32001R0018(01)

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 63/2002

(2001. gada 20. decembris)

par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem

(ECB/2001/18)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka [1], un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

tā kā:

(1) Lai Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) varētu veikt savus uzdevumus, ir vajadzīgi statistikas dati par procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes (MFI) piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem, un šo statistikas datu galvenais mērķis ir sniegt Eiropas Centrālajai bankai (ECB) visaptverošu, sīki izstrādātu un saskaņotu statistikas ainu par MFI piemēroto procentu likmju līmeni un izmaiņām laika gaitā. Šīs procentu likmes ir oficiālo procentu likmju izmaiņu noteiktās monetārās politikas īstenošanas mehānisma noslēdzošais posms, un tāpēc tās ir priekšnosacījums ticamai monetārās attīstības analīzei iesaistītajās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā ECBS ir vajadzīga informācija par procentu likmju attīstību, lai kompetentajām iestādēm palīdzētu īstenot līdzsvarotu politiku attiecībā uz kredītiestāžu konsultatīvu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

(2) Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem (turpmāk tekstā — "Līgums") un saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu nosacījumiem (turpmāk tekstā — "Statūti") ECB izstrādā vajadzīgos noteikumus, lai īstenotu ECBS uzdevumus, kuri definēti Statūtos un dažos gadījumos paredzēti noteikumos, ko Padome pieņem saskaņā ar Līguma 107. panta 6. punktu.

(3) Statūtu 5.1. pantā noteikts, ka ECB ar valstu centrālo banku (VCB) atbalstu vāc vajadzīgo statistikas informāciju no kompetentām valstu iestādēm vai tieši no uzņēmējiem, lai veiktu ECBS uzdevumus. Statūtu 5.2. pantā noteikts, ka VCB, ciktāl tas ir iespējams, veic 5.1. pantā aprakstītos uzdevumus.

(4) Var izrādīties, ka ir pareizi un tāpat arī izdevīgi, ka ECB statistikas prasību izpildei vajadzīgo statistikas informāciju VCB no faktiskās ziņotāju grupas vāc plašākā statistikas ziņojumu sistēmā, kas atbilstīgi pašu atbildībai izstrādāta saskaņā ar Kopienas vai attiecīgās valsts tiesību aktiem vai iedibināto praksi un ko izmanto citiem statistikas mērķiem, ar noteikumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Lai veicinātu pārskatāmību, šādos gadījumos ziņotāji jāinformē par to, ka datus vāc citiem statistikas mērķiem. Īpašos gadījumos ECB var paļauties uz statistikas informāciju, kas savākta šādiem nolūkiem, lai apmierinātu pašas vajadzības.

(5) Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pantā noteikts, ka ECB pārskata grupas robežās jāprecizē faktiskā ziņotāju grupa un līdz minimumam jāsamazina ar ziņošanu saistītais noslogojums. MFI procentu likmju statistikas izstrādei faktisko ziņotāju grupu izveido vai nu no visām attiecīgajām MFI, vai arī no attiecīgo MFI izlases, ko nosaka pēc precīziem kritērijiem. Ņemot vērā MFI sektora īpatnības katrā iesaistītajā dalībvalstī, galīgo lēmumu par atlases metodi pieņem VCB. Mērķis ir samazināt ar ziņošanu saistīto noslogojumu, tajā pašā laikā nodrošinot augstas kvalitātes statistikas datus. Statūtu 5.1. pantā paredzēts, ka ECB var pieņemt noteikumus, lai definētu statistikas ziņošanas pienākumus un attiecinātu tos uz faktisko ziņotāju grupu iesaistītajās dalībvalstīs. Statūtu 6.4. pantā paredzēts, ka ECB var pieņemt noteikumus, kuros precizēti nosacījumi, ar kādiem var īstenot tiesības veikt pārbaudi vai tiesības veikt obligāto statistikas informācijas vākšanu.

(6) Regulas (EK) Nr. 2533/98 4. pantā paredzēts, ka dalībvalstis organizē darbu statistikas jomā un cieši sadarbojas ar ECBS, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Statūtu 5. panta.

(7) Lai gan ir noteikts, ka saskaņā ar Statūtu 34.1. pantu pieņemtie ECB noteikumi nepiešķir nekādas tiesības un neuzliek nekādus pienākumus neiesaistītajām dalībvalstīm, Statūtu 5. pantu piemēro gan iesaistītajām, gan neiesaistītajām dalībvalstīm. Regula (EK) Nr. 2533/98 atgādina, ka Statūtu 5. pants kopā ar Līguma 5. pantu paredz pienākumu valsts līmenī izstrādāt un īstenot visus pasākumus, ko neiesaistītās dalībvalstis uzskata par lietderīgiem, lai nodrošinātu, ka tiek iegūta vajadzīgā statistikas informācija attiecībā uz pienākumiem, kas ir saistīti ar statistikas paziņošanu ECB, un savlaicīgi tiek veikti priekšdarbi statistikas jomā, kas vajadzīgi, lai iegūtu iesaistītas dalībvalsts statusu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1. terminiem "ziņotāji", "iesaistītā dalībvalsts", "rezidents" un "rezidējošs" ir tā pati nozīme, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā;

2. "mājsaimniecības un nefinanšu sabiedrības" saskaņā ar definīciju, kas paredzēta Eiropas kontu sistēmā (EKS) 1995, kas iekļauta A pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā [2], ir visi nefinanšu sektori, izņemot centrālo valdību. Termins aptver mājsaimniecību sektoru un mājsaimniecības apkalpojošo bezpeļņas organizāciju sektoru (S.14 un S.15), un nefinanšu sabiedrību sektoru (S.11);

3. "kredītiestādes un citas iestādes" ir visas MFI, izņemot centrālās bankas un kolektīvo ieguldījumu fondus, kas identificētas saskaņā ar klasifikācijas principiem, kuri izklāstīti I pielikuma 1. daļas 1. punktā Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 2423/2001 (2001. gada 22. novembris) par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci (ECB/2001/13) [3];

4. "MFI procentu likmju statistika" ir statistika, kas attiecas uz procentu likmēm, ko kredītiestādes un citas iestādes, kas ir rezidenti, piemēro to mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro izteiktiem noguldījumiem un aizdevumiem, kas atrodas iesaistītajās dalībvalstīs;

5. "potenciālo ziņotāju grupa" ir rezidentes kredītiestādes un citas rezidentiestādes, kas pieņem eiro noguldījumus un/vai piešķir eiro aizdevumus mājsaimniecībām un/vai nefinanšu sabiedrībām, kuras atrodas iesaistītajās dalībvalstīs.

2. pants

Faktiskā ziņotāju grupa

1. Faktiskā ziņotāju grupa ir kredītiestādes un citas iestādes potenciālo ziņotāju grupā, ko VCB atlasījušas saskaņā ar šīs regulas I pielikumā izklāstīto procedūru.

2. Katra VCB informē savus rezidentziņotājus par to ziņošanas pienākumiem, ievērojot attiecīgās valsts procedūras.

3. Padome pārbauda, vai ir ievērots šīs regulas I pielikums pēc tā sākotnējās ieviešanas un vēlāk — vismaz reizi divos gados.

3. pants

Statistikas ziņošanas pienākumi

1. Lai regulāri varētu izstrādāt MFI procentu likmju statistiku, faktiskā ziņotāju grupa reizi mēnesī paziņo VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur attiecīgais ziņotājs ir rezidents, statistikas informāciju attiecībā uz jauniem darījumiem un saistībām. Vajadzīgā statistikas informācija ir precizēta šīs regulas II pielikumā.

2. VCB definē un ievieš ziņošanas kārtību, kas faktiskajai ziņotāju grupai jāievēro saskaņā ar attiecīgās valsts īpatnībām. VCB pārliecinās par to, ka saskaņā ar šo ziņošanas sistēmu tiek iegūta vajadzīgā statistikas informācija un ka šī ziņošanas sistēma ļauj precīzi pārbaudīt, vai ir ievēroti 3. panta 3. punktā paredzētie standarti attiecībā uz datu pārraidi, precizitāti, konceptuālo atbilstību un labojumiem.

3. Vajadzīgo statistikas informāciju paziņo saskaņā ar standartiem šīs regulas III pielikumā attiecībā uz datu pārraidi, precizitāti, konceptuālo atbilstību un labojumiem.

4. VCB paziņo valsts apkopoto mēneša statistikas informāciju ECB pēc pārskata mēneša beigām līdz 19. darba dienas beigām.

4. pants

Pārbaude un pienākums vākt statistikas informāciju

VCB izmanto tiesības veikt pārbaudi vai vākt statistikas informāciju, ko ziņotāji sniedz atbilstīgi šajā regulā noteiktajiem pienākumiem attiecībā uz statistikas ziņošanu, neskarot ECB tiesības pašai īstenot minētās tiesības. Šīs tiesības jo īpaši īsteno, ja faktiskajā ziņotāju grupā iekļautā iestāde nepilda šīs regulas III pielikumā noteiktos obligātos standartus attiecībā datu pārraidi, precizitāti, konceptuālo atbilstību un labojumiem.

5. pants

Pirmā ziņošana

Pirmā ziņošana saskaņā ar šo regulu attiecas uz mēneša statistikas informāciju par 2003. gada janvāri.

6. pants

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi attiecībā uz to, kā piemērojamas dažas šīs regulas daļas, ir paredzēti šīs regulas IV pielikumā.

7. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā 2002. gada 31. janvārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2001. gada 20. decembrī

ECB Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Willem F. Duisenberg

[1] OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

[2] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

[3] OV L 333, 17.12.2001., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

FAKTISKĀS ZIŅOTĀJU GRUPAS ATLASE UN IZLASES ATJAUNINĀŠANA MONETĀRO FINANŠU IESTĀŽU PROCENTU LIKMJU STATISTIKAI

1. DAĻA

Faktiskās ziņotāju grupas atlase

I. Vispārējā atlases procedūra

L ai atlasītu ziņotājus, valstu centrālās bankas (VCB) piemēro procedūru, ko ilustrē tālāk sekojoša shēma. Šī procedūra ir sīki raksturota šajā pielikumā.

+++++ TIFF +++++

II. Visa grupa vai izlase

2. Katra VCB atlasa ziņotājus no tām kredītiestādēm un citām iestādēm potenciālajā ziņotāju grupā, kuras ir rezidenti tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī, kur atrodas attiecīgā VCB.

3. Atlasot ziņotājiestādes, VCB izvēlas visu grupu vai piemēro izlases metodi saskaņā ar turpmāk noteiktajiem kritērijiem.

4. Ja ir izvēlēta visa grupa, VCB no katras rezidentkredītiestādes un no katras cita veida rezidentiestādes potenciālajā ziņotāju grupā prasa, lai tiktu ziņoti statistikas dati par monetāro finanšu iestāžu (MFI) procentu likmēm. Mainīgie lielumi, ko ievāc no visas grupas, ir procentu likmes un jauno darījumu apjomi un procentu likmes attiecībā uz saistībām.

5. Izlases gadījumā tikai atsevišķas potenciālajā ziņotāju grupā iekļautās kredītiestādes un citas iestādes tiek aicinātas sagatavot ziņojumu. Mainīgie lielumi, kas ir novērtējami, izmantojot iestāžu izlasi, ir procentu likmes un jauno darījumu apjomi un procentu likmes attiecībā uz saistībām. Tos sauc par izlases mainīgajiem lielumiem. Lai mazinātu risku, ka izlases apsekojuma rezultāti atšķiras no patiesajiem (nezināmajiem) lielumiem potenciālajā ziņotāju grupā, izlasi veido tā, lai tā būtu tipiska attiecībā uz potenciālo ziņotāju grupu. MFI procentu likmju statistikā izlasi uzskata par tipisku, ja tajā atspoguļojas visas īpatnības, kas ir būtiskas MFI procentu likmju statistikā un piemīt potenciālajai ziņotāju grupai. Sākotnējās izlases veidošanā VCB var izmantot piemērotus aizstājējlielumus un modeļus, lai radītu atlases sistēmu, pat tad, ja pamatā esošie dati, kas iegūti no esošajiem avotiem, gluži neatbilst šīs regulas definīcijām.

III. Potenciālās ziņotāju grupas stratifikācija

6. Lai nodrošinātu izlases tipiskumu, katra VCB, kas MFI procentu likmju statistikā izvēlas izlases metodi, pirms ziņotājiestāžu atlases atbilstīgi stratificē potenciālo ziņotāju grupu. Stratifikācija nozīmē to, ka potenciālo ziņotāju grupu N iedala apakšgrupās vai stratos N1, N2, N3, NL. Sadalītās apakšgrupas vai strati nedrīkst pārklāties, un tie kopā veido potenciālo ziņotāju grupu:

N

+ N

+ N

+ … + N

= N

7. VCB definē stratifikācijas kritērijus, kas ļauj iedalīt potenciālo ziņotāju grupu viendabīgos stratos. Stratus uzskata par viendabīgiem, ja izlases mainīgo lielumu novirze strata iekšienē ir zemāka par attiecīgo novirzi starp stratiem [1]. Stratifikācijas kritērijus piesaista MFI procentu likmju statistikai, t.i., pastāv saistība starp stratifikācijas kritērijiem un procentu likmēm un apjomiem, kas jānosaka izlasē.

8. Katra VCB, kas izvēlas izlases metodi, identificē vismaz vienu stratifikācijas kritēriju, lai nodrošinātu to, ka kredītiestāžu un citu iestāžu izlase ir tipiska iesaistītajai dalībvalstij un izlases kļūda ir maza. Vislabāk, ja VCB definē stratifikācijas kritēriju hierarhiju. Tajos ņem vērā attiecīgās valsts īpatnības, un tālab tie konkrēti atbilst katrai iesaistītajai dalībvalstij.

9. Ziņotājiestāžu atlase notiek vienā kārtā pēc tam, kad ir definēti visi strati. Ziņotājiestādes no potenciālās ziņotāju grupas atlasa tikai šajā kārtā. Starpatlasi neveic.

IV. Valsts izlases minimālais lielums

+++++ TIFF +++++

10. Valsts izlases minimālo lielumu nosaka tā, lai robežkļūda [2] attiecībā uz procentu likmēm, kas paredzētas jaunajiem darījumiem, visās instrumentu kategorijās vidēji nepārsniegtu 10 bāzes punktus, kad ticamības līmenis ir 90 % [3]. Atbilstību pierāda tieši, izmantojot atbilstīgus datus, vai, ja tādu nav, var pieņemt, ka izlases lielums ir pietiekams, lai izpildītu obligāto prasību, ja ir izpildīts viens vai otrs no turpmāk minētajiem kritērijiem.

a) Valsts izlases minimālais lielums aptver vismaz 30 % potenciālās rezidentziņotāju grupas; ja 30 % potenciālās rezidentziņotāju grupas ir vairāk nekā 100 ziņotāji, valsts izlases minimālais lielumu tomēr var ierobežot ar 100 ziņotājiem.

b) Valsts izlases minimālais lielums ir tāds, ka valsts izlasē iekļautie ziņotāji aptver vismaz 75 % no eiro noguldījumiem, kas pieņemti no mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir rezidenti iesaistītajās dalībvalstīs, un vismaz 75 % no eiro izteiktajiem aizdevumiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām.

11. Atbilstīgi dati ir dati, kas ir pietiekami sīki un saistīti ar MFI procentu likmju statistiku tādā nozīmē, ka apsekojumos, kuros šie dati ir iegūti, izmantotas definīcijas, kas saskan ar MFI procentu likmju statistiku. Var gadīties, ka VCB rīcībā šādu datu nav, kamēr nav veikts MFI procentu likmju statistikas apsekojums un ziņotājiestādes nav iesniegušas pirmās datu kopas.

12. Valsts izlases minimālais lielums attiecas gan uz sākotnējo minimālo izlasi, gan uz minimālo izlasi pēc atjaunināšanas saskaņā ar definējumu 21. punktā. Sakarā ar iestāžu pievienošanos un atdalīšanos, izlases lielums var samazināties laikā līdz brīdim, kad veic nākamo atjaunināšanu.

13. VCB var atlasīt lielāku skaitu ziņotāju par to, kas definēts kā valsts izlases minimālais lielums, un jo īpaši, ja jāpalielina attiecīgās izlases tipiskums, ņemot vērā attiecīgās valsts finanšu sistēmu.

14. Kredītiestāžu un pārējo iestāžu skaitam potenciālajā ziņotāju grupā un izlases minimālajam lielumam ir jābūt atbilstīgam. VCB var pieļaut, ka kredītiestādes un citas iestādes, kas ir rezidenti vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ir atsevišķi iekļautas MFI sarakstā, kurš izveidots un atjaunināts saskaņā ar klasifikācijas principiem, kas ir izklāstīti I pielikuma 1. daļas I punktā Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 22. novembra Regulā (EK) Nr. 2423/2001 par monetāro finanšu iestāžu sektora kopsavilkuma bilanci (ECB/2001/13) [4], paziņo MFI procentu likmju statistiku kopā kā grupa. Šī grupa kļūst par nosacītu ziņotāju. Tas nozīmē to, ka grupa ziņo MFI procentu likmju statistikas datus tā, it kā tā būtu viena MFI, t.i., grupa ziņo vienu vidējo procentu likmi vienā instrumentu kategorijā, kas attiecas uz visu grupu kopā, nevis vienu procentu likmi katrai MFI, kas iekļauta MFI sarakstā. Tajā pašā laikā kredītiestādes un citas iestādes šajā grupā joprojām uzskata par atsevišķām iestādēm potenciālajā ziņotāju grupā un izlasē.

V. Izlases sadalījums stratos un ziņotājiestāžu atlase

15. Pēc tam, kad saskaņā ar 6. un 7. punktu ir definēti attiecīgās valsts strati un saskaņā ar 10. punktu — attiecīgās valsts izlases lielums, VCB, kas izvēlas izlases metodi, veic atlasi, no katra strata izvēloties faktiskos ziņotājus. Valsts kopējās izlases lielums n ir katra strata izlases lielumu n1, n2, n3, … nL summa:

n

+ n

+ n

+ … + n

= n.

16. Katra VCB izvēlas vispiemērotāko valsts izlases lieluma n sadalījumu starp stratiem. Tādējādi katra VCB definē atlases likmi nh/Nh katrā stratā h, t.i., to ziņotāju skaitu nh, kas atlasīti no visām kredītiestādēm un citām iestādēm Nh katrā stratā. Atlases likme katrā stratā h atbilst nosacījumam 0 < nh/Nh ≤ 1. Tādējādi atlases likme ir lielāka par nulli. Tas nozīmē, ka no katra strata atlasa vismaz vienu ziņotāju un ka, tāpēc, neviens strats nav pilnīgi nošķirts no faktiskās ziņotāju grupas. Turklāt maksimālā atlases likme ir 1, kas nozīmē to, ka visas kredītiestādes un pārējās iestādes stratā kļūst par ziņotājiem.

17. Lai atlasītu faktiskos ziņotājus katrā stratā, VCB vai nu iekļauj visas iestādes stratā, veic atlasi izlases veidā, vai arī izvēlas vislielākās iestādes stratā. Ja veic atlasi izlases veidā, iestāžu atlasi katrā stratā veic, visām iestādēm piemērojot vienādu varbūtību vai arī varbūtību, kas ir proporcionāla iestādes lielumam. VCB attiecībā uz dažiem stratiem var izlemt, ka izlasē jāiekļauj visas iestādēs, veikt atlasi izlases veidā attiecībā uz citiem stratiem un atlasīt vislielākās iestādes attiecībā uz vēl citiem stratiem.

18. Informāciju par katras kredītiestādes un pārējo iestāžu lielumu potenciālajā ziņotāju grupā valsts līmenī var iegūt, pateicoties MFI bilanču statistikai, ko vāc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13). VCB izmanto kopējos datus par eiro noguldījumiem, kas pieņemti no tām mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kuras ir iesaistīto dalībvalstu rezidenti, un par eiro aizdevumiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir tā bilances daļa, kura ir būtiska MFI procentu likmju statistikā, vai arī aizstājējrādītāju, kas ir tuvs minētajam.

19. MFI procentu likmju statistikas pamatā ir atlase bez aizstāšanas, t.i., katru kredītiestādi un citu iestādi potenciālajā ziņotāju grupā izvēlas tikai vienreiz.

20. Ja VCB nolemj izlasē iekļaut visas kredītiestādes un citas iestādes vienā stratā, VCB šajā stratā var veikt izlases atlasi filiāļu līmenī. Šajā gadījumā priekšnosacījums ir tāds, ka VCB rīcībā būtu jābūt pilnam filiāļu sarakstam, kas aptver visus attiecīgā strata kredītiestāžu un pārējo iestāžu darījumus, un atbilstīgiem datiem, lai novērtētu novirzi attiecībā uz procentu likmēm, kas piemērotas jaunajos darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām visās filiālēs. Atlasot filiāles, piemēro visas šajā pielikumā paredzētās prasības. Izvēlētās filiāles kļūst par nosacītiem ziņotājiem, uz ko attiecas visas II pielikumā minētās ziņošanas prasības. Šī procedūra neskar tās kredītiestādes vai citas iestādes kā ziņotājiestādes atbildību, kurai pieder filiāles.

2. DAĻA

Faktiskās ziņotāju grupas izlases atjaunināšana

VI. Izlases atjaunināšana laika gaitā

21. VCB, kas izvēlas izlases metodi, nodrošina to, ka izlase laika gaitā saglabā tipiskumu.

22. Tāpēc VCB vismaz reizi gadā pārbauda izlases tipiskumu. Ja potenciālajā ziņotāju grupā ir notikušas nozīmīgas izmaiņas, tās būtu jāatspoguļo izlasē pēc šīs gadskārtējās pārbaudes.

23. VCB vismaz reizi divos gados regulāri pārskata izlasi, ņemot vērā potenciālās ziņotāju grupas jaunpienācējus un tos, kas atstāj potenciālo un faktisko ziņotāju grupu, kā arī citas ziņotājiestādēm raksturīgo īpatnību izmaiņas. Taču VCB var pārbaudīt un atjaunināt savu izlasi arī biežāk.

24. Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā potenciālās ziņotāju grupas jaunpienācējus, lai izlase joprojām būtu tipiska attiecībā uz potenciālo ziņotāju grupu. Tāpēc VCB no visu jaunpienācēju grupas Nb atlasa izlasi nb. Jaunpienācēju papildu izlasi nb no kopējā jaunpienācēju skaita Nb sauc par pakāpenisko atlasi laika gaitā.

25. Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā tās iestādes, kas ir atstājušas potenciālās un faktiskās ziņotāju grupas. Korekcija nav vajadzīga, ja to iestāžu skaits, kas ir atstājušas potenciālo ziņotāju grupu Nd, un to iestāžu skaits, kas atstājušas izlasi nd, ir proporcionāls (1. gadījums). Ja iestādes, kas atstāj potenciālo ziņotāju grupu, neietilpst izlasē, izlase kļūst pārāk liela attiecībā pret potenciālo ziņotāju grupu (2. gadījums). Ja izlasi atstāj vairāk iestāžu nekā potenciālo ziņotāju grupu, laika gaitā izlase kļūst pārāk maza un var zaudēt tipiskumu (3. gadījums). Otrajā un trešajā gadījumā svēruma faktoru, kas attiecināts uz katru izlasē iekļauto iestādi, koriģē pēc kādas statistikas metodes, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Katrai ziņotājiestādei noteiktais svēruma faktors ir atlases varbūtībai apgriezti proporcionāls lielums un, tādējādi, paplašinājuma koeficients. Otrajā gadījumā, kad izlase relatīvi ir pārāk liela, salīdzinot ar potenciālo grupu, izlasē netiek nošķirta neviena izlases ziņotājiestāde.

26. Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā izmaiņas, kas skar rādītājus, kas raksturo ziņotājiestādes. Izmaiņas var rasties sakarā ar apvienošanos, sadalīšanos, iestāžu paplašināšanos u.tml. Dažas ziņotājiestādes var mainīt stratu. Tāpat kā 2. un 3. gadījumā attiecībā uz iestādēm, kas atstāj izlasi, izlasi koriģē ar kādu statistikas metodi, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Tiek noteiktas jaunas atlases varbūtības un līdz ar to arī jauni svēruma faktori.

3. DAĻA

Papildu jautājumi, kas saistīti ar atlasi

VII. Saskaņotība

27. Lai nodrošinātu saskaņotu statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko MFI nosaka saistībām sakarā ar noguldījumiem un aizdevumiem, un tām, ko piemēro jaunajiem noguldījumu un aizdevumu darījumiem, VCB, kas izvēlas izlases metodi, minēto divu statistikas datu kopu vākšanai izmanto vienas un tās pašas ziņotājiestādes. VCB var arī izmantot izlases metodi, lai iegūtu statistikas datu apakškopu attiecībā uz MFI procentu likmēm, un visas grupas aptauju– lai iegūtu minētās statistikas atlikuma datus. VCB tomēr neizmanto divas vai vairākas dažādas izlases.

VIII. Finanšu jaunievedumi

28. VCB nav pienākuma izlases procedūrā aptvert katru produktu, kas pastāv valstī. Tomēr tās nedrīkst nošķirt veselu instrumentu kategoriju sakarā ar to, ka iesaistītās summas ir ļoti mazas. Tātad, ja kādas kategorijas instrumentu piedāvā tikai viena iestāde, šo iestādi iekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija nepastāvēja iesaistītajā dalībvalstī sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kādā iestādē tika ieviesta, šo iestādi iekļauj izlasē, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja ir radīts jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes uz to norāda nākamajā ziņojumā, jo visām ziņotājiestādēm ir pienākums sagatavot paziņojumus par visiem saviem produktiem.

[1] Strata iekšienē konstatētās novirzes un starp stratiem konstatētās novirzes nošķiršanu attiecībā kopējo novirzi dēvē par Haidžensa [Huygens] teorēmu.

[2] D — robežkļūda, zα/2 — koeficients, kas aprēķināts, pamatojoties uz normālo distribūciju vai kādu citu piemērotu distribūciju saskaņā ar datu struktūru (piemēram, t-distribūciju), pieņemot, ka ticamības līmenis ir 1-α,varΰˆ— kas ir υ parametra novērtējuma novirze, unvârΰˆ— υ parametra novērtējuma novērtētā novirze.

[3] VCB var tieši pārvērst absolūto lielumu - 10 bāzes punkti 90 % ticamības līmenī — relatīvā lielumā kā maksimāli pieņemamo novērtējuma novirzes koeficientu.

[4] OV L 333, 17.12.2001., 1. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

MONETĀRO FINANŠU IESTĀŽU PROCENTU LIKMJU STATISTIKAS ZIŅOŠANAS SISTĒMA

1. DAĻA

Likmes veids

I. Līgtā gada likme

Vispārējais princips

1. Likme, ko ziņotājiestādes visām noguldījumu un aizdevumu instrumentu kategorijām paziņo attiecībā uz jauniem darījumiem un saistībām, ir līgtā gada likme. To definē kā procentu likmi, par ko ziņotājiestāde un mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība individuāli vienojas attiecībā uz kādu noguldījumu vai aizdevumu un ko izsaka kā gada likmi un norāda kā procentus gadā. Līgtā gada likme ietver visus procentu maksājumus par noguldījumiem un aizdevumiem, bet neietver citus maksājumus, kas varētu uz tiem attiekties. Dizažio, ko definē kā aizdevuma nominālsummas un klienta saņemtās summas starpību, uzskata par procentu maksājumu līguma sākumā (laiks t0) un tāpēc to atspoguļo līgtajā gada likmē.

2. Ja procentu maksājumus, par ko ziņotājiestāde vienojusies ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrība, gada laikā kapitalizē, ievērojot regulārus intervālus, piemēram, mēneša vai ceturkšņa intervālu, nevis gada intervālu, līguma likmi pārvērš par gada likmi, izmantojot formulu turpmāk, kas ļauj aprēķināt līgto gada likmi:

+++++ TIFF +++++

kur

x līgtā gada likme,

rag gada procentu likme, par ko ziņotājiestādes ir vienojušās ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību attiecībā uz kādu noguldījumu vai aizdevumu, ja noguldījuma procentu kapitalizācijas un visu aizdevuma izmaksājumu un atmaksājumu dienas gada laikā atkārtojas pēc regulāriem intervāliem, un

n attiecībā uz noguldījumiem, procentu kapitalizācijas intervālu skaits gadā un, attiecībā uz aizdevumiem, maksājumu (atmaksājumu) intervālu skaits gadā, t.i., 1 — gadskārtēji maksājumi, 2 — maksājumi reizi pusgadā, 4 — maksājumi reizi ceturksnī un 12 — maksājumi reizi mēnesī.

3. Valstu centrālās bankas (VCB) var prasīt no savām ziņotājiestādēm, lai attiecībā uz visiem vai dažiem noguldījumu un aizdevumu instrumentiem, kas ir saistīti ar jauniem darījumiem un saistībām, tiktu norādīta faktiskā likme šaurā nozīmē (FLŠN), nevis līgtā gada likme. FLŠN definē kā procentu likmi gadā, kas darījuma sākotnējo summu pielīdzina visu to nākotnes vai esošo saistību pašreizējai vērtībai, par ko ziņotājiestādes vienojušās ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību, izņemot maksājumus (noguldījumi vai aizdevumi, maksājumi vai atmaksājumi, procentu maksājumi). FLŠN ir vienāda ar procentu likmes komponenti, kas ietverta kopējā faktiskajā gada likmē (KFGL), kura definēta 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā Padomes 1986. gada 22. decembra Direktīvā 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/7/EK [2]. Vienīgā atšķirība starp FLŠN un līgto gada likmi ir metode, ko izmanto, lai procentu maksājumus pārvērstu par gada procentu maksājumiem. FLŠN gadījumā izmanto secīgu tuvināšanu, un tāpēc to var piemērot jebkuram noguldījumam vai aizdevumam, savukārt, nosakot līgto gada likmi, izmanto 2. punktā definēto algebrisko formulu, un tāpēc to var piemērot tikai tiem noguldījumiem un aizdevumiem, kam regulāri kapitalizē procentu maksājumus. Visas pārējās prasības ir identiskas, tas nozīmē, ka viss turpmāk teiktais par līgto gada likmi attiecas arī uz FLŠN.

Nodokļi, subsīdijas un normatīvi

4. Procentu maksājumi, uz ko attiecas līgtā gada procentu likme, atspoguļo to, ko ziņotājiestāde maksā par noguldījumiem un saņem par aizdevumiem. Ja summa, ko viena puse maksā un otra puse saņem, ir atšķirīga, ziņotājiestāde pati nolemj, kuru procentu likmi iekļaut monetāro finanšu iestāžu (MFI) procentu likmju statistikā.

5. Saskaņā ar šo principu procentu likmes reģistrē, norādot to bruto vērtību pirms nodokļu nomaksāšanas, jo procentu likmes, kuros iekļauti nodokļi, atspoguļo to, ko ziņotājiestādes maksā par noguldījumiem un saņem par aizdevumiem.

6. Turklāt, nosakot procentu maksājumus, neņem vērā subsīdijas, ko trešās personas piešķīrušas mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām, jo šīs subsīdijas nemaksā un nesaņem ziņotājiestādes.

7. MFI procentu likmju statistikā norāda īpašās likmes, ko ziņotājiestādes piešķir saviem darbiniekiem.

8. Ja procentu maksājumus ietekmē normatīvi, piemēram, procentu likmju maksimums vai aizliegums maksāt atlīdzību par noguldījumiem uz nakti, to atspoguļo MFI procentu likmju statistikā. Visas izmaiņas noteikumos, piemēram, attiecībā uz administrēto procentu likmju līmeni vai maksimālo procentu likmi norāda MFI procentu likmju statistikā kā procentu likmju izmaiņas.

II. Kopējā faktiskā gada likme

9. Jaunajiem darījumiem, kas noslēgti par patēriņa kredītiem un aizdevumiem, kas izsniegti mājsaimniecībām mājokļa iegādei, papildus līgtajām gada likmēm ziņotājiestādes norāda arī Direktīvas 87/102/EEK 1. panta 2. punkta e) apakšpunktā definēto kopējo faktisko gada likmi (KFGL), t.i.,:

- viena KFGL par jaunu patēriņa kredītu (skatīt 30. rādītāju 2. papildinājumā), un

- viena KFGL par jauniem aizdevumiem, kas izsniegti mājsaimniecībām mājokļa iegādei (skatīt 31. rādītāju 2. papildinājumā) [3].

10. KFGL ietilpst "patērētājam izsniegtā kredīta kopējās izmaksas", kā definēts Direktīvas 87/102/EEK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Šīs kopējās izmaksas veido procentu likmes komponente un citu tādu (saistītu) izdevumu komponente kā, piemēram, aptaujas, administrēšanas, dokumentu sagatavošanas, garantiju, kredītu apdrošināšanas u.tml. izdevumi.

11. Citu maksājumu komponentes sastāvs dažādās valstīs var būt atšķirīgs, tāpēc ka Direktīvas 87/102/EEK definīcijas piemēro atšķirīgi un tāpēc ka atšķiras valstu finanšu sistēmas un kredītu nodrošinājuma procedūra.

III. Nosacījums

12. Ziņotājiestādes piemēro standarta gadu — 365 dienas līgtās gada likmes aprēķināšanai, t.i., neņem vērā papildu dienu garajos gados.

2. DAĻA

Darījumu apskats

13. Ziņotājiestādes iesniedz MFI procentu likmju statistiku attiecībā uz saistībām un jaunajiem darījumiem.

IV. Procentu likmes attiecībā uz saistībām

14. Saistības ir visi noguldījumi, ko ziņotājiestāde ir pieņēmusi no mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, un visi aizdevumi, ko ziņotājiestāde ir piešķīrusi mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām.

15. Procentu likme attiecībā uz saistībām atspoguļo vidējo svērto procentu likmi, ko piemēro noguldījumiem vai aizdevumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā atsauces laikā, kā definēts 26. punktā. Tā attiecas uz visiem spēkā esošajiem līgumiem, kas noslēgti visos laikposmos pirms ziņošanas dienas.

16. Sliktos aizdevumus un aizdevumus parādu restrukturizācijai, kuru likmes ir zemākas par tirgus likmēm, neiekļauj saistību vidējās svērtajās procentu likmēs. Sliktos aizdevumus un aizdevumus parādu restrukturizācijai definē saskaņā ar attiecīgās valsts praksi, kas iesaistītajās dalībvalstīs var būt atšķirīga.

V. Jauni darījumi attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājumu termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem

17. Sakarā ar šīs daļas 42. līdz 44. punktā definētajiem noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem jaunu darījumu jēdziens attiecas uz visu attiecīgo saistību kopumu. Tādējādi debeta vai kredīta atlikumu, t.i., saistību summu atsauces dienā, kas definēta 29. punktā, izmanto par rādītāju jauniem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem.

18. Procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem atbilst vidējai svērtajai procentu likmei, ko piemēro šo kontu saistībām atsauces dienā, kas definēta 29. punktā. Tās attiecas uz visiem spēkā esošajiem līgumiem, kas noslēgti visos laikposmos pirms ziņošanas dienas.

19. Lai aprēķinātu MFI procentu likmes kontiem, kas atkarībā no to atlikuma var būt debeta vai kredīta konti, ziņotājiestādes nodala kredītu atlikuma laikposmus un debeta atlikuma laikposmus. Ziņotājiestādes ziņo vidējās svērtās procentu likmes, kas attiecas uz kredītu atlikumiem, kā noguldījumus uz nakti, un vidējās svērtās procentu likmes, kas attiecas uz debeta atlikumiem, kā bankas virslimita kredītus. Tās neziņo vidējās svērtās procentu likmes, apvienojot (zemās) procentu likmes par noguldījumiem uz nakti un (augstās) procentu likmes par bankas virslimita kredītiem.

VI. Jauni darījumi ar citām instrumentu kategorijām, kas nav noguldījumi uz nakti, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredīti

20. Turpmākie punkti no 21. līdz 25. punktam attiecas uz visām citām instrumentu kategorijām, izņemot noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītus, t.i., uz termiņnoguldījumiem, atpirkšanas līgumiem un visiem aizdevumiem, izņemot bankas virslimita kredītus, kā definēts 42. punktā un 45. līdz 48. punktā.

21. Jaunus darījumus definē kā visus jaunos līgumus starp mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību un ziņotājiestādi. Jauni līgumi ir

- visi finanšu līgumi un noteikumi, kas pirmo reizi precizē noguldījuma vai aizdevuma procentu likmi, un

- visas vienošanās par jauniem noteikumiem esošajos noguldījumu un aizdevumu līgumos.

Par jaunu darījumu neuzskata esošo noguldījumu un aizdevumu automātisku pagarināšanu, t.i., ja tas neietver mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības aktīvu līdzdalību un vienošanos par jauniem līguma noteikumiem, tajā skaitā par procentu likmi.

22. Jauno darījumu procentu likme atbilst vidējai svērtajai procentu likmei, ko piemēro noguldījumiem un aizdevumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā attiecībā uz jaunajiem līgumiem, ko mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības un ziņotājiestāde ir noslēgušas atsauces laikā, kas definēts 32. punktā.

23. Mainīgo procentu likmju izmaiņas, ko ziņotājiestāde veic automātiski, nav jauni līgumi, un tāpēc tās neuzskata par jauniem darījumiem. Tāpēc attiecībā uz esošajiem līgumiem minētās mainīgo likmju izmaiņas neatspoguļo kā likmes attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai kā likmes attiecībā uz saistībām.

24. Ja līguma darbības laikā fiksētu procentu likmi aizstāj ar mainīgu procentu likmi un otrādi (laikā t1), par ko puses ir vienojušās līguma darbības sākumā (laikā t0), to neuzskata par jaunu vienošanos; tā ir daļa no aizdevuma nosacījumiem, kas paredzēti laikā t0. Tāpēc to neuzskata par jaunu darījumu.

25. Izņemot bankas virslimita kredītus, mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība parasti jau līguma darbības sākumā izņem visu aizdevuma summu. Tomēr tā var izņemt aizdevumu pa daļām laikā t1, t2, t3 utt., nevis visu summu līguma darbības sākumā (laikā t0). MFI procentu likmju statistikā nav svarīgi, vai aizdevumu, kas nav bankas virslimita kredīts, izņem pa daļām. MFI procentu likmju statistikā atspoguļo vienošanos starp mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību un ziņotājiestādi laikā t0, kas ietver procentu likmi un pilnu aizdevuma summu.

3. DAĻA

Atsauces laiks

VII. Atsauces periods MFI procentu likmēm attiecībā uz saistībām

26. VCB definē to, vai attiecīgajā valstī MFI procentu likmes attiecībā uz saistībām, t.i., 1. papildinājumā aprakstīto 1. — 14. rādītāju — aprēķina tā, lai iegūtu rādītājus, kas raksturo konstatējumus perioda beigās vai kā vidējās likmes attiecīgajā periodā. Pārskata laikposms ir viens mēnesis.

27. Procentu likmes attiecībā uz saistībām, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, aprēķina kā vidējos svērtos lielumus procentu likmēm, ko piemēro noguldījumu un aizdevumu saistībām noteiktā brīdī mēneša pēdējā dienā. Šajā dienā ziņotājiestāde ievāc datus par procentu likmēm un attiecīgajām summām sakarā ar visām noguldījumu un aizdevumu saistībām attiecībā pretmājsaimniecībām un finanšu sabiedrībām, un aprēķina vidējo svērto procentu likmi katrai instrumentu kategorijai. Pretstatā mēneša vidējiem rādītājiem, MFI saistībām noteiktās procentu likmes, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, attiecas tikai uz tiem līgumiem, kuri datu savākšanas laikā joprojām ir spēkā.

28. Procentu likmes attiecībā uz saistībām, kas raksturo mēneša vidējās likmes, aprēķina pēc attiecības, kur skaitītājs ir pārskata mēnesī uzkrātā procentu plūsma, t.i., uzkrātie procenti, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem, un saucējs ir noguldījumu un aizdevumu vidējais apjoms mēnesī. Pārskata mēneša beigās ziņotājiestāde par katru instrumentu kategoriju ziņo uzkrātos procentus, kas maksājami vai saņemami mēnesī, un noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī. Pretstatā mēneša beigu likmēm, MFI procentu likmes attiecībā uz saistībām, kas aprēķinātas kā mēneša vidējie rādītāji, ietver arī līgumus, kas pārskata mēnesī uz laiku ir bijuši spēkā, bet mēneša beigās vairs nav spēkā. Noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu pārskata mēnesī teorētiski aprēķina kā vidējo lielumu aizdevumu un noguldījumu dienas apjomiem aizvadītajā mēnesī. Attiecībā uz nestabilo instrumentu kategorijām, t.i., vismaz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem obligāta ir prasība aizdevumu un noguldījumu mēneša vidējo apjomu atvasināt no dienas atlikumiem. Visām pārējām instrumentu kategorijām aizdevumu un noguldījumu mēneša vidējo apjomu atvasina no nedēļas vai biežākiem atlikumiem. Pārejas laikposmā, kas nepārsniedz divus gadus, termiņnoguldījumiem uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, akceptē mēneša beigu likmes.

VIII. Atsauces periods jauniem darījumiem sakarā ar noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem

29. VCB definē to, vai attiecīgajā valstī procentu likmes, ko MFI piemēro noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem, t.i., 2. papildinājumā aprakstīto 1., 5., 6., 7., 12. un 23. rādītāju, nosaka tā, lai raksturotu konstatējumus perioda beigās vai kā vidējās likmes attiecīgajā laikposmā. Pārskata laikposms ir viens mēnesis.

30. Līdzīgi kā 1. papildinājumā minētās saistību likmes, procentu likmes par noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem aprēķina, izvēloties vienu no šādām metodēm:

a) vai nu kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus mēneša beigās, t.i., kā vidējo svērto lielumu procentu likmēm, ko piemēro šiem noguldījumiem un aizdevumiem noteiktā brīdī mēneša pēdējā dienā. Šajā noteiktajā brīdī ziņotājiestāde ievāc datus par procentu likmēm un attiecīgajām summām, kas attiecas uz visiem mājsaimniecību un finanšu sabiedrību noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem, un aprēķina vidējo svērto procentu likmi katrai instrumentu kategorijai. Pretstatā mēneša vidējiem rādītājiem, MFI saistībām noteiktās procentu likmes, kas aprēķinātas kā mēneša beigu likmes, attiecas tikai uz tiem līgumiem, kas datu savākšanas laikā joprojām ir spēkā; vai

b) vai nu kā mēneša vidējās likmes, ko aprēķina pēc attiecības, kur skaitītājs ir pārskata mēnesī uzkrātā procentu plūsma, t.i., uzkrātie procenti, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem, un saucējs ir noguldījumu un aizdevumu vidējais apjoms dienā. Pārskata mēneša beigās ziņotājiestāde attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem paziņo uzkrātos procentus, kas maksājami vai saņemami attiecībā uz pārskata mēnesī, un noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī. Noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem mēneša vidējo apjomu atvasina no dienas atlikumiem. Pretstatā mēneša beigu rādītājiem, MFI saistībām noteiktās procentu likmes, ko aprēķina kā mēneša vidējos rādītājus, ietver arī līgumus, kas pārskata mēnesī kādu laiku ir bijuši spēkā, bet mēneša beigās vairs nav spēkā.

31. Pielikuma 19. punktā paredzēts, ka ziņotājiestādēm jānodala kredīta atlikuma laikposmi un debeta atlikuma laikposmi, lai aprēķinātu MFI procentu likmes kontiem, kas atkarībā no to atlikuma var būt noguldījumu vai aizdevumu konti. Ja MFI procentu likmes aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus mēneša beigās, novērtē tikai atlikumu noteiktā laikā mēneša pēdējā dienā, lai nolemtu, vai šajā mēnesī konts ir noguldījums uz nakti vai bankas virslimita kredīts. Ja MFI procentu likmes aprēķina kā mēneša vidējās likmes, to, vai konts ir noguldījumu vai aizdevumu konts, nosaka katru dienu. Pēc tam aprēķina dienas kredīta atlikumu un debeta atlikumus vidējo rādītāju, lai noteiktu fondu vidējo mēneša apjomu, kas ir mēneša vidējo likmju attiecības saucējs. Turklāt skaitītājā atspoguļotajās plūsmās nodala uzkrātos procentus, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem. Ziņotājiestādes neziņo vidējās svērtās procentu likmes, apvienojot (zemās) procentu likmes par noguldījumiem uz nakti un (augstās) procentu likmes par bankas virslimita kredītiem.

IX. Atsauces periods jauniem darījumiem (izņemot noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītus)

32. Procentu likmes, ko MFI noteikušas jaunajiem darījumiem, izņemot noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītus, t.i., visus 2. papildinājumā raksturotos rādītājus, izņemot 1., 5., 6., 7. 12. un 23. rādītāju, aprēķina kā laikposma vidējos lielumus. Pārskata laikposms ir viens mēnesis (viss mēnesis).

33. Katrai instrumentu kategorijai jauno darījumu likmi ziņotājiestāde aprēķina tā, ka tā atbilst vidējam svērtajam lielumam, kas iegūts pēc visām tām procentu likmēm, kas piemērotas jaunajiem darījumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā pārskata mēneša laikā. Minētās vidējās mēneša procentu likmes kopā ar datiem par svērumiem attiecībā uz par jauno pārskata mēnesī īstenoto darījumu summu katrā instrumentu kategorijā nosūta VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents. Ziņotājiestādes ņem vērā jaunos darījumus, kas veikti visa mēneša laikā.

4. DAĻA

Instrumentu kategorijas

X. Vispārīgi noteikumi

34. Ziņotājiestādes sniedz statistikas datus par procentu likmēm, ko MFI piemēro saistībām, attiecībā uz 1. papildinājumā minētajām instrumentu kategorijām un statistikas datus par procentu likmēm, ko MFI piemēro jaunajiem darījumiem, attiecībā uz 2. papildinājumā minētajām instrumentu kategorijām. Kā definēts 17. punktā, procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem ir jauno darījumu procentu likmes, un tāpēc tās iekļautas 2. papildinājumā, kas attiecas uz jaunajiem darījumiem. Tā kā aprēķināšanas metode un atsauces brīdis procentu likmēm, ko piemēro noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem, ir tāds pats kā citiem rādītājiem attiecībā uz saistībām, 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12. un 23. rādītāju atkārto 1. papildinājumā.

35. Dažās iesaistītajās dalībvalstīs rezidentkredītiestādes un citas rezidentiestādes var nepiedāvāt dažas no 1. un 2. papildinājumā minētajām instrumentu kategorijām mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas rezidenti iesaistītajās valstīs. Tādā gadījumā instrumentu kategoriju, ko valsts līmenī nepiemēro, attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī neņem vērā. Instrumentu kategoriju valstī nepiemēro, ja rezidentu kredītiestādes un citas rezidentiestādes nepiedāvā nevienu šajā kategorijā ietilpstošu produktu mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir rezidenti iesaistītajās dalībvalstīs. Datus sniedz, ja šādi darījumi tiek veikti, neraugoties uz to, ka to apjoms ir neliels.

36. Attiecībā uz katru instrumentu kategoriju, kas definēta 1. un 2. papildinājumā un ko izmanto rezidentkredītiestāžu un citu rezidentiestāžu banku darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir rezidenti iesaistītajās dalībvalstīs, MFI procentu likmju statistiku kompilē, pamatojoties uz visām procentu likmēm, ko piemēro visiem produktiem, kuri ietilpst šajā instrumentu kategorijā. Tas nozīmē, ka VCB nevar definēt kādu valsts produktu kopumu katrā instrumentu kategorijā, uz ko attiecas MFI procentu likmju statistika; gluži pretēji, šī statistika aptver visus produktus, ko piedāvā katra ziņotājiestāde. Kā teikts I pielikuma pēdējā punktā, VCB nav pienākuma izlasē iekļaut katru produktu, ko piedāvā attiecīgajā valstī. Tomēr tās nedrīkst izslēgt visu instrumentu kategoriju, pamatojoties uz to, ka ar tiem saistītās summas ir ļoti mazas. Tātad, ja kādas kategorijas instrumentus piedāvā tikai viena iestāde, šo iestādi iekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija iesaistītajā dalībvalstī nav pastāvējusi sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kāda iestāde ir ieviesusi jaunu šīs kategorijas produktu, šo iestādi iekļauj izlasē, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja attiecīgajā valstī esošā instrumentu kategorijā ir izveidots jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes par to ziņo nākamajā ziņojumā, jo visām ziņotājiestādēm jāziņo par visiem saviem produktiem.

37. Izņēmums attiecībā uz principu, saskaņā ar ko ir jāaptver visiem produktiem piemērotās visas procentu likmes, ir slikto parādu un parādu restrukturēšanas aizdevumu procentu likmes. Kā definēts 16. punktā, MFI procentu likmju statistikā neiekļauj sliktos aizdevumus un parādu restrukturēšanas aizdevumus, kuru likmes ir zemākas par tirgus likmēm.

XI. Iedalījums pa valūtām

38. MFI procentu likmju statistika aptver visas procentu likmes, ko piemēro potenciālā ziņotāju grupa. Dati par noguldījumiem un aizdevumiem valūtās, kas nav eiro, netiek prasīti iesaistīto dalībvalstu līmenī. Tas atspoguļots 1. un 2. papildinājumā, kur visi rādītāji attiecas uz eiro noguldījumiem un aizdevumiem.

XII. Iedalījums pa sektoriem

39. Izņemot atpirkšanas līgumus, visus noguldījumus un aizdevumus, par kuriem ziņas jāsniedz MFI procentu likmju statistikas vajadzībām, iedala pa sektoriem. Tāpēc 1. papildinājumā attiecībā uz saistībām un 2. papildinājumā attiecībā uz jauniem darījumiem nodalīti rādītāji, kas attiecas uz mājsaimniecībām (tajā skaitā bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo mājsaimniecības) [4], un rādītāji, kas attiecas uz nefinanšu sabiedrībām [5].

40. Uz atpirkšanas līgumiem attiecas 1. papildinājuma 5. rādītājs un 2. papildinājuma 11. rādītājs. Kaut arī visās iesaistītajās dalībvalstīs atlīdzības maksājumi par atpirkšanas līgumiem ir atkarīgi no turētāja sektora, nav jāveic atpirkšanas līgumu iedalījums pa sektoriem, t.i., pa mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, katras iesaistītās dalībvalsts līmenī. Nav jāveic arī iedalījums pēc termiņa katras iesaistītās dalībvalsts līmenī, jo parasti atpirkšanas līgumi ir īstermiņa darījumi. MFI procentu likmi attiecībā uz atpirkšanas līgumiem neattiecina uz vienu sektoru, bet bez nošķiršanas attiecina uz abiem sektoriem.

41. Šīs regulas 2. papildinājuma 5. un 6. rādītājs attiecas uz mājsaimniecību noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu. Tomēr katras iesaistītās dalībvalsts līmenī procentu likme noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un tiem piemērojamais svērums attiecas uz šā tipa noguldījumiem, ko veikušas gan mājsaimniecības, gan nefinanšu sabiedrības, t.i., abus sektorus apvieno, bet iedala mājsaimniecību sektorā. Nav vajadzības katras iesaistītās dalībvalsts līmenī veikt iedalījumu pa sektoriem.

XIII. Iedalījums pa instrumentu veidiem

42. Ja turpmākajos punktos nav noteikts citādi, MFI noteikto procentu likmju iedalījums pa instrumentiem, kā arī instrumentu veidu definīcijas saskan ar aktīvu un pasīvu kategorijām, kas izklāstītas I pielikuma 3. daļā Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 22. novembra Regulā (EK) Nr. 2423/2001 par monetāro finanšu iestāžu sektora kopsavilkuma bilanci (ECB/2001/13) [6].

43. MFI procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, t.i., 2. papildinājuma 1. un 7. rādītājs, attiecas uz visiem noguldījumiem uz nakti neatkarīgi no tā, vai par tiem maksā procentus. MFI procentu likmju statistikā tāpēc atspoguļo noguldījumus uz nakti, par kuriem nemaksā procentus.

44. MFI procentu likmju statistikai bankas virslimita kredītus, t.i., 2. papildinājuma 12. un 13. rādītāju, definē kā norēķinu kontu debeta atlikumus. Procentu likme attiecībā uz bankas virslimita kredītiem attiecas uz likmi, ko iekasē, kad noguldījums uz nakti kļūst negatīvs, t.i., noguldījumu uz nakti un bankas virslimita kredītu kontā piesaista vienam un tam pašam kontam. Pretstatā aizdevumiem, kas uz laiku līdz 1 gadam ir izsniegti uzņēmumiem, patēriņa kredītiem un citiem aizdevumiem, kas izsniegti mājsaimniecībām, bankas virslimita kredītiem nav noteikta termiņa un parasti tos atļauj un izmanto, iepriekš nebrīdinot banku. Kredītiestāde vai cita iestāde parasti nosaka mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām pieejamā bankas virslimita kredīta limitu attiecībā uz summu un attiecībā uz laikposmu. MFI procentu likmju statistikā atspoguļo visus bankas virslimita kredītus neatkarīgi no tā, vai tie nesasniedz vai pārsniedz limitu, par ko ziņotājiestāde ir vienojusies ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību. Soda naudas, ko piemēro bankas virslimita kredītiem kā citu maksājumu komponenti, piemēram, kā īpašas maksas, neietilpst līgtajā gada likmē, kā definēts 1. punktā, jo šā veida likme attiecas tikai uz aizdevumu procentu likmes komponenti.

45. MFI procentu likmju statistikai citi jauni aizdevumi nefinanšu sabiedrībām, t.i., 2. papildinājuma 24. līdz 29. rādītājs, aptver visus aizdevumus, izņemot bankas virslimita kredītus, neatkarīgi no to apjoma. Sakarā ar saistībām nefinanšu sabiedrībām piešķirtie aizdevumi 1. papildinājumā, atbilst Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 3. daļas definīcijai un aptver bankas virslimita kredītus.

46. MFI procentu likmju statistikai jaunus patēriņa aizdevumus mājsaimniecībām, t.i., 2. papildinājuma 13., 14., 15. un 30. rādītāju, definē kā aizdevumus, izņemot bankas virslimita kredītus, kas piešķirti personām preču un pakalpojumu patēriņa finansēšanai. Sakarā ar saistībām piešķirti patēriņa aizdevumi 1. papildinājumā atbilst Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 3. daļas definīcijai un aptver bankas virslimita kredītus.

47. Aizdevumi, ko mājokļa iegādei piešķir mājsaimniecībām, t.i., 1. papildinājuma 6. līdz 8. rādītājs un 2. papildinājuma 16. līdz 19. un 31. rādītājs, var būt nodrošināti vai nenodrošināti. Nodrošinātu aizdevumu gadījumā nodrošinājums var būt pats īpašums vai citi aktīvi. MFI procentu likmju statistikā nešķirojot iekļauj nodrošinātus un nenodrošinātus aizdevumus mājsaimniecībām mājokļa iegādei. MFI procentu likmju statistikai jaunus mājsaimniecībām piešķirtus aizdevumus mājokļa iegādei, t.i., 2. papildinājuma 16. līdz 19. rādītāju un 31. rādītāju, definē kā kredītu, izņemot bankas virslimita kredītu, kas paredzēts tam, lai finansētu ieguldījumus mājoklī, tostarp celtniecībā un mājas remontā. Sakarā ar saistībām mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi mājokļa iegādei, kas minēti 1. papildinājumā atbilst Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 3. daļas definīcijai un aptver bankas virslimita kredītus.

48. MFI procentu likmju statistikai jauni aizdevumi, kas mājsaimniecībām piešķirti citiem mērķiem, t.i., 2. papildinājuma 20. līdz 22. rādītājs, tiek definēti kā aizdevumi, izņemot bankas virslimita kredītus, kas piešķirti uzņēmējdarbībai, parādu konsolidācijai, izglītībai u.c. mērķiem. Sakarā ar saistībām citi mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi, kas minēti 1. papildinājumā, atbilst Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 3. daļas definīcijai un aptver bankas virslimita kredītus.

49. Attiecībā uz procentu likmēm, ko MFI piemēro saistībām, patēriņa kredīti, aizdevumi mājsaimniecībām mājokļa iegādei un citi aizdevumi mājsaimniecībām kopā aptver visus aizdevumus, ko kredītiestādes un citas iestādes, kas ir rezidenti, piešķīrušas mājsaimniecībām.

50. Attiecībā uz procentu likmēm, ko MFI piemēro jauniem darījumiem, bankas virslimita kredīti, aizdevumi mājsaimniecībām mājas iegādei un citiem mērķiem kopā aptver visus aizdevumus, ko kredītiestādes un citas iestādes, kas ir rezidenti, piešķīrušas mājsaimniecībām.

XIV. Iedalījums pa apjoma kategorijām

51. Attiecībā uz citiem aizdevumiem, kas piešķirti nefinanšu sabiedrībām, t.i., 2. papildinājuma 24. līdz 29. rādītājs, izšķir divas apjoma kategorijas: "summa, kas ir mazāka vai vienāda ar 1 miljonu eiro" un "summa, kas pārsniedz 1 miljonu eiro". Apjoms attiecas uz vienu atsevišķu aizdevuma darījumu, ko uzskata par jaunu darījumu, nevis uz visiem darījumiem starp nefinanšu sabiedrībām un ziņotājiestādi.

XV. Iedalījums pēc sākotnējā termiņa, brīdinājuma termiņa vai sākotnējā likmes noteikšanas perioda

52. Atkarībā no instrumenta veida un tā, vai MFI procentu likme attiecas uz saistībām vai jauniem darījumiem, statistikas dati sniedz iedalījumu pēc sākotnējā termiņa, brīdinājuma termiņa vai sākotnējā likmes noteikšanas perioda. Šie iedalījumi attiecas uz laika intervāliem, piemēram, procentu likme attiecībā uz termiņnoguldījumu līdz 2 gadiem attiecas uz visu to termiņnoguldījumu vidējo procentu likmi, kuru termiņš ir no 2 dienām līdz 2 gadiem.

53. Iedalījumu pēc sākotnējā termiņa un brīdinājuma termiņa veic, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 3. daļas definīcijas. Attiecībā uz likmēm, ko piemēro saistībām, iedalījumu pēc sākotnējā termiņa sniedz visām noguldījumu kategorijām, izņemot atpirkšanas līgumus, un visām aizdevumu kategorijām, kā norādīts 1. papildinājumā. Iedalījumu pēc sākotnējā termiņa sniedz arī jauniem darījumiem ar termiņnoguldījumiem, un iedalījumu pēc brīdinājuma termiņa — jauniem līgumiem par noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā norādīts 2. papildinājumā.

54. Aizdevumu procentu likmes attiecībā uz jauniem darījumiem 2. papildinājumā iedala pēc līgumā norādītā sākotnējā procentu likmes noteikšanas perioda. MFI procentu likmju statistikai sākotnējo likmes noteikšanas periodu definē kā iepriekš noteiktu laikposmu līguma darbības sākumā, kad nevar mainīt procentu likmes vērtību. Sākotnējais likmes noteikšanas periods var būt mazāks vai vienāds ar aizdevuma sākotnējo termiņu. Procentu likmes vērtību uzskata par nemainīgu tikai tad, ja tās līmenis ir precīzi definēts, piemēram, 10 %, vai kā starpība, salīdzinot ar atsauces likmi noteiktā laikposmā, piemēram, sešu mēnešu Euribor plus 2 procenta punkti noteiktā dienā un laikā. Ja līguma sākumā mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība un ziņotājiestāde uz noteiktu laiku vienojas par aizdevuma procentu likmes aprēķināšanu, piemēram, sešu mēnešu Euribor plus 2 procenta punkti uz trim gadiem, to neuzskata par sākotnēju likmes noteikšanu, jo procentu likmes vērtība trīs gadu laikā var mainīties. MFI procentu likmju statistika attiecībā uz jauniem aizdevuma darījumiem atspoguļo tikai to procentu likmi, par ko puses ir vienojušās sākotnējā noteikšanas periodā līguma darbības sākumā vai pēc aizdevuma līguma pārskatīšanas. Ja pēc šā sākotnējā noteikšanas perioda procentu likme automātiski kļūst par mainīgu likmi, to neatspoguļo MFI procentu likmēs, kas attiecas uz jauniem darījumiem, bet tikai tajās MFI procentu likmēs, kas ko piemēro saistībām.

55. Attiecībā uz patēriņa aizdevumiem un aizdevumiem, kas mājsaimniecībām piešķirti citiem mērķiem, un citiem aizdevumiem, kas piešķirti nefinanšu sabiedrībām, kuru summa ir mazāka vai vienāda ar 1 miljonu eiro un virs 1 miljona eiro, nošķir trīs šādus sākotnējos likmes noteikšanas periodus:

- mainīga likme un sākotnējais likmes noteikšanas periods mazāks vai vienāds ar 1 gadu,

- sākotnējais likmes noteikšanas periods lielāks par 1 gadu un mazāks vai vienāds ar 5 gadiem,

- sākotnējais likmes noteikšanas periods lielāks par 5 gadiem.

56. Attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti mājsaimniecībām mājokļa iegādei, nošķir četrus šādus sākotnējos likmes noteikšanas periodus:

- mainīga likme un sākotnējais likmes noteikšanas periods mazāks vai vienāds ar 1 gadu,

- sākotnējais likmes noteikšanas periods lielāks par 1 gadu un mazāks vai vienāds ar 5 gadiem,

- sākotnējais likmes noteikšanas periods lielāks par 5 gadiem un mazāks vai vienāds ar 10 gadiem,

- sākotnējais likmes noteikšanas periods lielāks par 10 gadiem.

57. Aizdevumus, kam procentu likme nav noteikta, kā aizdevumus ar "mainīgu likmi" iekļauj aizdevumu kategorijā ar sākotnējo likmes noteikšanas periodu mazāk kā 1 gads vai 1 gads.

5. DAĻA

Ziņošanas pienākumi

58. Lai iegūtu apkopojumus, kas attiecas uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, katrā instrumentu kategorijā, kas piedāvāta 1. un 2. papildinājumā, piemēro trīs apkopojuma līmeņus.

XVI. Statistikas informācija ziņotājiestāžu līmenī

59. Pirmo apkopojuma līmeni veic ziņotājiestādes, kā definēts 60. līdz 65. punktā. VCB tomēr var prasīt no ziņotājiestādēm, lai tiktu sniegti dati par individuāliem noguldījumiem un aizdevumiem. Datus paziņo VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents.

60. Ja procentu likmes attiecībā uz saistībām, t.i., 1. papildinājuma 1. līdz 14. rādītājs, nosaka pēc konstatējumiem mēneša beigās, ziņotājiestādes paziņot attiecībā uz katru instrumentu kategoriju vidējo svērto procentu likmi, kas attiecas uz mēneša pēdējo dienu, piemērojot šajā regulā noteiktās definīcijas un noteikumus.

61. Ja procentu likmes attiecībā uz saistībām, t.i., 1. papildinājuma 1. līdz 14. rādītājs, nosaka kā mēneša vidējās likmes, ziņotājiestādes norāda attiecībā uz katru instrumentu kategoriju mēneša laikā uzkrātos procentus, kas izmaksājami vai saņemami, un noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī, piemērojot šajā regulā paredzētās definīcijas un noteikumus.

62. Ja procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem, t.i., 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12. un 23. rādītājs, nosaka pēc konstatējumiem mēneša beigās, ziņotājiestādes attiecībā uz katru instrumentu kategoriju norāda vidējo svērto procentu likmi, kas attiecas uz mēneša pēdējo dienu, piemērojot šajā regulā noteiktās definīcijas un noteikumus. Turklāt ziņotājiestādes paziņo attiecībā uz bankas virslimita kredītiem, t.i., 2. papildinājuma 12. un 23. rādītājs, saistību summu mēneša beigās.

63. Ja procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un bankas virslimita kredītiem, t.i., 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12. un 23. rādītājs, nosaka kā mēneša vidējās likmes, ziņotājiestādes attiecībā uz katru instrumentu kategoriju norāda mēneša laikā uzkrātos procentus, kas izmaksājami vai saņemami, un noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī, piemērojot šajā regulā paredzētās definīcijas un noteikumus. Turklāt ziņotājiestādes norāda attiecībā uz bankas virslimita kredītiem, t.i., 2. papildinājuma 12. un 23. rādītājs, saistību summu mēneša beigās.

64. Katrai no instrumentu kategorijām attiecībā uz jauniem darījumiem, t.i., 2. papildinājuma 2. līdz 4., 8. līdz 11., 13. līdz 22. un 24. līdz 31. rādītājs, ziņotājiestādes norāda vidējo svērto procentu likmi, piemērojot šajā regulā norādītās definīcijas un noteikumus. Turklāt ziņotājiestādes 2. papildinājuma 2. līdz 4., 8. līdz 11., 13. līdz 22. un 24. līdz 29. rādītājam katram atsevišķi norāda jauno darījumu apjomu, kas katrā instrumentu kategorijā veikti pārskata mēnesī.

65. Kredītiestādes un citas iestādes, attiecībā uz ko VCB pieļāvusi, ka tās kopā kā grupa paziņo statistikas datus par MFI procentu likmēm, uzskata par vienu nosacītu ziņotāju, un tās sniedz 60. līdz 62. punktā minētos datus attiecībā uz visu grupu. Turklāt nosacītā ziņotājiestāde katram gadam katrai instrumentu kategorijai norāda ziņotājiestāžu skaitu grupā un procentu likmju novirzi starp šīm iestādēm. Grupā ietilpstošo ziņotājiestāžu skaitu un novirzi nosaka oktobra mēnesī un nosūta kopā ar oktobra datiem.

XVII. Valsts vidējās svērtās procentu likmes

66. Otro apkopojuma līmeni veic VCB. Tās apkopo procentu likmes un atbilstošās līgumu summas visām savas valsts ziņotājiestādēm, sastādot vidējo svērto procentu likmi katrā instrumentu kategorijā. Dati tiek paziņoti Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

67. Katrai saistību instrumentu kategorijai, t.i., 1. papildinājuma 1. līdz 14. rādītājs, VCB norāda valsts vidējo svērto procentu likmi, piemērojot šajā regulā norādītās definīcijas un noteikumus.

68. Katrai instrumentu kategorijai attiecībā uz jauniem darījumiem, t.i., 2. papildinājuma 1. līdz 31. rādītājs, VCB norāda valsts vidējo svērto procentu likmi, piemērojot šajā regulā norādītās definīcijas un noteikumus. Turklāt VCB 2. papildinājuma 2. līdz 4. un 8. līdz 29. rādītājam katram atsevišķi norāda to jauno darījumu apjomu, kas valsts līmenī attiecībā uz katru instrumentu kategoriju veikti pārskata mēnesī. Šie jauno darījumu apjomi attiecas uz visu grupu Y, t.i., uz visu potenciālo ziņotāju grupu. Tāpēc, ja ziņotājiestādes atlasa ar izlases metodi, valsts līmenī izmanto paplašinājuma koeficientus, lai iegūtu kopējo grupas rādītāju [7]. Šie paplašinājuma koeficienti ir vienādi ar lielumu, kas ir apgriezti proporcionāls atlases varbūtībāmπi,, t.i., 1/πi,. Kopējo grupas rādītāju Ŷ attiecībā uz jauno darījumu summu novērtē, izmantojot šādu vispārēju formulu [8]:

+++++ TIFF +++++

kur

yi iestādes i jauno darījumu summa, un

πi iestādes i atlases varbūtība.

69. VCB paziņo ECB procentu likmes, ko MFI izmanto attiecībā uz saistībām un jauniem darījumiem, norādot 4 zīmes aiz komata. Tas neskar lēmumu, ko VCB pieņēmušas attiecībā uz precizitātes līmeni, ko tās vēlas piemērot datu vākšanā. Publicētajiem rezultātiem norāda ne vairāk par divām zīmēm aiz komata.

70. VCB norāda visus normatīvus attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku metodikas piezīmēs, un tās nosūta kopā ar attiecīgās valsts datiem.

71. VCB, kas izvēlas izlases metodi ziņotājiestāžu atlasei, sniedz atlases kļūdas novērtējumu sākotnējai izlasei. Ikreiz pēc izlases atjaunināšanas sniedz jaunu novērtējumu.

XVIII. Iesaistīto dalībvalstu apkopotie rezultāti

72. Pēdējo instrumentu kategoriju apkopojuma līmeni attiecībā uz iesaistīto dalībvalstu kopumu veic ECB.

6. DAĻA

Īpašu finanšu produktu atspoguļojums

73. Procedūru attiecībā uz 74. līdz 82. punktā definēto produktu izmanto par atsauci, rīkojoties ar produktiem, kam piemīt līdzīgas īpašības.

74. Augošas vai lejupslīdošas procentu likmes noguldījums vai aizdevums ir noguldījums vai aizdevums ar fiksētu termiņu, kam piemēro procentu likmi, kas gadu no gada pieaug (samazinās) par iepriekš noteiktu procentu punktu skaitu. Augošas vai lejupslīdošas procentu likmes noguldījumi vai aizdevumi ir instrumenti, kuru procentu likmes ir fiksētas visā to termiņa laikā. Par procentu likmi visam noguldījuma vai aizdevuma termiņam un par citiem noteikumiem vienojas iepriekš laikā t0, kad paraksta līgumu. Augošas procentu likmes noguldījuma piemērs ir termiņnoguldījums uz četriem gadiem, par ko maksā 5 % pirmajā gadā, 7 % otrajā gadā, 9 % trešajā gadā un 13 % ceturtajā gadā. Līgto gada procentu likmi attiecībā uz jauniem darījumiem, kas laikā t0 ir jāiekļauj statistikā, attiecībā uz procentu likmēm, ko praktizē MFI, aprēķina kā ģeometrisko vidējo no faktoriem "1 + procentu likme". Saskaņā ar 3. punktu VCB var prasīt no ziņotājiestādēm, lai tiktu izmantota FLŠN šim produktu veidam. Līgtā gada likme attiecībā uz saistībām, ko iekļauj statistikā laikā no t0 līdz t3, ir likme, ko ziņotājiestāde noteikusi brīdī, kad tiek aprēķinātas procentu likmes, ko piemēro MFI, t.i., piemērā par termiņnoguldījumu uz četriem gadiem: 5 % laikā t0, 7 % laikā t1, 9 % laikā t2 un 13 % laikā t3.

75. Kredītkaršu sistēmas var būt piesaistītas noguldījumiem uz nakti. Parakstot kredītkartes līgumu ar kredītiestādi vai citu iestādi, mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai var tikt piedāvāta iespēja saskaņā ar kredītkartes līdzekļiem izmantotās summas daļu vai kopumu pastāvīgi regulēt, īstenojot regulārus automātiskus bankas atskaitījumus attiecībā uz kādu noguldījumu uz nakti (var izmantot arī bankomātus vai čekus). Ja mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības kontā, ko izmanto šim nolūkam, ir pietiekami daudz līdzekļu, procenti netiek atskaitīti. Ja tajā nav pietiekami daudz līdzekļu un ja kredītiestāde vai cita iestāde pieļauj līdzekļu izņemšanu, noguldījums uz nakti pārvēršas par bankas virslimita kredītu. Procentus, ko ziņotājiestāde iekasē par šo bankas virslimita kredītu, ietilpst MFI procentu likmju statistikā.

76. Kredītlīnijas parasti ir piesaistītas bankas virslimita kredītiem. Tās var arī piešķirt, pamatojoties uz "jumta līgumu", kas klientam ļauj izņemt aizdevumus no vairāku veidu aizdevumu kontiem, nepārsniedzot noteiktu maksimālo summu, ko piemēro visiem šiem aizdevumu kontiem kopā. Slēdzot šādu "jumta līgumu", neprecizē kredīta veidu un/vai kredīta izņemšanas laiku, un/vai procentu likmi, bet virkne iespēju var būt paredzētas. Šādi jumta līgumi neietilpst MFI procentu likmju statistikā. Tomēr tiklīdz tiek piešķirts saskaņā ar jumta līgumu līgts aizdevums, to uzskata par jaunu darījumu un piesaista saistībām. Aizdevuma atspoguļojums jauno darījumu statistikā ir atkarīgs no konta veida, kādu klients izvēlas, lai izņemtu līdzekļus saskaņā ar 17., 20. un 21. punktu.

77. Var būtu krājnoguldījumi, kam ir noteikti pamatprocenti un uzticamības un/vai pieauguma piemaksa. Noguldījumu pieņemšanas laikā, nav skaidrības attiecībā uz piemaksas maksājumu. Maksājums ir atkarīgs no tā, kāda būs mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības attieksme pret uzkrājumu. Minētās uzticības vai pieauguma piemaksas, par kurām nav droši zināms, vai tās tiks izmaksātas mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai noguldījuma pieņemšanas laikā, neiekļauj līgtajā gada likmē attiecībā uz jauniem darījumiem. Līgtā gada likme attiecībā uz saistībām vienmēr aptver likmes, ko ziņotājiestāde piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja ziņotājiestāde piešķir minēto uzticamības vai pieauguma piemaksu, to atspoguļo statistikā attiecībā uz saistībām.

78. Mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām piešķirtos aizdevumus var piesaistīt derivatīvu līgumus, piemēram, ar procenta likmju mijmaiņu, procentu maksimālo robežlikmi un procentu minimālo robežlikmi. Parasti minētos līgumus neiekļauj līgtajā gada likmē attiecībā uz jauniem darījumiem. Līgtā gada likme attiecībā uz saistībām vienmēr ietver likmes, ko ziņotājiestāde piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja tiek īstenots šāds derivatīvu līgums un ziņotājiestāde koriģē procentu likmi, kas jāmaksā mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai, to atspoguļo statistikā attiecībā uz saistībām.

79. Var piedāvāt noguldījumus, kas aptver divas komponentes: termiņnoguldījumu, kam piemēro fiksētu procentu likmi un ar to saistītu derivatīvu, kura peļņa ir atkarīga no kāda definēta biržas indeksa vai divu valūtu maiņas kursa un kura minimālā garantētā peļņa ir 0 %. Abu komponenšu termiņi var būt vienādi vai atšķirīgi. Jauniem darījumiem piemērotajā līgtajā gada likmē ietilpst procentu likme attiecībā uz termiņnoguldījumu, jo tā atspoguļo vienošanos starp noguldītāju un ziņotājiestādi un ir zināma noguldījuma pieņemšanas laikā. Peļņa no noguldījuma otras komponentes, kas ir saistīta ar biržas kursa indeksu vai divu valūtu maiņas kursu, kļūst zināma tikai pēc produkta termiņa beigām, un to nevar iekļaut jauno darījumu procentu likmē. Tādējādi atspoguļo tikai garantēto minimālo peļņu 0 %. Līgtā gada likme attiecībā uz saistībām vienmēr ietver procentu likmi, ko ziņotājiestāde piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Līdz termiņa beigām atspoguļo termiņnoguldījuma procentu likmi, kā arī garantēto minimālo peļņu no noguldījuma, kas aptver saistīto derivatīvu. Ziņotājiestādes maksāto līgto gada procentu likmi MFI procentu likmēs attiecībā uz saistībām atspoguļo tikai pēc noguldījuma termiņa beigām.

80. Termiņnoguldījumi uz laiku, kas pārsniedz 2 gadus, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 3. daļā, var ietvert pensiju krājkontus. Lielāko daļu no pensiju uzkrājumiem iegulda vērtspapīros, un tāpēc šo kontu procentu likme ir atkarīga no attiecīgo vērtspapīru peļņas. Atlikušo pensiju uzkrājumu daļu glabā skaidrā naudā, un kredītiestāde vai cita iestāde nosaka procentu likmi tāpat kā citiem noguldījumiem. Noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecības kopējā peļņa no pensiju krājkonta nav zināma, un tā var būt arī negatīva. Noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecība un kredītiestāde nevienojas arī par procentu likmi vērtspapīros ieguldītajai daļai — vienojas tikai par atlikušo noguldījuma daļu. Tādējādi MFI procentu likmju statistikā iekļauj tikai to noguldījumu daļu, kas nav ieguldīta vērtspapīros. Jauniem darījumiem piemērotā līgtā gada likme, kas ir jāpaziņo, ir likme, par kuru mājsaimniecība un ziņotājiestāde ir vienojušās attiecībā uz atbilstošo noguldījuma daļu, pieņemot noguldījumu. Līgtā gada likme attiecībā uz saistībām ir likme, ko ziņotājiestāde piemēro atbilstošajai pensiju krājkontu noguldījuma daļai, aprēķinot MFI procentu likmi.

81. Uzkrājumu plāni attiecībā uz aizdevumiem, kas paredzēti mājokļu iegādei, ir ilgtermiņa uzkrājumu plāni ar zemiem procentiem, kas pēc noteikta uzkrāšanas laikposma dod mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai tiesības uz aizdevumu mājokļa iegādei ar zemākiem procentiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 3. daļu šos uzkrājumu plānus klasificē kā termiņnoguldījumus uz laiku virs diviem gadiem, ja tos izmanto kā noguldījumus. Tiklīdz tos pārvērš par aizdevumu, tos klasificē kā aizdevumus, ko piešķir mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Ziņotājiestādes jauno noguldījuma darījumu kategorijā ziņo procentu likmi, par ko vienojas sākotnējā noguldījuma pieņemšanas laikā. Apjoms, kas atbilst jaunajam darījumam, ir pieņemtā naudas summa. Šīs noguldījuma summas palielinājumu laika gaitā atspoguļo tikai saistībās. Kad noguldījumu pārveido par aizdevumu, šo jauno aizdevumu reģistrē kā jaunu aizdevumu darījumu. Procentu likme ir pazeminātā likme, ko piedāvā ziņotājiestāde. Svērums ir aizdevuma kopējā summa, ko piešķir mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai.

82. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 3. daļu Francijā spēkā esošais mājokļu plāns plan d'épargne-logement (PEL) tiek klasificēts kā termiņnoguldījums, kura termiņš pārsniedz divus gadus. Valdība reglamentē nosacījumus, ko piemēro šiem PEL, un nosaka procentu likmi, kas paliek nemainīga visā termiņnoguldījuma laikā, t.i., katrai PEL"paaudzei" piemēro vienu un to pašu procentu likmi. PEL ir reglamentēti ilgtermiņa uzkrājumu plāni, kas ir spēkā vismaz 4 gadus, un klientam katru gadu ir jāiegulda PEL regulā noteiktā obligātā summa, bet viņam ir atļauts palielināt maksājumus jebkurā laikā, kamēr plāns ir spēkā. Ziņotājiestādes jaunu darījumu kategorijā ziņo sākotnēji jauna PEL plāna ieviešanas brīdī noguldīto summu. Naudas summa, ko sākotnēji iegulda PEL, var būt ļoti maza, kas nozīmē to, ka jauniem darījumiem piemērotās likmes svērums būs relatīvi zems. Šī metode nodrošina to, ka jauno darījumu likme vienmēr atspoguļo pašreizējās PEL"paaudzes" nosacījumus. Jaunajiem PEL plāniem piemēroto procentu likmju novirzes iekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem. Patērētāju lēmumus pārvest citu ilgtermiņa noguldījumu aktīvus uz iepriekš pastāvošu PEL neiekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai procentu likmēs, ko piemēro saistībām. Pēc četriem gadiem klients var lūgt aizdevumu ar pazeminātām procentu likmēm vai atjaunot līgumu. Tā kā šo PEL atjaunošanu veic automātiski bez klienta aktīvas līdzdalības un tā kā par līguma nosacījumiem, tajā skaitā par procentu likmi, atkārtoti nevienojas, šo atjaunošanu saskaņā ar 21. punktu neuzskata par jaunu darījumu. Atjaunojot līgumu, klients var veikt papildu iemaksas ar noteikumu, ka uzkrātā summa nepārsniedz noteiktu limitu un līguma darbības laiks nepārsniedz definētu gadu skaitu. Ja ir sasniegta maksimālā summa vai termiņš, līgumu iesaldē. Mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība saglabā aizņēmuma tiesības un joprojām saņem procentus, ievērojot nosacījumus, kas bija spēkā PEL atvēršanas laikā, kamēr bankas kontā ir palikusi nauda. Valdība piešķir PEL plāniem procentu maksājuma subsīdiju papildus kredītiestādes vai citas iestādes piedāvātajai procentu likmei. Saskaņā ar 6. punktu MFI procentu likmju statistikā atspoguļo tikai to procentu maksājuma daļu, ko piedāvā kredītiestāde vai cita iestāde. Valdības subsīdiju, ko izmaksā caur kredītiestādi vai citu iestādi, neņem vērā.

[1] OV L 42, 12.2.1987., 48. lpp.

[2] OV L 101, 1.4.1998., 17. lpp.

[3] Bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo mājsaimniecības, VCB var piešķirt atbrīvojumu attiecībā uz patēriņa kredītiem un aizdevumiem, ko piešķir mājsaimniecībām mājokļa iegādei.

[4] Apvieno S. 14 un S. 15, kā definēts Eiropas Kontu sistēmā (EKS) 1995, kas iekļauta A pielikumā Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulai (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas valstu un reģionu kontu sistēmu Eiropas Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.).

[5] S. 11 kā definēts EKS 1995

[6] OV L 333, 17.12.2001., 1. lpp.

[7] Vidējām svērtām procentu likmēm nav vajadzīgi paplašinājuma koeficientus, ja pieņem, ka no izlases iegūtais novērtējums ir novērtējums visai potenciālajai ziņotāju grupai.

[8] Saukts par Horvica-Tompsona novērtējumu.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

OBLIGĀTIE STANDARTI, KO PIEMĒRO FAKTISKAJAI ZIŅOTĀJU GRUPAI

Lai izpildītu Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktos pienākumus attiecībā uz statistikas paziņošanu, ziņotājiestādes ievēro šādus obligātos standartus.

Obligātie standarti datu pārraides jomā

a) ziņotājiestāžu ziņojumi valstu centrālajām bankām (VCB) tiek veikti, ievērojot termiņus, ko noteikusi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents;

b) statistikas ziņojumu forma un formāts saskan ar ziņošanas tehniskajām prasībām, ko noteikusi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents;

c) tiek identificēta kontaktpersona (kontaktpersonas) ziņotājiestādē; un

d) tiek ievērotas tehniskās specifikācijas attiecībā uz datu pārraidi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents.

Precizitātes obligātie standarti

e) ziņotājiestāžu sniegtā statistikas informācija ir pareiza, saskanīga un pilnīga; gadījumā, ja kādu datu nav, VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents, tiek brīdināta, kā arī paskaidrojumi tiek sniegti, un trūkstošos datus iesniedz pēc iespējas ātrāk;

f) ziņotājiestāžu sniegtajā statistikas informācijā nav pastāvīgu un strukturālu nepilnību;

g) ziņotājiestādēm jāspēj sniegt informāciju par attīstības tendencēm, uz ko norāda iesniegtie dati;

h) attiecībā uz datu tehnisko pārraidi ziņotājiestādes ievēro dimensijas un decimāldaļas, ko noteikusi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents; un

i) attiecībā uz datu tehnisko pārraidi ziņotājiestādes ievēro noapaļošanas metodi, ko noteikusi VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents;

Konceptuālās atbilstības obligātie standarti

j) ziņotājiestāžu sniegtā statistikas informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām, nosacījumiem, klasifikācijai un metodēm;

k) ja izdara atkāpes no šīm definīcijām, nosacījumiem, klasifikācijas un metodēm, ziņotājiestādes vajadzības gadījumā regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo novirzi starp izmantoto metodi un šajā regulā noteikto metodi; un

l) ziņotājiestādēm jāspēj paskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo laikposmu skaitļiem.

Obligātie standarti labojumiem

m) tiek ievērota ECB un VCB noteiktā pārskatīšanas politika un procedūras. Īstenojot ārkārtas labojumu, sniedz paskaidrojuma piezīmes.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

PĀREJAS NOTEIKUMI ŠĪS REGULAS PIEMĒROŠANAI

1. Līdz 2003. gada decembra mēnesim un ieskaitot to, no brīža, kad izbeigtas darbības 19. darba dienā pēc pārskata mēneša, kas paredzēts šīs regulas 3. panta 4. punktā, papildus divas darba dienas tiek piešķirtas Eiropas Centrālajai bankai (ECB) adresētajiem ziņojumiem attiecībā uz valsts ikmēneša statistikas informācijas apkopojumu par jauniem darījumiem un saistībām. Valsts ikmēneša statistikas informācijas apkopojumu attiecībā uz saistībām ECB var iesniegt tikai reizi ceturksnī 19. darba dienā pēc kalendāra ceturkšņa beigām; no šīs dienas papildu divas darba dienas tiek piešķirtas ziņojumu veikšanai. ECB pieļauj valsts centrālo banku (VCB) elastīgu rīcību, īstenojot šo pārejas laikposmu attiecīgajā valstī.

2. Sākot no 2004. gada janvāra, datus, tajā skaitā valsts ikmēneša statistikas informācijas apkopojumu attiecībā uz saistībām, iesniedz 19. darba dienā pēc pārskata mēneša beigām, kā norādīts šīs regulas 3. panta 4. punktā.

3. Līdz 2006. gada decembrim un ieskaitot to, I pielikuma 10. punkts skan šādi:

"10. Valsts obligātās izlases lielums ir tāds, ka

+++++ TIFF +++++

a) robežkļūda [1] attiecībā uz jauniem darījumiem noteiktajām procentu likmēm vidēji un visām instrumentu kategorijām, nepārsniedz 10 bāzes punktus 90 % ticamības līmenī [2]; vai

b) tā aptver vismaz 30 % no potenciālās rezidentziņotāju grupas; ja 30 % no potenciālās rezidentziņotāju grupas ir vairāk nekā 100 ziņotāji, valstī minimālo izlases lielumu tomēr var ierobežot ar 100 ziņotājiestādēm; vai

c) attiecīgās valsts izlasē iekļautās ziņotājiestādes aptver vismaz 75 % no eiro noguldījumiem, kas pieņemti no mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir rezidenti iesaistītajās dalībvalstīs, un vismaz 75 % no eiro aizdevumiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un finanšu sabiedrībām."

[1] D — robežkļūda, zα/2 — koeficients, kas aprēķināts pēc normālās distribūcijas vai kādas citas piemērotas distribūcijas saskaņā ar datu struktūru (piemēram, t-distribūcija), pieņemot, ka ticamības līmenis ir 1-α,varυ ˆparametra υ novērtējuma novirze, unvârυˆparametra υ novērtējuma novērtētā novirze.

[2] VCB var tieši pārvērst absolūto lielumu — 10 bāzes punkti 90 % ticamības līmenī — relatīvā lielumā — maksimāli pieņemamās novērtējuma novirzes koeficients.

--------------------------------------------------