30.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/1

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 6. punktu,

—

ņemot vērā Parlamenta Reglamentu un jo īpaši tā 127. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 20. panta 8. un 9. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Eiropas Centrālās bankas prezidenta kopīgo paziņojumu saistībā ar Parlamenta balsojumu par Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 pieņemšanu,

A.

tā kā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tiek uzticēti īpaši uzdevumi saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, lai veicinātu kredītiestāžu drošību un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti Eiropas Savienībā un visās dalībvalstīs, kas iesaistījušās vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM);

B.

tā kā Regulas (ES) Nr. 1024/2013 9. pantā ir noteikts, ka ECB ir kompetentā iestāde, kas pilda uzraudzības uzdevumus, kuri tai uzticēti ar minēto regulu;

C.

tā kā uzraudzības uzdevumu uzticēšana nozīmē to, ka Eiropas Centrālajai bankai ir svarīgs pienākums veicināt finansiālo stabilitāti Savienībā, izmantojot uzraudzības pilnvaras visiedarbīgākajā un samērīgākajā veidā;

D.

tā kā ikviens uzraudzības pilnvaru piešķiršanas gadījums Savienības līmenī būtu jālīdzsvaro ar atbilstošām prasībām par pārskatatbildību; tā kā tādējādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 20. pantu ECB atbild Parlamentam un Padomei par minētās regulas īstenošanu, jo tās ir demokrātiski leģitimizētas iestādes, kas pārstāv Savienības un dalībvalstu pilsoņus;

E.

tā kā Regulas (ES) Nr. 1024/2013 20. panta 9. punktā paredzēts, ka gadījumos, kad Parlaments veic izmeklēšanu, ECB lojāli sadarbojas, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD);

F.

tā kā Regulas (ES) Nr. 1024/2013 20. panta 8. punktā paredzēts, ka ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs pēc lūguma rīko konfidenciālas slēgtas mutiskas diskusijas ar Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem par ECB uzraudzības uzdevumiem, ja šādas apspriedes ir vajadzīgas, lai īstenotu Parlamenta pilnvaras saskaņā ar LESD; tā kā minētajā pantā ir paredzēts, ka šo diskusiju rīkošanas kārtībai jānodrošina pilnīga konfidencialitāte atbilstoši konfidencialitātes pienākumiem, kas ECB noteikti kā kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

G.

tā kā LESD 15. panta 1. punktā noteikts, ka Savienības iestādes darbojas iespējami atklāti; tā kā ECB Lēmumā 2004/258/EK (ECB/2004/3) (2) ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem ECB dokumenti ir konfidenciāli; tā kā minētajā lēmumā ir noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim un ikvienai fiziskai personai, kas pastāvīgi uzturas kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt ECB dokumentiem, ievērojot minētajā lēmumā paredzētos nosacījumus un ierobežojumus; tā kā saskaņā ar minēto lēmumu ECB ir jāatsakās atklāt informāciju, ja šāda atklāšana apdraudētu konkrētas un lēmumā norādītas sabiedrības vai privātas intereses;

H.

tā kā ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saistītas informācijas atklāšana nav ECB brīva izvēle, bet atkarīga no ierobežojumiem un nosacījumiem, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kuri jāievēro gan Parlamentam, gan ECB; tā kā saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB Statūtu (“ECBS Statūti”) 37. panta 2. punktu personas, kam pieejamie dati, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti par noslēpumu ievērošanu, ir pakļautas šādiem Savienības tiesību aktiem;

I.

tā kā Regulas (ES) Nr. 1024/2013 55. apsvērumā ir norādīts, ka visiem pārskatu sniegšanas pienākumiem būtu jāpiemēro atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības; tā kā minētās regulas 74. apsvērumā un 27. panta 1. punktā noteikts, ka Uzraudzības valdes locekļiem, vadības komitejai, ECB personālam un personālam, ko norīkojušas iesaistītās dalībvalstis un kas veic uzraudzības pienākumus, ir jāievēro dienesta noslēpuma prasības, kas izklāstītas ECBS Statūtu 37. pantā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos; tā kā LESD 339. pantā un ECBS Statūtu 37. pantā noteikts, ka ECB vadības iestāžu locekļiem un personālam, kā arī valstu centrālo banku darbiniekiem ir pienākums ievērot dienesta noslēpumu;

J.

tā kā saskaņā ar ECBS Statūtu 10. panta 4. punktu ECB Padomes sanāksmju dokumenti ir konfidenciāli;

K.

tā kā Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka, lai veiktu ar minēto regulu uzticētos uzdevumus, ECB piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus, un gadījumos, kad Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, ar kuriem šīs direktīvas transponē;

L.

tā kā, ņemot vērā turpmākos grozījumus vai jebkādus turpmākos attiecīgos tiesību aktus, Savienības tiesību aktos paredzētie noteikumi par rīcību ar konfidenciālu informāciju un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (3) 53. līdz 62. pants, nosaka kompetentajām iestādēm un to darbiniekiem stingrus dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumus attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību; tā kā visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, ir pienākums ievērot dienesta noslēpumu; tā kā konfidenciālu informāciju, ko šie darbinieki saņem, pildot savus pienākumus, var izpaust tikai pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nevar identificēt atsevišķas kredītiestādes, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesību akti;

M.

tā kā Regulas (ES) Nr. 1024/2013 27. panta 2. punktā ir paredzēts, ka, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, nolūkā veikt ar minēto regulu uzticētos uzdevumus, ECB drīkst veikt informācijas apmaiņu ar valsts vai Eiropas iestādēm un struktūrām gadījumos, kad attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteikts, ka valsts kompetentās iestādes drīkst atklāt informāciju šīm struktūrām, vai kad dalībvalstis var noteikt šādu atklāšanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

N.

tā kā būtu jānosaka sankcijas, ja tiek pārkāptas dienesta noslēpuma neizpaušanas prasības attiecībā uz uzraudzības informāciju; tā kā Parlamentam būtu jāparedz attiecīga sistēma, lai pārbaudītu ikvienu gadījumu, kad tā deputāti vai darbinieki pārkāpj konfidencialitātes ievērošanas prasības;

O.

tā kā ECB uzraudzības uzdevumu izpildē iesaistītie ECB darbinieki organizatoriski jānošķir no tiem darbiniekiem, kas pilda ar monetārās politikas īstenošanu saistītus uzdevumus, un tas jāveic, nodrošinot pilnīgu atbilstību Regulai (ES) Nr. 1024/2013;

P.

tā kā šis nolīgums neattiecas uz apmaiņu ar konfidenciālu informāciju par monetāro politiku vai citiem ECB uzdevumiem, kas nav uzdevumi, kuru izpilde ECB uzticēta ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

Q.

tā kā šis nolīgums neierobežo valstu kompetento iestāžu atbildību pret valstu parlamentiem saskaņā ar valstu tiesību aktiem;

R.

tā kā šis nolīgums neskar un neietekmē VUM pienākumu atskaitīties un ziņot Padomei, Komisijai vai valstu parlamentiem;

—

ECB katru gadu iesniedz Parlamentam pārskatu (“gada pārskats”) par to uzdevumu izpildi, kuri tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013. Uzraudzības valdes priekšsēdētājs sniedz Parlamentam paredzēto gada pārskatu atklātas uzklausīšanas laikā. Konfidenciāls gada pārskata projekts vienā no Savienības oficiālajām valodām Parlamentam ir pieejams četras darba dienas pirms minētās uzklausīšanas. Vēlāk gada pārskatu tulko visās Savienības oficiālajās valodās. Gada pārskatā ietver informāciju arī par:

—

Regulas (ES) Nr. 1024/2013 33. panta 2. punktā minētajā sākumposmā ECB iesniedz Parlamentam ceturkšņa pārskatus par progresu attiecībā uz regulas darbības īstenošanu, ietverot tajos informāciju arī par:

—

ECB publicē gada pārskatu VUM tīmekļa vietnē. ECB informatīvā e-pasta sistēma tiks paplašināta, lai sniegtu konkrētas atbildes uz jautājumiem par VUM, un pa e-pastu saņemtās atsauksmes ECB publicēs VUM tīmekļa vietnē, izveidojot sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi”.

—

Pēc Parlamenta kompetentās komitejas pieprasījuma Uzraudzības valdes priekšsēdētājs piedalās parastajās atklātajās uzklausīšanās par uzraudzības uzdevumu izpildi. Parlamenta kompetentā komiteja un ECB vienojas par divām šādām uzklausīšanas sanāksmēm, kas jārīko nākamajā gadā, un nosaka to grafiku. Pieprasījumus veikt izmaiņas saskaņotajā grafikā iesniedz rakstveidā.

—

Uzraudzības valdes priekšsēdētāju var arī aicināt piedalīties papildu ad hoc sanāksmēs, kurās notiek viedokļu apmaiņa ar Parlamenta kompetento komiteju par uzraudzības jautājumiem.

—

Lai Parlaments varētu īstenot savas pilnvaras saskaņā ar LESD un Savienības tiesību aktiem, Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētājs nepieciešamības gadījumā var pieprasīt rīkot īpašas konfidenciālas sanāksmes ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju, šādus pieprasījumus iesniedzot rakstveidā un norādot pamatojumu. Šādas sanāksmes rīko abpusēji saskaņotā datumā.

—

Visiem īpašo konfidenciālo sanāksmju dalībniekiem jāievēro tādas pašas konfidencialitātes prasības kā tās, ko ievēro Uzraudzības valdes locekļi un uzraudzības uzdevumu izpildē iesaistītie ECB darbinieki.

—

Pēc Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vai Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāja pamatota pieprasījuma un savstarpēji vienojoties, parastajās uzklausīšanas sanāksmēs, viedokļu apmaiņas ad hoc sanāksmēs un konfidenciālajās sanāksmēs var piedalīties ECB pārstāvji Uzraudzības valdē vai uzraudzības uzdevumu izpildē iesaistītie vadošie darbinieki (ģenerāldirektori vai viņu vietnieki).

—

LESD noteiktais Savienības iestāžu atklātības princips attiecas arī uz VUM. Diskusijās, kas notiek īpašajās konfidenciālajās sanāksmēs, tiek ievērots atklātības un būtiskāko aspektu izklāstīšanas princips. Tas ietver apmaiņu ar konfidenciālu informāciju par uzraudzības uzdevumu izpildi, ciktāl to nosaka Savienības tiesību akti. Informācijas atklāšanu var ierobežot ar tiesiski noteiktām konfidencialitātes ievērošanas prasībām.

—

Parlamenta un ECB darbinieki nedrīkst atklāt informāciju, kuru tie ieguvuši, pildot pienākumus saistībā ar uzdevumiem, kas uzticēti ECB saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, un nedrīkst to darīt arī pēc šādu pienākumu izpildes pabeigšanas vai pēc darba attiecību izbeigšanas.

—

Parastajās sanāksmēs, viedokļu apmaiņas ad hoc sanāksmēs un konfidenciālajās sanāksmēs var apspriest visus Regulā (ES) Nr. 1024/2013 ietvertos VUM darbības un funkciju aspektus.

—

Konfidenciālajās sanāksmēs apspriestos jautājumus neprotokolē un nereģistrē nekādā citā veidā. Par šādām sanāksmēm neinformē ne preses, ne citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Katrs dalībnieks, kas piedalās konfidenciālajās diskusijās, ikreiz paraksta svinīgu solījumu neatklāt minēto diskusiju saturu nevienai trešai personai.

—

Konfidenciālajās sanāksmēs var piedalīties tikai Uzraudzības valdes priekšsēdētājs un Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Gan Uzraudzības valdes priekšsēdētāju, gan Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāju un viņa vietniekus var pavadīt divi darbinieki – attiecīgi gan no ECB, gan Parlamenta Sekretariāta.

—

Atbildes uz Parlamenta uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem ECB sniedz rakstveidā. Minētos jautājumus Uzraudzības valdes priekšsēdētājam nodod Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētājs. Atbildes uz jautājumiem sniedz iespējami drīz un katrā ziņā – piecu nedēļu laikā no dienas, kad ECB tos saņēmusi.

—

Gan ECB, gan Parlaments savās tīmekļa vietnēs izveido īpašu sadaļu, kur publicēt iepriekš minētos jautājumus un atbildes.

—

ECB iesniedz Parlamenta kompetentajai komitejai vismaz visaptverošu un saturisku Uzraudzības valdes sanāksmes izklāstu, kas ļauj izprast apspriestos jautājumus un kam pievienots anotēts lēmumu saraksts. Ja ECB Padome iebilst pret kādu Uzraudzības valdes lēmuma projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktu, ECB prezidents informē Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāju par šāda iebilduma iemesliem, ievērojot šajā nolīgumā noteiktās konfidencialitātes prasības.

—

Ja kāda kredītiestāde tiek likvidēta, ar minēto kredītiestādi saistīto informāciju, kas nav konfidenciāla, publisko vēlāk, tiklīdz vairs nav spēkā uz konfidencialitātes prasību pamata noteiktie ierobežojumi par attiecīgās informācijas sniegšanu.

—

Informāciju par uzraudzības maksu un skaidrojumu par to, kā tā tiek aprēķināta, publicē ECB tīmekļa vietnē.

—

ECB savā tīmekļa vietnē publicē uzraudzības prakses rokasgrāmatu.

—

Parlaments īsteno aizsardzības pasākumus un citus pasākumus, kas atbilst ECB informācijas vai ECB dokumentu konfidencialitātes pakāpei, un informē par tiem ECB. Jebkurā gadījumā atklātā informācija vai dokumenti tiks izmantoti tikai tādam nolūkam, kādam tie paredzēti.

—

Parlaments lūdz ECB piekrišanu par ikvienu informācijas atklāšanas gadījumu citām personām vai iestādēm, un abas iestādes sadarbojas visos tiesvedības, administratīvās tiesvedības vai citos tiesvedības gadījumos, kuros tiek prasīta piekļuve šādai informācijai vai dokumentiem. ECB var prasīt Parlamentam, lai attiecībā uz visām vai noteiktām atklātās informācijas vai dokumentu kategorijām tiktu izveidots to personu saraksts, kurām ir piekļuve minētajai informācijai un dokumentiem.

—

ECB nosaka un publisko Uzraudzības valdes priekšsēdētāja atlases kritērijus, tostarp atbilstošās amata kandidāta prasmes, zināšanas par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi finanšu uzraudzībā un makrolīmeņa prudenciālajā uzraudzībā. Nosakot šos kritērijus, ECB ievēro visaugstākos profesionālos standartus un ņem vērā nepieciešamību aizsargāt Savienības intereses kopumā, kā arī nodrošināt daudzveidību Uzraudzības valdes sastāvā.

—

Divas nedēļas pirms tam, kad ECB Padome publicē vakances paziņojumu, Parlamenta kompetentā komiteja saņem par šo paziņojumu sīkāku informāciju, tostarp informāciju par atklātajā atlases procedūrā izmantotajiem atlases kritērijiem un kvalifikācijas prasībām, ko tā paredzējusi piemērot, izraugoties priekšsēdētāju.

—

ECB Padome informē Parlamenta kompetento komiteju par visām personām, kas pieteikušās priekšsēdētāja amatam (iesniegto pieteikumu skaits, profesionālās prasmes, dzimumu un valstspiederības līdzsvars u. c.), kā arī par metodi, kas izmantota, lai izveidotu izraudzīto amata kandidātu sarakstu, kurā ietverti vismaz divi kandidāti, un lai sagatavotu galīgo ECB priekšlikumu par izraudzīto kandidātu.

—

ECB iesniedz Parlamenta kompetentajai komitejai sarakstu ar izraudzītajiem kandidātiem Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amatam. Šo sarakstu ECB iesniedz vismaz trīs nedēļas pirms tam, kad tā iesniedz priekšlikumu par izraudzīto priekšsēdētāja amata kandidātu.

—

Vienas nedēļas laikā pēc minētā saraksta saņemšanas Parlamenta kompetentā komiteja var uzdot ECB jautājumus par atlases kritērijiem un izraudzīto kandidātu sarakstu. ECB divu nedēļu laikā sniedz rakstiskas atbildes uz šādiem jautājumiem.

—

Apstiprināšana sastāv no šādiem posmiem:

—

Ja ECB priekšlikums par izraudzīto priekšsēdētāja amata kandidātu netiek apstiprināts, ECB var vai nu izmantot sākotnēji pieteikumus iesniegušo kandidātu sarakstu, vai sākt atlases procesu no jauna, sagatavojot un publicējot jaunu vakances paziņojumu.

—

ECB iesniedz Parlamentam priekšlikumus par priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atcelšanu no amata un sniedz paskaidrojumus.

—

Apstiprināšana sastāv no:

—

Ja Parlaments vai Padome informē ECB par to, ka tas vai tā uzskata, ka Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atcelšanas nosacījumi Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 4. punkta nolūkā ir izpildīti, ECB četru nedēļu laikā iesniedz rakstiskus apsvērumus.

—

Ja saskaņā ar LESD 226. pantu un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK (4) Parlaments izveido izmeklēšanas komiteju, ECB atbilstoši Savienības tiesību aktiem palīdz izmeklēšanas komitejai veikt tās uzdevumus saskaņā ar lojālas sadarbības principu.

—

Visas izmeklēšanas komitejas darbības, kurās ECB palīdz, tiek veiktas, ievērojot Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK.

—

ECB lojāli sadarbojas ikvienā Parlamenta veiktās izmeklēšanas lietā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 20. panta 9. punktā, saskaņā ar tādu pašu regulējumu, kāds attiecas uz izmeklēšanas komitejām, un ievērojot tādus pašus konfidencialitātes aizsardzības pasākumus, kādi paredzēti šā nolīguma sadaļā par konfidenciālām mutiskām diskusijām (I.2.).

—

Visas personas, kas saņem Parlamentam sniegto informāciju saistībā ar izmeklēšanu, ievēro tādas pašas konfidencialitātes prasības kā tās, ko ievēro Uzraudzības valdes locekļi un uzraudzības uzdevumu izpildē iesaistītie ECB darbinieki, un Parlaments un ECB vienojas par pasākumiem, kas jāveic, lai nodrošinātu šādas informācijas aizsardzību.

—

Ja sabiedrības vai privātu interešu aizsardzības nolūkā, kā atzīts Lēmumā 2004/258/EK, ir nepieciešams ievērot konfidencialitāti, Parlaments rūpējas, lai šāda aizsardzība tiktu nodrošināta, un neizpauž sniegtās informācijas saturu.

—

Lēmumā 95/167/EK, Euratom, EOTK noteiktās Savienības iestāžu un struktūru tiesības un pienākumi pēc analoģijas attiecas arī uz ECB.

—

Ja Lēmums 95/167/EK, Euratom, EOTK tiks aizstāts ar citu tiesību aktu vai tajā tiks izdarīti grozījumi, šī nolīguma III daļa būs jāpārskata. Kamēr nebūs panākta jauna vienošanās par attiecīgajām nolīguma daļām, būs spēkā šis nolīgums, kā arī Lēmums 95/167/EK, Euratom, EOTK tādā redakcijā, kāda tā bija šā nolīguma noslēgšanas dienā.

—

Pirms Regulas (ES) Nr. 1024/2013 19. panta 3. punktā minētā rīcības kodeksa pieņemšanas ECB informē Parlamenta kompetento komiteju par gaidāmā rīcības kodeksa galvenajiem elementiem.

—

Pēc Parlamenta kompetentās komitejas rakstiska pieprasījuma ECB rakstiski informē Parlamentu par rīcības kodeksa īstenošanu. ECB informē Parlamentu arī par nepieciešamību rīcības kodeksu atjaunot.

—

Rīcības kodeksā nosaka jautājumus, kas saistīti ar interešu konfliktu, un nodrošina, ka tiek ievēroti noteikumi par uzraudzības un monetārās politikas funkciju nošķiršanu.

—

ECB pienācīgi informē Parlamenta kompetento komiteju par ieviestajām procedūrām (tostarp par to grafiku), lai pieņemtu ECB regulas, lēmumus, pamatnostādnes un ieteikumus (“aktus”), kuri jāapspriež sabiedriskā kārtā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013.

—

ECB jo īpaši informē Parlamentu kompetento komiteju par principiem un rādītāju vai informācijas veidiem, kurus tā parasti izmanto aktu un politikas ieteikumu izstrādē, tādējādi uzlabojot caurredzamību un politikas konsekvenci.

—

Pirms sabiedriskās apspriešanas procedūras sākuma ECB nosūta Parlamenta kompetentajai komitejai aktu projektus. Ja Parlaments iesniedz aktu komentārus, par tiem var rīkot neoficiālas viedokļu apmaiņas ar ECB. Šādas neoficiālas viedokļu apmaiņas notiek paralēli atklātai sabiedriskai apspriešanai, ko ECB rīko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu.

—

Tiklīdz ECB pieņem kādu aktu, tā nosūta to Parlamenta kompetentajai komitejai. ECB arī regulāri rakstveidā informē Parlamentu par nepieciešamību pieņemtos aktus atjaunināt.

1.

Abas iestādes reizi trijos gados izvērtē šā nolīguma praktisko īstenošanu.

2.

Šis nolīgums stājas spēkā Regulas (ES) Nr. 1024/2013 spēkā stāšanās dienā vai nākamajā dienā pēc šā nolīguma parakstīšanas atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks.

3.

Abām iestādēm ir pienākums ievērot informācijas konfidencialitāti arī pēc šā nolīguma izbeigšanas.

4.

Šo nolīgumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.