31.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/1

1.1.

Kā minēts ierosinātās regulas paskaidrojuma rakstā ECB nesen sniedza 2006. gada 6. oktobra Rekomendāciju ECB/2006/13 par dažu pasākumu pieņemšanu euro banknošu efektīvākai aizsardzībai pret viltošanu (2) (tālāk tekstā — “ECB rekomendācija”). ECB savā rekomendācijā pauž viedokli, ka, lai gan parasti krimināltiesības un kriminālprocesa noteikumi neietilpst Kopienas kompetencē, tie tomēr var tajā ietilpt, ja tas vajadzīgs Kopienas tiesību efektivitātes nodrošināšanai (3). ECB īpaši ieteica Komisijai apsvērt priekšlikumu paplašināt NAC (nacionālo viltojumu analīzes centru) un NCB (nacionālo centrālo banku), kas nav NAC, pilnvaras, lai tās varētu paturēt identificētos un analizētos viltoto banknošu paraugus, kā arī pieprasīt un legāli transportēt šādas banknotes ES iekšienē [testēšanas] mērķiem, ko paredz Pamatnoteikumi [viltojumu noteikšanai un banknošu šķirošanai pēc to derīguma, ko veic kredītiestādes un citas specializētās skaidrās naudas apstrādes iestādes]. Jo īpaši būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1338/2001 4. panta 2. punkts un attiecīgi jāsvītro 4. panta 3. punkts. Pēdējo minēto punktu būtu jāgroza vismaz tā, lai 4. panta 2. punkta pilnīgu piemērošanu nekavē viltoto banknošu izmantošana vai paturēšana par pierādījumu krimināllietā, izņemot gadījumus, ja šāda piemērošana ir neiespējama konfiscēto banknošu daudzuma vai veida dēļ. Šīs rekomendācijas ierosinātajā regulā nav ņemtas vērā.

1.2.

Principā ECB atzinīgi vērtē saskaņā ar Līgumu pieņemtu pirmā pīlāra aktu izmantošanu euro aizsardzībai pret viltošanu trešā pīlāra akta vietā, kas balstās uz policijas un tiesisko sadarbību krimināllietās, jo tikai pirmā pīlāra akti ir pienācīgi juridiskie līdzekļi euro aizsardzībai pret viltošanu Kopienas ekonomikas un monetārās savienības ietvaros (4).

2.1.

Ierosinātā 2001. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1338/2001, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (5), 4. panta virsrakstā norādītās piemērošanas jomas paplašināšana, lai noteiktu pienākumu nosūtīt jaunas un vecas viltoto banknošu klases nolūkiem, kas nav identifikācija, daļēji atbilst ECB rekomendācijai. Tomēr ierosinātais 4. panta 2. punkta grozījums nenovērš iespējami viltoto banknošu izmantošanu vai paturēšanu krimināllietā saskaņā ar 4. panta 3. punktu, tādējādi esot pretrunā virsrakstā norādītās piemērošanas jomas paplašināšanai un kavējot grozītās normas piemērošanas efektivitāti. Normas piemērošana joprojām ir pilnībā atkarīga gan no nacionālo krimināltiesību noteikumiem, gan tiesu vai prokuratūras iestāžu lēmumiem. Var būt iespējama situācija, ka jaunu vai īpaši bīstamu viltojumu paraugi tiek atklāti vienā valstī, vienas aizturēšanas operācijas laikā, un ka tiesu vai prokuratūras iestādes atsakās izdot tos testēšanas mērķiem vai nevar to izdarīt krimināltiesību nacionālo normu dēļ, tādējādi rīkojoties pret jaunās normas būtību. Kā minēts ECB rekomendācijas 2. punktā, ECB nevēlas ierobežot aizdomās turamo vai apsūdzēto tiesības krimināllietās. Tomēr šajā sakarā Regulā (EK) Nr. 1338/2001 noteiktais un ierosinātajā regulā saglabātais interešu balanss nosveras par sliktu euro aizsardzībai pret viltošanu. Lai nodrošinātu šādu aizsardzību, ECB un NCB parasti jābūt tiesībām saņemt to banknošu paraugus, kas kā pierādījumi tiek turētas vai izmantotas krimināllietā, izņemot tikai tos gadījumus, ja tas nav iespējams, ņemot vērā aizturēto viltojumu daudzumu un veidu.

2.2.

Kā minēts ierosinātās regulas paskaidrojuma rakstā ECB jau ir pieņēmusi pamatnoteikumus viltotu banknošu identificēšanai (6), kas Eurosistēmas NCB jāievieš to nacionālajā tiesiskajā regulējumā. ECB to darīja, pildot savus pienākumus saskaņā ar EK līguma 106. panta 1. punktu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 16. pantu, lai nodrošinātu apgrozībā esošo euro banknošu integritāti un saglabāšanu, kā arī sabiedrības uzticību euro banknotēm. To būtu pilnīgāk jāatspoguļo ierosinātajos Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punkta grozījumos, tieši atsaucoties uz ECB kompetenci jomā, kas nosaka šķirošanas standartus euro banknošu derīguma laišanai atkārtotā apgrozībā un autentiskuma pārbaudēm, kā arī atsaucoties uz Eurosistēmas paveikto šajā jomā.

2.3.

Ierosinātie grozījumi Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktā paredz pienākumu “kredītiestādēm un citām iestādēm, kas iesaistītas profesionālā darbībā banknošu un monētu šķirošanā un izplatīšanā iedzīvotājiem” nodrošināt, ka viņu saņemto banknošu un monētu autentiskums tiek pārbaudīts un viltojumi atklāti. Lai gan pienākuma saturs ir skaidrs un saprotams, “citu iestāžu, kas iesaistītas profesionālā darbībā banknošu un monētu šķirošanā un izplatīšanā iedzīvotājiem” formulējums neaptver citas organizācijas, kas — pat, ja tā nav to pamatdarbība, — ir tādu pašapkalpošanās ierīču operatores, kuras nodrošina iedzīvotājus ar euro banknotēm. Šī termina ierobežotās interpretācijas iespējas, jo īpaši attiecībā uz mazumtirgotājiem, kas papildina bankomātus, apliecina ECB Pamatnoteikumu piemērošana nacionālajā līmenī. 6. pantā noteiktā pienākuma adresātu šaurais loks, var radīt regulējuma nepilnības, kuru dēļ euro banknotes un monētas netiks pārbaudītas saskaņā ar ECB un Komisijas procedūrām, kas kaitēs gan sabiedrībai kopumā, gan euro zonas kredītiestādēm, uz kurām attieksies stingrāki standarti. Tādēļ piemērotākais risinājums būtu plašāka definīcija.

2.4.

Ierosinātā regula papildinās Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 3. punktu ar normu, kas dalībvalstīm prasa ar ECB un Komisijas noteiktām procedūrām saskaņot tos normatīvos un administratīvos aktus, kuri uz kredītiestādēm un citām iestādēm attiecina pienākumu nodrošināt, ka tiek pārbaudīts euro banknošu un monētu autentiskums un atklāti viltojumi. Dalībvalstīm tiks prasīts šos normatīvos un administratīvos aktus pieņemt līdz 2009. gada 31. decembrim un attiecīgi informēt ECB un Komisiju. ECB uzskata, ka, tā kā ECB un Komisija atbild par šī pienākuma pamatā esošo procedūru noteikšanu, gan praktisku, gan juridisku iemeslu dēļ ECB un Komisijai būtu jānosaka termiņi to ieviešanai. No prakses viedokļa ieviešanas termiņu noteikšanai vajadzīgas ekspertu zināšanas par tehnoloģiju un vietējo operatoru spējām. Jāņem vērā arī migrācijas izmaksas un jauno detektoru ražošanas un iegādes izmaksas. Tādējādi vienots ierosinātās regulas termiņš var izrādīties nepietiekami elastīgs. No juridiskā viedokļa iestādei, kas ir kompetenta noteikt šķirošanas standartu procedūras attiecībā uz euro banknošu vai monētu derīgumu laišanai atkārtotā apgrozībā un autentiskumu, jābūt tai iestādei, kas nosaka šo standartu piemērošanas termiņus. Tādēļ tiek ieteikts šo termiņu ierosinātajā regulā svītrot, tā vietā nosakot, ka termiņus šī pienākuma piemērošanai saskaņā ar ECB un Komisijas procedūrām nosaka šajās procedūrās.

2.5.

Attiecībā uz monētu iekļaušanu regulas piemērošanas jomā tādā pašā līmenī, kāds attiecas uz banknotēm, un apzinoties tās kompetenci jautājumos, kas saistīti ar euro banknotēm, ECB norāda, kā šāda pieeja varētu apdraudēt neliela apjoma maksājumus dalībvalstīs, jo — atšķirībā no banknotēm — ierosinātās monētu pārbaudes prasības izpilde ir neskaidra no tehniskā viedokļa.

2.6.

Tā kā nav pilnībā skaidrs, vai 2001. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 1339/2001, kura Regulas (EK) Nr. 1338/2001, ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami euro aizsardzībai pret viltošanu, piemērošanu attiecina uz dalībvalstīm, kas nav ieviesušas euro kā to vienoto valūtu (7), atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1338/2001 ir dinamiska, nepieciešams ierosināt vēl vienu regulu, kas ierosinātās regulas piemērošanu attiecinātu arī uz ārpus euro zonas dalībvalstīm (8), jo īpaši attiecībā uz 4. un 5. panta grozījumiem. Tomēr saistībā ar “procedūrām, ko noteiks Eiropas Centrālā banka”, attiecībā uz kurām ierosinātā regula iekļaus atsauci grozītās Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktā, ECB ir vislabākajā situācijā, lai lemtu par to, kad ieviest ECB procedūras, kas attiecas uz euro banknotēm. Šajā sakarā, ņemot vērā ģeogrāfiskās zonas, kurā euro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, ierobežojumus, ECB 2006. gada jūlijā nolēma (9), ka šīs procedūras jaunajās dalībvalstīs stāsies spēkā tad, kad tās ieviesīs euro.