26.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 116/1

1.1.

ECB pilnībā atbalsta ierosinātās direktīvas mērķi veicināt to darbību koordināciju, kas dažādās Eiropas Savienības nozarēs tiek plānotas, lai novērstu vai sagatavotos un atbildētu apdraudējumiem, īpaši teroristu uzbrukumiem, kas saistīti ar kritisko infrastruktūru un savstarpēji saistītām nozarēm (2). ECB jo īpaši uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt dažādu nozaru saskaņotu un koordinētu darbību, lai pienācīgi reaģētu uz šo apdraudējumu.

1.2.

Ierosinātās direktīvas noteikumiem, kas dalībvalstīm nosaka atbildību par Eiropas Kritisko infrastruktūru (tālāk tekstā — “EKI”) apzināšanu, to paziņošanu Komisijai un EKI Operatoru drošības plānu (ODP) izveidi, atjaunināšanu, pārskatīšanu un jo īpaši uzraudzību, kā arī katras nozares risku kopsavilkuma ziņojuma sniegšanu Komisijai, jāņem vērā pastāvošā nacionālo un ES iestāžu kompetence. Tas attiecas arī uz centrālo banku īpašajiem uzdevumiem, kas tām saskaņā ar Līgumu jāveic neatkarīgi (3), kā arī uz uzdevumiem, ko centrālajām bankām nosaka piemērojamie nacionālie likumi. Jo īpaši būs nepieciešams nodrošināt, ka ierosinātās direktīvas ieviešanas nacionālās normas ir pilnībā savietojamas ar centrālo banku pārraudzības pilnvarām vai pienākumiem attiecībā uz maksājumiem, vērtspapīru klīringa un norēķinu sistēmām un infrastruktūru, klīringa institūcijām un centrālajiem darījuma partneriem (4). Šajā sakarā ECB saprot, ka ierosinātajā direktīvā paredzētais regulējums neskars centrālo banku pilnvaras un neatkarību. Lai atspoguļotu šos apsvērumus, ierosinātajā direktīvā būtu jāiekļauj attiecīgs apsvērums.

1.3.

Turklāt ECB vēlas uzsvērt, ka Eurosistēma un/vai nacionālās centrālās bankas jau ir noteikušas pasākumus, kas nodrošina euro zonas maksājumu sistēmu darbības nepārtrauktību, un ECB uzskata, ka šo darbu jāņem vērā, lai novērstu atkārtošanos un nodrošinātu dažādu iestāžu darba saskaņošanu.

2.1.

Pirmkārt, ierosinātajā direktīvā identificētā finanšu nozare ir iedalīta 1) maksājumu un vērtspapīru klīringa un norēķinu infrastruktūrā un sistēmās un 2) regulētajos tirgos. ECB iesaka paplašināt formulējumu, iekļaujot finanšu instrumentu tirdzniecības, klīringa un norēķinu sistēmas un infrastruktūras.

2.2.

Otrkārt, “kritiskās infrastruktūras ”definīcija nepārprotami atzīst daudznozaru atkarību, jo nozaru savstarpējo atkarību nepietiekama novērtēšana var būtiski ierobežot jebkuras nozares ieviešanas pasākumu efektivitāti. Tomēr jāatzīmē, ka šī definīcija tieši neatsaucas tikai uz aktīviem, kuri atrodas vienīgi ES. Tādēļ nav skaidrs, kā ierosinātā direktīva attiecas uz aktīviem, kas daļēji atrodas ārpus ES un kuru darbības traucējumi vai iznīcināšana ietekmētu Eiropas kritisko infrastruktūru. Šajā jautājumā ECB atzinīgi novērtētu turpmākus precizējumus.

2.3

Treškārt, “nopietnības ”pārbaude saistībā ar Eiropas Kritiskās infrastruktūras apzināšanu ir visai plaši definēta, un to vajadzētu uzlabot, iekļaujot precīzākus norādījumus, kas nodrošinās infrastruktūras noteikšanas konsekvenci dažādās valstīs un nozarēs. Būtu vēlams šo konceptu precizēt, saskaņā ar ierosinātajā direktīvā paredzētās komitoloģijas procedūras palīdzību nosakot horizontālos un nozaru kritērijus. Jāatzīmē, ka ierosinātā direktīva iespējams radīs papildu administratīvās prasības, kas infrastruktūrām un attiecīgajām iestādēm iespējams nozīmēs ar šīm prasībām saistītas izmaksas. Atkarībā no šādu ierobežojumu noteikšanas, papildu izmaksas var attiekties uz infrastruktūrām, kuras pašlaik netiek pārraudzītas.

2.4.

Ceturtkārt, var būt nepieciešams atsevišķs Kopienas akts, lai noteiktu procedūras to EKI apzināšanai un noteikšanai, kuras vada Kopienas iestādes, struktūras vai aģentūras vai kuras ir to īpašums. Lai gan saskaņā ar ierosināto direktīvu Komisija var ieteikt par EKI atzīstamo kritisko infrastruktūru sarakstu pamatojoties gan uz dalībvalstu paziņojumiem, gan “jebkuru citu Komisijas rīcībā esošo informāciju”, var izrādīties nepraktiski, ka Kopienas struktūru operētās EKI, kurām ir nozīme visā Eiropā, ir daļa no sistēmas, kuru pārvalda dalībvalstis.

2.5.

Piektkārt, saskaņā ar ierosināto direktīvu par EKI atzīto kritisko infrastruktūru sarakstu pieņem saskaņā ar ierosinātajā direktīvā noteikto komitoloģijas procedūru (5). EKI saraksts tiktu pieņemts pirms tiek sagatavoti un darbojas ODP, kuri satur attiecīgos drošības risinājumus sarakstā iekļauto EKI aizsardzībai, jo ODP operatoriem jāsagatavo gada laikā pēc EKI noteikšanas. Šajā sakarā nav vēlama publicitāte attiecībā uz maksājumu un vērtspapīru klīringa un norēķinu infrastruktūrām un sistēmām. Ņemot vērā, ka viens no direktīvas mērķiem ir nodrošināšanās pret draudiem finanšu tirgiem, jo īpaši nebūtu vēlams publiski izpaust to kritisko infrastruktūru sarakstu, kuras ir būtiskas finanšu tirgu raitai darbībai. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, mūsdienās neviena pasaules valsts publiski neizpaustu šādu sarakstu. Tādēļ ECB ļoti iesaka EKI sarakstu noteikt par konfidenciālu.

2.6.

Visbeidzot ECB iesaka ieviešanas pasākumu noteikšanas gaitā pienācīgi apsvērt pastāvošos pasākumus un uzmanību pievērst tām jomām, kurās īpaši pasākumi līdz šim nav veikti. Šajā sakarā būtu vēlams darbu nesākt ar ieviešanas pasākumu noteikšanu maksājumu un klīringa jomās, bet gan novērtēt kompetento iestāžu jau paveikto. No vienas puses papildu regulējums un ar to saistītie apgrūtinājumi būs jāpamato veicot pienācīgu to ietekmes izpēti. No otras puses ir svarīgi šīs jomas standartus un noteikumus saglabāt pietiekami elastīgus, lai tos viegli un nepārtraukti varētu pielāgot mainīgajiem apstākļiem. Tādēļ ECB dod priekšroku tam, ka netiek pieņemti konkrēti, juridiski saistoši pasākumi. Ja Komisija lemj par ieviešanas pasākumu pieņemšanu, saskaņā ar Līgumu ar ECB būs oficiāli jāapspriežas par jebkuriem šādiem pasākumiem, kas attiecas uz maksājumu un vērtspapīru klīringa un norēķinu infrastruktūrām un sistēmām, kā arī citiem jautājumiem, kas ir ECB kompetences jomās (6).