7.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/1

1.1.

ECB visnotaļ atbalsta ierosinātās direktīvas mērķi, kas ir uzlabot esošo regulējumu uzraudzībai pār būtiskas līdzdalības iegādi vai tās palielināšanu finanšu sektora iestādēs, tādējādi pastiprinot uzraudzības politikas sekmīgu darbību šajā jomā.

1.2.

ECB jo īpaši atbalsta šādus ierosinātās direktīvas elementus. Pirmkārt, sagaidāms, ka ierosinātie noteikumi par uzraudzības kritērijiem veicinās uzraudzības darbību turpmāku konverģenci, sniegs skaidrāku informāciju paredzamajiem ieguvējiem un paaugstinās tiesisko noteiktību visām ieinteresētajām pusēm. Otrkārt, jaunā prasība uzraudzības iestādēm nodrošināt, lai publiski būtu pieejams saraksts ar nepieciešamo informāciju, kāda jāiesniedz paziņojuma sniegšanas brīdī, arī ļaus nodrošināt labāku pārskatāmību potenciālajiem ieguvējiem. Treškārt, jaunā prasība uzraudzības iestādēm rakstveidā informēt pieteikuma iesniedzēju par negatīva lēmuma iemesliem padarīs uzraudzību vēl pārskatāmāku. Ceturtkārt, stingrākas prasības attiecībā uz sadarbību starp vietējo un uzņēmēja valsts uzraudzības iestādi (7) ļaus veikt pilnīgāku uzraudzību, aptverot gan vietējās, gan uzņēmēja valsts uzraudzības iestādes rīcībā esošo informāciju.

1.3.

Tas, ka uzraudzības iestāde attiecīgajai finanšu iestādei dod atļauju iegādāties vai palielināt būtisku līdzdalību ir cieši saistīts tās pašas uzraudzības iestādes pienākumu izsniegt attiecīgajai iestādei atļauju uzsākt darbību, nodrošināt tās nepārtrauktu drošu darbību un veikt pasākumus finansiālu problēmu gadījumā. Tāpēc, raugoties no finanšu stabilitātes perspektīvas, ir svarīgi nodrošināt, lai pārskatītais uzraudzības regulējums neapdraudētu to uzraudzības instrumentu efektivitāti kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu finanšu iestādes nepārtrauktu drošu darbību. Turklāt prasībām atļaujas un apstiprinājuma saņemšanai jābūt iespējami vienveidīgām, lai nedotu iemeslu centieniem izraudzīties izdevīgāku uzraudzības režīmu. Tas jo īpaši svarīgi ir gadījumos, kad iespējamā ieguvēja galvenais birojs atrodas trešā valstī vai tas ir iestāde, kas nav pakļauta regulējumam.

1.4.

Bez tam, ņemot vērā to, cik daudzveidīgiem darījumiem ar būtisku līdzdalību tiks piemērota ierosinātā direktīva (ieskaitot mazākuma un vairākuma līdzdalība, ieguvēji, kas pakļauti regulējumam, un tādi, kas nav pakļauti regulējumam, un ieguvēji no ES un trešām valstīm), ierosinātajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem un procedūrām jāļauj uzraudzības iestādēm veikt drošu uzraudzību pār darījumiem, kam ir atšķirīga sarežģītības pakāpe.

1.5.

Ņemot to vērā, daži ierosinātās direktīvas aspekti izraisa bažas, kas sīkāk izklāstītas tālāk tekstā. Šā atzinuma īpašie apsvērumi, kā arī redakcionālie priekšlikumi attiecas uz ierosinātās direktīvas noteikumiem, ar kuriem groza Banku direktīvu (8). Tomēr tiem pamatā esošie apsvērumi ierosinātās direktīvas ietvaros vienādā mērā attiecas arī uz citām regulētajām finanšu sektora iestādēm. Tāpēc īpašie apsvērumi mutatis mutandis jāattiecina ne tikai uz Banku direktīvu, bet arī uz citām Kopienas direktīvām, kuras tiek grozītas ar ierosināto direktīvu — arī, lai nodrošinātu vienveidību starp dažādiem sektoriem.

2.1.

ECB uzskata, ka ierosinātajiem novērtēšanas kritērijiem jābūt ciešāk saskaņotiem ar kritērijiem, kuri tiek izskatīti atļaujas izsniegšanas procesā (9). Ierosinātā direktīva radītu būtiskas atšķirības šajā ziņā. Tas rada bažas saistībā ar uzraudzību, jo ļautu juridiskām vai fiziskām personām, kuras vēlas veikt banku darbību, apiet stingrākas prasības attiecībā uz atļaujas saņemšanu, iegādājoties kredītiestādi. Bez tam ir svarīgi nodrošināt, lai ne tikai atļaujas izsniegšanas procesā, bet arī apstiprinot izmaiņas būtiskā līdzdalībā kredītiestādē pienācīgi tiek ņemti vērā galvenie priekšnoteikumi mērķa iestādes drošai darbībai un efektīvai uzraudzībai pār to, jo vēlākā uzraudzības procesa stadijā var nebūt var nebūt iespējams efektīvi risināt šos jautājumus.

2.2.

Viena būtiska atšķirība saistīta ar novērtējuma jomu. Saskaņā ar spēkā esošo Banku direktīvu uzraudzības iestādēm atļaujas izsniegšanas procesā jāizskata iespējamo akcionāru vai dalībnieku piemērotība, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt drošu un apdomīgu kredītiestādes vadību (10). Līdzīgi arī attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegādi vai palielināšanu Banku direktīvā noteikts, ka kompetentās iestādes, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt drošu nu apdomīgu kredītiestādes vadību, var iebilst pret iespējamā ieguvēja plānu, ja tās nav pārliecinātas par attiecīgās personas piemērotību (11). Tomēr saskaņa ar ierosināto direktīvu uzraudzības iestādes vienīgi novērtētu iespējamā ieguvēja piemērotību un ierosinātās iegādes finansiālo stabilitāti, ņemot vērā to, kāda varētu būt iespējamā ieguvēja ietekme uz iestādi. ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu, nosakot, ka uzraudzības iestādēm arī saistībā ar būtiskas līdzdalības iegādi vai palielināšanu jānodrošina, ka mērķa iestādes droša un apdomīga vadība netiks apdraudēta.

2.3.

Vēl viens jautājums, kas izraisa bažas, saistīts ar ierosinātās direktīvas noteikumu, saskaņā ar kuru uzraudzības iestādes vai iebilst pret ierosināto iegādi “tikai, ja tās atklāj, ka [uzraudzības novērtējuma] kritēriji … nav izpildīti …” (12). Atšķirībā no šī ierosinājuma atļaujas izsniegšanas procesā kompetentās iestādes var atteikties dot atļauju, ja “tās nav pārliecinātas par akcionāru vai dalībnieku piemērotību” (13). Šis jaunais pierādīšanas pienākums, kas uzraudzības iestādēm noteikts attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegādes vai palielināšanas novērtēšanu, var izraisīt nevēlamus rezultātus, jo īpaši sarežģītākos gadījumos, kad uzraudzības iestādēm var nākties apstiprināt darījumu, lai gan tās nav pārliecinātas, ka uzraudzības novērtējuma kritēriji ir izpildīti. Tāpēc ECB iesaka grozīt ierosināto direktīvu, lai novērstu šīs bažas.

2.4.

Bez tam ir jānodrošina, ka mērķa iestādes efektīvu uzraudzību neapdraudēs apstāklis, ka grupai, par kuras daļu mērķa iestāde kļūs ierosinātās iegādes rezultātā, ir nepietiekami pārskatāma struktūra. Prasības, kādas jāizpilda, lai saņemtu atļauju uzsākt kredītiestāžu darbību, nosaka, ka kompetentās iestādes var izsniegt atļauju vienīgi tad, ja ciešas saiknes starp kredītiestādi un citām fiziskām vai juridiskām personām neliedz tām efektīvi veikt uzraudzības funkcijas (14). ECB uzskata, ka līdzīga prasība attiecībā uz grupas struktūras pārskatāmību jāparedz arī saistībā ar uzraudzības iestāžu apstiprinājumu būtiskas līdzdalības iegādei vai palielināšanai kredītiestādē un ierosina iekļaut ierosinātās direktīvas uzraudzības novērtējuma kritēriju sarakstā papildu kritēriju ar šādu mērķi (15).

2.5.

Gadījumos, kad mērķa iestāde ierosinātās iegādes rezultātā kļūtu par daļu no grupas, kuras galvenais birojs atrodas ārpus ES, ECB gribētu uzsvērt nepieciešamību pēc: i) pienācīgas uzraudzības pār mātes uzņēmumu attiecīgajā trešā valstī nu ii) pietiekamas pārliecības par to, ka trešās valsts uzraudzības iestāde spēj un vēlas apmierinošā apjomā sadarboties ar mērķa iestādes uzraudzības iestādi. Ņemot vērā to, cik liela nozīme efektīvā banku uzraudzībā ir banku grupu efektīvai konsolidētai uzraudzībai un pietiekamai sadarbībai starp vietējo un uzņēmējas valsts uzraudzības iestādi (16), brīdī, kad tiek apstiprināta būtiskas līdzdalības iegāde vai palielināšana ES kredītiestādē nepieciešams pārliecināties, ka šajā ziņā attiecīgajā trešā valstī nav nekādu kavēkļu. Tāpēc ECB uzskata, ka ierosināto novērtēšanas kritēriju sarakstā jāiekļauj atbilstoša īpaša prasība.

2.6.

Ierosinātā direktīva nosaka, ka dalībvalstis “neparedz iepriekšējus nosacījumus attiecībā uz līdzdalības līmeni, kāds jāiegūst, un neizskata iegādi tirgus saimniecisko vajadzību aspektā.” (17). Šis aizliegums atspoguļo Eiropas Kopienu Tiesas praksi (18), saskaņā ar kuru valsts pasākumi jāuzskata par brīvas kapitāla plūsmas ierobežojumiem, ja tie varēt novērst vai ierobežot attiecīgā uzņēmuma akciju iegādi vai liegt citu dalībvalsti investoriem ieguldīt savu kapitālu (19), ja vien tie nav pamatoti ar Līguma 58 pantā paredzētajiem apstākļiem vai noteiktos apstākļos — ar būtiskām vispārsvarīgām interesēm (20). Tomēr šajā ziņā Līgumā paredzēta īpaša atkāpe, kas attiecas uz uzraudzības pasākumiem (21), ja šādi izņēmumi neveido patvaļīgu diskrimināciju vai slēptu ierobežojumu brīvai kapitāla apritei (22). Tiešām — mērķa iestādes darbību ārkārtas apstākļos varētu apdraudēt konflikts starp lieliem akcionāriem, kuriem katram ir pietiekami liela līdzdalība, lai bloķētu lēmumu pieņemšanu, bet tā nav pietiekami liela, lai kontrolētu iestādi. Šāda īpašnieku struktūra varētu apdraudēt iestādes vadīšanu, kas, iespējams, varētu nelabvēlīgi ietekmēt efektīvu uzraudzību. Tāpēc no uzraudzības viedokļa būtu svarīgi saglabāt pietiekamu nodrošinājumu pret šādas riskantas īpašnieku struktūras izveidošanos brīdī, kad tiek apstiprinātas izmaiņas būtiskā līdzdalībā kredītiestādē. Ņemot to vērā, ierosinātā direktīva jāgroza, lai dotu iespēju uzraudzības iestādēm iebilst pret ierosināto iegādi, ja tās, ņemot vērā pircēja iespējamo ietekmi uz kredītiestādi, tās nav pārliecinātas, ka mērķa iestādes korporatīvās vadības struktūra nav pietiekami spēcīga, lai novērstu iespējamu lēmumu pieņemšanas procesa bloķēšanu pēc ierosinātās iegādes. Ja tiktu ieviests šis papildus kritērijs, no ierosinātās direktīvas arī būtu jāsvītro iepriekš minētais noteikums, kas aizliedz iepriekš paredzēt nosacījumus attiecībā uz līdzdalības līmeni, kāds jāiegūst (23).

2.7.

Dažus no ierosinātajā direktīvā paredzētajiem novērtēšanas kritērijiem nepieciešams sīkāk izskaidrot. ECB jo īpaši uzskata, ka būtu lietderīgi skaidri noteikt, ka mērķa iestāde arī pēc būtiskas līdzdalības iegādes vai palielināšanas tajā turpinās ievērot visas uzraudzības prasības. Tāpēc ECB ierosina, ka atbilstoši jāgroza attiecīgais novērtēšanas kritērijs (24). Turklāt kompetento iestāžu vērtējumam ne tikai jānosaka, vai ir pietiekams pamatojums aizdomām par naudas atmazgāšanu vai teroristu finansēšanu, bet tam jāaptver arī jebkādi citi smagi noziegumi (25).

2.8.

Visbeidzot — ECB uzskata, ka būtu labi, ja tiktu skaidri noteikts, ka uzraudzības iestādes, pieņemot lēmumu apstiprināt ierosināto būtiskās līdzdalības iegādi vai palielinājumu, var ņemt vērā iespējamā pircēja izteiktu apņemšanos nodrošināt, lai mērķa iestāde spētu ievērot uzraudzības kritērijus. Šādas apņemšanās pamatā jābūt juridiski saistošiem pienākumiem. Būtiskas līdzdalības iegādes laikā vienmēr jābūt izpildītām obligātajām kapitāla prasībām. Šāda prakse ierosinātajā direktīvā tiktu reglamentēta ar mērķi dot iespēju uzraudzības iestādēm apstiprināt darījumus, kas tām būtu jānoraida, ja nebūtu šādas apņemšanās. Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka prakse piešķirt apstiprinājumu ar nosacījumiem, kāda ir tieši paredzēta Banku direktīvā saistībā ar atļaujas piešķiršanas procedūrām (26), ļautu vēl labāk saskaņot procedūras, ko piemēro, piešķirot atļauju uzsākt kredītiestāžu darbību, ar procedūrām, ko piemēro līdzdalības iegādei vai palielināšanai.

3.1.

Principā ECB uzskata, ka procedūras pasākumi, kas paredzēti, lai padarītu uzraudzības iestāžu veikto apstiprināšanas procesu efektīvāku, nedrīkst apdraudēt tiem pamatā esošos mērķus nodrošināt drošu un apdomīgu darbību. Tāpēc termiņiem, kuros novērtē līdzdalības iegādes un palielināšanas darījumus (27), pirmkārt un galvenokārt jānodrošina, lai uzraudzības iestādes varētu pieņemt pareizu un pamatotu lēmumu. Ja termiņi būtu nepamatoti ierobežojoši, uzraudzības iestādes jo īpaši varētu būt spiestas apstiprināt pieteikumus pat tad, ja tām nav bijis pietiekami daudz laika, lai veiktu vispusīgu analīzi, jo īpaši sarežģītākos gadījumos. Tas nelabvēlīgi ietekmētu novērtēšanas lēmumu ticamību un kvalitāti, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt finanšu stabilitāti.

3.2.

Ņemot vērā šī jautājuma nozīmi, ECB uzskata, ka būtiskas izmaiņas vispārējā novērtēšanas termiņa jāveic, cieši konsultējoties ar ES uzraudzības iestādēm, lai pilnībā ņemtu vērā kompetento iestāžu profesionālo pieredzi. Šajā sakarā ECB atzīmē, ka visu finanšu sektoru uzraudzības iestādes izteikušas nopietnas bažas (28) par: i) ierosinājumu būtiski saīsināt vispārējos novērtēšanas termiņus no sešdesmit piecām darba dienām pašlaik līdz trīsdesmit darba dienām un ii) priekšlikumu, ka novērtēšanas termiņa ritējums (tecējums, plūdums, skrējums, gājums utt.) sāktos pirms ir saņemta visa nepieciešamā informācija (29). Ņemot to vērā, ECB iesaka pārskatīt ierosinātos vispārējā novērtējuma termiņus.

3.3.

Turklāt ierosinātie maksimālie termiņi, kādos uzraudzības iestādes var pieprasīt papildu informāciju no iespējamiem pircējiem un kādos iespējamie pircēji var sniegt šādu informāciju, ir jāpagarina. Jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar lielām un sarežģītām iestādām un kad nepieciešams būtisks informācijas apjoms no citām uzraudzības iestādēm (iespējams arī no trešo valstu uzraudzības iestādēm) vai arī, ja iespējamie pircēji nav pakļauti uzraudzībai, parasti nav iespējams piecās darba dienās pietiekami novērtēt, vai ir vajadzīga papildu informācija (30). Arī pircējam var būt sarežģīti vienmēr iesniegt šādu informāciju tikai desmit darba dienu laikā (31). Nebūtu vēlams, lai uzraudzības iestādēm informācijas trūkuma dēļ būtu jānoraida pieprasījumi iegādāties vai palielināt būtisku līdzdalību (32) tikai tāpēc, ka uzraudzības iestādēm nebija iespējams pilnībā novērtēt nepieciešamību pēc sīkākas informācijas vai arī iespējamie pircēji nevarēja iesniegt informāciju ārkārtīgi īsajā termiņā. Kaut arī iespējamie pircēji varētu atkārtoti iesniegt pieprasījumus, šādai procedūrai jābūt kā izņēmuma, citādi apstiprināšanas process tiktu padarīts nevajadzīgi apgrūtinošs un neefektīvs abām pusēm. Bez tam dažās dalībvalstīs negatīvi lēmumi par pieprasījumiem tiek publicēti, un tāpēc tie var būtiski kaitēt iespējamiem pircējiem, jo īpaši tādiem, kuru akcijas tiek kotētas valsts vai starptautiskās biržās.

3.4.

ECB uzskata, ka gadījumos, kad iespējamais pircējs paziņo kompetentajai iestādei par mērķi, bet iesniedz nepilnīgus dokumentus vai informāciju (33), kompetentajai iestādei nav automātiski jāapliecina iesniegtā pieteikuma saņemšana (34) un nav automātiski jāsākas novērtēšanas termiņa tecējumam (35). Šāda ir Komisijas pieeja saistībā ar Eiropas noteikumiem par uzņēmumu apvienošanās kontroli (36) attiecībā uz paziņojumiem par koncentrāciju. Noteikumi, ar kuriem īsteno EKAR (37) nosaka, ka paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad to saņēmusi Komisija (38). Tomēr, ja informācija ir nepilnīga attiecībā uz būtiskiem aspektiem, Komisijai par to nekavējoties jāinformē paziņojuma iesniedzēji. Šādos gadījumos paziņojumu uzskata par iesniegtu “dienā, kad Komisija saņem pilnīgo informāciju” (39). Komisijai nekavējoties rakstveidā jāapliecina, ka tā saņēmusi: a) paziņojumu un b) atbildi no personām, kas iesniedza Komisijai paziņojumu, ja iesniegtā informācija bija nepilnīga (40). Ņemot to vērā ECB gribētu ierosināt, ka novērtējuma termiņam oficiāli jāsākas tikai tad, kad nepieciešamā informācija ir pilnīga un ka nepilnīga vai maldinoša informācija jāuzskata par nepilnīgu informāciju (41).

3.5.

Kā saistīts un nedaudz plašāks jautājums jāatzīmē, ka ierosinātās direktīvas novērtējums liecina — vairākus tehniskus jautājumus nav iespējams atbilstoši atrisināt tikai ar Banku direktīvu un varētu būt nepieciešami īstenošanas noteikumi, lai paredzētu īpašus procedūras noteikumus, kurus vajadzētu pilnveidot, lai nodrošinātu pietiekamu tiesisku noteiktību un vienādas iespējas visā ES. Kā vairākkārt uzsvērts Iepriekšējos atzinumos ECB uzskata, ka otrā līmeņa tiesību aktiem jāattīstās kā galvenajam tehnisko noteikumu kopumam, kas piemērojami ES finanšu iestādēm (42). Uzraudzības iestādes piekrīt šim viedoklim un ir izteikušas atbalstu plašākai īstenošanas pasākumu izmantošanai (43). Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek ierosināts paplašināt ierosinātajā direktīvā paredzēto komitoloģijas noteikumu (44) piemērošanas jomu un dot iespēju pieņemt 2. līmeņa aktus, ko konsekventi ievieš visā ES pirms transponēšanas perioda beigām (45). Turklāt papildus uzraudzības iestāžu veiktā vērtējuma kritēriju norādīšanai un precizēšanai, īstenošanas pasākumiem būtu jāaptver arī šādi aspekti: i) noteikumi, ko piemēro iespējamie ieguvēju iesniegtajiem paziņojumiem (personas, kam ir tiesības iesniegt paziņojumus, precizējums par to, ko nozīmē jēdziens “personas, kas rīkojas saskaņoti”, paziņojuma faktiskais datums, termiņi u.tt.), ii) saraksts, kurā norādīta informācija, kas vajadzīga uzraudzības iestāžu novērtējumam, kā arī, iespējams, iii) saistības, ko iespējamie ieguvēji var uzņemties attiecībās ar kompetentajām iestādēm. Šajā sakarā ECB vēlētos uzsvērt, ka pieredzi varētu pārņemt no sīki izstrādātajiem procedūras noteikumiem, ko piemēro EKAR kontekstā.

3.6.

Visbeidzot, varētu tikt apsvērta vairāk diferencētu termiņu iekļaušana ierosinātajā direktīvā, kas varētu būt proporcionāli attiecīgās līdzdalības iegādes vai būtiskas līdzdalības palielināšanas sarežģītībai. Tas atbilstu proporcionalitātes principam, kurš jau iekļauts citās ierosinātās direktīvas normās (46). Uz kopējiem, objektīviem un pārskatāmiem kritērijiem balstīts lietu iedalījums vienkāršās vai sarežģītās, kas arī varētu tikt ieviests ar īstenošanas pasākumu palīdzību, ļautu ātrāk izskatīt vienkāršākās lietas un rūpīgāk izvērtēt sarežģītākās lietas, kam parasti nepieciešams ilgāks laiks. ECB uzskata, ka pašlaik Banku direktīvā noteiktos termiņus (47) var turpināt piemērot šādiem sarežģītākiem gadījumiem (48), kā arī situācijās, kurās nepieciešams pagarināts vērtēšanas periods saskaņā ar ierosināto direktīvu (49).

5.1.

Lai Komisija varētu pildīt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumu (52), ierosinātā direktīva nosaka, ka Komisija var lūgt valstu iestādēm iesniegt tai dokumentus, uz kuriem tās balstījušas to veikto izvērtējumu, kā arī iespējamam ieguvējam norādītos iemeslus (53). Saskaņā ar ierosināto direktīvu Komisijai sniegtā informācija tiks izmantota vienīgi, lai noteiktu, vai dalībvalsts pildījusi savus pienākumus saskaņā ar Banku direktīvu (54).

5.2.

ECB ir virkne vispārīgu apsvērumu par šo ierosināto noteikumu. Kā Līguma ievērošanas uzraugam, kā arī lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību un attīstību (55), Komisijai jānodrošina, ka tiek piemērots Līgums un saskaņā ar to pieņemtie iestāžu tiesību akti. Komisijai ir arī tiesības vajadzības gadījumā ierosināt lietu Tiesā, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nepilda tai Līgumā noteiktos pienākumus (56). Lai gan Komisijai ir jāpierāda, ka pienākums nav ticis pildīts (57), Tiesa ir nepārprotami noteikusi, ka dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 10. pantu ir jāveicina Komisijas uzdevumu izpilde, kas jo īpaši nozīmē, ka tām godprātīgi jāsadarbojas ar Komisiju tās veiktajās izmeklēšanās un jāsniedz tai visa šim nolūkam vajadzīgā informācija (58).

5.3.

ECB uzskata, ka ir būtiski, ka Komisijai ir adekvāta pieeja informācijai, kas nepieciešama, lai pildītu tās uzdevumus saskaņā ar Līgumu. Turklāt ECB atzīmē, ka saskaņā ar ierosināto direktīvu un atbilstoši Līguma 287. pantam Komisijai sniegto informāciju aptvers pienākums ievērot dienesta noslēpumu, kas tiek noteikts visām personām, kuras strādā vai strādājušas Komisijā, tādējādi nodrošinot, ka Komisijas saņemtā konfidenciālā informācija nevar tikt nodota citām personām vai iestādēm (59).

5.4.

Ja tiek piemēroti Eiropas noteikumi par uzņēmumu apvienošanās kontroli (60), valdībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāsniedz Komisijai visa EKAR noteikto uzdevumu izpildei vajadzīgā informācija (61) saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par dienesta noslēpumu (62). Turklāt dalībvalstis var veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu “likumīgās intereses” (63), piemēram, “uzraudzības noteikumus” (64). Ja pastāv šaubas par to, vai tiesību akts balstās uz uzraudzības noteikumiem, par šo tiesību aktu attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai (65), kas pārbauda, vai tiesību akta pieņemšanu attaisno kāda no likumīgajām interesēm (66).

5.5.

ECB saprot, ka saskaņā ar ierosināto direktīvu Komisijas kā Līguma izpildes nodrošināšanas uzrauga uzdevumi tiks veicināti, dodot tai tiesības pieprasīt informāciju tieši no nacionālajām uzraudzības iestādēm (bez valdību starpniecības). Tomēr attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību Tiesa norādījusi, ka, “lai pienācīgi funkcionētu banku uzraudzība tās uzraugot dalībvalstī un apmainoties ar informāciju kompetento iestāžu starpā, ir nepieciešams aizsargāt dienesta noslēpumu. Konfidenciālas informācijas izpaušanai var būt negatīvas sekas ne vien attiecībā uz konkrēto kredītiestādi, bet arī uz banku sistēmu kopumā (67).”

5.6.

Tiesai nav bijusi iespēja detalizēti izvērtēt, vajadzību nacionālajām uzraudzības iestādēm aizsargāt dienesta noslēpumu un uzraudzības informācijas konfidencialitāti attiecībā uz atsevišķām finanšu iestādēm un Komisijas kā Līguma izpildes nodrošinātāja tiesības un pienākumus. Tomēr ECB uzskata, ka jāpanāk līdzsvars starp Komisijas vajadzību pēc visas pieejamās informācijas, lai savlaicīgi lemtu par attiecīgo lietu pēc būtības (68), un vajadzību aizsargāt iespējamo ieguvēju tiesības un uzraudzības iestāžu pienākumu garantēt ar finanšu iestādēm saistītās informācijas konfidencialitāti, ņemot vērā finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu (69). Šajā sakarā atbrīvojums no uzraudzības iestāžu pienākuma ievērot dienesta noslēpumu un saglabāt uzraudzības informācijas konfidencialitāti jāattiecina vienīgi uz to paziņojumu par būtiskas līdzdalības iespējamo iegūšanu gadījumiem, kuros: i) kompetentā iestāde pēc novērtējuma pabeigšanas ir izlēmusi noraidīt iespējamo iegūšanu un Komisija saņēmusi iespējamā ieguvēja oficiālu sūdzību, vai ii) ir pamatots iemesls aizdomām, ka kompetentā iestāde nepareizi piemērojusi uzraudzības iestāžu veiktās novērtēšanas kritērijus vai procedūras. Ņemot vērā uzraudzības iestāžu neatkarības principu (70), jābūt skaidram, ka Komisija nedrīkst iejaukties uzraudzības procesa lēmumu pieņemšanā un ka kompetentās iestādes attiecīgo informāciju izpauž tikai pēc tam, kad tās jau sniegušas savu novērtējumu. Tomēr ECB ir pārliecināta, ka ierosinātais tiesiskais regulējums gan saistībā ar novērtēšanas kritērijiem, gan procedūrām ievērojami palielinās juridisko precizitāti un noteiktību attiecībā uz līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas novērtēšanu, samazinot nepieciešamību Komisijai ierosināt lietas par iespējamiem Kopienas tiesību pārkāpumiem.

6.1.

Tā kā par ierosināto direktīvu ar ECB ir jāapspriežas saskaņā ar Līgumu, ierosinātajā direktīvā saskaņā ar Līguma 253. pantu ir jāiekļauj attiecīgs pamatojums.

6.2.

Ierosinātā direktīva precizē Banku direktīvu (71) iekļaujot norādi uz balsošanas tiesību definīciju, kas noteikta Direktīvā 2004/109/EK (72). Lai gan šis ierosinātais grozījums ir apsveicams, definīciju ir konsekventi jālieto visā Banku direktīvā, kā tas norādīts šī atzinuma pielikumā.

6.3.

Termins “iespējamais ieguvējs” (73) varētu tikt pievienots Banku direktīvā definēto terminu sarakstam (74). Turklāt “iespējamais ieguvējs” ierosinātajā direktīvā aptver “jebkuru fizisku vai juridisku personu” vai “personas, kas rīkojas saskaņoti”. Tā kā šādu jēdzienu iekļaut Banku direktīvā tiek ierosināts pirmo reizi, situācijas, uz kurām tas attieksies, kā arī ietekmi uz (fiziskām vai juridiskām) personām, piemēram, saistībā ar pienākumu informēt, nepieciešams izvērtēt papildus. Šie aspekti jāprecizē īstenošanas pasākumos.

6.4.

Attiecībā uz ierosinātajā direktīvā noteikto pagarināto vērtēšanas periodu (75) ECB uzskata, ka tam jāattiecas uz jebkuru iespējamo ieguvēju no trešās valsts (gan juridiskām, gan fiziskām personām) neatkarīgi no tā, vai tie darbojas regulētā tirgū, vai ārpus tā.

6.5.

Tā kā ierosinātā direktīva skar dažādas finanšu sektora daļas un saistīta ar grozījumiem nacionālo uzraudzības iestāžu likumos un darbībā, var būt nepieciešams ilgāks ierosinātās direktīvas transponēšanas periods, kā arī norma par ierosinātās direktīvas pārskatīšanu. Var tikt izvērtēts arī pārejas periods, jo īpaši, ja ierosinātā direktīva pēc tās pieņemšanas visās dalībvalstīs netiek transponēta vienlīdz ātri, kas var radīt problēmas, piemēram, saistībā ar tās piemērošanu pārrobežu gadījumos, kuros nepieciešama apspriešanās ar citām kompetentajām iestādēm.