalīts |
||
|
PASĪVI |
||||||
|
8 Skaidra nauda apgrozībā |
||||||
|
Tostarp banknotes |
|
|||||
|
|
M1 |
||||
|
|
M2 |
||||
|
Tostarp monētas |
|
M3 |
||||
|
|
M4 |
||||
|
|
M5 |
||||
|
11 Emitētie parāda vērtspapīri |
||||||
|
Līdz 1 gadam |
M6 |
M7 |
M8 |
|
||
|
14 Pārējie pasīvi |
||||||
|
Tostarp uzkrātie procenti noguldījumiem |
|
M9 |
||||
|
Tostarp tranzīta posteņi |
|
M10 |
||||
|
Tostarp pagaidu posteņi |
|
M11 |
||||
|
Tostarp atvasinātie finanšu instrumenti |
|
M12 |
||||
|
Tostarp Eurosistēmas iekšējās saistības euro banknošu pārdales rezultātā |
M13 |
|
||||
|
AKTĪVI |
||||||
|
7 Pārējie aktīvi |
||||||
|
Tostarp uzkrātie procenti kredītiem |
|
M14 |
||||
|
Tostarp tranzīta posteņi |
|
M15 |
||||
|
Tostarp pagaidu posteņi |
|
M16 |
||||
|
Tostarp atvasinātie finanšu instrumenti |
|
M17 |
||||
|
Tostarp Eurosistēmas iekšējās prasības euro banknošu pārdales rezultātā |
M18 |
|
||||
B TABULA
Pārējie MFI dati (atlikumi) (4)
|
|
Iekšzemes |
Citas iesaistītās dalībvalstis |
Pārējā pasaule |
Nav iedalīts |
|
PASĪVI |
||||
|
11 Emitētie parāda vērtspapīri |
||||
|
Līdz 1 gadam |
M19 |
M20 |
M21 |
|
|
Euro |
M22↑ |
M23↑ |
M24↑ |
|
|
Ārvalstu valūtas |
M25↑ |
M26↑ |
M27↑ |
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
M28 |
M29 |
M30 |
|
|
Euro |
M31↑ |
M32↑ |
M33↑ |
|
|
Ārvalstu valūtas |
M34↑ |
M35↑ |
M36↑ |
|
|
13 Kapitāls un rezerves |
||||
|
Tostarp uzkrājumi |
|
M37 |
||
|
14 Pārējie pasīvi |
||||
|
Tostarp uzkrātie procenti noguldījumiem |
|
M38 |
||
|
Tostarp tranzīta posteņi |
|
M39 |
||
|
Tostarp pagaidu posteņi |
|
M40 |
||
|
Tostarp atvasinātie finanšu instrumenti |
|
M41 |
||
|
AKTĪVI |
||||
|
7 Pārējie aktīvi |
||||
|
Tostarp uzkrātie procenti kredītiem |
|
M42 |
||
|
Tostarp tranzīta posteņi |
|
M43 |
||
|
Tostarp pagaidu posteņi |
|
M44 |
||
|
Tostarp atvasinātie finanšu instrumenti |
|
M45 |
||
7. Pārējie aktīvi/pasīvi, tostarp Eurosistēmas iekšējās saistības (postenis M13) / prasības (postenis M18) euro banknošu pārdales rezultātā
Neto pozīcijas attiecībā pret Eurosistēmu, kas radušās, 1) izplatot ECB emitētās euro banknotes (8 % no kopējā emisijas apjoma); un 2) piemērojot kapitāla daļu mehānismu. Valstu centrālās bankas vai ECB atsevišķas neto kredīta vai debeta pozīcijas iedalīšanu bilances aktīvu vai pasīvu daļā veic saskaņā ar zīmi, proti, pozitīvu neto pozīciju attiecībā pret Eurosistēmu paziņo aktīvu daļā, savukārt negatīvu neto pozīciju – pasīvu daļā.
8. Pārējo MFI emitētu apgrozāmu vērtspapīru turētāji ar sadalījumu pēc termiņa (posteņi no M19 līdz M21 un no M28 līdz M30) un tālāk – pēc valūtas (posteņi no M22 līdz M27 un no M31 līdz M36)
MFI emitēti parāda vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas iedalīti pēc to turētāja dzīvesvietas vai reģistrācijas vietas saskaņā ar šādu iedalījumu trijās grupās: iekšzemes/citas iesaistītās dalībvalstis/pārējā pasaule. Datus par parāda vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem sniedz ar sadalījumu pēc termiņa (līdz vienam gadam, virs viena gada un līdz diviem gadiem) un ar sīkākām ziņām par valūtu (euro, ārvalstu valūtas).
II. Papildposteņi, lai iegūtu svēruma informāciju MFI procentu likmju statistikai
|
9. |
Regulārai MFI procentu likmju statistikas sagatavošanai (5) ir nepieciešama svēruma informācija, lai apkopotu valstu MFI procentu likmju statistiku euro zonas MFI procentu likmju statistikā. Lai samazinātu valstu centrālo banku sniedzamo ziņu daudzumu, ir pieņemts lēmums kā galveno avotu MFI procentu likmju statistikas par atlikumu, tā arī izvēlētas MFI procentu likmju statistikas par jauniem darījumiem svērumu iegūšanai izmantot statistikas informāciju, ko valstu centrālās bankas jau paziņojušas bilances posteņu statistikas sakarā. |
|
10. |
Pamatojoties uz datu pieejamību saskaņā ar Regulu ECB/2001/13, informāciju par svērumiem attiecīgām noguldījumu kategorijām attiecībā uz jauniem darījumiem un atlikumu viegli var iegūt no MFI bilanču statistikas. Tomēr attiecībā uz kredītu instrumentu kategorijām atlikuma (6) jomā obligātie bilances posteņu dati nesniedz precīzu atspoguļojumu. |
|
11. |
Šīm kredītu instrumentu kategorijām (obligātās) bilances posteņu sērijas attiecas uz visām darījumu valūtām, savukārt MFI procentu likmju statistika attiecas tikai uz euro kredītiem. Bilances posteņu sērijas, kas attiecas tikai uz euro kā darījuma valūtu saskaņā ar Regulu ECB/2001/13, ir pieejamas līdz ar nepieciešamo sadalījumu pa nozarēm, taču bez iedalījuma pēc termiņiem vai (mājsaimniecību nozarē) pēc kredītu veida. |
|
12. |
Tādēļ šīm kredītu kategorijām svērums tiek balstīts uz bilances posteņu sērijām, kas attiecas uz kredītiem visās valūtās. Tomēr šo sēriju pielāgo euro daļai darījuma valūtās kopā. |
|
13. |
Saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem vairāku valstu centrālās bankas (pašreiz: Beļģijas, Spānijas, Francijas, Īrijas, Itālijas, Luksemburgas, Austrijas, Portugāles, Somijas un Nīderlandes attiecībā uz kredītiem nefinanšu sabiedrībām) tomēr arī var sniegt prasīto sadalījumu euro kredītiem. Šajā nolūkā ir izveidoti šādi papildposteņi: |
C TABULA
Pārējie MFI dati (atlikumi)
|
Pārējo MFI izsniegtie euro kredīti norādītām “citu rezidentu” apakškategorijām |
||||
|
AKTĪVI |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības u.c. (S.14 + S.15) |
||
|
Patēriņa kredīts |
Mājokļu kredīti |
Pārējie (atlikums) |
||
|
A. Iekšzemes |
||||
|
Kredīti |
|
|||
|
tostarp euro |
|
|||
|
Līdz 1 gadam |
M46 |
M47 |
M48 |
M49 |
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
M50 |
M51 |
M52 |
M53 |
|
Ilgāk par 5 gadiem |
M54 |
M55 |
M56 |
M57 |
|
B. Citas iesaist. DV |
||||
|
Kredīti |
|
|||
|
tostarp euro |
|
|||
|
Līdz 1 gadam |
M58 |
M59 |
M60 |
M61 |
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
M62 |
M63 |
M64 |
M65 |
|
Vairāk par 5 gadiem |
M66 |
M67 |
M68 |
M69 |
III. Papildposteņi MSFK sagatavošanai
|
14. |
Regulārai ceturkšņa MSFK sagatavošanai ir vajadzīgi monetārās un banku statistikas (NBS) papildposteņi. Kopā ar pašlaik saskaņā ar NBS ziņošanas prasībām sniegtajiem datiem jāsniedz arī papildus instruments un rezidences iedalījums finanšu kontu mērķiem. |
|
15. |
Finanšu kontu mērķiem tiek prasīti dati par atlikumiem un darījumiem. Lai finanšu kontu prasības integrētu NBS ietvaros, vajadzīgas plūsmu korekcijas, t.i., pārklasificēšanas, pārvērtēšanas un maiņas kursa korekcijas, kas saistītas ar papildus finanšu kontu datu sērijām. |
|
16. |
Saistībā ar vērtēšanas noteikumiem jebkurus papildus datus, kas prasīti saskaņā ar šo iedaļu, ziņo ievērojot tos pašus vērtēšanas un grāmatvedības notikumus, ko ievēro attiecībā uz datiem, kurus ziņo saskaņā ar Regulu ECB/2001/13. Visbeidzot, izveidoti jauni identifikācijas kodi NBS sakarā un izveidoti pienācīgi ziņošanas noteikumi (t.i., attiecībā uz savlaicīgumu), kā arī definētas pārbaudes saistībā ar citiem pastāvošiem datiem. Šajā nolūkā ir izveidoti šādi papildposteņi: |
D TABULA
Ceturkšņa dati: VCB/ECB/citu MFI dati (atlikumi)
|
|
Iekšzemes |
Citas iesaistītās dalībvalstis |
Pārējā pasaule |
Nav iedalīts |
||
|
Kopā |
Tostarp: centrālā valdība |
Kopā |
Tostarp: centrālā valdība |
|||
|
14 Pārējie pasīvi |
||||||
|
Mājsaimniecību neto kapitāls pensiju fondu rezervēs |
|
M70 |
||||
|
AKTĪVI |
||||||
|
3 Vērtspapīri, kas nav akcijas |
||||||
|
Līdz 1 gadam |
|
M71 |
|
M72 |
M73 |
|
|
Tostarp: euro |
|
M74 |
|
M75 |
M76 |
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
M77 |
|
M78 |
M79 |
|
|
Tostarp: euro |
|
M80 |
|
M81 |
M82 |
|
|
5 Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri |
||||||
|
Kotētās akcijas |
M83 |
|
M84 |
|
M85 |
|
|
Ieguldījumu fondu (ne NTF) akcijas |
M86 |
|
M87 |
|
M88 |
|
|
7 Pārējie aktīvi |
||||||
|
Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un nesamaksāto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves |
|
M89 |
||||
17. Mājsaimniecību neto kapitāls pensiju fondu rezervēs (M70)
MFI saistības pret mājsaimniecībām tehnisko uzkrājumu veidā, kas izveidoti, lai nodrošinātu darbinieku pensijas. Tas parasti attiecas uz darbinieku pensiju fondiem, kas nav nodoti neatkarīgu ārēju iestāžu rīcībā.
18. Vērtspapīri, kas nav akcijas
Prasīti iedalījumi pēc nozares un termiņa, kas nav Regulā ECB/2001/13. Tas ietver tādu vērtspapīru turējumus, kas nav akcijas, ir ar termiņu līdz 1 gadam, un kurus emitējusi centrālā valdība (Iekšzemes M71, M74, citas iesaistītās dalībvalstis M72, M75) un pārējā pasaule (M73, M76), kā arī tādu vērtspapīru turējumus, kas nav akcijas, ir ar termiņu virs 1 gada, un kurus emitējusi centrālā valdība (Iekšzemes M77, M80, citas iesaistītās dalībvalstis M78, M81) un pārējā pasaule (M79, M82)
19. Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri
Atsevišķa informācija, iedalīta pēc rezidenta vietas, attiecībā uz kotētām akcijām un ieguldījumu fondu akcijām, kas nav naudas tirgus fondu akcijas. Kotētas akcijas (M83-M85) ir akcijas, kuru cena tiek kotēta atzītā biržā vai citā otrreizējā tirgus formā. Ieguldījumu fondu akcijas (M86-M88), sauktas arī par kopfondu akcijām, ir akcijas, kas emitētas saistībā ar organizētu finanšu sistēmu, kas apvieno ieguldītāju līdzekļus ar mērķi iegūt finanšu vai nefinanšu aktīvus, izņemot tos, kas iekļauti MFI nozarē.
20. Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un nesamaksāto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves (M89)
Šis postenis ir daļa no MFI maksātajām bruto prēmijām, kas iedalīta turpmākiem grāmatvedības periodiem un MFI prasības, kas nav vēl samaksātas.”
(1) Plūsmu datus drīkst sniegt, ievērojot divpusēju nolīgumu starp ECB un valstu centrālajām bankām.
(2) Jāziņo, ja dati pieejami.
(3) Jāziņo, ja dati pieejami.
Izceltās šūnas norāda prioritāros posteņus.
(4) Plūsmu datus drīkst sniegt, ievērojot divpusēju nolīgumu starp ECB un valstu centrālajām bankām.
Izceltās šūnas norāda prioritāros posteņus.
Saskaņā ar ECB un valsts centrālās bankas vienošanos valsts centrālā banka var neziņot izceltajās šūnās ar bultiņu (↑) pieprasīto informāciju, ja ECB izmanto alternatīvus datu avotus.
(5) Saskaņā ar Regulu ECB/2001/18.
(6) Skat. Regulas ECB/2001/18 II pielikuma 1. papildinājuma 6. līdz 14. rādītāju.
IV PIELIKUMS
“XIII PIELIKUMS
ELEKTRONISKĀS STATISTIKAS DATU APMAIŅAS ZIŅOŠANAS STANDARTI
ECB BILANCES POSTEŅU STATISTIKA
ATSLĒGAS GRUPAS IDENTIFIKATORS: ECB_BSI1
MFI bilances statistika nolūkā sagatavot konsolidēto bilanci
1. ECB_BSI1 atslēgas grupa un atbilstošie kodu saraksti
Bilances posteņu (BSI) atslēgas grupa attiecas uz euro zonas saskaņoto bilances statistiku, ko Eiropas Centrālajai bankai (ECB) paziņo monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektors. Datus par bilances posteņiem no atsevišķām MFI (izņemot valstu centrālās bankas (VCB)) valsts līmenī savāc un apkopo valstu centrālās bankas. Valstu centrālās bankas un ECB arī apkopo pašas savu bilances posteņu statistiku. Valstu centrālo banku/ECB bilances posteņu statistiku un pārējo MFI bilances posteņu statistiku valstu centrālās bankas atsevišķi paziņo bruto skaitļos ECB, kura savukārt vispirms sastāda katras valsts MFI nozares kopsavilkuma bilanci un tad – euro zonas MFI sektora konsolidēto bilanci (1) un attiecīgos euro zonas monetāros kopsavilkuma rādītājus (2).
ECB izmanto MFI sektora bilances konsolidētos mēneša datus, lai sastādītu euro zonas monetāros kopsavilkuma rādītājus un atbilstošos bilances posteņus. Galveno bilances posteņu tālākus iedalījumus paziņo reizi ceturksnī kā papildu informāciju monetārās analīzes nolūkā.
Bilances posteņu atslēgas grupai identificētās dimensijas un raksturlielumi ir sīkāk aprakstīti tālāk tekstā.
Bilances posteņu statistikai precizē 11 dimensijas, kas ir būtiskas, lai identificētu laikrindu (3):
1. TABULA
Bilances posteņu atslēgas grupa (ECB_BSI1): Sēriju dimensijas
|
Pozīcija atslēgā: |
Jēdziens (mnemonisks) |
Jēdziena nosaukums |
Vērtības formāts |
Kodu saraksts (mnemonisks) |
Kodu saraksta nosaukums |
|
|
Dimensijas |
||||
|
1 |
FREQ |
Biežums |
AN1 |
CL_FREQ |
Biežuma kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
2 |
REF_AREA |
Atsauces apgabals |
AN2 |
CL_AREA_EE |
Apgabalu kodu saraksts (Eurostat BoP, ECB) |
|
3 |
ADJUSTMENT |
Korekciju rādītājs |
AN1 |
CL_ADJUSTMENT |
Korekciju rādītāju kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
4 |
BS_REP_SECTOR |
Bilances atsauces sektoru dalījums |
AN1 |
CL_BS_REP_SECTOR |
Bilances atsauces sektoru dalījuma kodu saraksts (ECB) |
|
5 |
BS_ITEM |
Bilances postenis |
AN3 |
CL_BS_ITEM |
Bilances posteņu kodu saraksts (ECB) |
|
6 |
MATURITY_ORIG |
Sākotnējais termiņš |
AN1 |
CL_MATURITY_ORIG |
Sākotnējo termiņu kodu saraksts (ECB) |
|
7 |
DATA_TYPE |
Datu veids |
AN1 |
CL_DATA_TYPE |
Monetāro un banku datu veids, plūsma un pozīcija (ECB, BIS) |
|
8 |
COUNT_AREA |
Darījuma partnera mītnes apgabals |
AN2 |
CL_AREA_EE |
Apgabalu kodu saraksts (Eurostat BoP, ECB) |
|
9 |
BS_COUNT_SECTOR |
Bilances darījuma partnera sektors |
AN4 |
CL_BS_COUNT_SECTOR |
Bilances darījuma partnera sektoru kodu saraksts (ECB, BIS) |
|
10 |
CURRENCY_TRANS |
Darījuma valūta |
AN3 |
CL_CURRENCY |
Valūtu kodu saraksts (ECB, BIS, Eurostat BoP) |
|
11 |
BS_SUFFIX |
Bilances sufikss |
AN..3 |
CL_BS_SUFFIX |
Sērijas vai īpašā aprēķina nosaukumu kodu saraksts (ECB) |
Šīs dimensijas ir statistikas jēdzieni, kuru vērtības ņem no kodu sarakstiem. Dažos retos gadījumos kodu sarakstos ietverto kodēto vērtību apraksts var precīzi neatbilst Regulas ECB/2001/13 formulējumiem. Šajā gadījumā kodu saraksts vai tā vērtību apakškopa ir starptautiski saskaņots saraksts, kurš jau pastāv (piemēram, darījuma partnera dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta).
Tā pati atslēgas grupa ļauj atveidot papildu datu kopu, kas tiek prasīta euro zonas monetāro kopsavilkuma rādītāju apkopošanai: centrālās valdības aktīvi un noguldījumu saistības (to tuvi aizstājēji), kas sniegti VII pielikumā.
2. Dimensijas
Bilances posteņu atslēgas grupas dimensiju apraksts ir dots tālāk tekstā tajā pašā secībā, kā tās parādās sērijas atslēgā. Tiek dota arī informācija par katras dimensijas garumu (vērtību formātu, norādot rakstu zīmju skaitu) un atsauces kodu sarakstu (ko norāda ar lielajiem burtiem kā CL_****). Piemēram, saskaņā ar 1. tabulu, dimensijai REF_AREA (atsauces apgabals) vērtības ņem no CL_AREA_EE kodu saraksta.
2.1. Dimensija Nr. 1: Biežums (FREQ; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija norāda paziņotās sērijas biežumu. Izmantotais kodu saraksts ir CL_FREQ. Bilances posteņu atslēgas grupā izmantotās kodu vērtības ir “M” mēneša datiem un “Q” ceturkšņa datiem, un tās veido šajā kodu sarakstā precizēto vērtību apakškopu.
2.2. Dimensija Nr. 2: Atsauces apgabals (REF_AREA; garums: divas rakstzīmes)
Šī dimensija apzīmē ziņotāju iestāžu (MFI) rezidences valsti. Saistītais kodu saraksts CL_AREA_EE satur standarta ISO valstu sarakstu un dažas papildu kodu vērtības, kas aprakstītas arī 2.8. punktā (dimensija Nr. Darījuma partnera mītnes apgabals). Lai noteiktu atsauces apgabalu bilances posteņu atslēgas grupā, izmanto tikai tā vērtību apakškopu.
2.3. Dimensija Nr. 3: Korekciju rādītājs (ADJUSTMENT; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija norāda, vai ir tikušas piemērotas sezonas korekcijas un/vai darba dienas korekcijas. Atbilstošais kodu saraksts ir CL_ADJUSTMENT. Kodu vērtības, kuras pašreiz izmanto bilances posteņu atslēga grupā, ir “N” ne sezonālu, ne darba dienas korekciju izdarīšanai un “Y” darba dienas un sezonālu korekciju izdarīšanai.
2.4. Dimensija Nr. 4: Bilances atsauces sektoru dalījums (BS_REP_SECTOR; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija norāda atskaites sektoru un ir piesaistīta kodu sarakstam CL_BS_REP_SECTOR. Šajā kodu sarakstā MFI tiek iedalītas valstu centrālajās bankās (VCB)/ECB (“N”) un pārējās MFI (kredītiestādes, naudas tirgus fondi un citas iestādes) (“A”), aplūkojot atsevišķās bilances, kuras ECB konsolidē.
Aplūkojot datu par centrālās valdības noguldījumu saistībām un aktīviem pieprasījumu, izmanto koda vērtību “G” centrālajai valdībai.
Šajā kodu sarakstā iekļauj arī citas kodu vērtības, lai ECB varētu aprēķināt un izplatīt euro zonas monetāro kopsavilkuma rādītāju sērijas.
2.5. Dimensija Nr. 5: Bilances postenis (BS_ITEM; garums: trīs rakstzīmes)
Šī dimensija atspoguļo MFI bilances posteņus, kas definēti Regulā ECB/2001/13, un tās vērtības ņem no kodu saraksta CL_BS_ITEM. Šī ir bilances posteņu atslēgas grupas pamatdimensija. Aktīvu un pasīvu kodu vērtības identificē ar priedēkli “A” vai “L”, un arī šajā gadījumā vērtības sakārto un kodē, pēc iespējas ievērojot hierarhijas attiecību posteņu starpā. Papildu bilances posteņus, kas specifiskas valstu centrālajām bankām (un ECB), identificē ar burtu “C”, kas seko priedēklim “A” aktīvu gadījumā un priedēklim “L” pasīvu gadījumā.
2.6. Dimensija Nr. 6: Sākotnējais termiņš (MATURITY_ORIG; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija atspoguļo bilances posteņu sākotnējo termiņu MFI bilancē un ir piesaistīta kodu sarakstam CL_MATURITY_ORIG.
2.7. Dimensija Nr. 7: Datu veids (DATA_TYPE; garums: viena rakstzīme)
Dimensiju apraksta kodu saraksts CL_DATA_TYPE, un tā norāda paziņojamo datu veidu: atlikums perioda beigās (atlikumi) (“1”), pārklasificēšana un citas korekcijas (“5”), valūtas kursa korekcijas (“6”) (4) un pārējās korekcijas (“7”) (cita pārvērtēšana un kredītu pilnīga/daļēja norakstīšana). Pārējās kodu vērtības ir noteiktas, lai ļautu iegūt plūsmas no atlikumiem un veikt atbilstošas korekcijas, kā arī lai aprēķinātu nosacīto atlikumu indeksu, kuru izmanto gada augšanas rādītāju atvasināšanai. Šīs papildu kodu vērtības ECB izmanto euro zonas kopsavilkuma rādītāju izplatīšanai.
2.8. Dimensija Nr. 8: Darījuma partnera mītnes apgabals (COUNT_AREA; garums: divas rakstzīmes)
Šī dimensija izsaka MFI bilances posteņu darījuma partnera mītnes apgabalu. Šim jēdzienam piesaistītais kodu saraksts ir CL_AREA_EE, kas ietver standarta ISO valstu sarakstu un papildu vērtības, ko izmanto īpaši euro zonai (piemēram, “U6” – “iekšzemes”, ko izmanto tad, ja darījuma partnera mītnes apgabals ir tā pati valsts, kas ziņotājai MFI). Bilances posteņu statistikai izmanto kodu vērtību apakškopu: Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kodi plus daži papildu apgabalu kodi.
2.9. Dimensija Nr. 9: Bilances darījuma partnera sektors (BS_COUNT_SECTOR; garums: četras rakstzīmes)
Šī dimensija izsaka bilances posteņu darījuma partnera sektoru dalījumu un ir piesaistīta kodu sarakstam CL_BS_COUNT_SECT. Šajā kodu sarakstā ir stingri ievērota bilances posteņu sektoru dalījuma prasība, kas pirmkārt izklāstīta 1998. gada 1. decembra Regulā ECB/1998/16 par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci un vēlāk – Regulā ECB/2001/13. Vērtības sakārto un kodē saskaņā ar sektoru hierarhijas struktūru, lai padarītu tās pārskatāmas lietotājam un nodrošinātu līdzekli ērtai datu administrēšanai.
Attiecībā uz Regulas ECB/2001/13 I pielikuma 2. un 4. tabulu iedalījums “bankas/nebankas”, kad to piemēro neiesaistītās dalībvalstīs dzīvojošiem vai reģistrētiem darījuma partneriem, atbilst iedalījumam “MFI/ne-MFI”, kas precizēts minētajā regulā. 3. tabulā lieto iedalījumu “MFI/ne-MFI” neiesaistītās dalībvalstīs dzīvojošu vai reģistrētu darījuma partneru klasificēšanas vietā.
2.10. Dimensija Nr. 10: Darījuma valūta (CURRENCY_TRANS; garums: trīs rakstzīmes)
Šī dimensija apraksta valūtu, kurā ir izteikti MFI bilances posteņi, un ir piesaistīta kodu sarakstam CL_CURRENCY. MFI bilances posteņiem izmanto kodu vērtību apakškopu.
2.11. Dimensija Nr. 11: Sērijas valūta (SERIES_DENOM; garums: viena rakstu zīme)
Šī dimensija precizē, vai paziņotā sērija ir izteikta valsts vai kopējā (euro) valūtā. Tai ir divas vērtības (“N” – valsts un “E” – euro), ko izsaka kodu saraksts CL_BS_SUFFIX. Šī dimensija ir kritiska, lai atšķirtu sērijas, kuras izsaka to pašu ekonomisko parādību, par kuru ziņo dažādos Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) posmos. Piemēram, datus par ES valstīm, kuras nav EMS dalībnieces, paziņo valsts valūtā. No brīža, kad tās pievienosies EMS, tās pašas bilances posteņu sērijas tiks izteiktas un paziņotas euro.
3. Raksturlielumi
Papildus 11 dimensijām, kas nosaka atslēgu, ir noteikts raksturlielumu kopums (5). Tie ir dažādos līmeņos pievienoti apmaiņas informācijai. 2. tabulā norāda kodēto un nekodēto raksturlielumu sarakstu, kas noteikti bilances posteņu statistikas atslēgas grupai līdz ar to piešķires līmeni, formātu un kodu sarakstiem, no kuriem iegūst kodēto raksturlielumu vērtības.
Turklāt katru no šiem raksturlielumiem papildus raksturo dažas tehniskas īpašības, kuras ir uzskaitītas 3. tabulā.
2. TABULA
Kodētie un nekodētie raksturlielumi, kas noteikti ECB_BSI1 atslēgas grupai
|
Piešķires līmenis |
Statistikas jēdziens |
Formāts |
Kodu saraksts |
||
|
Radniecīgās sērijas raksturlielumi (apmaiņa veikta, izmantojot FNS grupu) |
|||||
|
Radniecīgs |
TITLE |
Nosaukums |
AN..70 |
nekodēts |
|
|
Radniecīgs |
UNIT |
Vienība |
AN..12 |
CL_UNIT |
Vienību kodu saraksts (BIS, ECB, Eurostat BoP) |
|
Radniecīgs |
UNIT_MULT |
Vienības reizinātājs |
AN..2 |
CL_UNIT_MULT |
Vienību reizinātāju saraksts (BIS, ECB, Eurostat BoP) |
|
Radniecīgs |
DECIMALS |
Decimālzīmes |
AN1 |
CL_DECIMALS |
Decimālzīmju kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
Radniecīgs |
TITLE_COMPL |
Nosaukuma papildinātājs |
AN..1050 |
nekodēts |
|
|
Radniecīgs |
NAT_TITLE |
Valsts valodas nosaukums |
AN..350 |
nekodēts |
|
|
Radniecīgs |
COMPILATION |
Summēšanas vienādojumi |
AN..1050 |
nekodēts |
|
|
Laikrindas raksturlielumi (apmaiņa veikta, izmantojot FNS grupu) |
|||||
|
Laikrinda |
COLLECTION |
Vākšanas rādītājs |
AN1 |
CL_COLLECTION |
Vākšanas rādītāju kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
Laikrinda |
AVAILABILITY |
Pieejamība |
AN1 |
CL_AVAILABILITY |
Organizāciju pieejamības kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
Laikrinda |
DOM_SER_IDS |
Iekšzemes sēriju identifikatori |
AN..70 |
nekodēts |
|
|
Laikrinda |
UNIT_INDEX_BASE |
Vienības indeksa bāze |
AN..35 |
nekodēts |
|
|
Laikrinda |
BREAKS |
Pārrāvumi |
AN..350 |
nekodēts |
|
|
Novērojuma raksturlielumi (apmaiņa veikta līdz ar datiem galvenajā ARR segmentā, izņemot OBS_COM, kur apmaiņa veikta, izmantojot FNS) |
|||||
|
Novērojums |
OBS_STATUS |
Novērojuma statuss |
AN1 |
CL_OBS_STATUS |
Novērojuma statusa kodu saraksts (BIS, ECB, Eurostat BoP) |
|
Novērojums |
OBS_CONF |
Novērojuma konfidencialitāte |
AN1 |
CL_OBS_CONF |
Novērojuma konfidencialitātes kodu saraksts (Eurostat BoP, ECB) |
|
Novērojums |
OBS_PRE_BREAK |
Novērojuma vērtība pirms pārrāvuma |
AN..15 |
nekodēts |
|
|
Novērojums |
OBS_COM |
Novērojuma piezīme |
AN..350 |
nekodēts |
|
3. TABULA
Kopējās raksturlielumu īpašības ECB_BSI1 atslēgas grupai: Euro zonas valstu centrālo banku ziņojumi ECB
|
|
Statuss |
Pirmo vērtību nosaka… (7) |
VCB var izmainīt |
|
TITLE_COMPL |
M |
ECB |
Nē |
|
UNIT |
M |
ECB |
Nē |
|
UNIT_MULT |
M |
ECB |
Nē |
|
DECIMALS |
M |
ECB |
Nē |
|
TITLE |
C |
ECB |
Nē |
|
NAT_TITLE |
C |
VCB |
Jā |
|
COMPILATION |
C |
VCB |
Jā (6) |
|
COLLECTION |
M |
ECB |
Nē |
|
AVAILABILITY |
M |
ECB/VCB |
Jā |
|
DOM_SER_IDS (8) |
C |
VCB |
Jā |
|
UNIT_INDEX_BASE |
C |
ECB |
Nē |
|
BREAKS |
C |
VCB |
Jā |
|
OBS_STATUS |
M |
VCB |
Jā |
|
OBS_CONF |
C |
VCB |
Jā |
|
OBS_PRE_BREAK |
C |
VCB |
Jā |
|
OBS_COM |
C |
VCB |
Jā |
|
|
M: Obligāts, C: Izvēles |
|
|
3.1., 3.2. un 3.3. punkts sniedz katra raksturlieluma aprakstu, atsauces kodu sarakstu (ko apzīmē ar lielajiem burtiem kā CL_****) iekļauj, kad vien tas piemērojams.
3.1. Radniecīgās sērijas raksturlielumi
Obligāti:
|
— |
TITLE_COMPL (nekodēts): Šo nosaukuma papildinātāja raksturlielumu nosaka, uzglabā un izplata ECB (tas ir angļu valodā ar maksimālo garumu 1 050 rakstzīmes). Ja valsts centrālā banka vēlas izdarīt izmaiņas, to var darīt pēc apspriešanās ar ECB. Pārskatīšanu īsteno ECB. |
|
— |
UNIT (kodu saraksts: CL_UNIT): Šis raksturlielums nodrošina paziņoto datu mērvienību. Euro zonas dalībvalstis paziņo datus euro, un ECB noteiks šo raksturlielumu euro (UNIT = “EUR”). Neiesaistīto dalībvalstu gadījumā šā raksturlieluma vērtība ir vienāda ar atbilstošo valsts valūtu. |
|
— |
UNIT_MULT (kodu saraksts: CL_UNIT_MULT): Vienības reizinātāja raksturlielums sniedz informāciju par to, vai sērija ir izteikta miljonos (UNIT_MULT = “6”), miljardos (UNIT_MULT = “9”) utt. Valstu centrālās bankas paziņo datus miljonos, un ECB noteiks vērtību “6” (UNIT_MULT = “6”). |
|
— |
DECIMALS (kodu saraksts: CL_DECIMALS): Šis raksturlielums norāda zīmju skaitu aiz komata, kādu piešķir novērojumu vērtībām. Valstu centrālās bankas paziņo datus ar nulle decimālcipariem, kā precizēts Regulā ECB/2001/13 (līdz ar to DECIMALS = “0”). ECB noteiks šim raksturlielumam atbilstošās vērtības. |
Izvēles:
|
— |
TITLE (nekodēts): Sērijas nosaukumā ir pieļaujamas maksimāli 70 rakstu zīmes. Ņemot vērā ierobežoto vietu, tā vietā izmanto nosaukuma papildinātāja raksturlielumu kā obligātu raksturlielumu. Šo nosaukuma raksturlielumu turpmāk varētu izmantot īsu nosaukumu sastādīšanai, un to glabātu un izplatītu ECB. |
|
— |
NAT_TITLE (nekodēts): Valstu centrālās bankas var izmantot šo raksturlielumu, lai sniegtu precīzu aprakstu un citas papildinošas vai atšķirības specifikācijas valstu valodās (teksts līdz 350 rakstu zīmēm). Valstu centrālās bankas to var noteikt un izmainīt jebkurā laikā. Lai gan lielo un mazo burtu lietošana nerada problēmas, valstu centrālajām bankām tiek lūgts pieturēties pie Latin-1 rakstzīmju kopas. |
|
— |
COMPILATION (nekodēts): Šo raksturlielumu izmanto jebkādiem pielietoto apkopošanas metožu tekstuāliem paskaidrojumiem, ja tie atšķiras no ECB noteikumiem un standartiem (teksts līdz 1 050 rakstu zīmēm). |
3.2. Laikrindas raksturlielumi
Obligāti:
|
— |
COLLECTION (kodu saraksts: CL_COLLECTION): Šis raksturlielums sniedz skaidrojumu par laiku, kad savākti novērojumi (piemēram, perioda sākums, vidus, beigas), vai norādi par to, vai dati ir perioda vidējie dati, vai perioda beigu novērojumi. ECB nosaka vākšanas raksturlielumu bilances posteņu statistikai kā “E” – perioda beigas (COLLECTION = “E”) atlikumu sērijām un “S” – apkopots visā periodā (COLLECTION = “S”) korekcijām un plūsmu sērijām. |
|
— |
AVAILABILITY (kodu saraksts: CL_AVAILABILITY): Šis raksturlielums norāda iestādes, kurām datus var darīt pieejamus. Ja ir vajadzīga īpaša attieksme pret konkrētiem novērojumiem, var izmantot novērojuma konfidencialitātes raksturlielumu (skat. tālāk). |
Izvēles:
|
— |
DOM_SER_IDS (nekodēts): Šis raksturlielums dod iespēju atsaukties uz kodu, kuru izmanto valstu datubāzēs, lai identificētu attiecīgās sērijas (var precizēt arī formulas, izmantojot valstu atsauces kodus). Ziņotāja VCB to var nosūtīt un izmainīt jebkurā laikā (teksts līdz 70 rakstu zīmēm). |
|
— |
UNIT_INDEX_BASE (nekodēts): Šis raksturlielums norāda rādītāju bāzes atsauci un bāzes vērtību. Šo vērtību izmanto tikai nosacīto atlikumu indeksa sērijai, ko ECB iegūst un izplata Eiropas Centrālo banku sistēmā. Šajā nolūkā ECB to sākotnēji noteica kā “Indekss Dec98 = 100” un nomainīja uz “Indekss Dec01 = 100” gadījumam, ja ECB izplata 2002. gada oktobra datus. |
|
— |
BREAKS (nekodēts): Šis raksturlielums sniedz aprakstu pārrāvumiem un galvenajām izmaiņām, kādas laika gaitā radušās sēriju vākšanā, ziņošanas aptveramībā un sagatavošanā. Pārrāvumu gadījumā vēlams norādīt to, ciktāl vecus un jaunus datus var uzskatīt par salīdzināmiem (teksts līdz 350 rakstu zīmēm). |
3.3. Novērojuma raksturlielumi (9)
Obligāti:
|
— |
OBS_STATUS (kodu saraksts: CL_OBS_STATUS): Valstu centrālās bankas paziņo novērojuma statusa vērtību, kas pievienota katram nosūtītam un saņemtam novērojumam. Šis raksturlielums ir obligāts un ir jāsniedz līdz ar katru datu sūtījumu katram atsevišķam novērojumam. Ja valstu centrālās bankas pārskata šā raksturlieluma vērtību, paziņo gan novērojuma vērtību (pat ja tā nemainās), gan norādi par jauno novērojuma statusu. Tālāk dotajā sarakstā ir precizētas šo raksturlielumu sagaidāmās vērtības (saskaņā ar pieņemto hierarhiju) bilances posteņu statistikas nolūkā:
|
Normālos apstākļos ciparu vērtības jāpaziņo, pievienojot novērojuma statusu “A” (normāla vērtība). Citādi norāda vērtību, kas atšķiras no “A”, saskaņā ar iepriekš norādīto sarakstu (13).
Ja novērojumam izmanto divus raksturlielumus, ziņo par svarīgāko no tiem.
Ja, piemēram, novērojums ir gan aplēse, gan provizoriska vērtība, saskaņā ar iepriekš redzamo hierarhiju priekšroku dod aplēses lielumam un izmanto apzīmējumu “E”.
Izvēles:
|
— |
OBS_CONF (kodu saraksts: CL_OBS_CONF): Ja valsts centrālā banka vēlas diferencēt viena vai vairāku konkrētu novērojumu konfidencialitātes statusu, tā var izmantot novērojuma konfidencialitātes raksturlielumu. Šā raksturlieluma vērtību (ja tāda ir) drīkst izmainīt informācijas nosūtītājs līdz ar datu nosūtīšanu. Ja šis raksturlielums nav noteikts, netiek uzskatīts, ka pastāv konfidencialitātes ierobežojums (OBS_CONF = F, brīvs). |
|
— |
OBS_PRE_BREAK (nekodēts): Šis raksturlielums satur novērojuma vērtību pirms pārrāvuma, kas ir skaitļu lauks līdzīgi novērojumam. To parasti sniedz, kad notiek pārrāvums. Bilances posteņu atslēgas grupas nolūkā šo raksturlielumu nepieprasa, jo šī informācija jau ir pieejama no pārklasificēšanas sērijām. Tas ir pievienots raksturlielumu sarakstam, jo tas pieder visām atslēgas grupām kopējai raksturlielumu apakškopai. |
|
— |
OBS_COM (nekodēts): Novērojuma piezīmes raksturlielumu var izmantot, lai sniegtu tekstuālas piezīmes novērojuma līmenī (piemēram, aprakstot konkrētam novērojumam izdarītas aplēses datu trūkuma dēļ, izskaidrojot iespējamā neparastā novērojuma iemeslu, vai sniedzot sīkas ziņas par izmaiņām paziņotajās laikrindās). Ziņotāja VCB šo raksturlielumu var nosūtīt un pārskatīt jebkurā laikā (teksts līdz 350 rakstu zīmēm). |
4. Trūkstošās vērtības un provizoriska vērtības
Trūkstošās vērtības (“-”) paziņo, ja nav iespējams paziņot skaitlisku vērtību (piemēram, sakarā ar brīvdienām, neesošiem datiem, vai tādēļ, ka dati nav savākti). Turklāt ir iespējams nošķirt gadījumus, kad vērtības trūkst sakarā ar statistikas trūkumu par attiecīgo parādību, no gadījumiem, kad šādas parādības nav.
|
— |
Ja sakarā ar vietējiem statistikas nosacījumiem datus laikrindai nesavāc noteiktos datumos vai visam laikrindas garumam (tās pamatā esošā ekonomiskā parādība pastāv, taču statistiski netiek apsekota), katrā periodā paziņo trūkstošu vērtību (“-”) ar novērojuma statusu “L”. |
|
— |
Ja sakarā ar vietējo tirgus praksi vai tiesisko/ekonomisko regulējumu laikrinda (vai tās daļa) nav piemērojama (tai atbilstošā parādība nepastāv), paziņo trūkstošu vērtību (“-”) ar novērojuma statusu “M”. |
Trūkstošu novērojumu nekad neziņo kā “nulli”, jo nulle ir parasta skaitliska vērtība, kas norāda uz precīzu nulles summas transakciju.
Ja valstu centrālās bankas nevar identificēt konkrētu iemeslu trūkstošai vērtībai, vai ja tās nevar izmantot visu CL_OBS_STATUS kodu sarakstā doto vērtību diapazonu (lai tām nebūtu jāizvēlas starp “L” vai “M” kā vērtībām šim raksturlielumam), jāizmanto vērtība “M” (14).
Provizoriska vērtības var paziņot katrā datu sūtījumā, bet tikai ar atsauci uz pēdējo pieejamo novērojumu (novērojuma statuss = “P”). Šos novērojumus var izteikt noteiktās vērtībās (novērojuma statuss = “A”) vēlākā posmā. Tajā brīdī iepriekšējās provizoriskās novērojuma vērtības aizstāj ar jaunajām pārskatītajām vērtībām, un ECB datubāzē neuzglabā ierakstu par labojumu.
5. Statistikas prasības
Saskaņā ar Regulu ECB/2001/13, valstu centrālās bankas paziņo ECB mēneša statistikas informāciju par pārējo MFI un valstu centrālo banku sektoru bilancēm, kas identificētas atsevišķi, lai regulāri sagatavotu MFI nozares konsolidēto bilanci. Šīs prasības attiecas uz atlikumiem mēneša beigās un mēneša plūsmu korekciju datiem. Tālākas ziņas par dažiem posteņiem pārējo MFI un valstu centrālo banku bilancē paziņo reizi ceturksnī kā atlikumu datus.
Turklāt šajā pamatnostādnē norādītas dažas papildu prasības attiecībā uz datiem, lai varētu regulāri sagatavot euro zonas monetāros kopsavilkuma rādītājus.
ECB saglabā un izplata valstu centrālajām bankām tabulas, kuras ietver bilances posteņu laikrindu sarakstus, kas jānosūta un jāsaņem ar atsauci uz prasībām, kas noteiktas Regulā ECB/2001/13, un saskaņā ar šo pamatnostādni. Valstu centrālās bankas paziņo ECB šādas sēriju kopas.
5.1. Atlikumu dati
|
a) |
1. tabula – Pārējo MFI un VCB/ECB mēneša sērijas Kā aprakstīts Regulas ECB/2001/13 I pielikuma 2. daļas 1. tabulā, ECB tiks paziņota mēneša laikrindu kopa attiecībā uz MFI nozari, nošķirot VCB/ECB un pārējo MFI bilances datus. |
|
b) |
2., 3. un 4. tabula – pārējo MFI un VCB/ECB ceturkšņa sērijas Regulas ECB/2001/13 2., 3. un 4. tabulā ir norādīta laikrindu kopa, kas regulāri jāpaziņo ECB reizi ceturksnī un kas attiecas uz sīkāku sadalījumu dažiem pārējo MFI un VCB/ECB sektoru bilances posteņiem. Jo īpaši 2. tabula attiecas uz sektoru dalījumu noguldījumiem, kredītiem, vērtspapīriem, izņemot akcijas, un akcijām un citam pašu kapitālam, ko nepaziņo saskaņā ar 1. tabulu. 3. tabula izsaka ES dalībvalstu kopējo noguldījumu, kredītu, vērtspapīru, izņemot akcijas, naudas tirgus fondu akciju/daļu un akciju un cita pašu kapitāla sadalījumu valstī. Visbeidzot, 4. tabula attiecas uz valūtu sadalījumu kopējiem noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem, kredītiem un vērtspapīriem, izņemot akcijas, pārējo ES dalībvalstu un dažu trešo valstu valūtās. |
|
c) |
Centrālās valdības noguldījumu saistības (to tuvi aizstājēji) un skaidras naudas un vērtspapīru turējumi – mēneša sērijas Lai atvasinātu euro zonas monetāros kopsavilkuma rādītājus, valstu centrālās bankas ECB reizi mēnesī paziņo arī papildu statistikas informāciju par centrālās valdības monetārajām saistībām un skaidras naudas un vērtspapīru turējumiem, kā noteikts VII pielikumā. Ja šī parādība nepastāv vai ir nenozīmīga, ziņošana netiek pieprasīta uz de minimis pamata. Šādā gadījumā valstu centrālajām bankām iepriekš jāinformē ECB un līdz pirmajam datu sūtījumam jānosūta saraksts ar piemērojamām sērijām, kuras tiks paziņotas regulāri. |
|
d) |
Papildposteņi – pārējās MFI un VCB/ECB IX pielikumā mēneša laikrindu kopa pārējo MFI un VCB/ECB sektoriem ir identificēta kā vajadzīga, lai pārraudzītu izmaiņas dažos galveno MFI bilances posteņu sēriju papildu dalījumos. Šīs sērijas ECB paziņo kā papildposteņus un klasificē divos blokos saskaņā ar to piemērotības līmeni: “augstas prioritātes pakāpes” papildposteņi un “zemas prioritātes pakāpes” papildposteņi. Ja parādības nav, vai arī dati nav pieejami, ziņošana netiek prasīta. Šādā gadījumā valstu centrālajām bankām iepriekš jāinformē ECB un līdz pirmajam datu sūtījumam jānosūta saraksts ar piemērojamām sērijām, kuras tiks paziņotas regulāri. |
|
e) |
Papildposteņi, lai iegūtu informāciju MFI procentu likmju svērumam – pārējo MFI mēneša sērijas Regulārai MFI procentu likmju statistikas sagatavošanai (15) ir nepieciešama svēruma informācija, lai apkopotu valstu MFI procentu likmju statistiku euro zonas MFI procentu likmju statistikā. Šajā nolūkā IX pielikumā ir noteikti attiecīgie papildposteņi tām valstu centrālajām bankām, kuras, iespējams, prasīto sadalījumu var nodrošināt. Sākot ar 2003. gada janvāra pārskata periodu, šīs (atlikumu) sērijas paziņo tādos pašos termiņos, kā atbilstošās kopsavilkuma sērijas, ka iekļautas Regulas ECB/2001/13 1. tabulā. |
5.2. Korekciju dati
Kā noteikts Regulā ECB/2001/13, papildu statistikas informācija tiek pieprasīta, lai iegūtu plūsmu statistiku, un valstu dalībvalstis reizi mēnesī nosūta ECB jo īpaši datus par kredītu pilnīgu/daļēju norakstīšanu un vērtspapīru pārvērtēšanu. Turklāt šajā pamatnostādnē ir izklāstītas papildu prasības datiem par mēneša un ceturkšņa korekciju sērijām un par ceturkšņa pārvērtēšanas korekciju sērijām, kas valstu centrālajām bankām jānosūta ECB.
|
a) |
Pārējo MFI un VCB/ECB mēneša sērijas Kā aprakstīts Regulas ECB/2001/13 I pielikuma 2. daļas 1.A tabulā, ECB tiks paziņota mēneša pārvērtēšanas korekciju sēriju kopa attiecībā uz MFI nozari, nošķirot VCB/ECB un pārējo MFI bilances datus. Jo īpaši sērijas, kas norādītas 1.A tabulā kā sēriju “minimums”, arī paziņo ECB reizi mēnesī kontroles nolūkā papildus regulārajiem atbilstošā sadalījuma sēriju ziņojumiem. Turklāt saskaņā ar X pielikumu paziņo arī mēneša pārklasificēšanas sēriju kopu attiecībā uz visām laikrindām, kas iekļautas Regulas ECB/2001/13 1. tabulā. Pamatojoties uz valstu centrālo banku paziņotajiem atlikumu datiem, ECB aprēķina “valūtas kursa korekciju” un finanšu darījumu plūsmas sērijas MFI bilances posteņiem (16). |
|
b) |
Pārējo MFI un VCB/ECB ceturkšņa sērijas Pamatojoties uz šajā pamatnostādnē izklāstītajām prasībām un ievērojot izmaiņas prasībās par ceturkšņa atlikumu datiem, kas ieviestas ar Regulu ECB/2001/13, ir identificēta ceturkšņa korekciju sēriju kopa. Tādēļ tiek pieprasīti korekciju dati par ceturkšņa sērijām, kas ietvertas regulas 2. tabulā, kā aprakstīts X pielikumā. |
|
c) |
Centrālās valdības noguldījumi, saistības un skaidras naudas un vērtspapīru turējumi – mēneša sērijas Lai apkopotu plūsmu statistiku, saskaņā ar MFI bilances statistikai noteiktajām prasībām tiek sniegti arī korekciju dati par centrālās valdības monetārajām saistībām un skaidras naudas un vērtspapīru turējumiem, kā norādīts X pielikumā. Lai gan ir maza varbūtība, ka varētu rasties izmaiņas, izņemot darījumus, korekciju dati vienmēr ir jāpaziņo, ja atbilstošās atlikumu sērijas ir piemērojamas un tiek iekļautas regulārajā datu sūtījumā ECB. |
|
d) |
Papildposteņi – pārējo MFI un VCB/ECB mēneša un ceturkšņa sērijas VCB/ECB paziņo ECB mēneša un ceturkšņa papildposteņu korekciju sēriju kopu ar atsauci uz tām pārējo MFI un VCB/ECB atlikumu sērijām, kas definētas kā papildposteņi “ar augstu prioritātes pakāpi”. Tās ir sīki aprakstītas X pielikumā. Korekciju dati jāpaziņo vienmēr, kad ir piemērojami un/vai pieejami atbilstošie atlikumu dati un kad šie dati iekļauti regulārajā datu sūtījumā ECB. |
6. Datu paziņošana
Visi statistikas pārskati ietver datu daudzumu, kas precizēts attiecīgās tabulās, kuras iekļautas Regulā ECB/2001/13 vai šajā pamatnostādnē, neatkarīgi no tā, vai to pamatā esošā parādība pastāv vai nepastāv, izņemot papildposteņu sērijas. Tas nozīmē, ka tad, ja sēriju nepiemēro, to tomēr paziņo (visos datu sūtījumos), un vērtības norāda trūkstošos datus (“-”), kā aprakstīts 4. punktā. Piemēram, “skaidra nauda apgrozībā”“pārējo MFI” ziņojumā jāsniedz pēc vajadzības vai nu ar skaitliskām vērtībām, vai ar “-”. Vienīgais izņēmums ir tad, ja nepastāv vesels sektors, kādā gadījumā dati par šo sektoru nav jāsniedz (proti, centrālās valdības sērijas).
6.1. Savlaicīgums
Valstu centrālās bankas paziņo ECB pārējo MFI un VCB/ECB sektoru mēneša bilances atlikumu un korekciju datus, ko identificē atsevišķi, līdz darba dienas beigām piecpadsmitajā darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati. Valstu centrālās bankas nosūta ECB ceturkšņa statistiku līdz darba dienas beigām divdesmit astotajā darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī statistika.
6.2. Īpaši jautājumi saistībā ar datu paziņošanu
No ceturkšņa ziņojumiem uz mēneša ziņojumiem
Viena no izmaiņām, kas ieviesta ar Regulu ECB/2001/13, attiecas uz dažu bilances posteņu sēriju, kas iepriekš tika paziņotas reizi ceturksnī saskaņā ar Regulu ECB/1998/16, paziņošanu reizi mēnesī. Par sērijām, uz kurām attiecas ziņošanas termiņu izmaiņas, 4. tabulā ir doti daži papildu norādījumi.
Attiecībā uz vēsturisko datu paziņošanu un labojumiem periodos līdz 2003. gada janvārim, tie vienmēr jānosūta kā mēneša sērijas. Labojumi attiecībā uz ceturkšņa sērijām jānosūta kā mēneša dati ar atsauci uz tā ceturkšņa pēdējo mēnesi, uz ko tie attiecas, izmantojot mēneša sēriju atslēgas. Vēsturiskos datus līdz 2003. gada janvārim paziņo brīvprātīgi, ja tie ir pieejami, un attiecīgi apzīmē, izmantojot novērojuma statusa un novērojuma piezīmes raksturlielumus (17). Vēsturiskos datus, kas tapuši aplēšu rezultātā, var nosūtīt kā aplēses, attiecīgi apzīmējot. Šādā gadījumā, ja datus nosūta pirmo reizi, jāsniedz arī aplēšu metožu apraksts.
4. TABULA
Bilances posteņi – izmaiņas termiņā: īstenošana atlikumu datiem
|
Jaunās mēneša sērijas |
Termiņš |
Derīgums |
Ziņošana (18) |
|
|
Līdz |
No |
|||
|
Iepriekš paziņotas |
Q |
Līdz 2002. gada decembra datiem |
|
Labojumi: paziņo, izmantojot mēneša sēriju atslēgas, ar atsauci uz tā ceturkšņa pēdējo mēnesi, uz ko attiecas dati reizi ceturksnī |
|
M |
|
No 2003. gada janvāra datiem |
Vēsturiskie dati: mēnešu datu paziņošana atkarībā no to pieejamības |
|
6.3. Apstiprināšanas noteikumi
Apstiprināšanas noteikumi Saskaņā ar ECB statistikas ziņošanas prasību minimālajiem standartiem, kas norādīti Regulas ECB/2001/13 IV pielikumā, ir identificētas divas galvenās pārbaudes jomas.
Pirmā attiecas uz lineārajām sakarībām, kurām jānotur un katrā sūtījumā jāsaglabā matemātiskais rezultāts. Attiecīgi jāizpilda visas matemātiskās prasības bilances posteņu starpā (bilancei jābūt līdzsvarā, starpsummu kopsavilkumam jāsakrīt ar gala summu, un tās nedrīkst pārsniegt kopējo sēriju vērtību). Ja dati neatbilst vienam vai vairākiem piemērotajiem vienādojumiem, valstu centrālajām bankām tiks pieprasīts savus datus pārbaudīt un pārskatīt. ECB uztur un izplata valstu centrālajām bankām tabulas ar vienādojumiem, kurus izmanto lineārajās pārbaudēs.
Otra ir vērsta uz kvalitātes pārbaudēm, kuru rezultāti, iespējams, būs jāpārbauda valstu centrālajām bankām. Katram bilances postenim absolūtās un procentuālās (19) izmaiņas dinamisko vērtību starpā jo īpaši var identificēt netipisko datu kopu vai pārrāvumus laikrindās, jo tās regulāri pārrauga ECB. Arī nulles vērtību, negatīvo vērtību un trūkstošo vērtību paziņošana tiek regulāri pārraudzīta. Valstu centrālajām bankām var pieprasīt rakstiskus paskaidrojumus par kvalitātes pārbaužu rezultātiem.
Abus pārbaužu kopumus ECB īsteno regulāro datu saņemšanas procedūru ietvaros.
7. Pārskatīšanas politika
Valstu centrālajām bankām, iespējams, būs jāpārskata dati, kas attiecas uz iepriekšējo pārskata mēnesi (parastie labojumi). Turklāt var notikt labojumi, kuru pamatā ir, piemēram, kļūdas, pārklasificēšana, uzlabotas ziņošanas procedūras u.c., un kuri attiecas uz datiem līdz iepriekšējam pārskata mēnesim (ārkārtēji (20) labojumi).
Monetārās un banku statistikas apkopošanas metodiskais līdzeklis (21) nosaka principus, kādi jāievēro pārskatīšanas politikā. Jo īpaši:
|
a) |
valstu centrālajām bankām nav sistemātiski jāpārskata dati par periodu līdz iepriekšējam pārskata mēnesim. Ja šādi labojumi tomēr tiek veikti, tos definē kā ārkārtējus labojumus, un ECB pieprasīs paskaidrojumu; |
|
b) |
būtiski labojumi, kas nav izdarīti sakarā ar vispārināšanu vai sakarā ar nelieliem regulāriem labojumiem, parasti ir jāpaskaidro ECB piezīmju veidā; |
|
c) |
nosūtot pārskatītos datus, valstu centrālajām bankām jāņem vērā noteiktie regulāras ziņošanas termiņi, lai tie nesakristu ar parasto sagatavošanas periodu. Ārkārtējie labojumi ir jānosūta tikai ārpus parastā sagatavošanas cikla; |
|
d) |
ārkārtējus labojumus parasti pieņems tikai tad, ja tiks sniegti apmierinoši paskaidrojumi. |
Papildus iepriekš minētajam, ņemot vērā vajadzību nodrošināt līdzsvaru starp monetārās statistikas kvalitāti un tās stabilitāti, un lai pastiprinātu atbilstību starp mēneša un ceturkšņa pārskatiem, ir ieteicams mēneša datu ārkārtējos labojumus iesniegt laikā, kad iesniedz ceturkšņa pārskatus.
Jāatzīmē, ka tad, ja ārkārtējie un parastie labojumi un atjauninātie dati tiek paziņoti tajā pašā datnē, visus datus apstrādā vienlaicīgi. Citādi, ja ārkārtējos labojumus paziņo atsevišķi sagatavošanas periodā pēc tam, kad atjauninātie dati un parastie labojumi jau tikuši nosūtīti, ECB var nolemt atlikt šo datu apstrādi un glabāšanu līdz brīdim, kad beidzies ziņošanas periods. Tiešām, lai gan ECB tehniski spēj apstrādāt datnes (kas satur ārkārtējos/parastos labojumus un/vai atjauninātus datus), tiklīdz tās līdz tai nonāk, ārkārtējie labojumi, kurus iesūta sagatavošanas periodā, var kavēt parasto datu apstrādi un līdz ar to novilcināt visu euro zonas kopsavilkuma rādītāju sagatavošanu. Tomēr, ja iesūtītie ārkārtējie labojumi var pastiprināt datu nozīmīgumu euro zonas līmenī vai izlabot būtiskas kļūdas, šos labojumus var pieņemt arī sagatavošanas periodā.
8. Valstu centrālajām bankām atpakaļ nosūtītā informācija
ECB uztur un izplata valstu centrālajām bankām tabulas, kurās ir aprakstītas statistikas sērijas, kuras tiks nosūtītas atpakaļ valstu centrālajām bankām.”
(1) Pašas ECB bilances posteņu statistika arī ir konsolidācijas procesa elements.
(2) ECB Iekšējo finanšu direktorāts saskaņā ar šiem norādījumiem paziņo ECB Statistikas direktorātam arī savu bilanci.
(3) Konkrētu dimensiju vērtību konkatenācija sniedz laikrindu nosaukumus (atslēgas).
(4) Valūtas kursa korekciju paziņošana attiecas tikai uz ECB.
(5) Raksturlielumi ir statistikas jēdzieni, kas sniedz lietotājiem papildu kodētu (piemēram, vienība) un nekodētu (piemēram, apkopošanas metode) informāciju par apmaiņas datiem. “Obligāti” ir tie raksturlielumi, kuros jāparādās vērtībai, citādi atbilstošos novērojumus, uz kuriem tie attiecas, neuzskata par nozīmīgiem. “Izvēles” ir tie raksturlielumi, kurus nosaka tikai tad, ja tie zināmi ziņotājā iestādē (piemēram, iekšzemes sēriju identifikatori), vai arī jebkad, kad tie piemērojami (pārrāvumi), un tiem atļauts piemērot tukšas vērtības. Apmaiņai ar raksturlielumu vērtībām jānotiek tikai tad, ja tās nosaka pirmo reizi, vai, kad tās mainās. Katrā apmaiņā ir iekļauts novērojuma statuss, kas pievienots katram novērojumam.
(6) Par izmaiņām jāpaziņo pa faksu/elektronisko pastu ECB Statistikas informācijas sistēmu nodaļai, kā arī atbildīgajai ECB darbības nozarei.
(7) ECB šeit atsaucas uz ECB Statistikas ģenerāldirektorātu.
(8) ECB iesaka valstu centrālajām bankām šīs vērtības iesniegt, lai nodrošinātu pārredzamāku saziņu.
(9) Ja valsts centrālā banka vēlas raksturlieluma pārskatīt, tai vienlaicīgi no jauna būs jāiesniedz attiecīgais(-ie) novērojums(-i). Ja kādu no novērojumu raksturlielumiem tad pārskata, ja vien valsts centrālā banka nesniedz attiecīgo raksturlieluma vērtību, esošās vērtības aizstās ar ieteiktajām vērtībām.
(10) Novērojuma statusu “M” vienmēr nosūta kopā ar novērojuma vērtību “-”. Tālākai informācijai skat. 4. punktu.
(11) Novērojuma statusu “L” vienmēr nosūta kopā ar novērojuma vērtību “-”. Tālākai informācijai skat. 4. punktu.
(12) Novērojuma statuss “E” ir jāpielāgo visiem novērojumiem vai datu periodiem, kas iegūti novērtējumu rezultātā un ko nevar uzskatīt par normālām vērtībām.
(13) Ja labojuma nosūtīšanas gadījumā (vienam raksturlielumam vai novērojuma vērtībai) novērojuma statusu nenosūta līdz ar novērojuma vērtību, pieņem, ka vērtība “A” ir piemērojama neiztrūkstošajiem novērojumiem un vērtība “M” – iztrūkstošajiem novērojumiem.
(14) Ja tehnisku iemeslu dēļ valsts centrālā banka nevar izmantot koda vērtību “L”, tai rakstveidā jāsniedz ECB attiecīgo sēriju saraksts.
(15) Saskaņā ar Regulu ECB/2001/18.
(16) ECB bilances gadījumā valūtas kursa korekciju sēriju nodrošina ECB Iekšējo finanšu direktorāts saskaņā ar X pielikumu.
(17) Vērtības, kas iegūtas aplēšu rezultātā, jānosūta ar novērojuma statusa (OBS_STATUS) raksturlielumu “E” un ar novērojuma piezīmi (OBS_COM), kas apraksta ziņas par aprēķinu izdarīšanas procedūru.
(18) Labojumi: labojumi datiem līdz 2003. gada janvārim, kuri iepriekš tika paziņoti reizi ceturksnī. Vēsturiskie dati: mēneša dati par periodu līdz 2003. gada janvārim, attiecībā uz kuriem Regulā ECB/2001/13 nav noteiktas īpašas prasības.
(19) Nav piemērojams posteņiem, kas norāda nulli. Tiem piemēro starpību.
(20) Definē kā labojumus, ko piemēro vērtībām, kuras saistītas ar periodu līdz mēnesim pirms kārtējā atsauces mēneša.
(21) European Monetary Institute, Money and Banking Statistics Compilation Guide – Guidance provided to NCBs for the compilation of money and banking statistics for submission to the ECB, April 1998.
V PIELIKUMS
"XVIII PIELIKUMS
STATISTIKA PAR CITIEM FINANŠU STARPNIEKIEM, IZŅEMOT APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBAS UN PENSIJU FONDUS
ZIŅOŠANAS NORĀDES STATISTIKAS APKOPOŠANAI SASKAŅĀ AR ĪSTERMIŅA PIEEJU
1. Mērķis
Statistikas informācijas prasība attiecībā uz citiem finanšu starpniekiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (še turpmāk “CFS”), ir divkārša. Pirmkārt, ir svarīgi savākt datus par CFS, lai uzraudzītu to lomu finanšu starpniecībā ārpus monetāro un finanšu iestāžu (MFI) sektora. CFS veiktās darbības ir līdzīgas MFI veiktajām darbībām un papildina tās, un, jo īpaši ņemot vērā to, ka bilances dati par CFS, kas ir daļēji vai pilnībā MFI īpašumā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas mērķiem nav iekļauti MFI bilancēs, ir svarīgi savākt ar CFS saistītos datus, lai papildinātu statistikas ainu par euro zonu. Otrkārt, ECB ir jāapseko CFS, lai nodrošinātu to, ka MFI sarakstā vienmēr ir jaunākie dati, ka tas ir precīzs, iespējami viendabīgs un pietiekami stabils statistikas nolūkā. Kā minēts Regulā ECB/2001/13 finanšu jaunievedumi var ietekmēt finanšu instrumentu īpašības un sekmēt to, ka CFS maina uzsvarus savā darbībā.
Šā pielikuma mērķis ir sniegt vadlīnijas attiecībā uz ziņojumu formu aizpildīšanu, lai nosūtītu ECB datus saistībā ar CFS.
2. Euro zonas kopsavilkuma rādītāju sagatavošana un sniedzamo statistikas datu veids
2.1. Euro zonas kopsavilkuma rādītāju sagatavošana
Ar CFS saistīto datu nosūtīšana ir jāveic saskaņā ar īstermiņa pieeju, proti, pamatojoties uz datiem, kādi regulāri ir pieejami valsts līmenī. No tā izriet, ka nosūtāmā statistikas informācija, iespējams, ne vienmēr ir pilnībā pieejama saskaņā ar tālāk izklāstītajām definīcijām un specifikācijām. Gadījumos, kad paziņotie dati atšķiras no šajā pielikumā norādītajām definīcijām, valstu centrālajām bankām (VCB) ir jāsniedz ECB paskaidrojumi (1). Saskaņā ar šo pieeju un pamatojoties uz tālāk izklāstīto konceptuālo pamatsistēmu, valstu centrālajām bankām jāsniedz faktiskie dati, ja tie ir pašreiz pieejami. Ja faktiskie dati nav pieejami, vai tos nevar apstrādāt, jāsniedz valsts provizoriskie aprēķini. Attiecībā uz dažiem īpašiem iedalījumiem, ja nevar nodrošināt valstu provizoriskos aprēķinus, ECB var veikt provizoriskus aprēķinus/pieņēmumus, katru gadījumu izskatot atsevišķi.
Ņemot vērā papildu slodzi, ko valstu centrālajām bankām uzliktu valstu provizoriskie aprēķini, pūles galvenokārt jākoncentrē uz ierobežotu skaitu galveno statistikas datu. Protams, īstermiņa pieeja ir vērsta uz vienu konkrētu CFS apakškategoriju (skat. 3.2. punkta a) apakšpunktu): ieguldījumu fondiem. Netiek prasīti īpaši papildu centieni, lai nodrošinātu datus attiecībā uz vērtspapīru un atvasinātu finanšu instrumentu dīleriem, kreditēšanā iesaistītām finanšu sabiedrībām vai pārējām CFI (atlikušajām) gadījumā, ja faktiskie dati netiek vākti valsts līmenī.
2.2. Sniedzamo statistikas datu veids
Jāsniedz divu veidu rādītāji: pamatrādītāji un papildu informācija.
|
— |
Pamatrādītāji, kas jānosūta euro zonas kopsavilkuma rādītāju sagatavošanai. Visām iesaistītajām dalībvalstīm ir jānosūta šie detalizētie dati, ja faktiskie dati ir pieejami. Ja faktiskie dati pēc prasītajiem iedalījumiem vai saskaņotajā biežumā, laicīgumā vai laika diapazonā nav pieejami, jāsniedz provizoriskie aprēķini, ja tas iespējams. |
|
— |
Papildu informācija, kas jāsniedz kā “papildposteņi”. Šie dati ir jānosūta valstīm, par kurām pašreiz ir pieejama sīkāka informācija. Tie attiecas uz iedalījumiem, kurus ir pieprasījuši lietotāji un attiecībā uz kuriem euro zonas kopsavilkuma rādītāja sagatavošanu sākotnēji neuzskatīja par iespējamu. |
3. Konceptuālā pamatsistēma
3.1. Ziņotāju grupa
Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (še turpmāk “EKS 95” (2)) definē CFS (S.123) kā “nemonetāras finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības (izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), kas galvenokārt ir iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties saistības citos veidos, izņemot valūtu, noguldījumus un/vai tuvus noguldījumu aizstājējus no institucionālām vienībām, kas nav monetārās finanšu iestādes”.
Atšķirību no MFI nosaka tas, ka nav saistību ne-MFI turētu noguldījumu veidā, savukārt atšķirību no pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām nosaka tas, ka nav saistību apdrošināšanas tehnisko rezervju veidā.
Ziņotāju grupa īstermiņa pieejai ietvers visu veidu CFS, kas reģistrētas iesaistītajās dalībvalstīs. Termins “reģistrēts” ir definēts Padomes 1998. gada 23. novembra Regulā (EK) Nr. 2533/98 par Eiropas Centrālās bankas vākto statistikas informāciju (3). Līdz ar to ziņotāju grupa ietver:
|
— |
iestādes, kas atrodas attiecīgajā teritorijā, tajā skaitā mātesuzņēmumu meitasuzņēmumus ārpus šīs teritorijas, un |
|
— |
reģistrētas iestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus šīs teritorijas. |
3.2. CFS apakškategoriju klasifikācija
Ņemot vērā CFS veikto darbību neviendabīgumu un atšķirības datu pieejamībā par CFS pēc to veida, ir identificētas četras CFS apakškategorijas, par kurām dati ir jānosūta atsevišķi: 1) ieguldījumu fondi (izņemot naudas tirgus fondus (NTF)); 2) vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri; 3) kreditēšanā iesaistītas finanšu sabiedrības; un 4) pārējās CFS. Pieprasīto statistikas ziņu atšķirības tiks izklāstītas šajā dokumentā.
Kategorijas/grupējumi, uz kuru bāzes sniedzami dati, ir uzskaitīti un definēti turpmāk tekstā:
|
a) |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF Ieguldījumu fondi ir organizēti finanšu veidojumi, kas apvieno investoru līdzekļus nolūkā iegūt finanšu vai nefinanšu aktīvus. Ieguldījumu fondi, kurus klasificē kā CFS, ietver visu veidu ieguldījumu fondus, izņemot tos, kas ietverti MFI sektorā. Tiem var būt atšķirīgas juridiskās struktūras (līgumsabiedrība, akciju sabiedrība un daļu pārvaldījuma fonds), un tās var būt atklātas vai slēgtas. Turklāt tās var būt izveidotas kā atsevišķi fondi vai vienots fonds (vairāku nodalījumu fonds, kas ietver dažādus apakšfondus). Attiecībā uz ieguldījumu fondiem sniedzami šādi dati. Ieguldījumu fondi kopumā: Datiem, kurus sniedz par ieguldījumu fondiem kopumā, ir jāaptver visu veidu ieguldījumu fondi, kas darbojas valstī. Jāsniedz galvenie rādītāji un arī vairāki papildposteņi. Ieguldījumu fondi pēc to veida: Nosūtāmajiem datiem jāatspoguļo ieguldījumu fondu iedalījums pēc to veida.
|
|
b) |
Vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri Vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri (VAD), kas klasificēti kā CFS, ir finanšu sabiedrības, kuru pamatdarbības virziens ir šādas starpniecības darbības:
Attiecībā uz vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem jāsniedz pamatrādītāji. Ziņas par sniedzamo iedalījumu ir norādītas šajā pielikumā. |
|
c) |
Kreditēšanā iesaistītas finanšu sabiedrības Šīs finanšu sabiedrības, kuras klasificē kā CFS, galvenokārt specializējas aktīvu finansēšanā mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām. Šajā kategorijā iekļauj sabiedrības, kas specializējas finanšu līzingā (5), faktoringā, hipotekārajā kreditēšanā un patēriņa kreditēšanā. Šīs finanšu sabiedrības var būt juridiski noformētas kā būvniecības kooperatīvi, municipālās kredītiestādes, finanšu instrumentsabiedrības, kas izveidotas kā ar vērtspapīriem nodrošinātu aktīvu turētājas, u.tml. Attiecībā uz kreditēšanā iesaistītām finanšu sabiedrībām (KFI) jāsniedz pamatrādītāji. Specifiskas ziņas par iedalījumiem, kādas jāsniedz, ir norādītas šajā pielikumā. |
|
d) |
Pārējās CFS kategorijas Finanšu sabiedrības, kuras iekļautas šajā atlikušajā kategorijā, ir pārējie finanšu sabiedrību veidi, kas nav specializējušās nevienā no darbības jomām, kuras attiecas uz pārējām trim CFS kategorijām. Piemēram, šajā kategorijā jāiekļauj tādas sabiedrības kā finanšu kontrolakciju sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības vai attīstības kapitāla uzņēmumi. Valstu centrālajām bankām paskaidrojumos ir jāprecizē šajā kategorijā iedalīto iestāžu veidi. Attiecībā uz šo CFS apakškategoriju pieprasa tikai aktīvu kopsummu kā papildposteni. |
4. Statistikas pārskata prasības
4.1. Bilances posteņi
Galveno statistikas rādītāju apkopošanai par CFS sektoru tiek prasīts īpašs iedalījums pēc finanšu instrumentiem. Ciktāl iespējams, instrumentu, ģeogrāfiskajā un sektoru dalījumā ievēro pārskata shēmu, kas noteikta MFI sektoram. Tomēr šis dalījums praksē nav tik detalizēts kā sadalījums, ko prasa MFI bilances statistikai.
Turklāt, ņemot vērā finanšu sabiedrību, kas klasificētas kā CFS, darbību neviendabīgumu, un ņemot vērā atšķirības regulāro datu pieejamībā par CFS pēc to apakškategorijām, prasītie bilances dalījumi dažādu CFS apakškategoriju veidiem atšķiras.
Instrumentu un termiņu dalījums: Turpmākā tabula sniedz pārskatu par prasīto instrumentu iedalījumu pēc CFS apakškategorijas veida. Šo instrumentu dalījumu specifikācijas ir aprakstītas turpmākajās rindkopās. Instrumentu dalījums principā ir jāsniedz kā pamatrādītāji visām CFS apakškategorijām (izņemot “ieguldījumu fondus pēc investora veida” un “pārējos CFS”).
Instrumentu un termiņu dalījuma pārskats
|
INSTRUMENTU UN TERMIŅU KATEGORIJAS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
AKTĪVI |
PASĪVI |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu kopsumma = Pasīvu kopsumma (ziņo visas kategorijas) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
Papildus prasības monetārās savienības finanšu kontu (MSFK) apkopošanas mērķiem: Turpmāk norādītā tabula sniedz pārskatu par prasīto papildus instrumentu iedalījumu. Šo instrumentu dalījumu specifikācijas ir aprakstītas turpmākajās rindkopās. Principā, instrumentu papildu dalījums ir jāsniedz kā papildpostenis tikai apakškategorijai “ieguldījumu fondi kopā”.
Papildus prasības MSFK apkopošanas mērķiem
|
INSTRUMENTU UN TERMIŅU KATEGORIJAS |
|||||||||||
|
AKTĪVI |
PASĪVI |
||||||||||
|
|
||||||||||
AKTĪVI
|
0. |
Aktīvu/pasīvu kopsumma: Aktīvu kopsumma jāpaziņo attiecībā uz visām CFS apakškategorijām. Aktīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances aktīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst pasīvu kopsummai. |
|
1. |
Noguldījumi. Posteni “noguldījumi” atsevišķi prasa visu veidu ieguldījumu fondiem, kas ziņo atsevišķi, un vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem. Kreditēšanā iesaistīto finanšu iestāžu gadījumā šo posteni iedala pie “pārējiem aktīviem”. Šis postenis (7) sastāv no divām galvenajām apakškategorijām:
Valūtas turējumi arī ir jāiekļauj šajā postenī. Valūta ietver apgrozībā esošās naudaszīmes un monētas, ko parasti izmanto maksājumu veikšanai. Paredzams, ka šis postenis būs nenozīmīgs. Vērtēšanas noteikumi: saskaņā ar EKS 95 noguldījumi ir jāpaziņo pēc nominālvērtības, neiekļaujot uzkrātos procentus. |
|
2. |
Kredīti. Dati saistībā ar “kredītiem” ir atsevišķi jāpaziņo tikai par kreditēšanā iesaistīto finanšu iestāžu apakškategoriju. Attiecībā uz ieguldījumu fondu un vērtspapīru un atvasināto instrumentu apakškategorijām kredīti ir jāiedala pie “pārējiem aktīviem”. Tomēr, MSFK apkopošanas mērķiem, kredītus (ar termiņu līdz vienam gadam un virs viena gada) jānorāda arī atsevišķi, kā papildposteni apakškategorijai “ieguldījumu fondi kopā”. Kredīti ir līdzekļi, kurus ziņotāji CFS aizdod aizņēmējiem, kas nav apliecināti ar apgrozāmiem dokumentiem, vai ko pārstāv viens dokuments (pat ja tas ir kļuvis apgrozāms). Postenis ietver:
Vērtēšanas noteikumi: atbilstīgi attieksmei pret MFI izsniegtiem kredītiem CFS izsniegtie kredīti principā ir jāreģistrē bruto skaitļos visu saistīto uzkrājumu, gan vispārējo, gan konkrēto, izteiksmē, līdz ziņotāja iestāde kredītus ir norakstījusi un tie tiek izņemti no bilances. Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu, procenti, ko nopelna par kredītiem, ir jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie ir uzkrājušies (t.i., uzkrāto procentu bāze), nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā (t.i., skaidras naudas bāze). Kredītu uzkrātie procenti ir jāklasificē uz bruto bāzes kategorijā “pārējie aktīvi”. Uzkrātie procenti ir jāizslēdz no kredīta, uz ko tie attiecas, un jāvērtē ziņošanas datumā atlikušās summas nominālvērtība. |
|
3. |
Vērtspapīri, izņemot akcijas: Šo posteni atsevišķi pieprasa visām CFS apakškategorijām, izņemot pārējos CFS. Šis postenis attiecas uz vērtspapīriem, kas nav akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, kas parasti ir apgrozāmi un ko tirgo otrreizējos tirgos vai par kuriem var gūt atlīdzību tirgū un kas nepiešķir turētājam īpašumtiesības attiecībā uz iestādi – emitenti. Šis postenis ietver vērtspapīrus, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu kupona maksājumu veidā un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās), vai sākot no dienas, kas noteikta emisijas brīdī. Tajā ir ietverti arī apgrozāmi kredīti, kas ir pārstrukturēti lielā skaitā identisku dokumentu un ko tirgo organizētos tirgos. Vērtēšanas noteikumi: saskaņā ar EKS 95, par vērtspapīriem, kas nav akcijas, jāziņo pēc to tirgus vērtības. CFS apakškategorijai “ieguldījumu fondi” (ieguldījumu fondi kopā un pēc ieguldījumu veida iedalīti ieguldījumu fondi) “vērtspapīriem, izņemot akcijas” tiek prasīts iedalījums pēc termiņa (sākotnējā termiņa) – “līdz vienam gadam” un “virs viena gada”. |
|
4. |
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri (izņemot ieguldījumu fondu akcijas): Šo posteni atsevišķi pieprasa visām CFS apakškategorijām, izņemot pārējos CFS. Tas attiecas uz vērtspapīriem, kas atspoguļo īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie vērtspapīri parasti dod turētājiem tiesības uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un uz daļu no pašu līdzekļiem sabiedrības likvidācijas gadījumā. Šī kategorija ietver trīs galvenās apakškategorijas:
Vērtēšanas noteikumi: Saskaņā ar EKS 95, par akcijām un citiem kapitāla vērtspapīriem jāziņo pēc to tirgus vērtības. |
|
5. |
Ieguldījumu fondu akcijas/daļas: Par ieguldījumu fondu akciju/daļu turējumiem jāziņo kā par atsevišķu posteni tikai attiecībā uz ieguldījumu fondu apakškategorijām (ieguldījumu fondi kopā un visi ieguldījumu fondu veidi) un vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem. Attiecībā uz apakškategoriju “kreditēšanā iesaistītās finanšu sabiedrības” ieguldījumu fondu akcijas/daļas jāiedala postenī “pārējie aktīvi”. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas ir akcijas/daļas, ko emitē īpašs finanšu sabiedrību veids, kuru vienīgais nolūks ir ieguldīt iegūtos līdzekļus naudas tirgū, kapitāla tirgū un/vai nekustamā īpašuma tirgū. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas ir tikai MFI (tikai NTF) un ieguldījumu fondu, kas klasificēti kā CFS, saistības. Emitētās ieguldījumu fondu akcijas/daļas piešķir turētājiem tiesības attiecībā uz ieguldīto kapitālu un peļņu no šādiem ieguldījumiem, taču parasti nesniedz nekādus pierādījumus par kolektīvo ieguldījumu kontroli (piemēram, balsstiesībām vai līdzdalību vadībā). Vērtēšanas noteikumi: saskaņā ar EKS 95, par ieguldījumu fondu akcijām/daļām jāziņo pēc to tirgus vērtības. Turklāt apakškategorijai “ieguldījumu fondi kopā” tiek ziņots par NTF akciju turējumiem. |
|
6. |
Pamatlīdzekļi: Postenis ietver:
“Pamatlīdzekļus” atsevišķi identificē ieguldījumu fondiem kopā, kā arī ieguldījumu fondiem, kas iedalīti pēc ieguldījumu veida un pēc investora veida. Gadījumā, ja ieguldījumu fondus iedala pēc ieguldījumiem, pamatlīdzekļi atsevišķi jāidentificē tikai attiecībā uz nekustamā īpašuma, jauktajiem un pārējiem fondiem, jo sagaidāms, ka šo triju veidu fondi pārvaldīs nekustamo īpašumu ieguldīšanas nolūkā. Visu pārējo kategoriju fondiem, ko iedala pēc ieguldījumiem, arī ir pamatlīdzekļi, taču sagaidāms, ka to summa ir nenozīmīga, jo tie galvenokārt būs pamatlīdzekļi pašu lietošanai (ēkas, ko aizņem CFS, kā arī iekārtas, programmatūra un pārējā infrastruktūra). Ja par pamatlīdzekļiem nav jāpaziņo kā par atsevišķu posteni, tos iedala pie “pārējiem aktīviem”. |
|
7. |
Atvasinātie finanšu instrumenti: Dati saistībā ar “atvasinātajiem finanšu instrumentiem” jāpaziņo kā atsevišķs postenis tikai attiecībā uz ieguldījumu fondu apakškategorijām (ieguldījumu fondi kopā un visi ieguldījumu fondu veidi) un “vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri”. Kreditēšanā iesaistīto finanšu iestāžu gadījumā šo posteni iedala pie “pārējiem aktīviem”. Šis postenis ietver visus darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, proti, finanšu aktīviem, kuru pamatā ir cits pamatinstruments, vai kuri atvasināti no tā. Pamatinstruments parasti ir cits finanšu aktīvs, bet var būt arī prece vai indekss (EKS 95, 5.65. punkts). “Atvasināto finanšu instrumentu” paziņošanai CFS pārskata shēmai principā jābūt saskaņā ar ieteicamo režīmu MFI pārskata shēmā. Šajā sakarā Regulas ECB/2001/13 par MFI bilances statistiku metodiskajās piezīmēs (8) ir norādīts, ka saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem statistikas standartiem, atvasinātie finanšu instrumenti, kuriem ir tirgus vērtība, principā ir jāatspoguļo bilancē. Atvasinātiem instrumentiem ir tirgus vērtība, ja tos tirgo organizētos tirgos (biržās), vai apstākļos, kuros par tiem var regulāri saņemt atlīdzību ārpusbiržas tirgū. Šajā postenī ir jāpaziņo šādi atvasinātie finanšu instrumenti:
Atvasinātie finanšu instrumenti, kuri jāatspoguļo bilancē, ir reģistrējami ar tirgus cenu, kas ir dominējošā tirgus cena vai tai līdzvērtīga cena (patiesā vērtība). Atvasinātie instrumenti bilancē jāatspoguļo kā bruto skaitļi. Atsevišķi atvasināto instrumentu līgumi ar bruto pozitīvām tirgus vērtībām jāreģistrē bilances aktīvu daļā, savukārt līgumi ar bruto negatīvām tirgus vērtībām – pasīvu daļā. Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, nav jāreģistrē kā bilances posteņi. Tiek atzīts, ka saskaņā ar dažādām novērtēšanas metodēm atvasinātos finanšu instrumentus var reģistrēt kā neto skaitļus. Gadījumā, ja pieejamas tikai neto pozīcijas, vai pozīcijas reģistrē ar citu, nevis tirgus vērtību, šīs pozīcijas jāpaziņo kā noklusējums. Netiek prasīti dalījumi (pēc sektora, valūtas u.tml.). |
|
8. |
Pārējie aktīvi: Šo posteni atsevišķi pieprasa visām CFS apakškategorijām, izņemot pārējos CFS. Šis postenis ietver aktīvus, kuri nav iekļauti citur, piemēram:
Iepriekš dotais saraksts nav visaptverošs un atšķiras atkarībā no ziņotāju kategorijas veida (skat. pēdējo ievilkumu). Protams, saskaņā ar CFS apakškategoriju pieprasītā bilance atšķiras atkarībā no CFS apakškategorijas darbības. Atsevišķi identificē tikai galvenos bilances posteņus. Visas summas, ko nevar iedalīt vienā no šiem galvenajiem bilances posteņiem, jāiedala pie “pārējiem aktīviem”, piemēram, tā kā nav sagaidāms, ka ieguldījumu fondi piešķirs kredītus, postenis “kredīti” netiek bilancē identificēts atsevišķi. Tomēr gadījumā, ja ieguldījumu fondi tiešām piešķirtu kredītus, šī summa būtu jāiedala pie “pārējiem aktīviem”. Valstu centrālajām bankām tiek prasīts paskaidrojumos sniegt ziņas par “pārējo aktīvu” komponentiem. |
PASĪVI
|
0. |
Aktīvu/pasīvu kopsumma: Pasīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances pasīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst aktīvu kopsummai (skat. arī “aktīvu posteņi – aktīvu/pasīvu kopsumma”). |
|
9. |
Noguldījumi un ņemtie kredīti: Šis postenis ir atsevišķi jāidentificē ieguldījumu fondiem, vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem, kā arī kreditēšanā iesaistītajām finanšu sabiedrībām. Postenis ietver:
|
|
10. |
Emitētie parāda vērtspapīri: Šis postenis ir atsevišķi jāpaziņo vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem, kā arī kreditēšanā iesaistītajām finanšu sabiedrībām. Ieguldījumu fondu gadījumā šis postenis ir jāiedala pie “pārējiem pasīviem” un uzskatāms par neievērojamu. Šis postenis attiecas uz vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, kas parasti ir apgrozāmi instrumenti un ko tirgo otrreizējos tirgos vai par kuriem var gūt atlīdzību tirgū un kas nepiešķir turētājam īpašumtiesības attiecībā uz iestādi – emitenti. Dažās valstīs CFS var emitēt apgrozāmus instrumentus ar raksturlielumiem, kuri ir līdzīgi MFI emitēto parāda vērtspapīru raksturlielumiem. Šajā pārskata shēmā visi šādi instrumenti tiktu klasificēti kā parāda vērtspapīri. |
|
11. |
Kapitāls un rezerves: Šis postenis ir atsevišķi jāpaziņo vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem, kā arī kreditēšanā iesaistītajām finanšu sabiedrībām. Ieguldījumu fondu gadījumā šo posteni iedala pie “pārējiem pasīviem”. Šis postenis ietver summas, kas rodas no ziņotāju CFS akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem un kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības CFS, un parasti tās ir tiesības uz daļu no peļņas un uz daļu no pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā. Tajā iekļauti arī līdzekļi, kas rodas no nesadalītiem ieņēmumiem vai līdzekļiem, ko ziņotāji CFS rezervējuši, paredzot iespējamus maksājumus un saistības nākotnē. Kapitāls un rezerves ietver šādus elementus:
|
|
12. |
Emitētās ieguldījumu fondu akcijas/daļas: Šis postenis ir atsevišķi jāpaziņo tikai ieguldījumu fondu apakškategorijai, jo ieguldījumu fondu akcijas/daļas emitē tikai ieguldījumu fondi. Postenis attiecas uz akcijām vai daļām, ko emitē ieguldījumu fondi, kas nav NTF. |
|
13. |
Atvasinātie finanšu instrumenti: Skat. “aktīvu posteņi – atvasinātie finanšu instrumenti”. |
|
14. |
Pārējie pasīvi. Šo posteni atsevišķi pieprasa visām CFS apakškategorijām, izņemot pārējos CFS. Šis postenis ir līdzīgs MFI “atlikušajām saistībām”, izņemot to, ka tajā nav ietverti atvasinātie finanšu instrumenti. Šis postenis ietver pasīvus, kuri nav iekļauti citur, piemēram:
Iepriekš dotais saraksts nav visaptverošs un atšķiras atkarībā no ziņotāju kategorijas veida. Protams, saskaņā ar CFS apakškategoriju pieprasītā bilance atšķiras atkarībā no CFS apakškategorijas darbības. Atsevišķi identificē tikai galvenos bilances posteņus. Visas summas, ko nevar iedalīt vienā no šiem galvenajiem bilances pasīvu daļas posteņiem, jāiedala pie “pārējiem pasīviem”, piemēram, tā kā nav sagaidāms, ka ieguldījumu fondi emitēs “parāda vērtspapīrus”, postenis “parāda vērtspapīri” pasīvu pusē netiek identificēts atsevišķi. Tomēr, ja ieguldījumu fondi tiešām emitētu parāda vērtspapīrus, šī summa būtu jāiedala pie “pārējiem pasīviem”. Valstu centrālajām bankām tiek pieprasīts sniegt ziņas par “pārējiem pasīviem” paskaidrojumos. |
GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI
Grāmatvedības noteikumiem, ko CFS ievēro, sastādot pārskatus, principā ir jāatbilst Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvas 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (9) attiecīgās valsts transpozīcijai un citiem piemērojamiem starptautiskiem standartiem. Neskarot dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi, statistikas nolūkā visus finanšu aktīvus un visus pasīvus ziņo bruto skaitļos. Īpašas norādes attiecībā uz novērtēšanas metodēm ir dotas saskaņā ar attiecīgajām kategorijām.
ĢEOGRĀFISKAIS, SEKTORU UN MĒRĶU DALĪJUMS
ECB attiecībā uz dažām CFS apakškategorijām un dažiem bilances posteņiem pieprasa ģeogrāfisko un sektoru dalījumu līdzīgi MFI bilances posteņiem.
Ģeogrāfiskais un sektoru dalījums
|
AKTĪVI |
PASĪVI |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Ģeogrāfiskie dalījumi
Lai apkopotu CFS statistiku par euro zonu, ir nepieciešams identificēt darījuma partnerus, kuri atrodas iesaistītajās dalībvalstīs, nosakot iedalījumu pēc iekšzemes teritorijas un pārējām iesaistītajām dalībvalstīm. Līdz ar to pilns prasītais ģeogrāfiskais dalījums ir “iekšzemes/citas iesaistītās dalībvalstis/pārējā pasaule”. Neiesaistīto dalībvalstu gadījumā dalījums ir “iekšzemes/iesaistītās dalībvalstis/pārējā pasaule”.
Ģeogrāfiskais dalījums attiecas uz šādu starpnieku bilances posteņiem:
|
— |
Ieguldījumu fondi kopā/ieguldījumu fondi pēc ieguldījumu politikas veida: Jo īpaši attiecībā uz posteņiem “vērtspapīri, izņemot akcijas”, “akcijas un citi kapitāla vērtspapīri”, “ieguldījumu fondu akcijas/daļas” (aktīvu daļa) un “emitētās ieguldījumu fondu akcijas” (pasīvu daļa). Informācija attiecībā uz aktīvu daļu ir jāsniedz kā pamatrādītājs, bet attiecībā uz pasīvu daļu – kā papildpostenis, |
|
— |
Kreditēšanā iesaistītās finanšu sabiedrības: Postenim “kredīti” jāsniedz ģeogrāfiskais dalījums iekšzemes/citās iesaistītajās dalībvalstīs (kā pamatrādītājs). |
Sektoru dalījumi (11)
Galvenais prasītais sektoru dalījums ir “MFI/ne-MFI”. MFI definīcija ir labi zināma, savukārt “ne-MFI” ietver sektorus “valdība” (12) un “citi rezidentu sektori” (13).
Sektoru dalījums, ko pieprasa iekšzemes datiem un citu iesaistīto dalībvalstu datiem, ir viens un tas pats. Sektoru dalījums pārējās pasaules datiem netiek prasīts.
Sektoru dalījumu pieprasa ierobežotam skaitam posteņu.
|
— |
Tas jānosūta kā “papildpostenis” apakšsektoram “ieguldījumu fondi” (ieguldījumu fondiem kopā un ieguldījumu fondiem pēc ieguldījumu veida) un tikai tiem posteņiem, par kuriem pieprasīts ģeogrāfiskais dalījums. |
|
— |
Tas jānosūta kā “pamatrādītājs” apakšsektoram “kreditēšanā iesaistītas finanšu sabiedrības” attiecībā uz posteni “kredīti”. Tomēr tikai šai CFS apakškategorijai un postenim tiek pieprasīta arī turpmāka identifikācija “kredītiem”, kas piešķirti “nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām”. |
Dalījums pēc mērķa
Šis dalījums tiek pieprasīts tikai datiem, kas attiecas uz kreditēšanā iesaistītām finanšu sabiedrībām. Tas attiecas uz bilances posteni “kredīti”, un jo īpaši “kredīti” mājsaimniecībām, kam jāidentificē kredīta mērķis (iedalījums patēriņa kredītos, kredītos mājokļu iegādei un pārējos kredītos (atlikušajos)). Šo dalījumu pieprasa kā pamatrādītāju.
4.2. Korekciju dati
Korekciju dati ir jāziņo tikai gadījumā, ja atlikumos ir ievērojami pārrāvumi. Piemēram, korekciju dati ir jāsniedz sakarā ar pārklasificēšanu, kas notikusi saistībā ar EKS 95 satvara ieviešanu. Dati ir jāsniedz brīvprātīgi, ja tie ir regulāri pieejami.
4.3. Darījumu dati
Saskaņā ar īstermiņa pieeju CFS statistikai dati par finanšu darījumiem un ieguldījumu fondu emitēto akciju/daļu pārdošanu un atpirkšanu jāsniedz kā “papildposteņi” apakšsektoram “ieguldījumu fondi” (ieguldījumu fondiem kopā un pēc ieguldījumu veida iedalītiem ieguldījumu fondiem).
Instrumentu un termiņu dalījums: Šī tabula sniedz pārskatu par prasīto darījumu datu instrumentu un termiņu dalījumu.
Darījumu datu instrumentu un termiņu dalījuma pārskats
|
INSTRUMENTU UN TERMIŅU KATEGORIJAS |
|||||||||||||||||||||||
|
AKTĪVI |
PASĪVI |
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu kopsumma = Pasīvu kopsumma (ziņo visas kategorijas) |
|||||||||||||||||||||||
Ieguldījumu fondu akciju/daļu pārdošana un atpirkšana: Šī tabula sniedz pārskatu par prasīto instrumentu dalījumu datiem par ieguldījumu fondu akciju/daļu pārdošanu un atpirkšanu.
Ieguldījumu fondu akciju/daļu pārdošana un atpirkšana
|
INSTRUMENTU KATEGORIJAS |
|||||
|
AKTĪVI |
PASĪVI |
||||
|
|
|
||||
Papildus prasības MSFK apkopošanas mērķiem: Šī tabula sniedz pārskatu par prasīto papildus darījumu datu instrumentu un termiņu dalījumu.
Papildus prasības MSFK apkopošanas mērķiem
|
INSTRUMENTU UN TERMIŅU KATEGORIJAS |
|||||||||||
|
AKTĪVI |
PASĪVI |
||||||||||
|
|
||||||||||
4.4. Ziņošanas biežums, savlaicīgums un laika diapazons
Ziņojumi ECB ir jānosūta reizi ceturksnī.
CFS statistiku nosūta ECB vēlākais pēdējā kalendāra dienā trešajā mēnesī pēc pārskata perioda beigām, vai iepriekšējā VCB darba dienā (17), ja mēneša pēdējā kalendāra diena nav VCB darba diena. Precīzas nosūtīšanas dienas valstu centrālajām bankām paziņo iepriekš, ziņošanas kalendāra veidā. Vēsturiskie ceturkšņa dati ECB jāpaziņo, sākot ar datiem par pirmo pieejamo atskaites periodu, sākot vismaz ar datiem par atskaites periodu – 1998. gada ceturto ceturksni.
5. CFS statistikas elektroniska pārraide – atslēgas grupas identifikators: CFS
CFS atslēgas grupa attiecas uz euro zonas CFS bilances statistiku. Tā ir sastādīta, maksimāli balstoties uz atslēgas grupu sarakstiem un vērtībām, kas jau noteiktas bilances posteņu statistikai.
5.1. Dimensijas
Turpmākajā tabulā ir aprakstītas CFS atslēgas grupā izmantotās dimensijas. CFS statistikā kā būtiskas laikrindas identificēšanai ir noteiktas 11 dimensijas.
|
Pozīcija-atslēgā |
Jēdziens (mnemonisks) |
Jēdziena nosaukums |
Vērtības formāts |
Kodu saraksts (mnemonisks) |
Kodu saraksta nosaukums |
|
dimensijas |
|||||
|
1 |
FREQ |
Biežums |
AN1 |
CL_FREQ |
Biežuma kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
2 |
REF_AREA |
Atsauces apgabals |
AN2 |
CL_AREA_EE |
Apgabalu kodu saraksts (Eurostat BoP, ECB) |
|
3 |
ADJUSTMENT |
Korekciju rādītājs |
AN1 |
CL_ADJUSTMENT |
Korekciju rādītāju kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
4 |
OFI_REP_SECTOR |
CFS atsauces sektoru dalījums |
AN2 |
CL_OFI_REP_SECTOR |
CFS atsauces sektoru dalījuma kodu saraksts (ECB) |
|
5 |
OFI_ITEM |
CFS bilances postenis |
AN3 |
CL_OFI_ITEM |
CFS bilances posteņu kodu saraksts (ECB) |
|
6 |
MATURITY_ORIG |
Sākotnējais termiņš |
AN1 |
CL_MATURITY_ORIG |
Sākotnējo termiņu kodu saraksts (ECB) |
|
7 |
DATA_TYPE |
Datu veids |
AN1 |
CL_DATA_TYPE |
Monetāro un banku datu veids, plūsma un stāvoklis (ECB, BIS) |
|
8 |
COUNT_AREA |
Darījuma partnera mītnes apgabals |
AN2 |
CL_AREA_EE |
Apgabalu kodu saraksts (Eurostat BoP, ECB) |
|
9 |
BS_COUNT_SECTOR |
Bilances darījuma partnera sektors |
AN4 |
CL_BS_COUNT_SECTOR |
Bilances darījuma partnera sektoru kodu saraksts (ECB, BIS) |
|
10 |
CURRENCY_TRANS |
Darījuma valūta |
AN3 |
CL_CURRENCY |
Valūtu kodu saraksts (ECB, BIS, Eurostat BoP) |
|
11 |
SERIES_DENOM |
Sērijas vai īpašā aprēķina nosaukums |
AN1 |
CL_SERIES_DENOM |
Sērijas vai īpašā aprēķina nosaukumu kodu saraksts (ECB) |
Katrai no 11 statistikas dimensijām vērtības ņem no atbilstošā kodu saraksta. Piemēram, saskaņā ar iepriekš minēto tabulu dimensijai REF_AREA (atsauces apgabals) vērtības ņem no CL_AREA_EE kodu saraksta. CFS atslēgas grupas dimensijas ir aprakstītas tālāk, ievērojot to pašu secību, kādā tās ir redzamas atslēgā.
Dimensija Nr. 1: Biežums (FREQ; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija norāda paziņotās laikrindas biežumu. CFS atslēgas grupā izmantotā vērtība ir “Q” attiecībā uz ceturkšņa datiem un ir kodu sarakstā CL_FREQ precizētu vērtību apakškopa. Ja valsts dati ir pieejami retāk (piemēram, divas reizes vai reizi gadā), valstu centrālās bankas aprēķina ceturkšņa datus. Ja nav iespējami ceturkšņa aprēķini, datus vienalga sniedz kā ceturkšņa laikrindas (proti, ceturkšņa datus sniedz kā yyyyQ4 un pusgada datus sniedz kā yyyyQ2 un yyyyQ4, atlikušos ceturkšņus vai nu nepaziņojot, vai arī paziņojot kā trūkstošus ar novērojuma statusu “L” (18)).
Dimensija Nr. 2: Atsauces apgabals (REF_AREA; garums: divas rakstzīmes)
Šī dimensija apzīmē ziņotājas iestādes rezidences valsti. Saistītais kodu saraksts CL_AREA_EE satur standarta ISO valstu sarakstu un dažas papildu vērtības (skat. arī dimensiju Nr. 8: Darījuma partnera mītnes apgabals). CFS atslēgas grupā izmantotā vērtību apakškopa atbilst Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Dimensija Nr. 3: Korekciju rādītājs (ADJUSTMENT; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija norāda, vai ir tikušas piemērotas sezonas korekcijas un/vai darba dienas korekcijas. Atbilstošais kodu saraksts ir CL_ADJUSTMENT. CFS atslēgas grupā izmantotā vērtība ir “N” sērijām, kam nav veiktas ne sezonālas, ne darba dienas korekcijas.
Dimensija Nr. 4: CFS atsauces sektoru dalījums (OFI_REP_SECTOR; garums: divas rakstzīmes)
Šī dimensija norāda, kura veida CFS sniedz ziņojumu, un ir saistīta ar kodu sarakstu CL_OFI_REP_SECTOR. Ir noteiktas šādas 11 vērtības: ieguldījumu fondi kopā (“10”); ieguldījumu fondi, kas iedalīti pēc ieguldījuma veida: kapitāla vērtspapīru fondi (“11”), obligāciju fondi (“12”), jauktie fondi (“13”) nekustamā īpašuma fondi (“14”) un pārējie fondi (“15”); ieguldījumu fondi, kas iedalīti pēc investora veida: vispārējie publiskie fondi (“1G”) un īpašie investoru fondi (“1S”); vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri (“20”); kreditēšanā iesaistītas finanšu sabiedrības (“30”) un pārējās CFS kategorijas (“40”).
Dimensija Nr. 5: CFS bilances postenis (OFI_ITEM; garums: trīs rakstzīmes)
Šī dimensija izsaka CFS bilances posteni un ir saistīta ar kodu sarakstu CL_OFI_ITEM. Aktīvu un pasīvu vērtības identificē ar priedēkli “A” vai “L”, un tās tiek organizētas un kodētas, pēc iespējas ievērojot hierarhijas attiecības posteņu starpā. Tā kā CFS atkarībā no to veida koncentrējas uz dažādām finanšu darbībām, ne visus bilances posteņus piemēro visiem veidiem. Jo īpaši aktīvu daļā apzīmējums “pārējie aktīvi” ir noteikts diviem dažādiem posteņiem:
|
— |
pārējie aktīvi (tostarp kredīti) (“A8A”), ko piemēro visām CFS kategorijām, izņemot kreditēšanā iesaistītas finanšu sabiedrības, un |
|
— |
pārējie aktīvi (tostarp noguldījumi, skaidra nauda, ieguldījumu fondu akcijas, pamatlīdzekļi un atvasinātie finanšu instrumenti) (“A8B”), ko piemēro kreditēšanā iesaistītām finanšu sabiedrībām. |
Pasīvu daļā apzīmējums “pārējie pasīvi” ir noteikts trim dažādiem posteņiem:
|
— |
pārējie pasīvi (izņemot parāda vērtspapīrus, kapitālu un rezerves un atvasinātos finanšu instrumentus) (“L6A”), ko piemēro vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem, |
|
— |
pārējie pasīvi (tostarp atvasinātie finanšu instrumenti) (“L6B”), ko piemēro kreditēšanā iesaistītām finanšu iestādēm, un |
|
— |
pārējie pasīvi (tostarp parāda vērtspapīri un kapitāls un rezerves) (“L6C”), ko piemēro ieguldījumu fondu kategorijām. |
Dimensija Nr. 6: Sākotnējais termiņš (MATURITY_ORIG; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija atspoguļo bilances posteņu sākotnējo termiņu un ir saistīta ar kodu sarakstu CL_MATURITY_ORIG. Termiņu dalījumu līdz vienam gadam (“F”) un virs 1 gada (“K”) piemēro postenim “vērtspapīri, izņemot akcijas” attiecībā uz ieguldījumu fondu kategorijām. Konceptuāli, lai gan šajā sakarā netiek prasīts termiņu dalījums, sākotnējais termiņš attiecas arī uz aktīvu posteņiem “kredīti” un “noguldījumi” un pasīvu posteņiem “noguldījumi un ņemtie kredīti” un “emitētie parāda vērtspapīri”. Tādēļ šajos gadījumos attiecībā uz kopējo termiņu izmanto vērtību “A”. Visos pārējos posteņos norāda vērtību “X”, apzīmējot nav piemērojams.
Dimensija Nr. 7: Datu veids (DATA_TYPE; garums: viena rakstzīme)
Šo dimensiju apraksta kodu saraksts CL_DATA_TYPE, un tā norāda paziņojamo datu veidu: bruto atlikumi (“1”), pārdošana (“2”), atpirkšana (“3”), finanšu darījumi (“4”) un pārklasificēšana un citas korekcijas (“5”). Pārklasificēšana un citas korekcijas ietver izmaiņas aktīvos un pasīvos pārskata nozares bilancē, kuru pamatā ir 1) izmaiņas ziņotāju grupā; 2) uzņēmumu reorganizēšana; 3) aktīvu un pasīvu pārklasificēšana; un 4) to ziņošanas kļūdu labošana, ko tehnisku iemeslu dēļ nevar izņemt no atlikumu datiem visā attiecīgajā periodā.
Dimensija Nr. 8: Darījuma partnera mītnes apgabals (COUNT_AREA; garums: divas rakstzīmes)
Šī dimensija izsaka CFS bilances darījuma partnera mītnes apgabalu. Ar šo jēdzienu saistītais kodu saraksts ir CL_AREA_EE, kas satur standarta ISO valstu sarakstu un papildu vērtības (piemēram, “U6” – “Iekšzemes: tā pati valsts, kas ziņotājiem CFS”). CFS atslēgas grupai izmanto šādu vērtību apakškopu: iekšzemes (iekšzemes vai atsauces apgabals) (“U6”); citas iesaistītās dalībvalstis (visas valstis, izņemot atsauces apgabalu) (“U5”); pārējās valstis (“U4”) un pasaule (visas vienības) (“A1”). Kad valsts kļūst par iesaistītu dalībvalsti, tiek sniegti vēsturiski dati, kas attiecas uz laiku pirms iesaistīšanās, izmantojot darījuma partnera mītnes apgabala kodus Monetārā savienība (“U2”) un visi apgabali, izņemot iesaistītās dalībvalstis un atsauces/iekšzemes apgabalu (“U8”) (19).
Dimensija Nr. 9: Bilances darījuma partnera sektors (BS_COUNT_SECTOR; garums: četras rakstzīmes)
Šī dimensija izsaka CFS bilances posteņa darījuma partnera sektoru dalījumu un ir saistīta ar kodu sarakstu CL_BS_COUNT_SECTOR. Tiek pieprasīti šādi pieci darījuma partnera mītnes apgabala sektori: MFI (“1000”); ne-MFI (“2000”), citas rezidentu nozares, tostarp nefinanšu sabiedrības (“2240”); citas rezidentu nozares, tostarp mājsaimniecības (“2251”) un neprecizēts sektors (“0000”).
Dimensija Nr. 10: Darījuma valūta (CURRENCY_TRANS; garums: trīs rakstzīmes)
Šī dimensija apraksta valūtu, kurā ir izteikti CFS bilances posteņi, un ir saistīta ar kodu sarakstu CL_CURRENCY. Attiecībā uz visām valūtām kopā lieto tikai vērtību “Z01”).
Dimensija Nr. 11: Sērijas vai īpašā aprēķina nosaukums (SERIES_DENOM; garums: viena rakstzīme)
Šī dimensija precizē, vai paziņotā sērija ir izteikta valsts vai kopējā (euro) valūtā. Tai ir divas vērtības (“N” – valsts valūta un “E” – euro), ko izsaka kodu saraksts CL_SERIES_DENOM. Kodu “E” izmanto iesaistītās dalībvalstis, savukārt kodu “N” lieto jaunās iesaistītās dalībvalstis, lai sniegtu vēsturiskus datus par periodu pirms iesaistīšanās (20).
5.2. Raksturlielumi
Papildus 11 dimensijām, kas nosaka atslēgu, ir noteikts raksturlielumu kopums (21). Tie ir dažādos līmeņos pievienoti apmaiņas informācijai:
Bilances posteņu atslēgas grupa (ECB_OFI): kodētie un nekodētie raksturlielumi
|
Piešķires līmenis |
Statistikas jēdziens |
Vērtības formāts |
Kodu saraksts |
||
|
Radniecīgās sērijas raksturlielumi (apmaiņa veikta, izmantojot FNS grupu) |
|||||
|
Radniecīgs |
TITLE_COMPL |
Nosaukuma papildinātājs |
AN..1050 |
Nekodēts |
|
|
Radniecīgs |
UNIT |
Vienība |
AN..12 |
CL_UNIT |
Vienību kodu saraksts (BIS, ECB, Eurostat BoP) |
|
Radniecīgs |
UNIT_MULT |
Vienības reizinātājs |
AN..2 |
CL_UNIT_MULT |
Vienību reizinātāju saraksts (BIS, ECB, Eurostat BoP) |
|
Radniecīgs |
DECIMALS |
Decimālzīmes |
N1 |
CL_DECIMALS |
Decimālzīmju kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
Radniecīgs |
TITLE |
Nosaukums |
AN..70 |
Nekodēts |
|
|
Radniecīgs |
NAT_TITLE |
Valsts valodas nosaukums |
AN..350 |
Nekodēts |
|
|
Radniecīgs |
COMPILATION |
Apkopošana |
AN..1050 |
Nekodēts |
|
|
Radniecīgs |
COVERAGE |
Aptveramība |
AN..350 |
Nekodēts |
|
|
Laikrindas raksturlielumi (apmaiņa veikta, izmantojot FNS grupu) |
|||||
|
Laikrinda |
COLLECTION |
Vākšanas rādītājs |
AN1 |
CL_COLLECTION |
Vākšanas rādītāju kodu saraksts(BIS, ECB) |
|
Laikrinda |
AVAILABILITY |
Pieejamība |
AN1 |
CL_AVAILABILITY |
Organizāciju pieejamības kodu saraksts (BIS, ECB) |
|
Laikrinda |
DOM_SER_IDS |
Iekšzemes sēriju identifikatori |
AN..70 |
Nekodēts |
|
|
Laikrinda |
BREAKS |
Pārrāvumi |
AN..350 |
Nekodēts |
|
|
Novērojuma raksturlielumi (apmaiņa veikta līdz ar datiem galvenajā ARR segmentā) |
|||||
|
Novērojums |
OBS_STATUS |
Novērojuma statuss |
AN1 |
CL_OBS_STATUS |
Novērojuma statusa kodu saraksts (BIS, ECB, Eurostat BoP) |
|
Novērojums |
OBS_CONF |
Novērojuma konfidencialitāte |
AN1 |
CL_OBS_CONF |
Novērojuma konfidencialitātes kodu saraksts (Eurostat BoP, ECB) |
|
Novērojums |
OBS_PRE_BREAK |
Novērojuma vērtība pirms pārrāvuma |
AN..15 |
- |
|
|
Novērojums |
OBS_COM |
Novērojuma piezīme |
AN..350 |
Nekodēts |
|
Katru no šiem raksturlielumiem raksturo dažas tehniskas īpašības, kuras ir uzskaitītas turpmākajā tabulā.
Euro zonas valstu centrālo banku ziņojumi ECB
ECB_OFI atslēgas grupas kopējās raksturlielumu īpašības
|
|
Statuss |
Pirmo vērtību nosaka… (23) |
VCB var izmainīt |
|
TITLE_COMPL |
M |
ECB |
Nē |
|
UNIT |
M |
ECB |
Nē |
|
UNIT_MULT |
M |
ECB |
Nē |
|
DECIMALS |
M |
ECB |
Nē |
|
TITLE |
C |
ECB |
Nē |
|
NAT_TITLE |
C |
VCB |
Jā |
|
COMPILATION |
C |
VCB |
Jā (22) |
|
COVERAGE |
C |
VCB |
Jā (22) |
|
COLLECTION |
M |
ECB |
Nē |
|
AVAILABILITY |
M |
ECB/VCB |
Jā |
|
DOM_SER_IDS |
C |
VCB |
Jā |
|
BREAKS |
C |
VCB |
Jā |
|
OBS_STATUS |
M |
VCB |
Jā |
|
OBS_CONF |
C |
VCB |
Jā |
|
OBS_PRE_BREAK |
C |
VCB |
Jā |
|
OBS_COM |
C |
VCB/ECB |
Jā |
|
|
M: Obligāts, C: Izvēles |
|
|
Tālāk ir dots apraksts katram raksturlielumam, tostarp atsauces kodu sarakstam (kas apzīmēts ar lielajiem burtiem kā CL_****), kad vien to piemēro.
5.2.1. Radniecīgās sērijas raksturlielumi
Obligāti:
|
— |
TITLE_COMPL (nekodēts): Šo nosaukuma papildinātāju nosaka, uzglabā un izplata ECB (angļu valodā, ar maksimālo garumu 350 rakstzīmes). Ja valsts centrālā banka vēlas izdarīt izmaiņas, labojumus var veikt pēc apspriešanās ar ECB. Tomēr labojumus veic ECB. |
|
— |
UNIT (kodu saraksts: CL_UNIT): Šis raksturlielums nodrošina paziņoto datu mērvienību. Iesaistītās dalībvalstis datus paziņo euro, un ECB nosaka šo raksturlielumu kā “EUR” (DENOM = “EUR”). Gadījumā, kad valsts kļūst par iesaistīto dalībvalsti, ECB nosaka šā raksturlieluma vērtību vienādu ar atbilstošo valsts valūtu attiecībā uz vēsturiskiem datiem, kas attiecas uz periodu pirms iesaistīšanās (24). |
|
— |
UNIT_MULT (kodu saraksts: CL_UNIT_MULT): Šis raksturlielums sniedz informāciju par to, vai sērija ir izteikta miljonos (UNIT_MULT = “6”), miljardos (UNIT_MULT = “9”) utt. Valstu centrālās bankas paziņo datus miljonos, un ECB noteiks vērtību “6” (UNIT_MULT = “6”). |
|
— |
DECIMALS (kodu saraksts: CL_DECIMALS): Šis raksturlielums norāda zīmju skaitu aiz komata, kādu piešķir novērojumu vērtībām. Valstu centrālās bankas paziņo datus ar trim zīmēm aiz komata, un ECB visām sērijām nosaka raksturlieluma vērtību kā 3 (līdz ar to, DECIMALS = “3”). |
Izvēles:
|
— |
TITLE (nekodēts): Sērijas nosaukumā ir pieļaujamas maksimāli 70 rakstu zīmes. Ņemot vērā ierobežoto telpu, tā vietā izmanto TITLE COMPLEMENT (nosaukuma papildinātājs) kā obligātu raksturlielumu. Raksturlielumu TITLE turpmāk varētu izmantot īsu nosaukumu veidošanai. |
|
— |
NAT_TITLE (nekodēts): Valstu centrālās bankas var izmantot šo raksturlielumu, lai sniegtu precīzu aprakstu un citas papildinošas vai atšķirības specifikācijas valsts valodā. Lai gan lielo burtu un mazo burtu lietošana nerada problēmas, akcentētas rakstu zīmes un paplašināti burtu vai ciparu simboli pirms regulāras izmantošanas jāpārbauda. |
|
— |
COMPILATION (nekodēts): Šo raksturlielumu izmanto piemēroto apkopošanas metožu sīkākiem tekstuāliem paskaidrojumiem, un tas ietver šādu informāciju:
|
Sīks apraksts informācijai, kas iekļaujama šajā raksturlielumā, ir dots 2. papildinājumā (1. līdz 5. punkts).
|
— |
COVERAGE (nekodēts): Šis raksturlielums apraksta ziņotāju grupas aptveramību un ir jāprecizē pie sērijas “aktīvi/pasīvi kopā”. Tam ir jāapraksta CFS veids, kas aptverts galvenajās kategorijās. Ja ir zināms, ka aptveramība ir daļēja, tiek sniegta tirgus daļas aplēse. Jānorāda arī, vai rādītāji ir noapaļoti uz augšu. Turpmākas ziņas par informāciju, kas iekļaujama šajā raksturlielumā, ir sniegtas 2. papildinājumā (6. punkts). |
5.2.2. Laikrindas raksturlielumi
Obligāti:
|
— |
COLLECTION (kodu saraksts: CL_COLLECTION): Šis raksturlielums sniedz skaidrojumu par laiku, kad tiek vākti novērojumi (piemēram, perioda sākums, vidus vai beigas), vai norādi par to, vai dati ir vidējie, augstākie vai zemākie rādītāji attiecīgā periodā, utt. ECB nosaka CFS sērijas kā “perioda beigu” (COLLECTION = “E”). |
|
— |
AVAILABILITY (kodu saraksts: CL_AVAILABILITY): Šis raksturlielums norāda iestādes, kurām datus var darīt pieejamus. Ja ir vajadzīga īpaša attieksme pret konkrētiem novērojumiem, var izmantot novērojuma konfidencialitātes raksturlielumu (skat. tālāk). |
Izvēles:
|
— |
DOM_SER_IDS (nekodēts): Šis raksturlielums dod iespēju atsaukties uz kodu, kuru izmanto valstu datubāzēs, lai identificētu atbilstošas sērijas (var precizēt arī formulas, izmantojot valstu atsauces kodus). |
|
— |
BREAKS (nekodēts): Šis raksturlielums sniedz aprakstu pārrāvumiem un galvenajām izmaiņām, kādas laika gaitā radušās sēriju vākšanā, ziņošanas aptveramībā un sagatavošanā. Pārrāvumu gadījumā vēlams norādīt to, ciktāl vecus un jaunus datus var uzskatīt par salīdzināmiem (līdz 350 rakstu zīmēm). |
5.2.3. Novērojumu raksturlielumi
Obligāti:
|
— |
OBS_STATUS (kodu saraksts: CL_OBS_STATUS): Valstu centrālās bankas paziņo novērojuma statusa vērtību, kas pievienota katram nosūtītam novērojumam. Šis raksturlielums ir obligāts un ir jāsniedz līdz ar katru datu sūtījumu katram atsevišķam novērojumam. Ja valstu centrālās bankas pārskata šā raksturlieluma vērtību, paziņo gan novērojuma vērtību (pat ja tā nemainās), gan norādi par jauno novērojuma statusu. Turpmākajā sarakstā ir precizētas šo raksturlielumu sagaidāmās vērtības (saskaņā ar pieņemto hierarhiju) CFS statistikas nolūkā:
|
|
— |
Ja novērojumam izmanto divus raksturlielumus, ziņo par svarīgāko no tiem. Ja, piemēram, novērojums ir gan provizoriska vērtība, gan aplēses rezultāts, priekšroku dod “aplēses” lielumam un izmanto vērtību “E”. |
Izvēles:
|
— |
OBS_CONF (kodu saraksts: CL_OBS_CONF): Ja valsts centrālā banka vēlas nodalīt viena vai vairāku konkrētu novērojumu konfidencialitātes statusu, tā var izmantot OBS_CONF raksturlielumu. Šā raksturlieluma vērtību (ja tāda ir) drīkst izmainīt informācijas nosūtītājs līdz ar datu nosūtīšanu. |
|
— |
OBS_PRE_BREAK: Šis raksturlielums satur novērojuma vērtību pirms pārrāvuma, kas ir skaitļu lauks līdzīgi novērojumam. To norāda, kad notiek sērijas pārrāvums. CFS atslēgas grupas nolūkā šo raksturlielumu nepieprasa, jo šī informācija jau ir pieejama no pārklasificēšanas sērijām. Tas ir pievienots raksturlielumu sarakstam, jo tas pieder visām atslēgas grupām kopējai raksturlielumu apakškopai. Ja tomēr tiek norādīts novērojumu statuss “B” (pārrāvuma vērtība), tam jāpievieno novērojuma vērtība pirms pārrāvuma (OBS_PRE_BREAK). |
|
— |
OBS_COM (nekodēts): OBS_COM (nekodēts): |
6. Informācijas sniegšana
6.1. Sēriju saraksts
ECB uztur un izplata valstu centrālajām bankām tabulas ar nosūtāmo CFS laikrindu sēriju kodu sarakstiem. Sērijas, kas jānosūta ECB, ir norādītas 1. papildinājumā. Var nodalīt šādas paziņojamās sērijas:
PAMATRĀDĪTĀJI
Atlikumu dati, kas jāpaziņo šajā kategorijā, attiecas uz:
Ieguldījumu fondiem kopā un ieguldījumu fondiem pēc ieguldījumu veida:
|
— |
Fondi kopā: Bilances tiek iedalītas pēc instrumentiem, termiņa un ģeogrāfiskā darījuma partnera (kopā 29 sērijas), |
|
— |
Ieguldījumu fondiem, kas iedalīti pēc ieguldījumu politikas veida: Ievērojot nelielas atšķirības, pieprasītie dalījumi ir tie paši, kas ieguldījumu fondiem kopā. Dati, kas jāpaziņo šajā kategorijā, attiecas uz:
|
|
— |
vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem (kopā 12 sērijas), |
|
— |
kreditēšanā iesaistītu finanšu iestāžu bilancēm, kas iedalītas pēc instrumentiem, sektoriem un ģeogrāfiskajiem darījumu partneriem, un bilances posteņa “kredīti”, kas iedalīts pēc mērķiem (kopā 32 sērijas). |
PAPILDPOSTEŅI
Atlikumu dati, kas jāpaziņo šajā kategorijā, attiecas uz:
|
— |
Ieguldījumu fondi kopā: Bilances dati, kas iedalīti pēc MFI/ne-MFI sektora (kopā 27 sērijas); Papildus prasības MSFK apkopošanas mērķiem (5 sērijas). |
|
— |
Kapitāla vērtspapīru fondiem (27 sērijas), obligāciju fondiem (27 sērijas), jauktajiem fondiem (27 sērijas), nekustamā īpašuma fondiem (15 sērijas) un pārējiem fondiem (27 sērijas): Bilance ieguldījumu fondiem pēc ieguldījumu veida, kas iedalīta pēc sektora MFI/ne-MFI, |
|
— |
bilances datiem par vispārējiem publiskajiem fondiem (12 sērijas) un īpašiem investoru fondiem (12 sērijas), |
|
— |
aktīviem/pasīviem kopā pārējām CFS kategorijām (1 sērija). |
KOREKCIJU UN DARĪJUMU DATI
papildus datu sērijām par atlikumiem, prasītas, ja iespējams, atbilstošās sērijas par “pārklasificēšanu un pārējām korekcijām”, tostarp dati par ieguldījumu fondu akciju/daļu pārdošanu un atpirkšanu.
6.2. Pieprasītie dati
Visām iesaistītajām dalībvalstīm ir jānosūta pamatrādītāji, ja ir pieejami faktiskie dati. Ja par dažiem dalījumiem vai noteiktajā biežumā reizi ceturksnī nav pieejami faktiskie dati, sniedz aplēses, ja iespējams.
“Papildu dati” ir jānosūta tikai tām valstīm, par kurām ir pieejami faktiskie dati.
Ja pamatā esošā ekonomiskā parādība pastāv, taču statistiski netiek apsekota un tādēļ nav iespējams sniegt valsts provizoriskos aprēķinus, valstu centrālās bankas var izvēlēties vai nu nepaziņot laikrindu, vai arī paziņot to kā trūkstošu ar novērojuma statusu “L”. Tādēļ jebkuru laikrindu, kura netiek paziņota, interpretē kā “datus, kas pastāv, bet netiek vākti”, un ECB līmenī var izdarīt pieņēmumus/aplēses, lai sagatavotu euro zonas kopsavilkuma rādītājus.
Darījumu datiem, ja darījumus aplēš, ņemot vērā izmaiņas atlikumos (Qt-Qt-1), VCB vai nu nav jāziņo laikrinda, vai par to jāziņo kā trūkstoša ar novērojuma statusu “L”.
Ja tās pamatā esošā parādība nepastāv, laikrinda ir jāpaziņo kā trūkstoša ar novērojuma statusu “M”.
Attiecībā uz datiem par “pārklasificēšanu un citām korekcijām” dati ir jāpaziņo tikai tad, ja tiek veikta pārklasificēšana vai cita korekcija, kā aprakstīts 4.2. punktā.
7. Pārskatīšanas politika
Valstu centrālajām bankām, iespējams, būs jāpārskata dati, kas nosūtīti iepriekšējā ceturksnī (parastie labojumi). Turklāt var tikt veikti arī iepriekšējo ceturkšņu datu labojumi (vēsturiski labojumi).
Piemēro šādus vispārīgus principus:
|
— |
Nosūtot visus regulāros ceturkšņa datu sūtījumus, papildus datiem par pēdējo ceturksni var nosūtīt tikai “parastos” labojumus (proti, iepriekšējā ceturksnī nosūtīto datu labojumus). |
|
— |
“Vēsturiskiem” labojumiem jābūt ierobežotiem, un tie jānosūta citā, nevis regulārā ziņojuma dienā. Nelieli regulārie vēsturiskie datu labojumi principā ir jāsniedz tikai reizi gadā (kopā ar datiem par ceturto ceturksni). Tomēr izņēmuma kārtā vēsturiskos labojumus, kas ievērojami uzlabo datu kvalitāti, var pieņemt gada laikā (ārpus parastajiem sagatavošanas cikliem). |
|
— |
Būtisku labojumu gadījumā ir jāsniedz paskaidrojumi ECB. |
1. papildinâjums
IEGULDĪJUMU FONDU SĒRIJAS, KAS NOSŪTĀMAS ECB – ATLIKUMU DATI
(Pamatrādītāji/Papildposteņi)
AKTĪVI
|
Posteņa nosaukums un termiņu/ģeogrāfiskais dalījums/sektoru dalījums |
Ieguldījumu fondi/kopā |
Kapitāla vērtsp. fondi |
Obligāciju fondi |
Jauktie fondi |
Nekust. īpašuma fondi |
Pārējie fondi |
Vispārējie publiskie fondi |
Īpašie investoru fondi |
|
Noguldījumi/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
Kredīti termiņš kopā/pasaule/kopā |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti īstermiņa/pasaule/kopā |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti ilgtermiņa/pasaule/kopā |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, termiņš kopā/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, termiņš kopā/iekšzemes/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, termiņš kopā/iekšzemes/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, termiņš kopā/iekšzemes/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, termiņš kopā/citas iesaistītās dalībvalstis/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, termiņš kopā/citas iesaistītās dalībvalstis/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, termiņš kopā/citas iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, termiņš kopā/pārējā pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, līdz 1 gadam/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, līdz 1 gadam/iekšzemes/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, līdz 1 gadam/iekšzemes/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, līdz 1 gadam/iekšzemes/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, līdz 1 gadam/citas iesaistītās dalībvalstis/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, līdz 1 gadam/citas iesaistītās dalībvalstis/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, līdz 1 gadam/citas iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, līdz 1 gadam/pārējā pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, virs 1 gada/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, virs 1 gada/iekšzemes/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, virs 1 gada/iekšzemes/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, virs 1 gada/iekšzemes/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, virs 1 gada/citas iesaistītās dalībvalstis/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
Pamata |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, virs 1 gada/citas iesaistītās dalībvalstis/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, virs 1 gada/citas iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, virs 1 gada/pārējā pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
Pamata |
|
|
|
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri/iekšzemes/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
|
|
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri/iekšzemes/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri/iekšzemes/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri/citas iesaistītās dalībvalstis/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
|
|
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri/citas iesaistītās dalībvalstis/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri/citas iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri/pārējā pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
|
|
Kotētās akcijas/pasaule/kopā |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
Ieguldījumu fondu akcijas/iekšzemes/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/iekšzemes/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/iekšzemes/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/citas iesaistītās dalībvalstis/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/citas iesaistītās dalībvalstis/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/citas iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/pārējā pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
|
|
|
Naudas tirgus fondu akcijas/pasaule/MFI |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Pamatlīdzekļi/pasaule/kopā |
Pamata |
|
|
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
Pārējie aktīvi (tostarp “kredīti”)/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
AKTĪVU/PASĪVU KOPSUMMA/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
PASĪVI
|
Posteņa nosaukums un termiņu/ģeogrāfiskais dalījums/sektoru dalījums |
Ieguldījumu fondi/kopā |
Kapitāla vērtsp. fondi |
Obligāciju fondi |
Jauktie fondi |
Nekust. īpašuma fondi |
Pārējie fondi |
Vispārējie publiskie fondi |
Īpašie investoru fondi |
|
Noguldījumi un ņemtie kredīti/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
Ieguldījumu fondu akcijas/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
Ieguldījumu fondu akcijas/iekšzemes/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/iekšzemes/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/iekšzemes/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/citas iesaistītās dalībvalstis/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/citas iesaistītās dalībvalstis/MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/citas iesaistītās dalībvalstis/ne-MFI |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/pārējā pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
|
Pārējie pasīvi (tostarp “parāda vērtspapīri” un “kapitāls un rezerves”)/pasaule/kopā |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Pamata |
Papildp. |
Papildp. |
IEGULDĪJUMU FONDU SĒRIJAS, KAS NOSŪTĀMAS ECB – DARĪJUMU DATI
(Papildposteņi)
AKTĪVI
|
Posteņa nosaukums un termiņu/ģeogrāfiskais dalījums/sektoru dalījums |
Ieguldījumu fondi/kopā |
Kapitāla vērtsp. fondi |
Obligāciju fondi |
Jauktie fondi |
Nekust. īpašuma fondi |
Pārējie fondi |
Vispārējie publiskie fondi |
Īpašie investoru fondi |
|
Noguldījumi/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Kredīti/termiņš kopā/pasaule/kopā |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti līdz 1 gadam/pasaule/kopā |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti virs 1 gada/pasaule/kopā |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, termiņš kopā/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, līdz 1 gadam/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Vērtspapīri, izņemot akcijas, virs 1 gada/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Kotētās akcijas/pasaule/kopā |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Naudas tirgus fondu akcijas/pasaule/MFI |
Papildp. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Pamatlīdzekļi/pasaule/kopā |
Papildp. |
|
|
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Pārējie aktīvi (tostarp “kredīti” un “atvasinātie finanšu instrumenti”)/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
AKTĪVU/PASĪVU KOPSUMMA/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
PASĪVI
|
Posteņa nosaukums un termiņu/ģeogrāfiskais dalījums/sektoru dalījums |
Ieguldījumu fondi/kopā |
Kapitāla vērtsp. fondi |
Obligāciju fondi |
Jauktie fondi |
Nekust. īpašuma fondi |
Pārējie fondi |
Vispārējie publiskie fondi |
Īpašie investoru fondi |
|
Noguldījumi un ņemtie kredīti/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Pārējie pasīvi (tostarp “parāda vērtspapīri”, “kapitāls un rezerves” un “atvasinātie finanšu instrumenti”)/pasaule/kopā |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
IEGULDĪJUMU FONDU SĒRIJAS, KAS NOSŪTĀMAS ECB – PĀRDOŠANAS UN ATPIRKŠANAS
(Papildposteņi)
PASĪVI
|
Posteņa nosaukums un termiņu/ģeogrāfiskais dalījums/sektoru dalījums |
Ieguldījumu fondi/kopā |
Kapitāla vērtsp. fondi |
Obligāciju fondi |
Jauktie fondi |
Nekust. īpašuma fondi |
Pārējie fondi |
Vispārējie publiskie fondi |
Īpašie investoru fondi |
|
Ieguldījumu fondu akcijas/pasaule/kopā – Jaunu akciju pārdošana |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/pasaule/kopā – Akciju atpirkšana |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
Papildp. |
|
|
(1) Skat. 2. papildinājumu.
(2) Ietilpst A pielikumā Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulai (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā, OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.
(3) OV L 318, 27.11.1998, 8. lpp.
(4) Gadījumā, ja valsts līmenī fondus, kas iegulda pārvedamos vērtspapīros un nekustamā īpašumā, klasificē kā “jauktos fondus”, šie fondi jāiedala “jaukto fondu” kategorijā.
(5) Statistikas nolūkos līzingu definē kā finanšu līzingu, ja līzinga termiņš attiecas uz ilglietojuma preces visu ekonomiskās darbības laiku vai lielāko tā daļu. Līzinga termiņa beigās līzinga ņēmējam bieži ir iespēja nopirkt attiecīgo preci par nominālcenu (EKS 95 II pielikums).
(6) Izņemot ieguldījumu fondu akcijas/daļas.
|
A |
: |
Ieguldījumu fondi |
|
B |
: |
Vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri |
|
C |
: |
Kreditēšanā iesaistītās finanšu sabiedrības |
|
D |
: |
Pārējie CFS |
(7) Jāatzīmē, ka MFI bilancē nav atšķirības starp noguldījumiem un aizdevumiem aktīvu un pasīvu daļā. Tā vietā visus netirgojamos līdzekļus, kurus izvieto/aizdod MFI (= pasīvus) uzskata par “noguldījumiem”, un visus līdzekļus, kurus izvieto/aizdod pašas MFI (= aktīvus) uzskata par “aizdevumiem”. Tomēr EKS 95 norāda atšķirību, pamatojoties uz to, kuram pieder darījuma veikšanas iniciatīva. Gadījumos, kad iniciatīvu uzņemas aizņēmējs, finanšu darījums jāklasificē kā aizdevums. Gadījumos, kad iniciatīvu uzņemas aizdevējs, finanšu darījums jāklasificē kā noguldījums.
(8) Eiropas Centrālā banka, 2002. gada novembris.
(9) OV L 372, 31.12.1986, 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).
(10) Pieprasa tikai attiecībā uz posteni “kredīti”.
(11) EKS 95 nosaka sektoru klasifikācijas standartu.
(12) Valdība: Rezidentu vienības, kas galvenokārt ražo netirgojamas preces un sniedz netirgojamus pakalpojumus, kas paredzēti individuālai vai kolektīvai lietošanai un/vai nodarbojas ar nacionālā ienākuma un nacionālās bagātības pārdalīšanu (EKS 95, no 2.68. līdz 2.70. punktam). Valdība ietver centrālo valdību, pavalsts valdību, pašvaldību un sociālās apdrošināšanas fondus (EKS 95, 2.71. – 2.74. punkts) Lai iepazītos ar turpmākām sektoru klasifikācijas vadlīnijām, lūdzu, skat. Money and Banking Statistics Sector Manual: Guidance for the statistical classification of customers, European Central Bank, second edition, November 1999.
(13) Pārējo rezidentu sektori ietver:
|
— |
CFS, kā noteikts šajā satvarā, |
|
— |
finanšu palīgsabiedrības, |
|
— |
apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus. Nemonetāras finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, apkopojot riskus (EKS 95, 2.60. – 2,67. punkts), |
|
— |
nefinanšu sabiedrības. Sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt ražo tirgus preces un sniedz nefinanšu pakalpojumus (EKS 95, 2.21. – 2,31. punkts), |
|
— |
mājsaimniecības. Indivīdi vai indivīdu grupas kā patērētāji un preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru preces un pakalpojumi paredzēti pašu gala patēriņam, un kā tirgus preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar noteikumu, ka viņu darbība nav tāda, kāda ir kvazisabiedrībām. Ietilpst arī bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un kas galvenokārt ražo netirgojamas preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām (EKS 95, 2.75. – 2,88. punkts). |
(14) Izņemot ieguldījumu fondu akcijas/daļas.
(15) Nav ziņots pie kapitāla un obligāciju fondiem.
(16) Par kredītiem tāpat atsevišķi ziņo apakšsektorā “ieguldījumi fondi kopā”.
(17) “Valsts centrālās bankas (VCB) darba diena” ir visas dienas, kurās konkrētā iesaistītās dalībvalsts VCB ir atvērta, lai veiktu ECBS monetārās politikas darbības.
(18) Skat. arī 6.2. punktu “Datu prasības”.
(19) Piemēram, Grieķijas gadījumā darījuma partnera mītnes apgabala kodus “U2” un “U8” izmanto datiem, kas attiecas uz periodiem līdz 2000Q4 un to ieskaitot, un kodus “U5” un “U4” lieto no 2001Q1 uz priekšu.
(20) Piemēram, Grieķijas gadījumā kodu “N” izmanto par datiem, kas attiecas uz periodiem līdz 2000 Q4 un to ieskaitot, bet kodu “E” – no 2001Q1 uz priekšu.
(21) Raksturlielumi ir statistikas jēdzieni, kas sniedz papildu kodētu (piemēram, vienība) un nekodētu (piemēram, apkopošanas metode) informāciju par apmaiņas datiem. “Obligāts” attiecas uz raksturlielumiem, kuriem visi partneri zina vērtības. “Izvēles” attiecas uz raksturlielumiem, kurus nosaka tikai tad, ja tie zināmi ziņotājā iestādē (piemēram, iekšzemes sēriju kodi), vai arī jebkad, kad tie piemērojami (piemēram, apkopošana, sadalījumi). Apmaiņai ar raksturlielumu vērtībām jānotiek tikai tad, ja tās nosaka pirmo reizi, un jebkad, kad tās mainās. Katrā apmaiņā ir iekļauts novērojuma statuss, kas pievienots katram novērojumam.
(22) Par izmaiņām jāziņo pa faksu/elektronisko pastu atbildīgajai ECB darbības jomai.
(23) ECB atsaucas uz ECB Statistikas ģenerāldirektorātu.
(24) Piemēram, Grieķijas gadījumā šā raksturlieluma vērtību nosaka kā “GDR” periodam līdz 2000Q4 un to ieskaitot, un kā “EUR” no 2001Q1 uz priekšu.
(25) CFS atslēgas grupas nolūkā šo raksturlielumu nepieprasa, tā kā šī informācija jau ir pieejama no pārklasificēšanas sērijām. Tas pievienots sarakstam, jo tas ir daļa no to iespējamo vērtību kopējā saraksta, kuras attiecas uz visu atslēgas grupu novērojuma statusa raksturlielumu. Ja tomēr tiek norādīts novērojumu statuss “B”, tam jāpievieno novērojumu vērtība pirms pārrāvuma (OBS_PRE_BREAK).
(26) Ja sakarā ar vietējo tirgus praksi vai tiesisko regulējumu laikrinda (vai tās daļa) nav piemērojama (tai atbilstošā parādība nepastāv), paziņo trūkstošu vērtību (“-”) ar novērojuma statusu “M”.
(27) Ja sakarā ar vietējiem statistikas nosacījumiem datus laikrindai nesavāc noteiktos datumos vai visam laikrindas garumam (tās pamatā esošā ekonomiskā parādība pastāv, taču statistiski netiek apsekota), katrā periodā paziņo trūkstošu vērtību (“-”) ar novērojuma statusu “L”.
(28) Vēlāk šos novērojumus izsaka noteiktās vērtībās (novērojuma statuss “A”). Jaunās pārskatītās vērtības nomaina iepriekšējos provizoriskos novērojumus.