EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32020D0188

Eiropas Centrālās Bankas Lēmums (ES) 2020/188 (2020. gada 3. februāris) par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (pārstrādāta redakcija) (ECB/2020/9)

OV L 39, 12.2.2020., 12./18. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2020/188/oj

12.2.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 39/12


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2020/188

(2020. gada 3. februāris)

par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2020/9)

(pārstrādāta versija)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. panta otro daļu saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu un 18.1. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/774 (ECB/2015/10) (1) būtiski grozīts vairākas reizes (2). Lēmumā jāveic turpmāki grozījumi, un tāpēc tas juridiskās skaidrības nolūkā jāpārstrādā.

(2)

Ar (ES) 2015/774 (ECB/2015/10) tika izveidota otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programma (“VSIP”). Kopā ar trešo nodrošināto obligāciju iegādes programmu, ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmu un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu VSIP ir daļa no paplašinātās Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktīvu iegādes programmas (“AIP”). AIP mērķis ir uzlabot monetārās politikas transmisiju, veicināt euro zonas tautsaimniecības kreditēšanu, mīkstināt mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu nosacījumus un atbalstīt ilgtspējīgu inflācijas tuvināšanos līmenim, kas vidējā termiņā zemāks par 2 %, bet tuvu tam, atbilstoši ECB galvenajam mērķim, proti, uzturēt cenu stabilitāti.

(3)

ECB Padome 2018. gada 13. decembrī nolēma, ka, lai sasniegtu AIP mērķus, daži AIP parametri ar 2019. gada 1. janvāri būtu jākoriģē. Proti, ECB Padome nolēma AIP ietvaros veiktās neto aktīvu iegādes apturēt 2018. gada 31. decembrī. ECB Padome apstiprināja nolūku AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus pilnībā ieguldīt atkārtoti ilgāku laiku pēc tam, kad ECB Padome būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

(4)

ECB padome tāpat nolēma, ka tirgojamu parāda vērtspapīru, ko emitējušas atbilstošas centrālās, reģionālās vai vietējās valdības un atzītas aģentūras, VSIP ietvaros veikto kumulatīvo neto iegāžu izvietojumu atbilstošās jurisdikcijās krājumu dalījumā arī turpmāk būtu jānosaka attiecīgo nacionālo centrālo banku parakstītajam ECB kapitālam, kā minēts ECBS Statūtu 29. pantā.

(5)

ECB Padome 2019. gada 12. septembrī nolēma ar 2019. gada 1. novembri atsākt neto iegādes AIP ietvaros, un tā paredz, ka neto iegādes turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams, lai stiprinātu ECB monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas, ko veiks ECB Padome. ECB Padome nolēma, ka AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus arī turpmāk pilnībā ieguldīs atkārtoti ilgāku laiku pēc tam, kad ECB Padome būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu. Ņemot vērā ieilgušo aktivitātes mazināšanos euro zonas tautsaimniecībā, ilgstošos lejupvērstos riskus izaugsmes perspektīvai un to, ka inflācijas perspektīva joprojām nav sasniegusi tās vidējā termiņa inflācijas mērķi, ECB Padome secināja, ka nepieciešami visaptveroši politikas atbildes pasākumi, lai atbalstītu inflācijas atgriešanos līmenī, kas nodrošina noturīgu konverģenci virzībā uz ECB Padomes vidēja termiņa inflācijas mērķi. Neto aktīvu iegādes atsākšana ir proporcionāls pasākums, jo tai ir lielāka ietekme uz ilgāka termiņa procentu likmēm nekā procentu likmju politikai un tā atvieglo uzņēmumu un mājsaimniecību finansēšanas attiecīgās izmaksas.

(6)

VSIP, kas ir daļa no AIP ietvaros īstenotās aktīvu iegādes programmas, ir samērīgs pasākums, lai mazinātu riskus attiecībā uz cenu attīstību, jo šīs programmas vēl vairāk mīkstinās monetāros un finanšu nosacījumus, tostarp ar euro zonas nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību aizņēmumu nosacījumiem saistītos nosacījumus, tādējādi palielinot euro zonas kopējos izdevumus patēriņam un ieguldījumiem un veicinot inflācijas atgriešanos līmenī, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2 %, bet tuvu tam. Apstākļos, kuros galvenās ECB procentu likmes ir tuvu to zemākajai robežai, aktīvu iegādes programmas jāiekļauj Eurosistēmas monetārās politikas pasākumos kā instrumenti ar augstu transmisijas potenciālu attiecībā uz reālo tautsaimniecību.

(7)

VSIP ietverti vairāki aizsargmehānismi, lai nodrošinātu, ka paredzētās iegādes ir samērīgas ar programmas mērķiem un ka programmas izstrādē ir pienācīgi ņemti vērā saistītie finanšu riski, ierobežojot tos ar riska pārvaldības palīdzību. Lai nodrošinātu atbilstošo tirgojamo parāda vērtspapīru tirgu raitu darbību un neradītu šķēršļus normālai parādu restrukturizācija, Eurosistēmas centrālajām bankām noteiks minēto vērtspapīru iegādes ierobežojumus.

(8)

VSIP pilnībā atbilst Līgumos noteiktajiem Eurosistēmas centrālo banku pienākumiem, tostarp monetārās finansēšanas aizliegumam, un tā netraucē Eurosistēmai darboties saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā valda brīva konkurence.

(9)

Eurosistēma paskaidro, ka VSIP efektivitātes nodrošināšanas nolūkā tā plāno veikt tirgojamo parāda vērtspapīru iespējamo iegādi VSIP ietvaros ar tādiem pašiem noteikumiem (pari passu) kā privātie ieguldītāji, ievērojot šādu instrumentu nosacījumus.

(10)

VSIP tiek īstenota decentralizēti, pienācīgi ievērojot tirgus cenu veidošanas un tirgus darbības apsvērumus, un tā jākoordinē ECB, tādējādi nodrošinot Eurosistēmas monetārās politikas vienotību,

(11)

ECB Padome 2019. gada 26. martā nolēma precīzāk saskaņot Eurosistēmas monetārās politikas regulējumā izmantoto aģentūras jēdzienu un kritērijus, ko izmanto, lai nodrošinājuma regulējumā definētu atzītas aģentūras un aģentūras, kuras ir atbilstošas VSIP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

VSIP izveide un darbības joma

Eurosistēma ar šo izveido VSIP, kuras ietvaros Eurosistēmas centrālās bankas, ievērojot īpašus nosacījumus, iegādājas atbilstošus tirgojamos parāda vērtspapīrus 3. panta izpratnē no atbilstošiem darījuma partneriem, kā tie noteikti 7. pantā.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“Eurosistēmas centrālā banka” ir ECB un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro (tālāk tekstā – “NCB”);

2)

“atzīta aģentūra” ir struktūra, kuru kā aģentūru klasificē Eurosistēma;

3)

“starptautiska organizācija” ir struktūra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 118. panta nozīmē, kuru Eurosistēma klasificē kā starptautisku organizāciju VSIP vajadzībām;

4)

“daudzpusēja attīstības banka” ir struktūra Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punkta nozīmē, kuru Eurosistēma klasificē kā daudzpusēju attīstības banku VSIP vajadzībām;

5)

“pozitīvs pārskatīšanas rezultāts” ir vēlākais no diviem tālāk minētajiem lēmumiem, pieņemot, ka iegādes atsākšanai VSIP ietvaros ir vajadzīgi abi lēmumi – Eiropas Stabilitātes mehānisma Direktoru padomes lēmums un, ja Starptautiskais Valūtas fonds līdzfinansē finanšu palīdzības programmu, Starptautiskā Valūtas fonda Valdes lēmums, ar ko apstiprina nākamo izmaksu attiecīgajā programmā;

6)

“krājumi” ir tirgojamu parāda vērtspapīru visu iegāžu bilances vērtības summa to iegādes brīdī, ņemot vērā notikušo pamatsummas dzēšanu;

7)

“neto iegādes” ir atbilstošu tirgojamu parāda vērtspapīru iegādes attiecīgajā mēnesī, atņemot tajā mēnesī AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, dzēšanas summas;

8)

“kumulatīvās neto iegādes” ir kopš attiecīgās iegāžu programmas sākuma veikto neto iegāžu summa.

Definīciju 2. līdz 4. punktā minēto struktūru sarakstus publicē ECB interneta vietnē.

3. pants

Tirgojamu parāda vērtspapīru atbilstības kritēriji

1.   Euro denominēti tirgojami parāda vērtspapīri, ko emitējušas to dalībvalstu centrālās, reģionālās vai vietējās valdības, kuru valūta ir euro, atzītas aģentūras, kuras atrodas euro zonā, starptautiskas organizācijas, kuras atrodas euro zonā, un daudzpusējas attīstības bankas, kuras atrodas euro zonā, ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, ko veic Eurosistēmas centrālās bankas, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas šajā pantā noteiktās prasības.

2.   Lai tirgojami parāda vērtspapīri būtu atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, tie atbilst Eurosistēmas kredītoperācijām noteiktajiem tirgojamo aktīvu atbilstības kritērijiem saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (4) 4. daļu ar nosacījumu, ka tiek izpildītas šādas prasības:

a)

tirgojamo parāda vērtspapīru emitentam vai garantijas devējam ir kredītnovērtējums, kas atbilst vismaz 3. līmeņa kredītspējai Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā un ko vismaz viena publiska kredītreitinga veidā piešķīrusi Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmā atzīta ārējā kredītnovērtējuma iestāde (ECAI);

b)

ja pieejami vairāki ECAI emitenta reitingi vai ECAI garantijas devēja reitingi, piemēro “pirmā labākā” noteikumu, t. i., ņem vērā labāko pieejamo ECAI emitenta reitingu vai ECAI garantijas devēja reitingu. Ja atbilstību kredītnovērtējuma prasībai konstatē uz ECAI garantijas devēja reitinga pamata, garantijai jāatbilst pieņemamas garantijas iezīmēm, kas noteiktas Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 87. pantā un 113.–115. pantā;

c)

ja nav pieejams ECAI emitenta reitings vai ECAI garantijas devēja reitings, tirgojamam vērtspapīram ir vismaz viens 3. līmeņa kredītspējas Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā ECAI emisijas reitings;

d)

ja atzītas ECAI sniegts emitenta, garantijas devēja vai emisijas kredītnovērtējums neatbilst vismaz 3. līmeņa kredītspējai Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā, par atbilstošiem uzskata tikai tādus tirgojamos parāda vērtspapīrus, kurus emitējušas vai pilnībā garantējušas euro zonas dalībvalstu centrālās valdības finanšu palīdzības programmas ietvaros un kuriem ECB Padome saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/31 (5) 8. pantu ir apturējusi Eurosistēmas kredītspējas sliekšņa piemērošanu;

e)

ja tiek veikta esošas finanšu palīdzības programmas pārskatīšana, VSIP iegāžu atbilstību aptur, atsākot to tikai pozitīva pārskatīšanas rezultāta gadījumā.

3.   Lai parāda vērtspapīri 1. un 2. punkta nozīmē būtu atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, to atlikušais termiņš attiecīgās Eurosistēmas centrālās bankas veiktas iegādes brīdī ir vismaz viens gads, bet nepārsniedz 30 gadus. Lai veicinātu raitu īstenošanu, tirgojami parāda instrumenti ar 30 gadu un 364 dienu atlikušo termiņu ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros. Ja nav iespējams veikt centrālo, reģionālo vai vietējo valdību un atzītu aģentūru emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi visā paredzētajā apjomā, nacionālās centrālās bankas aizstāšanas nolūkā var veikt arī starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi.

4.   Ir atļauta tirgojamu parāda instrumentu iegāde par nominālvērtību ar negatīvu ienesīgumu (vai zemāko iespējamo ienesīgumu), kas ir vienāds vai augstāks par noguldījumu iespējas procentu likmi. Tirgojamu parāda instrumentu iegāde par nominālvērtību ar negatīvu ienesīgumu (vai zemāko iespējamo ienesīgumu), kas ir zemāks par noguldījumu iespējas procentu likmi, ir atļauta, ciktāl nepieciešams.

4. pants

Ierobežojumi iegādes veikšanai

1.   Lai nodrošinātu atbilstošo vērtspapīru tirgus cenas veidošanos, tādu jaunas vai papildu emisijas vērtspapīru un tirgojamo parāda instrumentu iegāde, kuru atlikušais termiņš beidzas nedaudz pirms vai pēc emitējamo tirgojamo parāda instrumentu termiņa, nav pieļaujama laikposmā, ko noteiks ECB Padome (“pārtraukuma periods”). Sindicētu emisiju gadījumā pārtraukuma periodu, cik vien tas iespējams, cenšas ņemt vērā, tiklīdz kļuvusi zināma publiskā informācija par emisijas nosacījumiem.

2.   Parāda vērtspapīru, kurus emitējušas vai pilnībā garantējušas euro zonas dalībvalstu centrālās valdības finanšu palīdzības programmas ietvaros, iegādes periods VSIP ietvaros pēc katras programmas pozitīva pārskatīšanas rezultāta vienmēr ir tikai divi mēneši, izņemot, ja īpašu apstākļu dēļ iegāžu veikšana tiek apturēta pirms minētā perioda vai tiek turpināta pēc minētā perioda un līdz nākamās pārskatīšanas sākumam.

5. pants

Iegāžu ierobežojumi

1.   Ievērojot 3. panta noteikumus, tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kas atbilst 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, VSIP ietvaros pēc turējumu konsolidēšanas visos Eurosistēmas centrālo banku portfeļos piemēro emisijas proporcijas ierobežojumu katram starptautiskajam vērtspapīru identifikācijas numuram. Emisijas proporcijas ierobežojums ir šāds:

a)

50 % apmērā katram ISIN attiecībā uz tiem atbilstošiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kurus emitējušas atbilstošas starptautiskas organizācijas un daudzpusējas attīstības bankas;

b)

33 % apmērā katram ISIN attiecībā uz pārējiem atbilstošiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem, izņemot 25 % apmērā katram ISIN attiecībā uz tādiem atbilstošiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kuri ietver kopējas rīcības klauzulu (collective action clause; KRK), kas atšķiras no Ekonomikas un finanšu komitejas izstrādātā euro zonas KRK modeļa, kuru dalībvalstis piemēro saskaņā ar Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi 12. panta 3. punktu, un šo emisijas proporcijas ierobežojumu palielina līdz 33 %, katrā atsevišķā gadījumā pārbaudot, vai turējumi 33 % apjomā katram šādu vērtspapīru ISIN, nerada situāciju, kurā parādu normālu restrukturizāciju ietekmētu Eurosistēmas centrālo banku bloķējošā mazākuma turējumi.

2.   Visiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kuri ir atbilstoši iegādēm VSIP ietvaros un kuru atlikušie termiņi noteikti 3. pantā, piemēro šādu kopējo ierobežojumu pēc turējumu konsolidēšanas visos Eurosistēmas centrālo banku portfeļos.

a)

50 % apmērā no emitenta vērtspapīru atlikuma, ja emitents ir atbilstoša starptautiska organizācija vai daudzpusēja attīstības banka; vai

b)

33 % apmērā no emitenta vērtspapīru atlikuma, ja emitents nav atbilstoša starptautiska organizācija vai daudzpusēja attīstības banka.

3.   Attiecībā uz 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem parāda vērtspapīriem piemēro citu emitenta un emisijas proporcijas ierobežojumu. Šos ierobežojumus noteiks ECB Padome, ņemot vērā riska pārvaldības un tirgus darbības apsvērumus.

6. pants

Portfeļu sastāvs

1.   Neto iegāžu bilances vērtību kalendāra gada ietvaros sadala šādi:

a)

10 % tirgojamos parāda vērtspapīros, kurus emitējušas atbilstošas starptautiskas organizācijas un daudzpusējas attīstības bankas;

b)

90 % tirgojamos parāda vērtspapīros, kurus emitējušas atbilstošas centrālās, reģionālās vai vietējās valdības un atzītas aģentūras.

2.   Neto iegāžu bilances vērtību kalendāra gada ietvaros Eurosistēmas centrālajām bankām sadala šādi:

a)

10 % ECB;

b)

90 % NCB.

3.   Tirgojamu parāda vērtspapīru, kurus emitējušas atbilstošas centrālās, reģionālās vai vietējās valdības un atzītas aģentūras un kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus iegulda atkārtoti, iegādājoties atbilstošus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kurus emitējušas centrālās, reģionālās vai vietējās valdības un atzītas aģentūras. Pamatsummas maksājumu atkārtoto ieguldīšanu sadala gada ietvaros, lai nodrošinātu regulāru un līdzsvarotu klātbūtni tirgū. Tirgojamu parāda vērtspapīru, kurus emitējušas atbilstošas starptautiskas organizācijas un daudzpusējas attīstības bankas un kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus iegulda atkārtoti, iegādājoties atbilstošus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kurus emitējušas starptautiskas organizācijas un daudzpusējas attīstības bankas.

4.   Tirgojamu parāda vērtspapīru, ko emitējušas atbilstošas centrālās, reģionālās vai vietējās valdības un atzītas aģentūras, kumulatīvo neto iegāžu izvietojumu atbilstošās jurisdikcijās krājumu dalījumā arī turpmāk nosaka attiecīgo NCB parakstītais ECB kapitāls, kā minēts ECBS Statūtu 29. pantā

5.   Eurosistēmas centrālās bankas VSIP ietvaros iegādājamo tirgojamo parāda vērtspapīru sastāvam piemēro specializācijas shēmu. Ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams iekļauties minētajā shēmā, Padome atļauj ad hoc novirzes no specializācijas shēmas vai nosaka citas izmaiņas, kas ir ieteicamas VSIP kopējo monetārās politikas mērķu sasniegšanas nolūkā. Katra NCB iegādājas tādu emitentu atbilstošos vērtspapīrus, kuri atrodas tās attiecīgajā jurisdikcijā. Atbilstošu starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitētus vērtspapīrus var iegādāties visas NCB. ECB iegādājas vērtspapīrus, kurus emitējušas visu jurisdikciju centrālās valdības un atzītās aģentūras.

6.   Atbilstošu starptautisku organizāciju, daudzpusēju attīstības banku un reģionālo un vietējo valdību emitētu parāda vērtspapīru iegādi veic tikai NCB.

7. pants

Atbilstošie darījuma partneri

Šādi darījuma partneri ir VSIP atbilstošie darījuma partneri:

a)

iestādes, kas atbilst dalībai Eurosistēmas monetārās politikas operācijās noteiktajiem atbilstības kritērijiem saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 55. pantu; un

b)

citi darījuma partneri, ko Eurosistēmas centrālās bankas izmanto savu euro denominēto vērtspapīru portfeļu ieguldīšanai.

8. pants

Caurredzamība

1.   Eurosistēma sava nedēļas konsolidētā finanšu pārskata komentāru daļā ik nedēļu publicē VSIP ietvaros turēto vērtspapīru kopējo bilances vērtību.

2.   Eurosistēma ik mēnesi publicē savu VSIP turējumu i) mēneša neto iegādes un kumulatīvās neto iegādes un ii) vidējo svērto atlikušo termiņu, iedalot pēc emitenta rezidences un nodalot starptautiskās organizācijas un daudzpusējās attīstības bankas no citiem emitentiem.

3.   VSIP ietvaros turēto vērtspapīru bilances vērtība ik nedēļu tiek publicēta ECB interneta lapas atklātā tirgus operāciju sadaļā.

9. pants

Vērtspapīru aizdošana

Lai nodrošinātu VSIP efektivitāti, Eurosistēma dara VSIP ietvaros iegādātos vērtspapīrus pieejamus aizdošanai, tostarp iesaistīšanai repo darījumos.

10. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelts Lēmums (ES) 2015/774 (ECB/2015/10).

2.   Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

11. pants

Nobeiguma noteikums

Šis lēmums stājas spēkā ceturtajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2020. gada 3. februārī

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/774 (2015. gada 4. marts) par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/10) (OV L 121, 14.5.2015., 20. lpp.).

(2)  Sk. pielikumu.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.).

(5)  Pamatnostādne ECB/2014/31 (2014. gada 9. jūlijs) par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9 (OV L 240, 13.8.2014., 28. lpp.).


PIELIKUMS

Atceltais lēmums

un tā grozījumi

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/774 (2015. gada 4. marts) par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/10) (OV L 121, 14.5.2015., 20. lpp.).

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/2101 (2015. gada 5. novembris), ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/774 par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/33) (OV L 303, 20.11.2015., 106. lpp.).

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/2464 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/774 par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/48) (OV L 344, 30.12.2015., 1. lpp.).

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2016/702 (2016. gada 18. aprīlis), ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/774 par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2016/8) (OV L 121, 11.5.2016., 24. lpp.).

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2017/100 (2017. gada 11. janvāris), ar ko groza Lēmumu (ES) 2015/774 par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2017/1) (OV L 16, 20.1.2017., 51. lpp.).


Augša